Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma note

Īsumā

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta prognozējamā invaliditāte, invaliditāte un darbspēju zaudējums, kā arī izsniegts invaliditāti apliecinošs dokuments. Tie regulē kritērijus un procedūras, lai personas varētu saņemt atzinumus par invaliditāti un ar to saistītiem pakalpojumiem.

Ko tas regulē

Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus.
Kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija veic ekspertīzes un nosaka invaliditāti.
Kritērijus atzinumu izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai, pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, pavadoņa pakalpojuma nepieciešamībai un īpašas kopšanas nepieciešamībai.
Invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību.

Kas tas attiecas

Personas, kurām nepieciešams noteikt prognozējamu invaliditāti, invaliditāti vai darbspēju zaudējumu.
Personas, kuras vēlas saņemt atzinumus par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa pielāgošanai, transporta izdevumu kompensēšanai, pavadoņa pakalpojumiem vai īpašai kopšanai.

Galvenie punkti

Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā iesniegumu un ārsta sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu.
Lai veiktu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz komisijā iesniegumu un nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u).
Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai, kura nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, vai arī, ja veselības traucējumi ir nepārejoši un funkcionēšanas ierobežojums ir stabils.
Ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes, izņemot gadījumus, ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga.

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Ministru kabineta noteikumi Nr.805 Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 16.§) Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi(Noteikumu nosaukums MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 4. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu, 7. panta piekto daļu un 12. panta 6.1 daļu un Valsts sociālo pabalstu likuma 7.1 panta pirmo daļu, 12. panta pirmo daļu un 12.1 panta 1.1 daļu (MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka: 1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus; 1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu; 1.3. kritērijus atzinuma izsniegšanai par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai; 1.4. kritērijus atzinuma sniegšanai par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību personām no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kurām ir būtiski pārvietošanās traucējumi un kuras nesaņem asistenta pakalpojumu pašvaldībā, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā; 1.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, kā arī dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību; 1.6. kritērijus, atbilstoši kuriem komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību personai līdz 18 gadu vecumam vai personai, kura pārsniegusi 18 gadu vecumu; 1.7. iesnieguma prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzes veikšanai veidlapas paraugu un tajā norādāmo informāciju. 2 (Grozīts ar MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 2. Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā: 2.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums); 2.2. ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta (turpmāk – ārsts) sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu; 2.3. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577). 3 (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 3. Lai veiktu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz komisijā: 3.1. iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai (1. pielikums); 3.2. nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju"); 3.3. (svītrots ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332); 3.4. (svītrots ar MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577); 3.5. citus nosūtījumā uz komisiju minētos dokumentus, kuri pamato veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus, ja ārsts vai pati persona uzskata tos par nepieciešamiem ekspertīzei. 4 (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 4. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus persona var iesniegt: 4.1. personīgi; 4.2. nosūtot pa pastu; 4.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 4.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus. 5 5. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var iesniegt arī personas ārsts: 5.1. personīgi; 5.2. nosūtot pa pastu; 5.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 5.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus. 6 6. Ja prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei komisijai ir nepieciešama papildu informācija par personu, komisija šīs ziņas iegūst vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā, pieprasa tās no pašas personas, personas ārsta, darba devēja, izglītības iestādes, valsts vai pašvaldību institūcijas. 7 7. Ja, nosakot medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai personai no 18 gadu vecuma, ir nepieciešams ikdienā veicamo darbību un vides novērtējums saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikuma 2. punktu, pēc komisijas pieprasījuma to veic pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālais darbinieks vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeits (2. pielikums). Pieprasījumu veikt ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu komisija nosūta pašvaldības sociālajam dienestam vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas. 8 (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 8. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes. 9 (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā) 9. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, komisijas ārsts novērtē personai diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus. Novērtējumu un savus secinājumus komisijas ārsts apraksta ekspertīzes aktā komisijas valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma). 10 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto ekspertīzes aktu un šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes noteikšanu un tās termiņu, kā arī apstiprina ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu. 11 11. Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komisijā, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti. 12 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir nepārejoši un radītais funkcionēšanas ierobežojums ir uzskatāms par stabilu, un to apliecina medicīniskie dokumenti. 13 (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 13. (Svītrots no 01.01.2025. ar MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 788, sk. grozījumu 2. punktu) 14 14. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic komisijas ārsts bez personas klātbūtnes. 15 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 15. Ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanu veic personas klātbūtnē, saskaņojot ar personu novērtēšanas laiku un vietu. 16 (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā) 16. (Svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544) 17 17. Veicot invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, komisijas ārsts: 17.1. izvērtē šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus; 17.2. novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālās spējas saskaņā ar šo noteikumu 4. vai 5. pielikumu; 17.3. pārbauda personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu, ja komisija tādu ir pieprasījusi, un neskaidrību vai pretrunu gadījumā pieprasa papildu informāciju pašvaldības sociālā dienesta vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sociālajam darbiniekam vai pašvaldības sociālā dienesta ergoterapeitam; 17.4. ieraksta personas veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu un secinājumus ekspertīzes aktā informācijas sistēmā. 18 (MK 12.09.2017. noteikumu Nr. 544 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 18. Pamatojoties uz šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka: 18.1. bērniem līdz 18 gadu vecumam – invaliditāti saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem un invaliditātes termiņu; 18.2. personai no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu; 18.3. personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – invaliditātes grupu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu; 18.4. personām no 18 gadu vecuma – invaliditātes grupu un/vai darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kritērijiem, ja ekspertīze veikta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai slimību, kura saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu. 19 19. Ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot: 19.1. "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kas bija izdoti, līdz persona sasniedz 18 gadu vecumu, un kas bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laikposmā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai; 19.2. "nelaimes gadījums darbā" – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību, ja tajā konstatēta darba vides faktoru iedarbība; 19.3. "arodslimība" – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu, kurā konstatēta saslimšana ar arodslimību; 19.4. "slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā" –pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu; 19.5. "slimība vai sakropļojums, kas saistīts ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā; 19.6. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus" – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu; 19.7. "slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus" – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā; 19.8. "savainojums vai veselības traucējums, kas saistīts ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā" – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību; 19.9. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju). 20 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463) 20. Invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka uz šādu termiņu: 20.1. personai līdz 18 gadu vecumam: 20.1.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem; 20.1.2. uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja: 20.1.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi; 20.1.2.2. piemērojot šo noteikumu 20.1.1. apakšpunktā minēto termiņu, līdz bērna pilngadības sasniegšanai atliktu mazāk nekā 12 mēneši; 20.1.2.3. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā vienu gadu; 20.2. personai no 18 gadu vecuma: 20.2.1. uz vienu, diviem vai pieciem gadiem; 20.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja personai: 20.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi; 20.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus, vai komisijai ir pamats uzskatīt, ka invaliditāte varētu tikt nepārtraukti noteikta vairāk nekā uz pieciem gadiem. 21 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 15.05.2018. noteikumiem Nr. 278; MK 03.12.2019. noteikumiem Nr. 577; MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 788) 21. Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas komisijas amatpersona sniedz: 21.1. atzinumu, nosakot tā termiņu uz tādu pašu periodu, kāds ir noteikts invaliditātei un darbspēju zaudējumam, vai uz vienu, diviem vai pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā līdz noteiktās invaliditātes perioda beigām: 21.1.1. par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai personai no viena gada un sešu mēnešu vecuma atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību: 21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem; 21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai; 21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem; 21.1.5. par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību atbilstoši šo noteikumu 10. pielikumā minētajiem kritērijiem; 21.2. ieteikumus: 21.2.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544); 21.2.2. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti. 22 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239; MK 16.07.2024. noteikumiem Nr. 463; MK 10.12.2024. noteikumiem Nr. 788) 22. Lēmumu, atzinumu un ieteikumus komisija personai paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam. 23 22.1 Komisija, pamatojoties uz šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā norādīto informāciju vai šo noteikumu 22.3 punktā minēto iesniegumu, bez maksas izsniedz personai invaliditāti apliecinošu dokumentu – invaliditātes apliecību (turpmāk – apliecība) (11. pielikums). Apliecību izsniedz komisijā klātienē vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, ievērojot personas iesniegumā norādīto vēlamo apliecības saņemšanas veidu. 