Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm

Ministru kabineta noteikumi Nr. 622 Rīgā 2024. gada 24. septembrī (prot. Nr. 39 26. §) Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm Izdoti saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta ceturtās daļas 1. un 2. punktu I. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību; 1.2. kārtību un termiņus, kādos atkārtoti izvērtē veselības stāvokli un nosaka atbilstību valsts aizsardzības dienestam, ja iesaucamais ir atzīts par nederīgu šim dienestam pārejošu veselības traucējumu dēļ. 2 2. Veselības pārbaudes mērķis ir izvērtēt iesaucamā veselības stāvokļa atbilstību valsts aizsardzības dienestam un noteikt veselības kapacitāti un veselības kategoriju. 3 3. Veselības pārbaudi organizē un veic ārstniecības iestāde, ar kuru Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu, vai Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde (turpmāk abas kopā – ārstniecības iestāde), ja tas ir nepieciešams atlases procesa nodrošināšanai noteiktajos termiņos un par to ir atsevišķi lēmusi Aizsardzības ministrija. 4 4. Ārstniecības iestādes vadītājs izveido ārstu komisiju. 5 5. Ārstu komisijas sastāvā ir šo noteikumu 1. pielikumā minētās ārstniecības personas. Šo noteikumu 13. punktā minēto atzinumu par iesaucamā veselības stāvokli – veselības kapacitāti un veselības kategoriju (turpmāk – atzinums) – sniedz sertificēts ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai sertificēts internists, vai sertificēts arodveselības un arodslimību ārsts, vai sertificēts eksperts. 6 6. Ar iesaucamo veselības pārbaudēm saistītās izmaksas, tai skaitā par papildus nozīmētajām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem, tiek segtas saskaņā ar līgumu par iesaucamo veselības pārbaudes veikšanu, kas noslēgts ar ārstniecības iestādi, no Aizsardzības ministrijai kārtējā gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 7 II. Kārtība, kādā veic iesaucamā veselības pārbaudi 7. Aizsardzības ministrija ar pavēsti nosūta iesaucamo uz veselības pārbaudi. Pēc veselības pārbaudes ārstniecības iestādes ārstu komisija sagatavo atzinumu. 8 8. Iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi: 8.1. ja iesaucamā veselības pārbaude veikta profesionālā dienesta atlases procesā un atzinums par veselības kapacitāti un veselības kategoriju ir izsniegts ne vēlāk kā gadu pirms Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas; 8.2. ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā ir iekļauta informācija par personai noteikto I, II vai III invaliditātes grupu. 9 9. Iesaucamais, ierodoties uz veselības pārbaudi, ārstu komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Iesaucamajam ir tiesības uzrādīt papildu medicīniskos dokumentus, kas var būt nozīmīgi iesaucamā veselības kapacitātes un veselības kategorijas izvērtēšanai. 10 10. Ārstniecības iestāde katram iesaucamajam noformē veselības pārbaudes karti (2. pielikums). Aizpildīto veselības pārbaudes karti glabā normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību ambulatorajai medicīniskajai kartei noteikto glabāšanas termiņu. 11 11. Iesaucamajam veic šo noteikumu 1. pielikumā minētos izmeklējumus. 12 12. Šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās ārstniecības personas novērtē iesaucamā veselības stāvokli, atbilstoši kompetencei ieraksta slimības diagnozi vai fiziskos trūkumus, norādot šo noteikumu 4. pielikumā minēto attiecīgo punktu, iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju, kā arī veselības pārbaudes datumu. Ierakstu veselības pārbaudes kartē ārstniecības persona apliecina ar parakstu un personisko zīmogu vai paraksta ar drošu elektronisko parakstu. Veselības stāvokļa izvērtējumu šo noteikumu 1. pielikumā noteiktās ārstniecības personas veic saskaņā ar šo noteikumu: 12.1. 3. pielikumā minēto valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības pārbaudes metodiku; 12.2. 4. pielikumu, ņemot vērā šo noteikumu 5. pielikumā iekļauto skaidrojumu atsevišķu punktu piemērošanai. 13 13. Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts izvērtē šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienus par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu un piecu darbdienu laikā pēc visu šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienu saņemšanas sniedz atzinumu atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam. Atzinums ir veselības pārbaudes kartes neatņemama sastāvdaļa. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija atbilst prasībām, kas noteiktas valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem, atzinums ir derīgs vienu gadu. Ja iesaucamā veselības kapacitāte un veselības kategorija neatbilst prasībām, kas noteiktas valsts aizsardzības dienestā iesaucamajiem, atzinums ir derīgs līdz atzinumā norādītajam termiņam. 14 14. Iesaucamais ir atzīstams par derīgu valsts aizsardzības dienestam, ja šo noteikumu 1. pielikumā minēto ārstniecības personu slēdzienos iesaucamā veselības kapacitāte noteikta ne zemāka kā 5 un veselības kategorija noteikta ne zemāka kā B. 15 15. Šo noteikumu 1. pielikumā minētā ārstniecības persona nosūta iesaucamo uz papildu izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, ja konstatētas medicīniskas indikācijas un tas ir nepieciešams slimības diagnozes precizēšanai, lai noteiktu iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju. Pamatojumu speciālistu konsultāciju un papildu medicīnisko izmeklējumu veikšanai norāda veselības pārbaudes kartē. 16 16. Šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts piecu darbdienu laikā sagatavo starpatzinumu (8. pielikums), kurā norāda iesaucamā veselības kapacitāti 0 un veselības kategoriju Z, kā arī datumu, līdz kuram iesaucamajam jāapmeklē papildus nozīmētās speciālistu konsultācijas un jāveic papildu medicīniskie izmeklējumi. Iesaucamo informē par papildu konsultāciju un medicīnisko izmeklējumu veikšanas vietu un laiku. Starpatzinums ir veselības pārbaudes kartes neatņemama sastāvdaļa. 17 17. Ārstniecības iestāde piecu darbdienu laikā no ārstu komisijas veselības pārbaudes pabeigšanas nosūta Aizsardzības ministrijai apliecinātu atzinuma vai starpatzinuma kopiju. 18 18. Iesaucamajam ir tiesības vērsties ārstniecības iestādē, kura veikusi veselības pārbaudi, lai iepazītos ar atzinumu un saņemtu par to skaidrojumu. 19 19. Par iesaucamā neierašanos uz veselības pārbaudi, atteikšanos no veselības pārbaudes kopumā vai atsevišķu ārstniecības personu veiktas apskates ārstniecības iestāde informē Aizsardzības ministriju ne retāk kā reizi mēnesī, nosūtot informāciju par iepriekšējo kalendāra mēnesi. 