24 (MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) 22.2 Apliecības derīguma termiņš sakrīt ar laiku, uz kādu noteikta invaliditāte. 25 (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 22.3 Apliecību izsniedz atkārtoti, ja tā ir nozaudēta, bojāta, iznīcināta, prettiesiski atsavināta vai ir mainījušies personas dati. Lai apliecību saņemtu atkārtoti, persona vai viņas likumiskais pārstāvis iesniedz komisijā iesniegumu. Iesniegumā norāda ziņas par personu (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese), saziņas veidu, apliecības atkārtotas izsniegšanas iemeslu un vēlamo apliecības saņemšanas veidu. Iesniegumam pievieno arī iepriekš izsniegto apliecību, ja iespējams. 26 (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 22.4 Apliecības izsniegšanas vai nosūtīšanas uzskaiti komisija veic valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma". 27 (MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) 22.5 Atpakaļ atdotās un par nederīgām atzītās apliecības komisija iznīcina. 28 (MK 13.04.2021. noteikumu Nr. 239 redakcijā) 23. Ja invaliditātes vai darbspēju ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā: 23.1. komisija izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) vai ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un nosaka personai invaliditāti un darbspēju zaudējuma pakāpi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem. Nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņu, tiek ņemts vērā ārvalstī noteiktais termiņš, bet, ja saņemtajos dokumentos tas nav norādīts, termiņš tiek noteikts saskaņā ar šiem noteikumiem; 23.2. lēmumu par noteikto invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi komisija nosūta aģentūrai. 29 24. Ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna invalīda aprūpi, un ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003. gada 31. decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam vai komisija bērnam no 16 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam nebija noteikusi invaliditāti: 24.1. ieinteresētā persona iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamās personas veselības stāvokli līdz 18 gadu vecumam, ja tāda ir personas rīcībā, iesniedz komisijā: 24.1.1. personīgi; 24.1.2. nosūtot pa pastu; 24.1.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu; 24.1.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus; 24.2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju; 24.3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā: 24.3.1. (svītrots ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544); 24.3.2. līdz 1999. gada 26. decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990. gada 17. septembra pavēlei Nr. 214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem"; 24.3.3. no 1999. gada 27. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 27. decembra rīkojumam Nr. 424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam"; 24.3.4. no 2003. gada 26. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 19. novembra noteikumu Nr. 650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā" 2. pielikumam; 24.3.5. no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim – atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumu Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 2. pielikumam. 30 (Grozīts ar MK 12.09.2017. noteikumiem Nr. 544; MK 07.06.2022. noteikumiem Nr. 332) 25. Lai nodrošinātu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra vienlīdzīgu noteikšanu, komisija izdod iekšējo normatīvo aktu šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. pielikumā minēto kritēriju piemērošanai. 31 26. Personām, kuras iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai iesniegušas līdz 2014. gada 31. decembrim, invaliditātes un darbspēju ekspertīze tiek veikta atbilstoši noteikumiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, kas bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim. 32 26.1 Apliecības, kas izsniegtas līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir derīgas līdz apliecībā norādītā derīguma termiņa beigām. 33 (MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239) 27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 3. nr.; 2012, 117. nr.; 2013, 80. nr.). 34 27.1 Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumus Nr. 450 "Noteikumi par invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 106. nr.; 2018, 246. nr.). 35 (MK 13.04.2021. noteikumiem Nr. 239) 28. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī. 36 Ministru prezidente Laimdota Straujuma Labklājības ministrs Uldis Augulis 1. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 805(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) IESNIEGUMS AIZPILDĀMS DRUKĀTIEM BURTIEMIesniegumsprognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzes veikšanai*1. Personas dati1.1. Vārds1.2. Uzvārds1.3. Personas kods1.4. Personas dzimšanas dati: dd.mm.gggg.1.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)**1.5.1. Faktiskās dzīvesvietas adrese1.5.2. Tālrunis1.5.3. E-pasta adrese1.6. Valstiskās piederības veids (atzīmē tikai vienu veidu)1.6.1. Latvijas Republikas pilsonis1.6.2. Latvijas Republikas nepilsonis1.6.3. Cits__________________________2. Pilnvarotās personas vai likumiskā pārstāvja personas dati***2.1. Pārstāvības veids Bērna vecāks Aizbildnis Aizgādnis Pilnvarojums2.2. Vārds2.3. Uzvārds2.4. Personas kods2.5. Kontaktinformācija (norāda vienu vai vairākus vēlamās saziņas veidus)**2.6. Faktiskās dzīvesvietas adrese2.7. Tālrunis2.8. E-pasta adrese3. Informācija par izglītību un nodarbinātību3.1. Profesija, izglītība3.2. Esmu nodarbināts (strādāju) jā nē3.3. Ja atbilde ir "jā", pašreizējie darba pienākumi (amats)4. Vēlos saņemt informatīvus paziņojumus par iesnieguma izskatīšanas gaitu Jā NēJa atbilde ir "jā", norādiet vēlamo informatīvo paziņojumu saņemšanas veidu E-pastā (lūdzu norādīt) E-adresē5. Lēmumu vēlos saņemt E-adresē Klātienē Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā6. Vēlos saņemt invaliditātes apliecību Jā NēJa atbilde ir "jā", norādiet vēlamo invaliditātes apliecības saņemšanas veidu Klātienē Pa pastu ierakstītā sūtījumā uz šādu adresi Latvijā7. Iesniegumam pievienotie dokumenti Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/

u)(obligāti pievienojams dokuments) Pārstāvību apliecinoša dokumenta kopija (notariāli apliecināta pilnvara, tiesas lēmums, bērna dzimšanas apliecība vai cits) (ja attiecināms) Citi dokumenti, kas pamato nosūtījumā uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju minētos veselības traucējumus un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus (ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei)8. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām, kas vecākas par 18 gadiem, anketa jāaizpilda obligāti). Metodiskie norādījumi anketas aizpildīšanai atrodami iesnieguma beigāsAnketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x. Nr.p. k.Veicamā darbībaGrūtību pakāpenekādu grūtībunelielas grūtībasvidējas grūtībaslielas grūtībasļoti lielas grūtībasSaprašana un komunikācija8.1.Koncentrēšanās kādam darbam uz 10 minūtēm 8.2.Atcerēšanās paveikt kaut ko svarīgu 8.3.Ikdienas problēmu analīze un to risināšana 8.4.Jauna uzdevuma apgūšana, piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā 8.5.Citu cilvēku teiktā saprašana 8.6.Saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem 8.7.Saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem 8.8.Sarunāšanās un sarunas uzturēšana Mobilitāte8.9.Atrašanās vertikālā stāvoklī (piemēram, stāvēšana, iešana) ilgāku laiku (30 minūtes) 8.10.Piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa 8.11.Pārvietošanās pa mājokli 8.12.Iziešana no mājokļa 8.13.200 metru attāluma noiešana Pašaprūpe8.14.Mazgāšanās 8.15.Ģērbšanās 8.16.Ēšana 8.17.Palikšana uz dažām dienām vienatnē Mājas dzīve un darbs8.18.Galveno mājsaimniecības darbu veikšana 8.19.Darba pienākumu veikšana (ja Jūs strādājat) Ja šīs anketas 8.19. apakšpunktā norādījāt, ka Jums ir grūtības veikt darba pienākumus, lūdzu, īsumā aprakstiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo 3 (trīs) gadu laikā esat strādājis (-usi) un kā izpaužas grūtības šos pienākumus veikt: Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu. 9. Datums:10. Paraksts****:* Iesniegumu aizpilda, ievērojot prasības, kas noteiktas Valsts valodas likumā.** Norāda informāciju, kurā persona ir faktiski sasniedzama iesnieguma izskatīšanas laikā.*** Iesniegumu aizpilda pilnvarotā persona (uz notariālas pilnvaras pamata) vai likumiskais pārstāvis (bērna vecāks, aizbildnis vai aizgādnis uz attiecīga dokumenta pamata).**** Ja iesniegumu iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, "paraksta" lauku neaizpilda.Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanasmetodiskie norādījumi (iesnieguma 8. punkta aizpildīšanai)Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;7. jautājumā – attiecību uzturēšana ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;8. jautājumā – kontaktu veidošana un uzturēšana, vēlamā rezultāta sasniegšana, piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu;9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;10. jautājumā – spēja piecelties no krēsla vai tualetes poda. Nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas;11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti, piemēram, depresija, trauksme;13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;14. jautājumā – spēja nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;15. jautājumā – drēbju izņemšana no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana, piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana;16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā. 2. pielikums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 805(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) Personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketa 1. Vārds, uzvārds 2. Personas kods 3. Adrese, kurā tiek veikta personas novērtēšana 4. Dzīves apstākļu un apkārtējās vides novērtējums4.1. atbalsta personas pieejamība atbalsta persona nav nepieciešamaatbalsta persona ir nepieciešama un ir pieejama(norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju – adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi)_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ atbalsta persona ir nepieciešama, bet nav pieejama4.2. mājokļa veids, kurā dzīvo dzīvoklis/istaba (atrodas ēkas .... stāvā) privātmāja vai viensēta sociālās aprūpes iestāde cits _________4.3. mājoklim tuvākā apkārtneattālums līdz ģimenes ārstam: mazāk par 500 m 500–3000 m vairāk par 3000 mveids, kā nokļūst līdz ģimenes ārstam: kājām ar sabiedrisko transportu ar automašīnu cits _________attālums līdz veikalam: mazāk par 500 m 500–3000 m vairāk par 3000 mveids, kā nokļūst līdz veikalam: kājām ar sabiedrisko transportu ar automašīnu cits _________attālums līdz pastam, bankai: mazāk par 500 m 500–3000 m vairāk par 3000 mveids, kā nokļūst līdz pastam, bankai: kājām ar sabiedrisko transportu ar automašīnu cits _________attālums līdz sabiedriskajam transportam: mazāk par 500 m 500–3000 m vairāk par 3000 m5. Pārvietošanās ārpus telpām – pa līdzenu ceļu sausā laikā pārvietojas bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība jāizmanto palīglīdzekļi (spieķis, kruķi, riteņkrēsls)Komentāri 6. Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās darbības*Pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumu Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā" 3. pielikumam6.1. ĒšanaPunkti nespēj pats veikt šo darbību0 nepieciešama palīdzība1 neatkarīgs2Komentāri 6.2. Pārvietošanās (no gultas uz krēslu un atpakaļ)Punkti sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru0 pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt1 pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība2 neatkarīgs3Komentāri 6.3. Kustīgums (staigāšana vai riteņkrēsla lietošana)Punkti nekustīgs0 nepieciešama liela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu1 nepieciešama neliela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu2 neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai var lietot jebkādas palīgierīces (piemēram, spieķi, riteņkrēslu)3Komentāri 6.4. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļiPunkti nespēj pārvietoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu)0 nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem1 neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai izmanto citus alternatīvus augstuma pārvarēšanas ceļus2Komentāri 6.5. ĢērbšanāsPunkti atkarīgs0 nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats1 neatkarīgs vai lieto pielāgotu apģērbu ar aizdari vai bez tās2Komentāri 6.6. Rūpes par izskatuPunkti nepieciešama palīdzība personiskajā higiēnā0 patstāvīgi skujas un/vai apkopj seju1Komentāri 6.7. MazgāšanāsPunkti atkarīgs0 neatkarīgs1Komentāri 6.8. Vēdera izejaPunkti nespēj kontrolēt izvadi(vai nepieciešama klizma)(nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams)0 reti nesaturēšanas gadījumi(nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)1 kontrolē izvadi (paškontrole)2Komentāri 6.9. UrinācijaPunkti nespēj kontrolēt izvadi(nepieciešama katetrizācija)(nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi, piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams)0 reti nesaturēšanas gadījumi(nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)1 kontrolē izvadi2Komentāri 6.10. Tualetes lietošanaPunkti atkarīgs0 nepieciešama neliela palīdzība1 neatkarīgs2Komentāri Punkti kopā 7. Pienākumi mājsaimniecības uzturēšanā7.1. Ēdiena gatavošana gatavo pilnīgi patstāvīgi gatavo patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība ēdienu nevar pagatavotKomentāri 7.2. Mājokļa uzkopšana veic pilnīgi patstāvīgi veic patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība mājokli nevar uzkoptKomentāri 7.3. Veļas mazgāšana veic pilnīgi patstāvīgi veic patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība veļu nevar izmazgātKomentāri 7.4. Citas ar mājsaimniecību saistītas darbības (ūdens un malkas ienešana, krāsns kurināšana, sniega tīrīšana, dārza apkopšana, mājdzīvnieku apkopšana) veic pilnīgi patstāvīgi veic patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība mājsaimniecību uzturošas aktivitātes nevar veiktKomentāri 7.5. Iepirkšanās (ieskaitot nokļūšanu veikalā) veic pilnīgi patstāvīgi veic patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība iepirkšanos nevar veiktKomentāri 8. Citas aktivitātes8.1. Transportlīdzekļa vadīšana (ja ir prasmes vadīt transportlīdzekli) var vadīt bez problēmām var vadīt īpaši pielāgotu transportlīdzekli transportlīdzekli nespēj vadītKomentāri 8.2. Sabiedriskā transporta izmantošana izmanto bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi izmanto patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga neliela palīdzība sabiedriskā transporta līdzekļus nevar izmantotKomentāri (paskaidrot, kādu sabiedriskā transporta veidu izmanto, jo ir dažādas piekļuves iespējas) 8.3. Atpūta un vaļasprieki var nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem nevar pilnībā atpūsties un nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku nevar nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiemKomentāri 8.4. Cik lielā mērā klienta funkcionālie ierobežojumi traucē saskarsmei ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem netraucē nemaz mazliet traucē traucē diezgan nopietni sociālās aktivitātes nav iespējamas iespējamas tikai neklātienes sociālās aktivitātes (telefons, internets)Komentāri 9. KOPSAVILKUMSGalvenie secinājumi un ieteikumi 10. APLIECINĀJUMSAr parakstu apliecinu sniegto ziņu patiesumuPašvaldības sociālais dienests _______________________________________________________________(nosaukums)Sociālā darbinieka vai ergoterapeita vārds, uzvārds ________________________________________Kontaktinformācija (tālrunis, elektroniskā pasta adrese) ___________________________________Paraksts** _______________________________Datums _______________________________Piezīme. ** Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 3.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr.805 Kritēriji prognozējamas invaliditātes noteikšanai Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji: 1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti. 2. Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā. 3. Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālajā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti: 3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā; 3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi; 3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai; 3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi; 3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti. Labklājības ministrs Uldis Augulis 4. pielikums Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 805(Pielikums MK 07.06.2022. noteikumu Nr. 332 redakcijā) Kritēriji invaliditātes noteikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecumam I. Kritēriji invaliditātes noteikšanaiSlimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumiKlīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums1. Nervu sistēmas slimības1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekasMēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimībasMuskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību un stājas traucējumus1.3. EpilepsijaLielās lēkmes ne mazāk kā sešas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)Piezīme. Šīs nodaļas 1.1., 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs2. Psihiski un uzvedības traucējumi2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumiProgresējoša slimības gaita, ieilguši (trīs mēneši un ilgāk) psihotiski stāvokļi ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)2.2. Garīgā atpalicībaViegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demenceMēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, tai skaitā epilepsijas, dēļ, rezistenti pret terapiju2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumiVidēji smaga vai smaga slimības norise2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistoši šķīdinātāji)Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumiDažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms un citi jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi un traucētu bērna integrāciju sabiedrībā2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumāHiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta un traucētu bērna integrāciju sabiedrībāPiezīme. Šīs nodaļas 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs3. Auss un aizauss paugura slimības3.1. Kurlmēmums, kurlumsOtorinolaringologa vai surdologa atzinums3.2. Smagas pakāpes vājdzirdībaSākot ar III un augstāku pakāpi, ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātuPiezīme. Šā pielikuma 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs4. Acu un to palīgorgānu slimības4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumiAr stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzeslauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acīVienas vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā vai abās acīs – smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta4.3. Smaga iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija ar nelabvēlīgu prognozi (retrolentāla fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās terapijas, totāla oftalmoplēģija)Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asumaPiezīmes.1. Ja bērnam līdz četru gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie instrumentālie un elektrofizioloģiskie izmeklēšanas dati atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3.2. Šīs nodaļas 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu redzes aizsardzības centra sertificēts oftalmologs5. Iekšējo orgānu slimības5.1. Elpošanas sistēmas slimības5.1.1. Rīkles un balsenes saslimšanasPastāvīgi apgrūtināta elpošana5.1.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi1. Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.2. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.3. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:3.1. obstruktīva tipa:3.1.1. FEVI 3.1.2. PEF 3.1.3. PEF un FEV1 svārstības > 30 %;3.2. restriktīva tipa – VK4. Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums un smagums (trīs vai vairāk smagu lēkmju gadā), terapijas efektivitāte.5. Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistencePiezīme. Šīs nodaļas 5.1.1. un 5.1.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs vai ftiziopneimonologs5.2. Asinsrites sistēmas slimības5.2.1. Sirds un asinsvadu slimības un attīstības traucējumiHroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.2. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi1. Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija.2. Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA5.2.3. Primāra arteriāla hipertensijaII–III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijaiPiezīme. Šīs nodaļas 5.2.1., 5.2.2. un 5.2.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs5.3. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības5.3.1. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte5.3.2. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 5.3.1. un 5.3.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs5.4. Uroģenitālās sistēmas slimības5.4.1. Nieru slimībasHroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā – nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)Piezīme. Šīs nodaļas 5.4.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis nefrologs5.4.2. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistula vai urīna nesaturēšana5.4.3. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijasUrīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, ko nav iespējams ķirurģiski koriģēt vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanaiPiezīme. Šīs nodaļas 5.4.2. un 5.4.3. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs5.5. Gremošanas sistēmas slimības5.5.1. Kuņģa–zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumiPaasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte.Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija5.5.2. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindromsIzteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindromsPiezīme. Šīs nodaļas 5.5.1. un 5.5.2. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs6. Ķirurģiskās slimības6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa–zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimībasMēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcijaPiezīme. Šīs nodaļas 6.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis bērnu ķirurgs un (vai) gastroenterologs6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi1. Traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī.2. Viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem.3. Mugurkaula III–IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem.4. Balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem.5. Iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte6.3. Skeleta sistēmas bojājumiMēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekasProcesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumiPiezīme. Šīs nodaļas 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis viens no šādiem speciālistiem: traumatologs ortopēds, ķirurgs6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un (vai) skeleta slimības vai bojājumi1. Mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi.2. Smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)Piezīme. Šīs nodaļas 6.5. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas–žokļu ķirurgs7. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijasPiezīme. Šīs nodaļas 7.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs vai pediatrs8. Ādas slimības8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumiSlimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izraisīto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 8.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis dermatologs9. Onkoloģiskās slimības9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzējiProcesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognozePiezīme. Šīs nodaļas 9.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs vai hematoonkologs10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi10.1. Hematoloģiskās slimībasSlimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijasPiezīme. Šīs nodaļas 10.1. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis hematologs10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļiAr mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļiProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte10.4. HIV infekcijaProcesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis imunologs un (vai) infekcionists11. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijas11.1. Iedzimtas kroplības, deformācijas, metabolās slimības un hromosomu anomālijasSlimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitātePiezīme. Šīs nodaļas 11.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk – BKUS) Medicīniskās ģenētikas klīnika atbilstoši speciālista norīkojumam12. Kombinēta patoloģija12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībāKombinētas patoloģijas gadījumā ģimenes ārsts nosūta bērnu invaliditātes ekspertīzei, pamatojoties uz ārstu konsīlija atzinumuPiezīme. Nosakot šīs nodaļas 12.1. apakšpunktā minēto diagnozi, konsīlija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālistiII. Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamībuNr.p. k.Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi1.F 73 – dziļa garīga atpalicība (idiotija)2.F 72 – smaga garīga atpalicība (dziļa imbecilitāte)3.F 71 – vidēji smaga garīga atpalicība, kas kombinējusies ar šādām saslimšanām:3.1.ar autismu3.2.ar vidēji biežām ģeneralizētām krampju lēkmēm, biežām mazajām lēkmēm, kas fiksētas epilepsijas slimnieka dienasgrāmatā3.3.ar hiperdinamiskiem uzvedības traucējumiem3.4.ar terapijas rezistentu, neorganisku urīna un (vai) fekāliju nesaturēšanu3.5.ar smagām somatiskām saslimšanām (insulinējams cukura diabēts līdz skolas vecumam)Piezīmes.1. Šīs nodaļas 1., 2. un 3. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs.2. Šīs nodaļas 3.1. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina ar ADOS (Autism Diagnostice Observation Schedule) testu.3. Šīs nodaļas 3.2. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs un neirologs.4. Šīs nodaļas 3.3. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs, saņemts klīniskā psihologa novērtējums.5. Šīs nodaļas 3.4. apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs vai bērnu urologs, vai bērnu proktologs4.F 20 – šizofrēnija ar polimorfu simptomātiku un personības defektu, kas atbilst vidēji smagas un smagākas garīgās atpalicības pakāpei5.F 84 – autisms ar negatīvismu un stereotipu uzvedībuPiezīme. Šīs nodaļas 4. un 5. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu psihiatrs6.Dziļas hemiparēzes vai paraparēzes7.Izteikts hiperkinētisks sindroms8.Smaga ataksija9.Ļoti biežas ģeneralizētas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes dienā, lielās lēkmes četras un vairākas reizes mēnesī)Piezīme. Šīs nodaļas 6., 7., 8. un 9. punktā minēto diagnozi apstiprina sertificēts bērnu neirologs10.Abu acu trūkums, pilnīgs vai praktisks aklums abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu labāk redzošajā acī, mazāku par 0,05 (ar maksimālu korekciju), vai redzeslauka sašaurināšanās labāk redzošajā acī līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta). Bērniem līdz četru gadu vecumam, ja redzes asums nav precīzi nosakāms, medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstam nosaka, ja redzes orgāna objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,05 labāk redzošajā acīPiezīme. Diagnozi apstiprina BKUS Bērnu redzes aizsardzības centrs11.Hroniska sirds mazspēja IV pakāpē vai hroniska sirds mazspēja III pakāpē bērnam līdz sešu gadu vecumamPiezīme. Diagnozi apstiprina sertificēts bērnu kardiologs12.Termināla nieru mazspēja, nieru aizstājējterapija vai nieres transplantācija (līdz stāvokļa stabilizācijai)Piezīme. Diagnozi apstiprina BKUS nefroloģijas nodaļa13.Komplicēts augšstilba vai apakšstilba kaulu lūzums bez atļaujas slogot kāju (koksīta ģipsis, kruķi)14.Vienas kājas amputācija jebkurā līmenī (līdz protezēšanai)15.Pertesa slimība uz laiku, kamēr nav atļauts balsts uz slimās kājas (pārvietojas ar kruķiem)16.Iedzimtas kustību un balsta aparāta slimības ar izteiktiem pārvietošanās traucējumiem (artrogripoze, osteohondrodisplāzija)17.Vienas rokas trūkums jebkurā līmenī vai abu roku traumu sekas, vai iedzimtas anomālijas ar izteiktiem tveršanas traucējumiemPiezīme. Šīs nodaļas 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās diagnozes apstiprina sertificēts bērnu ķirurgs ortopēds18.Ļaundabīgie audzēji ar ļoti izteiktiem funkciju traucējumiemPiezīme. Diagnozi apstiprina BKUS onkoloģiskā nodaļa19.Hematoloģiskas saslimšanas ar smagiem funkciju traucējumiemPiezīme. Diagnozi apstiprina BKUS hematoloģiskā nodaļa20.Citas saslimšanas ar smagu norisi un ļoti izteiktiem funkciju traucējumiem, kuru diagnozi noteicis un pamatojis sertificēts bērnu slimību speciālists 5. pielikums Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 805(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritēriji I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabulaVeselības traucējumu smaguma pakāpeVieglaMērenaSmagaĻoti smagaSimptomu raksturojumsSimptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, arī pēc ārstēšanasArī pēc ārstēšanas saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomiArī pēc ārstēšanas saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomiArī pēc ārstēšanas saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomiFizikālās izmeklēšanas datiFizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradneArī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērenaArī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smagaArī pēc ārstēšanas fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smagaLaboratoriski instrumentālās izmeklēšanas datiIzmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņasArī pēc ārstēšanas saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņasArī pēc ārstēšanas saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņasArī pēc ārstēšanas saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņasII. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabulaFunkcionēšanas domēni un kategorijas (saskaņā ar SFK)Ierobežojuma pakāpe0 – ierobežojuma nav1 – viegla2 – mērena3 – smaga4 – ļoti smagaPiezīmes1. Specifiskās garīgās funkcijas1.1. b140. Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana)1.2. b144. Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā)1.3. b164. Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas (abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana) Uzmanība – novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaikus.Atmiņa – novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu.Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.Organizēšana – apvienot, saliedēt (
ko)noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (
ko)plānveidīgi, saskaņoti.Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti.Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana.Spriestspēja – spēja veidot spriedumu.Problēmu risināšana – spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu2. Sensorās funkcijas un sāpes2.1. b280. Sāpes (sāpju sajūta) Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3–6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos3. Sirds–asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas3.1. b455. Slodzes tolerances funkcijas (vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība) Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas4. Nervu–muskuļu–skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas4.1. b710. Locītavu kustību funkcijas (kustību apjoms un vieglums)4.2. b730. Muskuļu spēka funkcijas (muskuļu spēks) Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā – ietekmi uz ikdienas aktivitātēm.Novērtē muskuļu spēku:5 balles – normāls spēks;4++ balles – var izturēt pietiekami lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts;4+ balles – var izturēt mērenu pretestību;4 balles – var izturēt vieglu pretestību;3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības;2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu;1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām;0 – pilnīga paralīze5. Mācīšanās un zināšanu lietošana5.1. d155. Prasmju apgūšana (elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana)5.2. d177. Lēmumu pieņemšana (izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana) Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem, kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu.Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēle un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēle un īstenošana6. Komunikācija6.1. d399. Komunicēšana (Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus) Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus un telekomunikācijas līdzekļus7. Mobilitāte7.1. d410. Ķermeņa stāvokļa maiņa (stāvokļa ieņemšana un maiņa)7.2. d415. Ķermeņa pozīcijas saglabāšana (atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laikposmu)7.3. d430. Priekšmetu pacelšana un pārnešana (priekšmetu pacelšana un pārvietošana)7.4. d440. Smalku darbību veikšana ar rokām (koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem)7.5. d445. Plaukstu un roku izmantošana (koordinētu darbību veikšana, lietojot plaukstas un rokas)7.6. d450. Staigāšana (pārvietošanās kājām pa dažādām virsmām) Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās.Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Novērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes.Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē spēju pacelt un pārnest priekšmetus, piemēram, pacelt un pārnest somu.Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas.Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana.Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas8. Pašaprūpe8.1. d510. Mazgāšanās (visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana)8.2. d540. Ģērbšanās (koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus)8.3. d550. Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana)8.4. d598. Cita precizēta pašaprūpe Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos.Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus.Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem9.1. d720. Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem (attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana) Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanuPiezīmes.1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), komisijas ārsts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma III invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma II invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma I invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %. 6. pielikums Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 805(Pielikums MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 463 redakcijā) Kritēriji darbspēju zaudējuma noteikšanai procentos personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā, slimo ar arodslimību vai slimību, kura saistīta ar piedalīšanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā Nr. p. k.Veselības traucējumiDarbspēju zaudējums (%)*1.Tuberkuloze (SSK–10: A15–A19; B90)1.1.Klīniski izārstēta tuberkuloze ar viegliem tuberkulozes skarto orgānu funkciju traucējumiem0–241.2.Klīniski izārstēta plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu funkciju traucējumiem25–591.3.Aktīva plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem un nepieciešamu ilgstošu specifisku ārstēšanu stacionāra apstākļos vai ambulatori (slimnieki saņem medikamentus medicīnas darbinieka klātbūtnē). Pastāv inficēšanās iespēja60–79Klīniski izārstēta tuberkuloze ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas):
a)ciroze;
b)plānsienu dobumi;
c)atelektāzes;
d)bronhektāzes;
e)plaušu fibroze;
f)posttuberkulozi deformējoši bronhīti ar paasinājumiem gada laikā;
g)elpošanas funkcijas traucējumi II–III pakāpē, plaušu sirds ar pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tāsIzvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes (citu orgānu tuberkuloze ar orgānu funkciju traucējumiem) sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi:
a)nieru mazspēja, ja ir nieru tuberkuloze;
b)balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze1.4.Hroniski noritoša progresējoša plaušu un ārpusplaušu tuberkuloze ar tuberkulozu intoksikāciju un/vai pulmonālu hipertensiju un/vai labā kambara disfunkciju, nelabvēlīgu prognozi80–1002.Sarkoidoze (SSK–10: D86)2.1.Neaktīva sarkoidoze, kam ārstēšana nav nepieciešama, izvērtējot izmaiņas plaušās III–IV stadijā, ņemot vērā plaušu funkcionālos rādītājus, pulmokardiālo nepietiekamību. Ja ir ārpusplaušu neaktīva sarkoidoze, izvērtē orgānu funkciju traucējumus25–792.2.Aktīva sarkoidoze:
a)plaušu sarkoidoze III–IV stadijā;
b)ārpusplaušu sarkoidoze;