20 III. Kārtība un termiņi, kādā veic atkārtotu veselības pārbaudi 20. Aizsardzības ministrija šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā atkārtoti norīko veselības pārbaudei: 20.1. ja ir saņemts pamatots iesniegums par administratīvā procesa uzsākšanu sakarā ar izmaiņām iesaucamā veselības stāvoklī; 20.2. ja ir beidzies šo noteikumu 13. punktā minētā atzinuma derīguma termiņš un persona nav uzsākusi valsts aizsardzības dienestu; 20.3. ja apstrīdēts Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmajā daļā minētais lēmums un Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija apstrīdēšanas procesa ietvaros nevar sniegt atzinumu par iesaucamā veselības kapacitāti un veselības kategoriju sakarā ar to, ka iesaucamo nepieciešams norīkot uz speciālistu konsultāciju vai papildu medicīnisko izmeklējumu. 21 21. Atkārtotu iesaucamā veselības pārbaudi veic šo noteikumu II nodaļā minētajā kārtībā. 22 IV. Noslēguma jautājums 22. Ja iesaucamā veselības pārbaude uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, veselības pārbaudi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā pabeidz Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestāde atbilstoši aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām. 23 Ministru prezidente E. Siliņa Aizsardzības ministrs A. Sprūds 1. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 Ārstniecības personu un izmeklējumu saraksts I. Ārstniecības personasNr.p. k.Speciālisti1.Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts2.Ķirurgs3.Neirologs4.Otolaringologs5.Oftalmologs6.Dermatologs venerologs7.Zobārsts8.Ginekologs dzemdību speciālists9.Psihiatrs10.Narkologs11.Citi speciālisti (atbilstoši indikācijām)II. IzmeklējumiNr.p. k.Izmeklējumi1.Audiometrija/čukstus balss2.Elektrokardiogrāfija3.Krūšu orgānu rentgenogramma4.Klīniskā asins analīze5.Klīniskā urīna analīze6.Cukura līmenis asinīs7.Holesterīna līmenis asinīs8.SED reakcija9.HIV10.Anti HCV11.Asins grupa, Rh faktors12.Citi laboratoriskie izmeklējumi (atbilstoši indikācijām) 2. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 Valsts aizsardzības dienestā iesaucamā veselības pārbaudes karte Nr._________ Ārstniecības iestādes nosaukums Kods 1. Vārds, uzvārds 2. Personas kods 3. Adrese (deklarētā vai faktiskā, ja neuzturas deklarētajā) 4. Tālrunis 5. Iesniegtie dokumenti: 5.1. 5.2. 5.3. 5.4. 5.5. Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" 4. pielikuma "Slimības un fiziskie trūkumi" _____________ punktam noteikta veselības kapacitāte _____________ un veselības kategorija _____________Komisijas priekšsēdētājs (ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts, vai eksperts) (vārds, uzvārds, paraksts)Z. v.Datums (dd. mm. gggg.) I. Antropometrijas dati un fiziskās attīstības rādītāji6. Augums ______________________ cm7. Ķermeņa svars ______________________ kg8. Rokas dinamometrija: labā roka _________ kg, kreisā roka _________ kg9. Stājas dinamometrija _________ kg10. Pulss _________ min11. Asinsspiediens _____________ mm HgII. Izmeklējumi12. Audiometrija/čukstus balss 13. Elektrokardiogrāfija 14. Krūšu kurvja orgānu rentgenogramma 15. Klīniskā asins analīze 16. Klīniskā urīna analīze 17. Cukurs asinīs 18. Holesterīna līmenis asinīs 19. SED, HIV, anti HCV 20. Citi laboratoriskie izmeklējumi III. Ārstniecības personu slēdzieni (diagnoze noteikta atbilstoši Starptautiskajam slimību klasifikatoram SSK-10, Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" 4. pielikumam "Slimības un fiziskie trūkumi")Nr.p. k.Ārsts speciālistsSlimības diagnoze un fiziskie trūkumi (norāda attiecīgo punktu)Veselības kapacitāte un veselības kategorijaParaksts, datums1.Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts vai internists, vai arodveselības un arodslimību ārsts 2.Ķirurgs 3.Neirologs 4.Otolaringologs 5.Oftalmologs 6.Dermatologs venerologs 7.Zobārsts 8.Ginekologs dzemdību speciālists (sievietēm) 9.Psihiatrs 10.Narkologs 11.Citi speciālisti Piezīmes IV. Papildu medicīniskie izmeklējumi/speciālistu konsultācijas (pamatojums) 3. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības pārbaudes metodika I. Ķirurģiskā izmeklēšana1. Izvērtēšanu uzsāk ar pārbaudāmā stājas pārbaudi frontālā un sagitālā plaknē, izvērtējot simetriju (pleci, atslēgas kauli, lāpstiņas, iegurnis) un iespējamās deformācijas (kifoze, lordoze, skolioze), apskatē izvērtē vēdera, dzimumlocekļa un sēklinieku iespējamās anomālijas, ādas stāvokli, rētas, pigmentāciju, paplašinātas vēnas, ekstremitāšu tūskas, apskata pēdas, pievēršot uzmanību velvēm un ādas sabiezējumiem.2. Palpatori izvērtē limfmezglus, vairogdziedzeri, vēderu, pievēršot uzmanību rētu un potenciālo trūču vietu izmeklēšanai, tāpat jāizpalpē sēklinieki un to piedēkļi, kā arī jāpārbauda perifērās artērijas, jāvērtē to pulss.3. Ja apskates laikā konstatēta ekstremitāšu asimetrija, jāveic ekstremitātes garuma un apkārtmēra salīdzinoši mērījumi.4. Veic aktīvo un pasīvo kustību izvērtēšanu lielajās locītavās, nepieciešamības gadījumā fiksējot kustību ierobežojumu (ja nepieciešams, izmantojot gonometru).II. Neiroloģiskā izmeklēšana5. Apskates laikā izvērtē pacienta apziņu, vispārējo kognitīvo un runas funkciju, novērtē ķermeņa uzbūvi un pacienta gaitu.6. Pārbauda aptuveno redzes lauku, acābolu kustības, zīlīšu reakciju uz gaismu un nistagmu.7. Novērtē mīmikas muskulatūras simetriskumu un mēles deviāciju.8. Pārbauda aukslēju kustīgumu un rīšanas refleksu.9. Novērtē muskuļu sistēmas stāvokli (atrofijas, muskuļu fibrilācijas), rumpja un ekstremitāšu aktīvo un pasīvo kustību apjomu, muskuļu spēku un tonusu.10. Veic cīpslu, periostālo, ādas un patoloģisko refleksu pārbaudi, izvērtē to izteiktību un simetriskumu.11. Veic līdzsvara un kustību koordinācijas testus.12. Pārbauda virspusējo un dziļo jušanu. Pārbauda meningiālos simptomus.III. Redzes pārbaude un oftalmoloģiskā izmeklēšana13. Anamnēzes ievākšana. Ārsts ievāc okulāro anamnēzi (pārciestās acu slimības, traumas, briļļu un kontaktlēcu lietošana) un vispārējo anamnēzi (saslimšanas, ģimenē zināmās iedzimtās slimības, medikamentu lietošana u. c.), uzklausa pašreizējās sūdzības.IV. Redzes pārbaude un refrakcijas izmeklēšana14. Pārbaudi sāk ar redzes asuma noteikšanu tālumā (katrai acij atsevišķi) bez korekcijas. Redzes asuma novērtēšanai izmanto dažāda lieluma optotipus, projekcijas ekrānus, standartizētas tabulas. Izmeklējamai personai demonstrē optotipus un novērtē spēju pareizi tos nosaukt. Ja netiek iegūts nepieciešamais redzes asums, lieto esošās brilles (ja tādas

1. ir)vai liek atbilstošu korekciju proves rāmī un atkārtoti nosaka redzes asumu katrai acij atsevišķi. Vērtē redzes asumu ar optimāli sabalansētu korekciju monokulāri un binokulāri.15. Objektīvo un subjektīvo refrakciju nosaka caur medikamentozi nepaplašinātu zīlīti. Objektīvās refrakcijas noteikšanai izmanto autorefraktometru (vai skiaskopiju), subjektīvo refrakciju nosaka ar koriģējošo briļļu lēcu palīdzību. Lai izslēgtu akomodācijas ietekmi uz refrakcijas noteikšanu, lieto dažādus testus (duohromo, staru figūru, apmiglošanu u. c.) Salīdzina subjektīvas refrakcijas datus ar objektīvi iegūtajiem datiem. Nepieciešamības gadījumā objektīvo refrakciju precizē medikamentozas cikloplēģijas apstākļos.16. Akomodācijas funkciju izmeklēšana. To veic ar pilnībā koriģētu tāluma refrakciju. Akomodācijas funkciju izvērtēšanu sāk ar redzes asuma noteikšanu tuvumā. Ja redzes asums tuvumā ir normāls, tad nosaka tuvāko skaidras redzes punktu. Nepieciešamības gadījumā pārbauda akomodācijas rezerves.17. Redzes rakstura noteikšana. Izmantojot atbilstošus testus un metodes, nosaka binokulāras redzes, stereoredzes esību. Diagnosticē binokulāros traucējumus (vienlaicīgu redzi vai monokulāru redzi), pārbauda acs ārējo kustību muskuļu darbību, nosaka šķielēšanas virzienu un leņķi.18. Krāsu uztveres pārbaude. Lieto polihromatiskās tabulas (vai anomaloskopu), nosaka krāsu redzes traucējumu veidu un pakāpi.19. Intraokulārais spiediens tiek izmērīts ar bezkontakta vai kontakta tonometru.20. Acs struktūru izvērtēšana. Sāk ar vizuālu ārējo apskati un turpina ar padziļinātu acs ārējo palīgstruktūru un acs priekšējo daļu izmeklēšanu ar spraugas lampu. Apskata plakstiņus, novērtē ādas stāvokli, plakstu malas, skropstu augšanas virzienu, acs spraugu platumu un sakļaušanos, salīdzina simetriju. Novērtē acs ābola novietojumu orbītā un kustīgumu visos virzienos. Vizuāli novērtē asaru dziedzeri, asaru punktus, asaru maisu (nepieciešamības gadījumā kanālu caurlaidības pārbaudei var lietot krāsvielu). Izmeklējot konjunktīvu, izvērš plakstiņus, vērtē konjunktīvas krāsu un virsmas reljefu, izdalījumus no konjunktīvas maisa. Apskata sklēru, novērtē tās krāsu un virsmu. Izmeklējot radzeni, vērtē tās formu, caurspīdīgumu, spīdīgumu, spoguļošanu un jutīgumu (ja nepieciešams, virsmas krāsošanai lieto fluorescīnu). Apskata un salīdzina abu acu priekšējās kameras, varavīksnenes. Salīdzina zīlīšu formu, izmērus, krāsu un novērtē reakciju uz gaismu. Novērtē lēcas un stiklveida ķermeņa priekšējo daļu caurspīdīgumu. Fundus oculi apskatei izmanto fundus kameru vai citu pieejamo aparatūru. Apskata RND, vērtē krāsu, robežas un līmeni, ekskavācijas. Apskata tīkleni, mākulu, novērtē asinsvadu izvietojumu un kalibrus. Ja nepieciešams, tīklenes perifēriju apskata caur medikamentozi paplašinātu zīlīti.V. Otolaringoloģiskā izmeklēšana21. Otolaringoloģiskā izmeklēšana jāveic pēc audiometriskās izmeklēšanas rezultātu saņemšanas.22. Izmeklēšanu uzsāk, vācot anamnēzi, pievēršot uzmanību ausu, kakla, deguna saslimšanām un traumām, runas defektiem.23. Apskatē novērtē auss gliemežnīcas, ārējās auss ejas, aizauss paugurus (pārbauda to jutīgumu), bungplēvīti (fiksē iespējamas deformācijas vai rētas).24. Apskata deguna ārējo daļu, pārbauda blakusdobumu rajonu jutīgumu, veic deguna dobuma apskati – izvērtē gļotādu izdalījumus vai veidojumus.25. Veic rīkles apskati, mugurējo rinoskopiju, laringoskopiju, izvērtē balss skanīgumu, tembru, iespējamos runas defektus, to raksturu un izteiktības pakāpi. Veicot rīkles apskati, izvērtē arī mandeļu un kakla limfmezglu stāvokli.26. Šaubu gadījumā papildus var izmantot arī "čukstus balss" metodi dzirdes traucējumu izvērtēšanai.VI. Psihiatriskā un narkoloģiskā izmeklēšana27. Iesaucamā izvērtēšanas atvieglošanai iespējams izmantot psihometriskos (piemēram, PHQ-9, GAD-7 un AUDIT) testus.28. Izvērtējot kandidāta stāvokli, obligāti jāpārliecinās par iesaucamā statusu ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā (narkoloģisko un pacientu, kuriem diagnosticēti psihiski un uzvedības traucējumi), kā arī jāpārbauda informācija par vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā pēdējo divu gadu laikā izrakstītajiem medikamentiem.29. Iesaucamā izmeklēšanu uzsāk, ievācot anamnēzi par izmeklējamās personas svarīgākajiem dzīves notikumiem, iedzimtību, pārciestajām slimībām, to izpausmēm un norisi, kā arī pašreizējo psihiskās veselības stāvokli.30. Izvērtēšanai nepieciešams ievākt ģimenes anamnēzi (iedzimtības datus, pārmantojamības datus un vidi, kurā kandidāts audzis, attiecības ģimenē, tai skaitā iespējamās ziņas par agrīno attīstību (agrīnās attīstības traucējumi utt.).31. Nepieciešams noskaidrot ziņas par iesaucamā izglītības ieguves procesu un tā laikā esošajām problēmām (mācību apguves problēmas, attiecības ar skolasbiedriem un skolotājiem). Ģimenes dzīves aprakstā atzīmē, vai ir bijušas problēmas ģimenes veidošanā, seksuālās identitātes problēmas.32. Izvērtējot iesaucamā vispārējo stāvokli, īpaši atzīmē psihiskās saslimšanas vai traucējumus un centrālās nervu sistēmas saslimšanas, galvas traumas, kā arī ar alkohola, medikamentu vai narkotiku lietošanu saistītās problēmas. Ja nepieciešams, apraksta alkohola lietošanas daudzumu, veidu, biežumu, atkarības simptomus un alkohola lietošanas komplikācijas (paģiru stāvokļi, epileptiskas lēkmes, psihozes).33. Noskaidro, vai kandidāts lieto psihotropus medikamentus vai narkotiskas vielas. Noskaidro, kādi līdzekļi, kādā nolūkā, kādās devās, kādā veidā tiek lietoti. Fiksē faktu, vai iesaucamais ir ārstējies vai konsultējies pie psihiatra (ja atbilde ir pozitīva – noskaidro traucējumu vai saslimšanas raksturu, tās attīstību, norisi, ārstēšanās efektivitāti.)34. Izvērtē iesaucamā ārējo izskatu un izturēšanos, garastāvokli, apziņas stāvokli (spēja orientēties (apzināt sevi) laikā, vietā, savā personā), uzmanību un koncentrēšanās spējas.35. Novērtē runu, tās saturu, formu, runas struktūru, saprotamību, tematu maiņu, runas ātrumu, izrunas traucējumus, stostīšanos, disfāziju, dizartriju.36. Izvērtē arī pārbaudāmās personas garastāvokli, domu gaitu un saturu, iespējamos domāšanas traucējumus: domu novirzīšanās, koncentrēšanās grūtības, domu kavēšana, uzspiestas domas, citi domāšanas traucējumi, slimīgas (murgu) idejas, kā arī uztveres (sapratnes, apjēgšanas) traucējumi: ilūzijas, senestopātijas, psihosensorie traucējumi, slimīgas fantāzijas un halucinācijas.37. Anamnēzē un izmeklēšanā papildus jāpievērš uzmanība logoneirozei, nakts enurēzei, miega traucējumiem, epilepsijai/krampju lēkmēm, sinkopāliem stāvokļiem bez somatiska iemesla, galvassāpēm, asinsspiediena svārstībām.VII. Zobārsta izmeklēšana38. Zobārsts izvērtē iesaucamā mutes dobuma stāvokli un zobu pārbaudes rezultātus fiksē izziņā (zobu formula). Ja nepieciešams, kā papildu metodi objektivizācijai drīkst izmantot sakodiena Rtg ("bite wing") vai ortopantomogrammu. Zobārsts izvērtē sakodienu un mutes dobuma gļotādas stāvokli. 4. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 Slimības un fiziskie trūkumi Nr.p. k.SSK10. redakcijaSlimības un fiziskie trūkumiKapacitāteVeselības kategorijaABCDEF A00–B99I. Infekcijas un parazitārās slimības 1.A00–B99Akūtas un hroniskas infekcijas, parazitārās slimības un to sekas 1.1. ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 1.2. bieži recidivējošas vai ar stabiliem, izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 1.3. ar stabiliem, mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 1.4. ar stabiliem, nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 1.5. ar stabilām anatomiskām izmaiņām, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 1.6. īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 2.A15–A19;B90Tuberkuloze un tās sekas 2.1. hroniski noritoša, ar progresējošu gaitu, krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 2.2. ar stabiliem, izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās2 2.3. klīniski izārstēta ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 2.4. klīniski izārstēta ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 2.5. ar stabilām orgānu un sistēmu izmaiņām bez funkciju traucējumiem5 derīgs 2.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 3.A50–A64Akūtas un hroniskas seksuāli transmisīvas infekcijas slimības un to sekas 3.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 3.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 3.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 3.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 3.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 3.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 4.B20–B24Humānā imūndeficīta vīrusinfekcija (HIV) 4.1. HIV slimnieki1 4.2. HIV nēsātāji2 C00–D48II. Audzēji 5.C00–D09Ļaundabīgi audzēji 5.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, nelabvēlīga prognoze1 5.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, šaubīga prognoze2 5.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 5.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, labvēlīga prognoze4 5.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 5.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 6.D10–D48Labdabīgi audzēji 6.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 6.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 6.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 6.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 6.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 6.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 D50–D89III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi 7.D50–D89Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas traucējumi 7.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 7.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 7.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 7.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 7.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 7.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 E00–E90IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 8.E00–E90Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 8.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 8.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 8.3. ar mēreniem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem3 8.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 8.5. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 8.6. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 F00–F99V. Psihiski un uzvedības traucējumi 9.F00–F09Organiski psihiski traucējumi, ieskaitot simptomātiskos 9.1. izteikti, stabili psihiskie traucējumi1 9.2. mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie traucējumi2–3 9.3. viegli pārejoši psihiskie traucējumi4 9.4. psihiskie traucējumi anamnēzē, ilgstoša remisija5 derīgs 10.F10–F19Psihiski uzvedības traucējumi psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ 10.1. izteikti un noturīgi psihiskie traucējumi ar personības degradāciju1 10.2. mēreni izteikts un ilgs astēnisks stāvoklis, patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas bojājumi, stabils atkarības sindroms2 10.3. viegli izteikts astēnisks stāvoklis bez organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, pārejoša rakstura atkarības sindroms4 10.4. anamnēzē, bez slimības izpausmēm pēdējo piecu gadu laikā5 derīgs 11.F20–F29Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi1 12.F30–F39Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi 12.1. izteiktas formas, biežas slimības izpausmes vai ieilgusi slimības gaita1 12.2. retas slimības izpausmes, ir ilgstoši pilnīgas remisijas periodi2–3 12.3. vieglas formas, ar ilgstošu pilnīgu remisijas periodu4 13.F40–F48Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi 13.1. smagas gaitas slimības izpausmes, biežas dekompensācijas1 13.2. vidēji smagas gaitas un ilgstošas slimības izpausmes2 13.3. vieglas gaitas un īslaicīgas slimības izpausmes4 13.4. vieglu traucējumu pazīmes5 derīgs 13.5. pārejoši, situācijas noteikti traucējumi0 14.F50–F59Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem 14.1. krasi izteikti uzvedības sindromi1 14.2. mēreni izteikti uzvedības sindromi2–3 14.3. viegli, pārejoši uzvedības sindromi4 15.F60–F69;F90–F99Personības un uzvedības emocionāli traucējumi 15.1. krasi izteikti personības un uzvedības traucējumi1 15.2. mēreni izteikti personības un uzvedības traucējumi2 15.3. viegli izteikti personības un uzvedības traucējumi3 15.4. nenozīmīgi personības un uzvedības traucējumi4 15.5 pārejoši personības un uzvedības traucējumi5 derīgs 16.F70–F89Garīga atpalicība un psihiskās attīstības traucējumi 16.1. jebkura veida garīga atpalicība1 G00–G99VI. Nervu sistēmas slimības 17.G00–G09Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas slimības un to sekas 17.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem vai progresējošu gaitu1 17.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 17.3. ar nenozīmīgām, stabilām atlieku parādībām4 17.4. atsevišķu izkliedētu organisku neiroloģisku simptomu gadījumi bez funkciju traucējumiem5 derīgs 17.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 18.G10–G37Centrālās nervu sistēmas atrofijas, ekstrapiramidāli un kustību traucējumi, demielinizējošas un citas deģeneratīvas nervu slimības un to sekas 18.1. ar krasi izteiktiem, progresējošiem funkciju traucējumiem1 18.2. ar izteikti stabiliem, lēni progresējošiem funkciju traucējumiem2–3 18.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 19.G40–G44;G47Epizodiski un paroksizmāli traucējumi 19.1. biežas lēkmes, ir lēkmju psihiski ekvivalenti un krasi izteikti funkciju traucējumi1 19.2. retas lēkmes, nav lēkmju psihiski ekvivalenti un mēreni izteikti funkciju traucējumi2 19.3. ļoti reti paroksizmi, kuru etioloģija nav skaidra, migrēna, miega traucējumi4-5 derīgs 19.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 20.G45–G46;I60–I69Galvas un muguras smadzeņu asinsvadu slimības un asinsrites traucējumi 20.