c)ģeneralizēta sarkoidoze, kam nepieciešama aktīva ārstēšana stacionāra apstākļos vai ambulatori60–793.Ļaundabīgie audzēji (SSK–10:C00–C96; D00–D09;D45)3.1.Krūts vēzis (C50)3.1.1.T0–1 N0M0 stadija – viegli funkciju traucējumi – labvēlīga prognoze, orgānsaudzējoša operācija10–243.1.2.T2–2A N0M0 stadija – mēreni funkciju traucējumi – saudzējoša operācija, pabeigts ārstēšanas kurss ar regulāru novērošanu25–593.1.3.T2B–3A–B N0M0 stadija – izteikti funkciju traucējumi – plaša apjoma operācija, kompleksa vai kombinēta terapija, attālas metastāzes, recidīvs, šaubīga prognoze60–793.1.4.4. stadija – ļoti izteikti funkciju traucējumi – plašas metastāzes, neoperējams audzējs, nelabvēlīga prognoze, nepieciešama kopšana 80–1003.2.Dzemdes audzējs (C54)3.2.1.audzējs izņemšanas stadijā T1–2 N0M025–593.2.2.saslimšana T2B –3 N0M0 stadijā60–793.2.3.ļoti smags vispārējais stāvoklis, kopšana80–1003.3.Olnīcu audzējs (C56)3.3.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25–593.3.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60–793.4.Balsenes audzējs (C32)3.4.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25–593.4.2.saslimšana T2–3 N0M0 stadijā (ar balss zudumu)60–793.4.3.pastāvīga traheostoma50–793.5.Plaušu ļaundabīgs audzējs (C34)3.5.1.saslimšana T2–3 NxMx stadijā, operēts vai neoperēts60–793.5.2.ielaists gadījums, specifiska kopšana80–1003.6.Mēles audzējs (C01)3.6.1.saslimšana agrīnā T1N0M0 stadijā25–593.6.2.saslimšana T2 stadijā un lielākā60–793.6.3.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, ielaists gadījums, nepieciešama kopšana80–1003.7.Kuņģa un barības vada audzējs (C15–16)3.7.1.pēc operācijas vai neoperēta audzēja gadījumā60–793.7.2.izteikti barības uzņemšanas traucējumi, kaheksija, kopšana80–1003.7.3.gastrektomija50–793.8.Zarnu trakta audzējs (C17–21)3.8.1.resnās zarnas rezekcija agrīnā stadijā25–593.8.2.resnās, taisnās zarnas audzējs ar kolostomu70–953.8.3.fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ70–953.9.Nieru audzējs (C64)3.9.1.nieres izņemšana agrīnā stadijā (T1N0M0) ar saglabātu otras nieres funkciju25–593.9.2.citās stadijās60–793.9.3.nepieciešama hemodialīze1003.10.Prostatas audzējs (C61)3.10.1.operācija agrīnā stadijā25–593.10.2.operācija citās stadijās60–793.10.3.neoperēts audzējs ar uzsāktu hormonterapiju60–793.11.Urīnpūšļa audzējs (C67)3.11.1.operācija agrīnā stadijā25–593.11.2.operācija citās stadijās60–793.11.3.cistektomija ar mākslīgu urīna izvadi, stoma resnajā zarnā65–953.12.Ādas (izņemot bazaliomu), melanomas, kaulaudu, mīksto audu audzēji (C43–44)3.12.1.saslimšana T1N0M0 stadijā25–593.12.2.augšējās, apakšējās ekstremitātes amputācija, eksartikulācija55–753.12.3.saslimšana T2 stadijā un lielākā60–793.12.4.izteikti funkciju traucējumi pēc augšējās vai apakšējās ekstremitātes amputācijas vai plašas metastāzes, kopšanas nepieciešamība80–1004.Limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu ļaundabīgie audzēji (SSK–10: C81–C96; D46)4.1.Limfomas4.1.1.Hodžkina limfoma I, II, III stadija, ne Hodžkina limfoma I, II stadija:
a)pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;
b)Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas I, II stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā60–794.1.2.Hodžkina limfomas IV stadija, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija:
a)pirmreizējās saslimšanas, recidīvu ārstēšanas periodā;
b)Hodžkina limfomas, ne Hodžkina limfomas III, IV stadija, pirmreizēji progresējošas, terapijai rezistentas slimības laikā80–954.1.3.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas:
a)primāri ekstranodulāri bojājumi, vairākas lokalizācijas, lielas masas, neiespējama operatīva terapija;
b)masīva limfadenopātija (lielāka par 10 cm, videnes audzējs, lielāks par 2/3 no videnes platuma);
c)pastāv kontrindikācijas agresīvai terapijai (kaulu smadzeņu bojājumi, vecums, blakusslimības);
d)medikamentu, staru, postoperatīvās terapijas, perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas komplikācijas80–95 Pēc slimības stadijas un slimnieka vispārējā stāvokļa4.1.4.Hodžkina, ne Hodžkina limfomas piecu gadu novērošana pēc pilnas remisijas sasniegšanas4.1.4.1.divi gadi60–794.1.4.2.trīs gadi30–554.2.Akūtas leikozes4.2.1.akūtas leikozes diagnozes precizēšanas un ārstēšanas laikā60–904.2.2.akūtas leikozes atgriezeniskā/refraktērā fāzē80–954.2.3.remisijas fāzē4.2.3.1.trīs gadi60–794.2.3.2.divi gadi25–594.2.3.3.slimības, ķīmijterapijas, kaulu smadzeņu transplantācijas izraisītās komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.3.Hroniska mieloleikoze4.3.1.hroniskās mieloleikozes hroniskās un akcelerācijas stadijas ārstēšanas laikā60–794.3.2.blastu stadijas (blastu krīzes) ārstēšanas laikā80–954.3.3.diagnosticējot agresīvas pārveides variantus80–954.3.4.slimības, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.4.Hroniska limfoleikoze4.4.1.hroniskas limfoleikozes A stadija (Binē klasifikācija), asimptomātiska gaita, "skatīšanās un gaidīšanas" taktika0–244.4.2.hroniska limfoleikoze, A stadija, ārstēšanas periods25–594.4.3.B un C stadijas ārstēšanas laikā60–794.4.4.hroniskas limfoleikozes komplikācijas60–794.4.5.agresīvas pārveides varianti80–954.4.6.īstā sarkano šūnu aplāzija80–954.4.7.staru terapijas, ķīmijterapijas, allogēno kaulu smadzeņu, perifēro cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.5.Mieloma4.5.1.asimptomātiska, snaudoša mieloma, stabila gaita25–594.5.2.izteikti orgānu funkcijas traucējumi saistāmi ar:
a)kaulu sistēmas bojājuma sindromu;
b)neiroloģisko sindromu;
c)nefroloģisko sindromu;
d)anēmisko sindromu;
e)hemorāģisko sindromu;
f)ekstraossāliem audzēja depozītiem – dissemināciju60–794.5.3.ļoti izteikti orgānu funkciju traucējumi, ja ir šā pielikuma 4.5.2. apakšpunktā minētie sindromi, nepieciešama kopšana80–954.5.4.slimības komplikācijas un prognostiski slikta norise:
a)izteikta mielosupresija;
b)ātra audzēja augšana;
c)plazmas šūnu metastāzes;
d)agrīna mielomas leikemizācija;
e)kaulu smadzeņu izsīkums;
f)amiloidozes attīstība80–954.5.5.ķīmijterapijas, staru terapijas, perifēro asiņu cilmes šūnu transplantācijas komplikācijasPēc orgānu funkcijas traucējumu smaguma pakāpes4.6.Mielodisplastiskais sindroms4.6.1.refraktērā anēmijas forma25–594.6.2.hroniskas mielomonocitārās leikozes ilgstoša gaita, lēni progresējoša25–594.6.3.refraktērās anēmijas forma ar sekundāru hemahromatozi60–794.6.4.refraktērās anēmijas forma ar gredzenveida sideroblastiem60–794.6.5.refraktērā anēmija, kas norit ar neitropēniju, trombocitopēniju60–794.6.6.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru90–1004.6.7.refraktērā anēmija ar blastu pārsvaru un agresīvas pārveides variantiem 90–1004.6.8.hroniskas mielomonocitārās leikozes ātra progresēšana, transformācija akūtā leikozē90–1004.7.Anēmijas4.7.1.aplastiskā anēmija4.7.1.1.mēreni izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs, hemorāģiskais sindroms, infekciozās komplikācijas, splenomegālija, saņem aizvietojošo terapiju, pozitīva atbilde uz terapiju pirmajos trijos mēnešos60–794.7.1.2.izteiktas pārmaiņas perifērajās asinīs (pancitopēnija), izteikts hemorāģiskais sindroms, biežas smagas infekciozās komplikācijas80–1004.7.1.3.negatīva atbildes reakcija uz terapiju pirmajos trijos mēnešos90–1004.7.1.4.pārveide agresīvajās formās90–1004.7.2.hemolītiskās anēmijas4.7.2.1.hemolītiskās anēmijas ar ilgstošām remisijām, subklīnisku norisi hemolīzes krīzes laikā, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25–594.7.2.2.hemolītiskās anēmijas ar recidīviem, vidēji smagām hemolīzes krīzēm, izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60–794.7.2.3.hemolītiskās anēmijas, bieži recidīvi, smagas hemolīzes krīzes, ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi, slimnieks kopjams80–1004.7.2.4.pārveide agresīvajos variantos80–1004.8.Mieloproliferatīvās slimības4.8.1.īstā policitēmija4.8.1.1.asimptomātiskā stadija: izolētā eritrocitoze, izolētā trombocitoze, splenomegālija, ārstēšana nav nepieciešama0–204.8.1.2.mēreni izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, mēreni orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, flebotomija veicama reti25–594.8.1.3.izteiktas A, B kategorijas diagnostisko kritēriju izmaiņas proliferācijas stadijā, izteikti orgānu funkcijas traucējumi, saņem ķīmijterapiju, nepieciešamas biežas flebotomijas60–794.8.1.4.izsīkuma stadija60–904.8.1.5.pārveide agresīvajos tipos80–1004.8.1.6.pēc policitēmijas mieloidā metaplāzija80–1004.9.Hemofīlijas4.9.1.pēc norises smaguma pakāpes4.9.1.1.viegla pakāpe10–244.9.1.2.vidēji smaga pakāpe, mēreni izteikti orgānu funkcijas traucējumi25–594.9.2.smaga pakāpe4.9.2.1.izteikti orgānu funkcijas traucējumi60–804.9.2.2.ļoti izteikti orgānu funkcijas traucējumi85–1004.10.Trombocitopēnijas4.10.1.pēc norises smaguma pakāpes4.10.1.1.viegla norise (trombocītu skaits 150–100 x 109/l)10–204.10.1.2.vidēji smaga norise (trombocītu skaits 100–50 x 109/
l)ar mēreni izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem25–594.10.1.3.smaga norise (trombocītu skaits 50 x 109/l un mazāk) ar izteiktiem orgānu funkcijas traucējumiem60–854.10.1.4.pārveide agresīvajos tipos85–1005.Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības (SSK–10: E00–E90)5.1. Cukura diabēts, 1. vai 2. tips, ar sliktu metabolu kompensāciju uz adekvātas terapijas fonaPiezīme. Diabētiskas retinopātijas gadījumā darbspēju zaudējumu skatīt šā pielikuma VIII nodaļā (acu slimības)10–24 5.2.1. tipa cukura diabēts, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm25–595.3.1., 2. tipa cukura diabēts (vairāku vēlīno diabētu komplikāciju kopums), kas norit ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem:
a)diabētiska nefropātija, II stadija (pēc jaunās klasifikācijas) (GFĀ);
b)diabētiska sensori motora polineiropātija ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem;
c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīvā slimība, subkompensēta25–595.4.1., 2. tipa cukura diabēts, kas norit ar izteiktiem funkciju traucējumiem:
a)diabētiska nefropātija, III stadija (pēc jaunās klasifikācijas), nav nepieciešama nieru aizstājējterapija;
b)diabētiska polineiropātija ar izteiktām parēzēm;
c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta;
d)diabētiska pēda ar atsevišķu pirkstu amputāciju;
e)diabētiskās čūlas;
f)Šarko pēda60–795.5.1., 2. tipa cukura diabēts ar ļoti izteiktām komplikācijām:
a)nieru mazspēja, IV–V stadija, nieru aizstājējterapija (NAT);
b)diabētiska polineiropātija ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm;
c)diabētiska perifēro asinsvadu okluzīva slimība, dekompensēta, ekstremitāšu amputācija;
d)diabētiskas pēdas ar smagiem statikas traucējumiem80–905.6.Metabolā sindroma izpausmes:
a)adipozitāte;
b)arteriāla hipertensija;
c)dislipidēmija;
d)cukura diabētsNosaka pēc orgānu funkciju traucējumu pakāpes5.7.Tireotoksikoze5.7.1.tireotoksikoze, bieži paasinājumi, bez orgānu bojājumiem10–205.7.2.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30–505.7.3.tireotoksikoze ar orgānu bojājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem60–755.7.4.subkompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, viegli izteiktiem funkciju traucējumiem10–205.7.5.nekompensēta hipotireoze ar orgānu bojājumiem, mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30–505.7.6.nekompensēta hipotireoze ar izteiktiem orgānu bojājumiem, izteiktiem funkciju traucējumiem60–855.8.Kušinga sindroms5.8.1.veselības un darbspēju zudumu nosaka orgānu un sistēmu funkciju traucējumi (hipertensija, sirds asinsvadu nepietiekamība, sirds bojājumi, osteoporoze, cukura diabēts, psihiski traucējumi) un terapijas kompensācijas efekts(skatīt atbilstošajās nodaļās)5.9.Akromegālija5.9.1.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem30–505.9.2.akromegālija ar orgānu bojājumu (kardiomiopātija, locītavu bojājumi, cukura diabēts, hipertensija) un izteiktiem funkciju traucējumiem60–756.Psihiski un uzvedības traucējumi (SSK–10: F00–F99)6.1.Alcheimera demence (F00)80–1006.2.Vaskulāra demence (F01)6.2.1.bez psihozes60–796.2.2.ar psihozi80–1006.3.Pika demence (F02.0)80–1006.4.Kreicfelda–Jakoba demence (F02.1)80–1006.5.Demence citu slimību dēļ (F02.8)6.5.1.bez psihozes60–796.5.2.ar psihozi vai lēkmēm80–1006.6.Organiska halucinoze (F06.0)6.6.1.viegli traucējumi10–246.6.2.vidēji smagi traucējumi – bieži paasinājumi, veidojas personības traucējumi25–596.6.3.smagi traucējumi – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60–1006.7.Organiski katatoniski traucējumi (F06.1)6.7.1.viegli traucējumi10–246.7.2.vidēji smagi traucējumi ar personības traucējumiem25–596.7.3.smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60–1006.8.Organiski (šizofrēnijai līdzīgi) murgi (F06.2)6.8.1.viegla pakāpe10–246.8.2.vidēji smaga pakāpe (pievienojas personības traucējumi)25–596.8.3.smaga pakāpe – hroniski, rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60–1006.9.Organiski (afektīvi) garastāvokļa traucējumi (F06.3)6.9.1.viegli traucējumi – vieglas epizodes, padodas ārstēšanai10–206.9.2.vidēji smagi traucējumi – ar trauksmi un personības traucējumiem25–596.9.3.smagi traucējumi – rezistenti pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60–806.10.Organiska trauksme (F06.4)6.10.1.viegli traucējumi10–206.10.2.vidēji smagi traucējumi (ar personības traucējumiem)25–596.10.3.smagi traucējumi – ar depresiju, paniku, personības traucējumiem60–806.11.Organiski personības traucējumi (F07.0)6.11.1.viegli traucējumi – viegli astēniski un kognitīvi traucējumi10–206.11.2.vidēji smagi traucējumi – ar dekompensācijām 2–3 reizes gadā25–596.11.3.smagi traucējumi ar progresējošu gaitu60–806.12.Postkontūzijas sindroms (F07.2)6.12.1.viegli traucējumi – īslaicīgi, labi padodas ārstēšanai10–206.12.2.vidēji smagi traucējumi – ilgst vairāk par sešiem mēnešiem, veidojas personības traucējumi25–596.12.3.smagi traucējumi – izteikti, rezistenti pret ārstēšanu, hroniski traucējumi60–806.13.Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (F10)6.13.1.psihotiski traucējumi, rezistenti pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.5)60–796.13.2.amnestisks sindroms, rezistents pret sešu mēnešu nepārtrauktu ārstēšanu (F10.6)60–796.14.Šizofrēnija6.14.1.paranoidā šizofrēnija, epizodiskas norises (F20.0)6.14.1.