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 20.2. ar izteiktiem, stabiliem smadzeņu bojājuma simptomiem un labdabīgu gaitu2–3 20.3. ar pārejošiem asinsrites un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 20.4. bez organiska centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju traucējumiem5 derīgs 20.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 21.G50–G99Nervu saknīšu, neiromuskulārās sinapses, cerebrāla trieka un citi paralītiski sindromi un to sekas 21.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 21.2. ar izteikti stabiliem, mēreniem funkciju traucējumiem2–3 21.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 21.4. palieku izpausmes bez funkciju traucējumiem5 derīgs 21.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 H00–H59VII. Acu un to palīgorgānu slimības 22.H00–H03Plakstiņu slimības, defekti un to sekas 22.1. krasi izteikti abu acu plakstiņu defekti1 22.2. mēreni izteikti abu acu plakstiņu noslīdējumi vai krasi izteikts vienas acs plakstiņa defekts2–3 22.3. izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai citi vienas acs plakstiņa nenozīmīgi defekti4 22.4. plakstiņu defekti bez ievērojamiem funkciju traucējumiem5 derīgs 23.H04–H06Asaru aparāta slimības, bojājumi un to sekas 23.1. ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 23.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 23.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 23.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 23.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 24.H10–H13Konjunktīvas slimības un to sekas 24.1. hroniskas, bieži recidivējošas, ar izteiktiem funkciju traucējumiem2–3 24.2. ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu abās acīs4 24.3. ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu vienā acī5 derīgs 25.H15–H22Saistenes, radzenes, varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības 25.1. krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem1 25.2. mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā 2 x gadā2–3 25.3. neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības4 25.4. stabilas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem5 derīgs 25.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 26.H25–H28;H43–H45Stiklķermeņa un acs ābola slimības 26.1. ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 26.2. ar izteikti stabiliem, funkciju traucējumiem abās acīs2–3 26.3. ar mēreniem funkciju traucējumiem vienā acī4 26.4. ar funkciju traucējumu vieglām iezīmēm5 derīgs 26.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 27.H30–H36;H46–H48Redzes nerva, redzes ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības 27.1. abām acīm1 27.2. vienai acij2–3 27.3. vienai acij ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 27.4. stabilas, neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā acī bez funkciju traucējumiem, krāsu redzes traucējumi5 derīgs 27.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 28.H40–H42Glaukoma 28.1. abām acīm attīstītajā un turpmākajās stadijās1 28.2. vienai acij attīstītajā un turpmākajās stadijās2–3 28.3. preglaukomas un hipertensijas stadija4 29.H49–H51;H55–H59Acu muskuļu darbības, saskaņotas kustības traucējumi, šķielēšana 29.1. šķielēšana ar dubultošanos2 29.2. paralītiskā šķielēšana4 29.3. sadraudzības šķielēšana, binokulārās redzes trūkums, nistagms5 derīgs 30.H52Refrakcijas traucējumi jebkurai acij 30.1. vienā no meridiāniem virs 12.0 D1 30.2. vienā no meridiāniem virs 8.0–12.0 D2–3 30.3. vienā no meridiāniem virs 5.0–8.0 D4 30.4. vienā no meridiāniem virs 3.0–5.0 D5 derīgs 31.H52.2Astigmātisms 31.1. jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenajos meridiānos virs 6.0 D1 31.2. divos galvenajos meridiānos ar refrakcijas starpību 3.0–6.0 D4 31.3. divos galvenajos meridiānos ar refrakcijas starpību virs 2.0–3.0 D5 derīgs 32.H53–H54Redzes traucējumi un aklums 32.1. vienas acs aklums vai vājredzība 0.03, bet otrās acs redze vājāka par 0.31 32.2. vienas acs aklums vai vājredzība 0.03, bet otrās acs redze 0.4 un vairāk, vai vienas acs redze 0.3, bet otrās no 0.3–0.052–3 32.3. vienas acs redze 0.5 un vairāk, bet otrās acs redze 0.05–0.044 32.4. vienas acs redze 0.5 un vairāk, bet otrās acs redze 0.05 un vairāk5 derīgs 32.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 H60–H95VIII. Ausu un aizauss paugura slimības 33.H60–H62Ārējās auss slimības 33.1. bieži recidivējošas4 33.2. reti recidivējošas5 derīgs 33.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 34.H65–H75Vidusauss un aizauss paugura slimības 34.1. hroniskas strutainas ar biežiem paasinājumiem2–3 34.2. hroniskas nestrutojošas ar nelieliem funkciju traucējumiem5 derīgs 34.3. bez orgānu funkciju traucējumiem6derīgs 34.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 35.H80–H83;H92–H95Iekšējās auss un citas ausu slimības 35.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 35.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 35.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4–5 derīgs 35.4. bez orgānu funkciju traucējumiem6derīgs 35.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 36.H90–H91Konduktīvs un sensorineirāls dzirdes zudums 36.1. pilnīgs abu ausu kurlums vai kurlmēmums1 36.2. pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 2 m2 36.3. noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus 1 m līdz 2 m3 36.4. pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk par 2 m4 36.5. noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus 4 m; noturīga vājdzirdība ar vienu ausi dzirdot runu čukstus 4 m5 derīgs I00–I99IX. Asinsrites sistēmas slimības 37.I00–I09Akūts reimatisms un hroniskas reimatiskas sirds slimības 37.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 37.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2 37.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 37.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 37.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 38.I10–I15Hipertensīvas slimības 38.1. hipertensija III ar krasi izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem1 38.2. hipertensija II ar mēreni izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem2–3 38.3. hipertensija II4 38.4. hipertensija I5 derīgs 38.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 39.I20–I52Miokarda, perikarda, koronāro artēriju, sirds vārstuļu slimības 39.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 39.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2 39.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 39.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 39.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 40.I70–I79;I95–I99Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības, citas un neprecizētas asinsrites sistēmas slimības 40.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 40.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 40.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 40.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 40.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 41.I80–I89Vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības 41.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 41.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 41.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 41.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 41.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 J00–J99X. Elpošanas sistēmas slimības 42.J00–J06;J30–J39Akūtas un hroniskas augšējo elpceļu slimības 42.1. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 42.2. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 42.3. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 42.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 43.J10–J22;J40–J43;J47;J60–J99Akūtas un hroniskas dziļāko, dziļo elpceļu un pleiras slimības 43.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 43.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 43.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 43.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5–6derīgsderīgs 43.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 44.J44–J46HOPS un astma 44.1. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem1 44.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem2–3 44.3. ar nelieliem orgānu funkciju traucējumiem4 44.4. bez orgānu funkciju traucējumiem5 derīgs 44.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 K00–K93XI. Gremošanas sistēmas slimības 45.K00; K01; K07;K09–K14Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļa slimības un to sekas 45.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 45.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 45.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 45.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 45.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 46.K02–K04Dekompensēts zobu kariess un citas zobu cieto audu slimības, pulpas un periapikālo audu slimības 46.1. dekompensēts zobu kariess4 46.2. nepieciešama ārstēšana0 47.K05–K06;K08Periodonta un citas mutes dobuma slimības 47.1. periodontīts, smagas pakāpes, izplatīta paradontoze3 47.2. periodontīts, vidēji smagas pakāpes, izplatīta paradontoze4 47.3. periodontīts, vieglas pakāpes, izplatīta paradontoze5 derīgs 48. Daļēja vai pilnīga adentija 48.1. 10 un vairāk zobu trūkums vienā žoklī un trūkstošie zobi aizvietoti ar izņemamu protēzi; vairāksakņu zobu trūkums vienā žoklī un 4 zobu trūkums pretējā pusē, un defekti aizvietoti ar izņemamām protēzēm4 48.2. 4 un vairāk zobu trūkums vienā žoklī vai 2 priekšzobu, acu zoba un 1 mazā dzerokļa trūkums augšžoklī, ja nav iespējama aizvietošana ar neizņemamām protēzēm5 derīgs 49.K20–K38;K50–K67;K90–K93Barības vada, kuņģa, zarnu un vēderplēves slimības 49.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 49.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 49.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 49.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 49.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 50.K40–K46Trūces 50.1. trūces vārtu lielums virs 20 cm1 50.2. trūces vārtu lielums no 10–20 cm bez funkciju traucējumiem2–3 50.3. trūces vārtu lielums līdz 10 cm bez funkciju traucējumiem4 50.4. Neliela, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 51.K70–K87Aknu, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības 51.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 51.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 51.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 51.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 51.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 L00–L99XII. Ādas un zemādas audu slimības 52.L00–L54;L70–L72;L74–L75Ādas un zemādas audu infekcijas, bulozās dermatozes, dermatīti un ekzēmas, papuloskvamozās dermatozes, nātrene, eritēmas 52.1. difūzas, bieži recidivējošas1 52.2. norobežotas, bieži recidivējošas2–3 52.3. norobežotas, reti recidivējošas4 52.4. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 52.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 53.L55–L59Starojuma radītie ādas un zemādas audu bojājumi 53.1. difūzi, stabili, stipri izteikti bojājumi2–3 53.2. norobežoti, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 53.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 54.L60–L68;L73Ādas derivātu slimības 54.1. izplatītas un ģeneralizētas formas4 54.2. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 54.3. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 55.L80–L99Citas ādas un zemādas audu slimības 55.1. difūzas, bieži recidivējošas1 55.2. norobežotas, bieži recidivējošas2–3 55.3. norobežotas, reti recidivējošas4 55.4. norobežotas, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 55.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 M00–M99XIII. Muskuļu, skeleta un saistaudu slimības 56.M00–M19;M22–M25;M80–M99Infekciozas un iekaisīgas artropātijas, artrozes, osteopātijas un hondropātijas 56.1. ar izteiktām progresējošām izmaiņām un ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 56.2. ar biežiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem2–3 56.3. ar retiem paasinājumiem un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 56.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 56.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 57.M21Ekstremitāšu deformācijas vai saīsinājums 57.1. rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 8 cm, kāju deformācijas ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 57.2. rokas vai kājas saīsinājums vairāk par 5–8 cm, kāju deformācijas ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 57.3. kājas saīsinājums 2–5 cm, ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 57.4. rokas saīsinājums līdz 5 cm vai kājas saīsinājums līdz 2 cm, bez funkciju traucējumiem5 derīgs 58.M20–M21Iegūta pēdas deformācija 58.1. ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām1 58.2. ar izteikti apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu2–3 58.3. ar nenozīmīgi apgrūtinātu iešanu un standarta apavu valkāšanu4 58.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 59.M30–M36Saistaudu sistēmslimības un to sekas 59.1. ar biežiem paasinājumiem un izteiktiem funkciju traucējumiem1 59.2. ar retiem paasinājumiem un mēreniem funkciju traucējumiem2–3 59.3. stabilas remisijas fāzē ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 59.4. stabilas remisijas fāzē bez funkciju traucējumiem5 derīgs 60.M40–M54Deformējošas dorsopātijas, spondilopātijas un citas dorsopātijas 60.1. ar progresējošu gaitu, krasi izteiktiem funkciju traucējumiem1 60.