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.1.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, spontānas remisijas nav, personības traucējumi mēreni izteikti25–596.14.1.3.smaga gaita – paasinājumi divas un vairāk reizes gadā un/vai izteikti personības traucējumi60–796.14.2.paranoidā šizofrēnija, nepārtrauktas norises6.14.2.1.viegla gaita – ir spontānas remisijas, viegli personības traucējumi10–246.14.2.2.vidēji smaga gaita – remisiju nav, mēreni izteikti personības traucējumi25–596.14.2.3.smaga gaita – rezistenta pret ārstēšanu, izteikti personības traucējumi60–796.14.2.4.ļoti smaga gaita ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80–1006.14.3.hebefrēnā šizofrēnija (F20.1)6.14.3.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.3.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25–596.14.3.3.smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60–796.14.3.4.ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi80–1006.14.4.katatonā šizofrēnija (F20.2)6.14.4.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.4.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, personības traucējumi mēreni izteikti25–596.14.4.3.smaga gaita – rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60–796.14.4.4.ļoti smaga gaita – personības traucējumi ļoti smagi80–1006.14.5.nediferencētā šizofrēnija (F20.3)6.14.5.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.5.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25–596.14.5.3.smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, personības traucējumi izteikti60–796.14.6.postšizofrēniska depresija (F20.4)sk. F20.36.14.7.reziduāla šizofrēnija (F20.5)6.14.7.1.viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, viegli personības traucējumi10–246.14.7.2.vidēji smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi mēreni izteikti25–596.14.7.3.smaga gaita – psihiskie traucējumi un personības traucējumi izteikti, rezistence pret terapiju60–796.14.8.vienkāršā šizofrēnija (F20.6)6.14.8.1.viegla gaita – personības traucējumi viegli10–246.14.8.2.vidēji smaga gaita – ar mēreni izteiktiem personības traucējumiem25–596.14.8.3.smaga gaita – ar izteiktiem personības traucējumiem60–796.14.8.4.ļoti smaga gaita – ar ļoti izteiktiem personības traucējumiem80–1006.14.9.citu veidu šizofrēnija (F20.8)sk. F20.96.14.10.neprecizēta šizofrēnija (F20.9)6.14.10.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.10.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25–596.14.10.3.smaga gaita – paasinājumi bieži, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60–796.14.11.šizotipiski traucējumi – neirozei līdzīgā šizofrēnija, paranojālā šizofrēnija, psihopātveidīgā šizofrēnija (F21)6.14.11.1.viegla gaita – reti paasinājumi, viegli personības traucējumi10–246.14.11.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi reizi gadā, mēreni izteikti personības traucējumi25–596.14.11.3.smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, rezistence pret terapiju, personības traucējumi izteikti60–796.15.Persistējoši murgi (F22)6.15.1.viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas10–246.15.2.vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25–596.15.3.smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60–796.16.Akūti psihotiski traucējumi (F23) pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas bez efekta25–596.17.Inducēti murgi (F24)6.17.1.viegla gaita – klīnisko simptomu reducēšanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas10–246.17.2.vidēji smaga gaita – pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas ir pozitīva dinamika, murgi pakāpeniski reducējas25–596.17.3.smaga gaita – rezistence pret terapiju, pievienojas personības traucējumi60–796.18.Šizoafektīvi traucējumi (F25)6.18.1.viegla gaita – psihiskie traucējumi viegli, paasinājumi reti (reizi divos gados), viegli personības traucējumi10–246.18.2.vidēji smaga gaita – paasinājumi katru gadu, progresējoši personības traucējumi25–596.18.3.smaga gaita – paasinājumi vairākas reizes gadā, izteikti personības traucējumi60–796.19.Bipolāri afektīvi traucējumi (F31)6.19.1.viegla gaita – retas epizodes, kas labi padodas ārstēšanai10–246.19.2.vidēji smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar tendenci uz pozitīvu dinamiku pēc ārstēšanas25–596.19.3.smaga gaita – vairākas garastāvokļa maiņas epizodes sešu mēnešu laikā ar psihotisku simptomātiku un rezistenci pret ārstēšanu60–796.20.Depresīva epizode (F32)6.20.1.viegla gaita – labi padodas ārstēšanai10–246.20.2.vidēji smaga gaita – vidēji smaga depresija bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas25–596.20.3.smaga gaita – smaga depresija ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60–796.21.Rekurenti depresīvi traucējumi (F33)6.21.1.viegla gaita – labi padodas ārstēšanai10–246.21.2.vidēji smaga gaita – vidēji smagas depresijas epizodes, sešu mēnešu nepārtraukta ārstēšana bez efekta25–596.21.3.smaga gaita – smagas depresijas epizodes ar psihotisku simptomātiku bez uzlabošanās pēc sešu mēnešu nepārtrauktas ārstēšanas60–796.22.Persistējoši garastāvokļa traucējumi (F34)6.22.1.traucējumi mēreni izteikti un nepadodas nepārtrauktai sešu mēnešu ilgai ārstēšanai25–596.23.Posttraumatisks stresa sindroms (F43)6.23.1.viegla gaita – klīniskie simptomi ilgst no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, labi padodas ārstēšanai10–246.23.2.vidēji smaga gaita – klīniskie simptomi ilgst mēnešiem ilgi, pievienojas personības traucējumi25–596.24.Somatoformi traucējumi (F45)6.24.1.viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10–246.24.2.vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25–596.25.Neirotiski traucējumi (F48)6.25.1.viegla gaita – klīniskie simptomi labi padodas ārstēšanai10–246.25.2.vidēji smaga gaita – pievienojas depresija, trauksme, personības traucējumi, kas sešu mēnešu laikā nepadodas ārstēšanai25–597.Nervu sistēmas slimības (traumas)(SSK–10: A80–A89; G00–G99; S00–S39)7.1.Centrālā nervu sistēma (galvas un muguras smadzenes)7.1.1.viegli izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes līdz divām reizēm gadā0–247.1.2. mēreni izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 3–6 reizes gadā25–597.1.3.izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes 7–12 reizes gadā60–797.1.4.ļoti izteikta centrāla tipa galvas nervu, piramidāla, ekstrapiramidāla, cerebrāla simptomātika: jušanas, galvas smadzeņu garozas funkciju, centrāla tipa mazā iegurņa orgānu funkciju traucējumi, veģetatīvās nervu sistēmas organiska patoloģija, psihoorganisks sindroms, epilēkmes biežāk nekā 12 reizes gadā, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80–1007.2.Perifērā nervu sistēma (nervu saknīšu, pinumu un spinālo, un kraniālo nervu bojājumi)7.2.1.viegli izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi0–247.2.2.mēreni izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi25–597.2.3.izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi60–797.2.4.ļoti izteikti traucējumi: sāpes, parēzes, jušanas, veģetatīvi trofiski traucējumi, perifēra tipa mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nepieciešama pastāvīga palīdzība vai kopšana80–1008.Acu un to palīgorgānu slimības (traumas) (SSK–10:A18; B31; B58; C69; H05–H54; Q12;Q15; S05; T26)8.1.Redzes asuma samazinājums8.1.1.slimības dēļPiezīme. Izvērtējot darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru slimības dēļ, noteicošais ir maksimālais redzes asums ar atbilstošu korekcijuSk. 1. tabulu8.1.2.traumas dēļSk. 2. tabulu8.2.Darbspēju zaudējums pēc slimības vai traumasPiezīme. Ekspertīzē noteicošais ir maksimālais redzes asums ar korekciju. Ja redzes asuma samazinājuma dēļ ir mazāks darbspēju zaudējums nekā slimības vai traumas, vai kombinētas patoloģijas dēļ, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka atbilstoši smagākajai patoloģijai8.2.1.afakija (bez papildu redzes traucējumiem)8.2.1.1.vienā acī108.2.1.2.abās acīs158.2.1.3.vienā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst258.2.1.4.ar implantētu mākslīgo lēcu vienā vai abās pusēs58.2.2.plakstiņa noslīdējums (ptoze) un citu acs muskuļu paralīzes, plakstiņa defekts, kas traucē aizvērt acs spraugu, kā arī plakstiņa saaugums8.2.2.1.vienā acī 8.2.2.1.1.acs pilnīgi aizvērta208.2.2.1.2.citādi108.2.2.2.abās acīs8.2.2.2.1.acs pilnīgi aizvērta408.2.2.2.2.citādi208.2.3.oftalmoplēģija8.2.3.1.totāla308.2.3.2.citādi108.2.4.rētaina asaru kanālu vai asaru–deguna kanālu necaurlaidība108.2.5.homonīmā hemianopsija8.2.5.1.pilnīga hemianopsija, kvadrantu hemianopsija8.2.5.1.1.homonīmā hemianopsija408.2.5.1.2.bitemporālā hemianopsija258.2.5.1.3.binazālā hemianopsija108.2.5.1.4.homonīmā kvadrantu hemianopsija augšā208.2.5.1.5.homonīmā kvadrantu hemianopsija apakšā308.2.5.1.6.hemianopsija, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst608.2.5.2.nepilnas hemianopsijas un kvadrantu hemianopsijas gadījumā darbspēju zaudējuma procenti jāpazemina par 5–10 % atkarībā no defekta lieluma8.2.6.sašaurinājumi redzeslaukā (maksimālais diametrs)8.2.6.1.sašaurinājums vienas acs redzeslaukā, ja otras acs redzeslauks normāls, t. i., redzeslauks ir vairāk nekā 100 grādu robežās8.2.6.1.1.100 grādu robežās58.2.6.1.2.60 grādu robežās108.2.6.1.3.20 grādu robežās158.2.6.1.4.10 grādu robežās258.2.6.2.sašaurināts redzeslauks katrai acij8.2.6.2.1.100 grādu robežās158.2.6.2.2.60 grādu robežās308.2.6.2.3.20 grādu robežās708.2.6.2.4.10 grādu robežās908.2.6.3.vienīgajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.6.3.1.100 grādu robežās408.2.6.3.2.60 grādu robežās608.2.6.3.3.20 grādu robežās908.2.6.3.4.10 grādu robežās958.2.7.lielas skotomas, t. i., 50 grādu redzeslaukā zem horizontālā meridiāna, binokulāras, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.7.1.vismaz 1/3 redzeslauka neaptver208.2.7.2.vismaz 2/3 redzeslauka neaptver508.2.8.hroniska asinsvadu trakta iekaisuma gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes asuma, izņemot gadījumu, ja8.2.8.1.asinsvadu trakta iekaisuma paasinājumi ir četras reizes gadā un vairāk408.2.9.tīklenes atslāņošanās8.2.9.1.pēc veiktās ārstēšanas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.1.1.pirmo gadu pēc operācijas608.2.9.1.2.otro gadu pēc operācijas308.2.9.1.3.trešo gadu pēc operācijas un vēlāk158.2.9.2.ja ir recidivējoša tīklenes atslāņošanās vai tīklenes atslāņošanās ir abās acīs, pēc pēdējās operācijas ar pozitīvu terapijas rezultātu un saglabātām redzes funkcijām8.2.9.2.1.pirmos trīs gadus pēc pēdējās operācijas608.2.9.2.2.divus gadus pēc 8.2.9.2.1. apakšpunktā norādītā termiņa308.2.9.2.3.trīs gadus pēc 8.2.9.2.2. apakšpunktā norādītā termiņa158.2.9.3.tīklenes atslāņošanās vienīgajā redzošajā acī, ja otra acs ir praktiski akla vai acs trūkst8.2.9.3.1.novēro piecus gadus, darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs šajā laikā608.2.9.3.2.pēc pieciem gadiem un vēlāk408.2.10.glaukomas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka, ņemot vērā glaukomas stadijas radītos redzes traucējumus: redzes asuma samazinājumu un izmaiņas redzes laukā8.2.11.šķielēšanas gadījumā darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem8.2.12.medicīniski apstiprināti ļaundabīgi audzēji redzes orgānā8.2.12.1.piecu gadu ciklā8.2.12.1.1.ja audzējs norobežots acs ābolā (arī ja acs ābols izņemts)608.2.12.1.2.citādilīdz 808.2.12.2.pēc piecu gadu novērošanas, ja nav metastāžu vai ļaundabīga audzēja recidīva, darbspēju zaudējuma procentuālo apmēru nosaka pēc redzes funkcijām8.2.13.diabētiska retinopātijaPiezīme. Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs atkarīgs tikai no redzes traucējumiem9.Ausu un aizauss paugura slimības (traumas)(SSK–10:H60–H95; S08.1)9.1.Posttraumatisks, strutains vidusauss iekaisums (mezotimpanīta tipa)5–109.2.Posttraumatisks epitimpanīts, kas komplicējies ar holesteatomu, granulācijām10–209.3.Auss gliemežnīcas vai tās daļas trūkums (ne mazāk kā 1/3 daļa)9.3.1.vienas auss59.3.2.abu ausu109.4.Vienpusēja vājdzirdība9.4.1.III–IV pakāpe0–109.4.2.V pakāpe vai kurlums10–209.5.Abpusēja vājdzirdība9.5.1.I–II pakāpe0–109.5.2.III pakāpe10–209.5.3.IV pakāpe20–309.5.4.V pakāpe vai kurlums459.6.Vestibulārās funkcijas traucējumi9.6.1.galvas reiboņi lēkmju veidā (1–2 reizes mēnesī): viegli veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes10–209.6.2.galvas reiboņi lēkmju veidā (3–5 reizes mēnesī): mēreni veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes30–509.6.3.galvas reiboņi lēkmju veidā (biežāk nekā 5 reizes mēnesī): izteikti veģetatīvi un līdzsvara traucējumi, perifēras vestibulāras lēkmes60–709.7.Bungādiņas plīsums, kas nerada dzirdes pasliktināšanos0–510.Asinsrites sistēmas slimības (traumas) (SSK–10:I00–I99; S26)10.1.Iedzimtas un iegūtas sirdskaites10.1.1.iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku un/vai zema riska ritma traucējumiem0–2010.1.2.iegūtas un iedzimtas sirdskaites ar II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem30–5010.1.3.iegūtas un iedzimtas sirdskaites, kas norit ar hronisku III–IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas60–9010.2.Primārās kardiomiopātijas (dilatācijas hipertrofiskas, restriktīvās)10.2.1.ar hronisku II–III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem30–5910.2.2.ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem60–7910.2.3.ar IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem80–10010.3.Sekundārās kardiomiopātijas, vērtējamas pēc:
a)pamatslimības;
b)hroniskas sirds mazspējas funkcionālajām klasēm;
c)ritma traucējumiem10.4.Hroniska sirds mazspēja10.4.1.hroniska sirds mazspēja pēc sirds, perikarda, maģistrālo asinsvadu ievainojuma10.4.1.1.II funkcionālā klase10–2010.4.1.2.III funkcionālā klase60–7910.4.1.3.IV funkcionālā klase 80–10010.5.Primāra arteriāla hipertensija10.5.1.arteriāla hipertensija III pakāpē, grūti koriģējama medikamentozi, norit ar10.5.1.1.mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, mēreni izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas funkcionālā klase, ritma traucējumi, cerebrāli bojājumi, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos) 30–5910.5.1.2.mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem, izteiktiem to funkcijas traucējumiem (hroniskas sirds mazspējas III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos: koronāros, nieru, tīklenes) 60–9511.Elpošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: J00–J99; S20–S29; T27)11.1.Pilns deguna trūkums (kaula, skrimšļa un mīksto audu) 60–7511.2.Deguna mīksto audu trūkums (deguna spārnu un galiņa) 4511.3.Deguna galiņa vai deguna spārnu trūkums 2011.4.Traucēta elpošana caur degunu (deguna eju sašaurinājums)11.4.1.ievērojama vienpusēja, mērena abpusēja 5–1011.4.2.smaga vienpusēja, izteikta abpusēja 1511.4.3.pilnīgs eju sašaurinājums ar stipri apgrūtinātu elpošanu 2011.5.Rīkles vai balsenes funkciju traucējumi to bojājumu dēļ11.5.1.vieglas pakāpes balss aizsmakums fiziskas slodzes laikā 1011.5.2.disfonija un viegli elpošanas traucējumi miera stāvoklī 20–2411.5.3.pastāvīga traheostoma un afonija (balss zudums) 5011.6.Atlieku izmaiņas pēc traumatiska pleirīta, pneimonijām, hemotoraksa, hemopneimotoraksa, plaušu rezekcijas un citiem plaušu bojājumiem ar elpošanas funkciju traucējumu pakāpi11.6.1.I pakāpe (FEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NR) 10–2411.6.2.II pakāpe (FEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NR) 25–5911.6.3.III pakāpe (FEV1 60–10011.7.Pulmonektomija (plaušas izņemšana) 5011.8.Atkarībā no procesa rakstura un elpošanas funkcijas traucējumu pakāpes vienīgajā plaušā11.8.1.II pakāpe 60–7511.8.2.III pakāpe 75–10011.9.Krūškurvja deformācija11.9.1.mēreni ierobežotas krūškurvja kustības, 0–I pakāpes elpošanas mazspēja 0–2011.9.2.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, I pakāpes elpošanas mazspēja 30–4011.9.3.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, II pakāpes elpošanas mazspēja, kompensēta plaušu sirds 60–7911.9.4.izteikti ierobežotas krūškurvja kustības, III pakāpes elpošanas mazspēja, dekompensēta plaušu sirds 80–9011.10.Bronhiālā astma11.10.1.viegla un vidēji smaga persistējoša bronhiālā astma 10–2411.10.2.persistējoša smagas norises bronhiālā astma ar biežiem ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm,I–II pakāpes elpošanas mazspēja 25–5911.10.3.persistējoša smagas pakāpes bronhiālā astma ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēja ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi 60–7911.11.HOPS11.11.1.vidēji smaga HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II pakāpe 25–5911.11.2.HOPS norise ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, hroniska elpošanas mazspēja, II–III pakāpe, labā kambara disfunkcija 60–9511.12.Intersticiālās plaušu slimībasVērtējamas:pēc pamatslimības; pēc hroniskas elpošanas mazspējas pakāpes12.Gremošanas sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: K00–K93; S30–S39; T28)12.1.Košļāšanas funkcijas traucējumi vaiga kaula, augšžokļa vai apakšžokļa lūzuma vai apakšžokļa izmežģījuma gadījumā12.1.1.mēreni sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi 2012.1.2.izteikti sakodiena un košļāšanas funkcijas traucējumi 5012.2.Augšžokļa vai apakšžokļa daļas zudums bez funkciju traucējumiem 1012.3.Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar mēreniem košļāšanas funkcijas traucējumiem 4012.4.Augšžokļa vai apakšžokļa pilnīgs zudums ar izteiktiem košļāšanas funkcijas traucējumiem un kosmētisko defektu, sekundāri valodas traucējumi 80–9012.5.Mutes sašaurinājums (lūpas defekts)12.5.1.bez siekalu dziedzera fistulas 10–2412.5.2.siekalu dziedzera fistula ar pastāvīgu siekalošanos 25–4012.6.Mēles zudums12.6.1.distālās trešdaļas līmenī 1512.6.2.vidējās trešdaļas līmenī 4012.6.3.pilnīgs mēles trūkums (arī valodas traucējumi) 80–9012.7.Rīkles vai barības vada sašaurinājums (stenoze) pēc apdeguma vai ievainojuma12.7.1.bez būtiskiem funkciju traucējumiem 1012.7.2.apgrūtināta cietās barības rīšana 2012.7.3.apgrūtināta šķidrās barības rīšana 40–5012.7.4.barības vada necaurlaidība (gastrostoma) 70–9012.8.Barības vada slimības12.8.1.divertikuloze, barības vada stenoze, kas norit ar disfagijas malnutricijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju–sārmu bufersistēmas traucējumiem 40–7012.8.2.pilnīga barības vada plastika. Invaliditāti nosaka disfagija, kosmētiskais defekts 25–5912.9.Kuņģa–zarnu trakta funkciju traucējumi12.9.1.saauguma slimība bez funkciju traucējumiem (apstiprināta rentgenoloģiski) 10–2012.9.2.saauguma slimība ar zarnu trakta funkciju traucējumiem 25–5912.9.3.tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai) 70–9012.10.Vēdera priekšējās sienas trūce (pēc traumas) līdz slēgšanai12.10.1.trūces vārtu lielums līdz 10 cm 1012.10.2.trūces vārtu lielums līdz 20 cm 2012.10.3.trūces vārti, lielāki par 20 cm 30–5912.11.Aknu bojājums (hepatīti, cirozes, traumas)12.11.1.kompensēts 10–2412.11.2.subkompensēts 25–5912.11.3.dekompensēts12.11.3.1.ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem 60–7912.11.3.2.ar ļoti izteiktiem aknu funkciju traucējumiem 80–9012.12.Žultspūšļa izņemšana traumas dēļ 1012.13.Kuņģa bojājums ar sekojošu kuņģa rezekciju un malabsorbcijas un zarnu proliferācijas sindromiem (operēta kuņģa slimība)12.13.1.vieglas pakāpes 10–2412.13.2.vidēji smagas pakāpes 25–5912.13.3.smagas pakāpes 12.13.3.1.ar izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem 60–7912.13.3.2.ar ļoti izteiktiem gremošanas funkciju traucējumiem 80–9012.13.4.gastrektomija 55–9012.14.Liesas izņemšana (traumas dēļ) 1012.15.Aizkuņģa dziedzera bojājums, hronisks recidivējošs pankreatīts 12.15.1.ekzokrīnās funkcijas traucējumi 12.15.1.1.vieglas pakāpes malabsorbcijas sindroms 10–2412.15.1.2.vidēji izteikts malabsorbcijas sindroms 25–5912.15.1.3.izteikts malabsorbcijas sindroms 60–8512.16.Pankreatogēns cukura diabētssk. šā pielikuma 5.1.–5.5. apakšpunktu12.17.Tievo zarnu rezekcija12.17.1.pēc apjoma12.17.1.1.viegla pakāpe (rezekcija līdz 100
cm)10–2412.17.1.2.vidēji smaga pakāpe (rezekcija 100–200
cm)25–5912.17.1.3.smaga pakāpe (rezekcija vairāk par 200 cm),malabsorbcija 60–9012.17.2.pēc malabsorbcijas sindroma izteiktības pakāpes12.17.2.1.viegla pakāpe 10–2412.17.2.2.vidēji smaga pakāpe 25–5912.17.2.3.smaga pakāpe (nepārtraukta substitūcijas terapija) 60–9012.18.Resno zarnu bojājums un rezekcija12.18.1.vieglas pakāpes funkciju traucējumi (bojājuma nošūšana) 10–2012.18.2.vidējas pakāpes funkciju traucējumi (hemikolektomija) 25–5912.18.3.smagas pakāpes funkciju traucējumi (totāla kolektomija) 60–9012.19.Cekostoma (resnās zarnas atvere), sigmostoma 70–9012.20.Pastāvīga normāli funkcionējoša stoma 5512.21.Iekaisīgas zarnu slimības12.21.1.nespecifisks čūlains kolīts12.21.1.1.viegla pakāpe 10–2412.21.1.2.vidēja pakāpe 25–5912.21.1.3.smaga gaita 60–9012.21.1.4.komplikācijas (ārpuszarnas simptomātika) 60–9012.21.2.Krona slimība12.21.2.1.viegla gaita 10–2412.21.2.2.vidēja gaita 25–5912.21.2.3.smaga gaita 60–9013.Uroģenitālās sistēmas slimības (traumas) (SSK–10: N00–N99; S30–S39; T28) 13.1.Nieres izņemšana (ja otrās nieres funkcija netraucēta) 2013.2.Nieres izņemšana un13.2.1.otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar samazinātu nieres funkciju (hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) 25–5913.2.2.otras (vienīgās) nieres hroniska patoloģija ar pazeminātu nieres funkciju (hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja, glomerulu filtrācijas ātrums) 60–7913.2.3.nepieciešama nieres funkciju aizstājterapija (dialīze vai nieres transplantācija) 10013.3.Urīna izvadsistēmas orgānu funkciju traucējumi13.3.1.neliels urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums (bez būtiskiem urinācijas traucējumiem) 1013.3.2.urīnvada vai urīnizvadkanāla sašaurinājums un/vai urīnpūšļa tilpuma samazināšanās (ar biežiem urinācijas traucējumiem) 2013.3.3.urīnvada vai urīnizvadkanāla necaurlaidība (regulāra katetrizācija) vai uroģenitālā fistula (urīna nesaturēšana), pastāvīgais katetrs.Piezīme. Urīna nesaturēšanai jābūt objektīvi pierādītai 6513.4.Hronisks intersticiāls abakteriāls nefrīts13.4.1.hronisks intersticiāls nefrīts ar retiem paasinājumiem 0–2413.4.2.hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju (pēc GFĀ), ar vidēji biežiem paasinājumiem 25–5913.4.3.hronisks intersticiāls nefrīts ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju, glomerulu filtrācijas ātrums 60–7913.4.4.hronisks intersticiāls nefrīts, nepieciešama nieru aizstājterapija 10013.5.Hroniskas glomerulopātijas13.5.1.hronisks nefrīts vai nefrotisks sindroms ar retiem uzliesmojumiem 0–2013.5.2.hroniska glomerulopātija ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju bez nefrotiska sindroma vai nefrotiska sindroma aktivitāte ar sekundāru arteriālu hipertensiju vai bez tās 25–5913.5.3.medikamentozi rezistents persistējoši nefrotisks sindroms vai bieži recidivējošs nefrotisks sindroms (vai smaga arteriāla hipertensija) 40–5913.5.4.hronisks III–IV pakāpes glomerulonefrīts vai hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja un nefrotisks sindroms aktivitātē 60–7913.5.5.hronisks glomerulonefrīts un nieru aizstājterapija 10013.6.Nieru policistiskās slimības (ADNP vai medulāra "sūkļa" niere)13.6.1.nieru policistiska slimība ar saglabātu nieru funkciju, bet biežām urīnceļu infekcijām un/vai nierakmeņiem, un/vai cistu infekcijām (hemorāģiskām un/vai ekstrarenālām manifestācijām) 25–5913.6.2.nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju 25–5913.6.3.nieru policistiska slimība ar hronisku I–II pakāpes nieru mazspēju un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām 60–7913.6.4.nieru policistiska slimība ar hronisku III–IV pakāpes nieru mazspēju un/vai smagu sekundāru arteriālu hipertensiju 60–7913.6.5.nieru policistiska slimība un nieru aizstājterapija 10013.7.Hroniska obstruktīva uropātija13.7.1.hroniska obstruktīva uropātija, asimptomātiska 10–2413.7.2.hroniska obstruktīva uropātija ar biežiem urīnceļu infekciju uzliesmojumiem un/vai retām nierakmeņu lēkmēm, un/vai nekoriģētu arteriālu hipertensiju, un/vai nelikvidējamu iemeslu 25–5913.7.3.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar retiem uzliesmojumiem 25–5913.7.4.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska I–II pakāpes nieru mazspēja ar biežiem uzliesmojumiem un 13.6.1. apakšpunktā minētajām komplikācijām 60–7913.7.5.hroniska obstruktīva uropātija un hroniska III–IV pakāpes nieru mazspēja 60–7913.7.6.hroniska obstruktīva uropātija un nieru aizstājterapija 10013.8.Dzimumorgānu sistēmas bojājums13.8.1.uroģenitālā vagīnas fistula (taisnās zarnas vagīnas fistula) 6513.8.2.dzimumlocekļa daļēja amputācija ar saglabātu sfinkteru 3013.8.3.dzimumlocekļa amputācija pie pamatnes 6514.Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības (traumas) (SSK–10: M00–M99; S22–S24; S32–S34)14.1.Mugurkauls14.1.1.viegli izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi 0–2014.1.2.mēreni izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi 25–5514.1.3.izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi 60–7514.1.4.ļoti izteikti statikas, balsta un kustību funkciju traucējumi, sensoro un citu neiroloģisko funkciju un mazā iegurņa funkciju darbības traucējumi, kas prasa pastāvīgu palīdzību vai kopšanu 80–10014.2.Podagra (M10)14.2.1.skarto locītavu vieglas pakāpes funkcijas ierobežojumi 10–2014.2.2.skarto locītavu mēreni izteikti funkcijas ierobežojumi, intersticiāls nefrīts, nierakmeņu slimība, hronisks pielonefrīts ar retiem paasinājumiem, nieru mazspēja I–II stadijā (pēc GFĀ) 30–5014.2.3.smagas pakāpes locītavu funkcijas traucējumi, nieru mazspēja14.2.3.1.III stadija 60–7514.2.3.2.IV stadija 80–9514.3.Hronisks osteomielīts ar drenējamu dobumu (M86.4) 35–6515.Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (SSK–10: S00–S99; T00–T98) Augšējā ekstremitāteRokavadošānevadošā15.1.Lāpstiņa un atslēgas kauls15.1.1.pleca joslas funkciju traucējumi, kas radušies pēc lāpstiņas, atslēgas kaula lūzuma vai akromioklavikulārā vai sternoklavikulārā savienojuma plīsuma15.1.1.1.neliela deformācija, muskuļu hipotrofija, pazemināts ekstremitātes spēks 10 515.1.1.2.izteikta deformācija, muskuļu hipotrofija, mēreni ierobežots kustīgums pleca locītavā 20 1515.1.1.3.nesaaudzis vecs lūzums, neīsta locītava 30 25Pleca locītava15.2.Ankiloze 40 3015.3.Patoloģisks kustīgums pleca locītavā pēc pleca kaula vai lāpstiņas rezekcijas 40 3015.4.Pleca locītavas kontraktūra15.4.1.viegla pakāpe (fleksija 150–120 grādu, ekstensija60–40 grādu, abdukcija 170–120 grādu) 10 515.4.2.vidēja pakāpe (fleksija 115–75 grādi, ekstensija35–30 grādu, abdukcija 115–75 grādi) 15 1015.4.3.smaga pakāpe (fleksija, mazāka par 75 grādiem, ekstensija, mazāka par 30 grādiem, abdukcija, mazāka par 75 grādiem) 30 2515.5.Pleca locītavas ieraduma mežģījums 15 10Augšdelms15.6.Augšējās ekstremitātes un lāpstiņas (vai tās daļas) zudums 75 5515.7.Augšējās ekstremitātes zudums pēc eksartikulācijas vai amputācijas stumbrs pleca kaula augšējās trešdaļas līmenī 75 5515.8.Pleca kaula amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī 70 5015.9.Augšdelma kaula neīsta locītava 50 35Elkoņa locītava15.10.Patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā pēc elkoņa locītavu veidojošo kaulu rezekcijas 55 4015.11.Elkoņa locītavas ankiloze15.11.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (60–90 grādu) 40 2515.11.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (leņķis, mazāks par 60 grādiem vai lielāks par 90 grādiem) 40 3015.12.Elkoņa locītavas kontraktūra15.12.1.viegla kontraktūra (fleksija 130–120 grādu, ekstensija 5–20 grādi) 10 515.12.2.mērena kontraktūra (fleksija 120–90 grādu, ekstensija 20–45 grādi) 20 1515.12.3.izteikta kontraktūra (0–45 grādi) 40 25 Apakšdelms 15.13.Apakšdelma zudums pēc eksartikulācijas elkoņa locītavā vai apakšdelma amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī 70 4015.14.Apakšdelma amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī 70 5015.15.Neīsta locītava15.15.1.viena kaula 15 1015.15.2.abu kaulu 30 2515.16.Apakšdelma funkciju traucējumi15.16.1.viegli pronācijas un supinācijas traucējumi plaukstas locītavā, muskuļu hipotrofija 10 515.16.2.vidēji izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi, mēreni izteikta deformācija, mēreni izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās 15 1015.16.3.izteikti pronācijas un supinācijas traucējumi vai izteikta deformācija, vai izteikts kustību ierobežojums elkoņa un plaukstas locītavās 30 25Plaukstas locītava15.17.Plaukstas locītavas ankiloze15.17.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (fleksija līdz 60 grādiem, ekstensija līdz 30 grādiem) 20 1515.17.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija 60–80 grādu, ekstensija 30–70 grādu) 40 3015.18.Plaukstas locītavas kontraktūra15.18.1.viegli izteikta (fleksija 0–60 grādu, ekstensija 0–50 grādu) 10 015.18.2.vidēji izteikta (fleksija 0–30 grādu, ekstensija 0–30 grādu) 15 1015.18.3.izteikta kontraktūra (fleksija 0–10 grādu; ekstensija 0–10 grādu) 24 15Plauksta15.19.Plaukstas zudums plaukstas locītavas vai plaukstas pamata kaulu līmenī15.19.1.vienas rokas 70 5015.19.2.abu roku 10015.20.Karpālo vai metakarpālo kaulu neīsta locītava 15 1015.21.Plaukstas funkciju traucējumi – deformācija, muskuļu spēka samazināšanās, satvēriena funkcijas traucējumi15.21.1.viegli izteikti 10 015.21.2.mēreni izteikti 15 1015.21.3.izteikti 25–30 15Plaukstas pirkstiPirmais pirksts (īkšķis)15.22.Naga falangas mīksto audu izteikts defekts, deformācija 5 015.23.Amputācijas stumbrs15.23.1.naga falangas līmenī 5 015.23.2.starpfalangu locītavas līmenī 10 515.24.Pirksta zudums 20 1015.25.Abu īkšķu zudums 5015.26.Pirksta un metakarpālā kaula vai tā daļas zudums 25 2015.27.Ankiloze starpfalangu locītavā15.27.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī 5 015.27.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī 15 1015.28.Ankiloze divās locītavās15.28.1.funkcionāli izdevīgā stāvoklī (pirksts pussaliektā stāvoklī) 10 515.28.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (pirksts iztaisnotā vai saliektā stāvoklī)201515.29.Pirksta kontraktūra15.29.1.viegli izteikta 5 015.29.2.mēreni izteikta – pirksts funkcionāli izdevīgā (pussaliektā) stāvoklī 10 515.29.3.izteikta – pirksts funkcionāli neizdevīgā (iztaisnotā vai saliektā) stāvoklī 20 15Otrais pirksts (rādītājs)15.30.Izteikts naga falangas mīksto audu defekts, deformācija, amputācijas stumbrs naga falangas distālās daļas līmenī 5 015.31.Amputācijas stumbrs15.31.1.naga falangas proksimālās daļas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī 5 015.31.2.vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī 10 515.31.3.pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) 15 1015.32.Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu 20 1515.33.Pirksta funkciju traucējumi15.33.1.viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) 5 015.33.2.pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās starpfalangu vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) 10 515.33.3.pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (divu vai triju locītavu ankiloze) 15 10Trešais, ceturtais vai piektais pirksts15.34.Amputācijas stumbrs15.34.1.naga falangas vai distālās starpfalangu locītavas līmenī 5 015.34.2.vidējās falangas vai proksimālās starpfalangu locītavas līmenī 5 015.34.3.pamatfalangas vai metakarpofalangeālās locītavas līmenī (pirksta zudums) 10 515.35.Pirksta zudums kopā ar metakarpālo kaulu vai tā daļu 15 1015.36.Pirksta funkciju traucējumi15.36.1.viegla pirksta kontraktūra (distālās starpfalangu locītavas ankiloze) 5 015.36.2.pirksta kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī (proksimālās vai metakarpofalangeālās locītavas ankiloze) 10 515.36.3.pirksta kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu locītavu ankiloze)1510Vienas plaukstas vairāki pirksti15.37.Vienas plaukstas divu pirkstu zudums15.37.1.pirmā un otrā vai trešā (I+II), (I+III) 24 2015.37.2.pirmā un ceturtā vai piektā (I+IV), (I+V) 20 1515.37.3.otrā un trešā vai ceturtā, vai piektā (II+III), (II+IV), (II+V)151015.37.4.trešā un ceturtā vai piektā (III+IV), (III+V) 15 1015.37.5.ceturtā un piektā (IV+V) 10 515.38.Vienas plaukstas triju pirkstu zudums15.38.1.pirmā un otrā, un trešā vai ceturtā, vai piektā (I+II+III), (I+II+IV), (I+II+V)504015.38.2.pirmā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+III+IV), (I+III+V) 40 3015.38.3.pirmā un ceturtā, un piektā (I+IV+V) 30 2515.38.4.otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (II+III+IV), (II+III+V) 20 1515.38.5.otrā un ceturtā, un piektā (II+IV+V) 20 1515.38.6.trešā un ceturtā, un piektā (III+IV+V) 15 1015.39.Vienas plaukstas četru pirkstu zudums15.39.1.pirmā, otrā un trešā, un ceturtā vai piektā (I+II+III+IV), (I+II+III+V) 55 4515.39.2.pirmā, otrā, ceturtā un piektā (I+II+IV+V) 55 4515.39.3.pirmā, trešā, ceturtā un piektā (I+III+IV+V) 50 4015.39.4.otrā, trešā, ceturtā un piektā (II+III+IV+V) 40 3015.40.Visu pirkstu zudums15.40.1.vienas plaukstas 70 5015.40.2.abu plaukstu 9015.41.Plaukstas visu pirkstu kontraktūra15.41.1.viegli izteikta 15 1015.41.2.kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī 20 1515.41.3.kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze) 50 4015.42.Plaukstas četru pirkstu (II–III–IV–V) kontraktūra15.42.1.viegli izteikta 10 515.42.2.kontraktūra funkcionāli izdevīgā – pussaliektā stāvoklī 15 1015.42.3.kontraktūra funkcionāli neizdevīgā – iztaisnotā vai saliektā stāvoklī (visu pirkstu locītavu ankiloze)4030 Piezīme. Pirkstu trūkums: 1. pirksta zudums – abu falangu amputācija, pārējos pirkstos – ne mazāk kā pamatfalangas vidējās trešdaļas līmenīIegurnis15.43.Iegurņa funkciju traucējumi pēc kaulu lūzuma vai kaulu savienojumu plīsuma15.43.1.viegli statikas traucējumi 10–2415.43.2.mēreni statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu vienā gūžas locītavā 25–4015.43.3.izteikti statikas traucējumi ar kustību ierobežojumu abās gūžas locītavās 60–80Apakšējā ekstremitāteGūžas locītava15.44.Gūžas locītavas ankiloze15.44.1.funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī 3015.44.2.funkcionāli neizdevīgā – saliektā (0–120 grādu) stāvoklī 4515.45.Gūžas locītavas kontraktūra15.45.1.viegli izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums līdz 5 cm, fleksija 0–100 grādu, ekstensija 0–10 grādu) 1015.45.2.mēreni izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums 5–7 cm, fleksija 0–70 grādu, ekstensija 0–5 grādi) 2015.45.3.izteikta kontraktūra (kājas saīsinājums vairāk par 7 cm, fleksija, mazāka par 60 grādiem, ekstensija 0 grādu) 5515.46.Nereponēts gūžas locītavas mežģījums 40–50Augšstilbs15.47.Eksartikulācija gūžas locītavā 7515.48.Augšstilba amputācijas stumbrs15.48.1.augšējās trešdaļas līmenī15.48.1.1.vienai kājai 6015.48.1.2.abām kājām 90–10015.48.2.vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.48.2.1.vienai kājai 4015.48.2.2.abām kājām 70–8015.49.Augšstilba kaula neīsta locītava15.49.1.vienai kājai 5015.49.2.abām kājām 75–80Ceļa locītava15.50.Patoloģisks kustīgums ceļa locītavā15.50.1.vienai kājai 2015.50.2.abām kājām 35–5015.51.Ceļa locītavas ankiloze15.51.1.funkcionāli izdevīgā – iztaisnotā stāvoklī15.51.1.1.vienai kājai 3015.51.1.2.abām kājām 50–6015.51.2.funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (fleksija, ne mazāka par 20 grādiem)15.51.2.1.vienai kājai 4015.51.2.2.abām kājām 70–8015.52.Ceļa locītavas kontraktūra15.52.1.viegli izteikta (fleksija 10–100 grādu; ekstensija 10–80 grādu)15.52.1.1.vienai kājai 1015.52.1.2.abām kājām 2015.52.2.vidēji izteikta (fleksija 90 grādu; ekstensija, mazāka par 80 grādiem)15.52.2.1.vienai kājai 2015.52.2.2.abām kājām 4015.52.3.izteikta kontraktūra (fleksija, mazāka par 30 grādiem; ekstensija 0 grādu)15.52.3.1.vienai kājai 35–4015.52.3.2.abām kājām 70–80Apakšstilbs15.53.Apakšstilba eksartikulācija ceļa locītavā15.53.1.vienai kājai 5015.53.2.abām kājām 7515.54.Apakšstilba amputācijas stumbrs augšējās trešdaļas līmenī15.54.1.vienai kājai 4515.54.2.abām kājām 7015.55.Apakšstilba amputācijas stumbrs vidējās vai apakšējās trešdaļas līmenī15.55.1.vienai kājai 4015.55.2.abām kājām 6515.56.Apakšstilba kaulu neīsta locītava15.56.1.abu kaulu 3015.56.2.lielā lielakaula 2515.56.3.mazā lielakaula 0Pēdas locītava15.57.Patoloģisks kustīgums pēdas locītavā (dorsālfleksija 0–30 grādu, plantārā fleksija 0–70 grādu)15.57.1.vienā 10–1515.57.2.abās 25–3015.58.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli izdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu)15.58.1.vienā 10–1515.58.2.abās 25–3015.59.Pēdas locītavas ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, lielāka par 10 grādiem)15.59.1.vienā 3015.59.2.abās 60–7015.60.Pēdas locītavas kontraktūra15.60.1.viegli izteikta (dorsālfleksija 0–20 grādu, plantārā fleksija 0–40 grādu) 515.60.2.vidēji izteikta (dorsālfleksija 0–10 grādu, plantārā fleksija 0–20 grādu) 1015.60.3.izteikta kontraktūra (dorsālfleksija, lielāka par 10 grādiem, plantārā fleksija, mazāka par 20 grādiem) 30Pēda15.61.Pēdas eksartikulācija vai amputācija (pēc Lisfranka, Šopara, Pirogova)15.61.1.vienas pēdas 5015.61.2.abu pēdu 7015.62.Pēdas amputācija metatarsālo kaulu līmenī (pēc Šarpa) 15.62.1.vienas pēdas 2015.62.2.abu pēdu 4015.63.Pēdas funkciju traucējumi pēc pēdas kaulu lūzuma vai mežģījuma15.63.1.viegli kustību un balsta traucējumi 15.63.1.1.vienā 015.63.1.2.abās 1015.63.2.pēdas deformācija ar viegliem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.2.1.vienā 1015.63.2.2.abās 2015.63.3.pēdas deformācija ar mēreniem balsta un kustību funkciju traucējumiem15.63.3.1.vienā 25–3015.63.3.2.abās 40–50 Pēdas pirksti 15.64.Visu pēdas pirkstu amputācija pamatfalangu līmenī vai eksartikulācija metatarsofalangeālās locītavās15.64.1.vienā 1015.64.2.abās 2015.65.Pirmā pirksta un atbilstošā metatarsālā kaula vai tā daļas zudums 2015.66.Pirmā pirksta eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī 1015.67.Jebkura pēdas pirksta (izņemot pirmo) eksartikulācija metatarsofalangeālā locītavā vai amputācijas stumbrs pamatfalangas līmenī 015.68.Pirksta (izņemot pirmo) un metatarsālā kaula distālās trešdaļas zudums 1015.69.Pirksta (izņemot pirmo) vienas vai divu falangu zudums15.69.1.viena–divu pirkstu 015.69.2.trīs–četru pirkstu 515.70.Pēctraumas tromboflebīts ar limfostāzi, trofikas traucējumiem15.70.1.viegla pakāpe 015.70.2.vidēja pakāpe 1515.70.3.izteikta pakāpe15.70.3.1.bez trofiskām čūlām 2015.70.3.2.ar trofiskām čūlām 30–4015.71.Pēctraumas osteomielīts ar strutojošu procesu, funkcionējošu fistulu (paasinājuma biežums, ilgums, ekstremitātes funkciju traucējumu pakāpe) 30–60Mīkstie audi15.72.Rētas sejas vai kakla priekšējā sānu virsmā15.72.1.sejas kosmētisks defekts 15–2415.72.2.sejas izkropļojums 25–5015.72.3.sejas izkropļojums ar atbaidošu izskatu 60–7515.73.Rē

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.