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 60.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 60.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 60.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 61.M60–M79Muskuļu slimības, sinoviālo apvalku, cīpslu un citi mīksto audu bojājumi 61.1. ar izteiktiem funkciju traucējumiem1 61.2. ar mēreniem funkciju traucējumiem2–3 61.3. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 61.4. anatomiskas izmaiņas bez funkciju traucējumiem5 derīgs 61.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 N00–N99XIV. Uroģenitālās sistēmas slimības 62.N00–N19Glomerulāras, tubulointersticiālas nieru slimības, hroniska nieru slimība (HNS) 62.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 62.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2 62.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 62.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 62.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 63.N20–N23Urolitiāze 63.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 63.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 63.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 63.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 63.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 64.N25–N39;N99Urīnizvadsistēmas slimības 64.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 64.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 64.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 64.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 64.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 65.N40–N51Vīriešu dzimumorgānu slimības un to sekas 65.1. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 65.2. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 65.3. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 65.4. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 66.N60–N64Krūts slimības 66.1. ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem4 66.2. bez funkciju traucējumiem5 derīgs 66.3. pārejoši funkciju traucējumi0 67.N70–N98;N99Sieviešu mazā iegurņa orgānu slimības 67.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 67.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 67.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 67.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 67.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 O00–O99XV. Grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods 68.O00–O84Grūtniecība 69.O60–O75;O85–O 99Dzemdību un pēcdzemdību perioda komplikācijas 69.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 69.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 69.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 69.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 69.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 P00–P96XVI. Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 70.P00– P96Perinatālā perioda komplikāciju, traumu un slimību sekas 70.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 70.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 70.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 70.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs Q00–Q99XVII. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas 71.Q00–Q07Iedzimtas nervu sistēmas kroplības 71.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 71.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 71.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 71.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 72.Q10–Q18Iedzimtas acu, ausu, sejas un kakla kroplības 72.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 72.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 72.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 72.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 73.Q20–Q28Iedzimtas asinsrites sistēmas kroplības 73.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 73.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 73.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 73.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 74.Q30–Q34Iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas 74.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 74.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 74.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 74.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 75.Q35–Q45Lūpas un aukslēju šķeltne un citas iedzimtas gremošanas sistēmas anomālijas 75.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 75.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 75.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 75.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 76.Q50–Q56Iedzimtas dzimumorgānu anomālijas 76.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 76.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 76.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 76.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 77.Q60–Q64Iedzimtas urīnizvadsistēmas anomālijas 77.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 77.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 77.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 77.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 78.Q65–Q79Iedzimtas balsta un kustību sistēmas kroplības un deformācijas 78.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 78.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem2–3 78.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem4 78.4. bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 79.Q80–Q85Iedzimtas ādas un ķermeņa pārsega anomālijas 79.1. ģeneralizētas formas ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem1 79.2. norobežotas formas bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem5 derīgs 80.Q90–Q99Hromosomu anomālijas1 R00–R99XVIII. Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniskās un laboratorijas atradne 81.R00–R99Citur neklasificēti simptomi, pazīmes un anomāla klīniskās un laboratorijas atradne 81.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 81.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 81.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 81.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 81.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 S00–T98XIX. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas 82.S00–S19Galvas un kakla ievainojumi un to sekas 82.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 82.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 82.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 82.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 82.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 83.S20–S39Krūškurvja, vēdera, jostasvietas, mugurkaulāja jostas daļas un iegurņa ievainojumi un to sekas 83.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 83.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 83.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 83.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 83.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 84.S40–S69Pleca, augšdelma, elkoņa, apakšdelma, plaukstpamata un plaukstas ievainojumi un sekas 84.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 84.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 84.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 84.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 84.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 85.S70–S99Gūžas, ciskas, ceļa, apakšstilba, pēdas ievainojumi un to sekas 85.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 85.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 85.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 85.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 85.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 86.T00–T14Vairāku ķermeņa apvidu, neprecizēti rumpja, ekstremitāšu vai citu ķermeņa apvidu ievainojumi 86.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 86.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 86.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 86.4. ar stabilām anatomiskām izmaiņām, bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 86.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 87.T15–T19Caur ķermeņa dabiskajām atverēm iekļuvuša svešķermeņa ietekme 87.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 87.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 87.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 87.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 87.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 88.T20–T35Termiski, ķīmiski apdegumi, apsaldējumi 88.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 88.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 88.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 88.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 88.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 89.T36–T98Saindēšanās ar medikamentiem, bioloģiskām vielām, vielu toksiska ietekme un citu neprecizētu ārējo cēloņu ietekme 89.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 89.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 89.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 89.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 89.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 V00–Y98XX. Ārēji slimību un nāves cēloņi 90.V00–Y98Ārēji slimību un nāves cēloņi 90.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 90.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 90.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 90.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 90.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 Z00–Z99XXI. Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 91.Z00–Z99Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem 91.1. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem1 91.2. ar mēreni izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem2–3 91.3. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem4 91.4. bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem5 derīgs 91.5. pārejoši orgānu un sistēmu funkciju traucējumi0 Piezīmes.1. Veicot veselības pārbaudi iesaucamajam, piemēro atbilstošos šī slimību un fizisko trūkumu saraksta punktus.2. Ja iesaucamajam konstatē vairākas saslimšanas, par pamatu atzinumam ņem ārsta speciālista noteikto zemāko veselības stāvokļa veselības kapacitāti un veselības kategoriju. 5. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 24. septembra noteikumiem Nr. 622 Paskaidrojumi atsevišķu šo noteikumu 4. pielikuma punktu piemērošanai, nosakot slimības un fiziskos trūkumus 1. punktā ietver akūtas un hroniskas zarnu infekcijas, bakteriālās zoonozes, citas bakteriālās slimības, spirohetas, riketsiozes, centrālās nervu sistēmas vīrusinfekcijas, posmkāju pārnestos vīrusu drudžus un vīrusu hemorāģiskos drudžus, vīrusinfekcijas ar ādas un gļotādas bojājumiem, vīrushepatītus, citas vīrusinfekcijas, mikozes, vienšūņu ierosinātas slimības, helmintozes, utainību, ērču izraisītās slimības un to sekas.Medicīniskās pārbaudes lēmumu pieņem pēc ārstēšanās kursa beigšanas, un pieeja ir individuāla atkarībā no organisma un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes.1.1. apakšpunktā iekļauj infekcijas un parazitārās slimības ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.1.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas bieži recidivējošas infekcijas un parazitārās slimības, kam nepieciešama atkārtota vai ilgstoša ārstēšana, un šo slimību sekas ar stabiliem, izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem vai kam ir baktēriju (dizentērija, vēdertīfs, paratīfs, meningokoks u. c.) nēsāšana trīs mēnešus un ilgāk.1.3. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem mēreni izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.1.4. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabiliem nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem un rada nelielus ierobežojumus dienesta pildīšanai (neirotiski vai veģetovaskulāri simptomi, astenizācija, nelieli elpošanas, kuņģa zarnu trakta, balsta un kustību aparāta funkciju traucējumi).1.5. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas infekciju slimības, to sekas ar stabilām anatomiskām izmaiņām bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem.Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības karavīri sešus mēnešus nedrīkst lēkt ar izpletni, veikt ūdenslīdēju darbus, būt Jūras spēku peldošajā sastāvā.1.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).Pēc pārslimota vīrushepatīta A, hepatīta B vai C vīrusa nēsāšanas gadījumā bez funkcionāliem traucējumiem derīgums dienestam netiek ierobežots.Pēc smagas vai vidēji smagas infekcijas slimības dienestā drīkst stāties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc ārstēšanās kursa beigšanas.2. punktā ietver augšējo elpošanas ceļu, limfmezglu, nervu sistēmas, mugurkaula, kaulu un locītavu, vēdera dobuma orgānu, uroģenitālās sistēmas, ādas un citu orgānu tuberkulozi.2.1. apakšpunktā iekļauj hroniski noritošu progresējošu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar tuberkulozu intoksikāciju, nelabvēlīgu prognozi.2.2. apakšpunktā iekļauj aktīvu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar stabiliem izteiktiem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem, kam nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās stacionāra apstākļos vai ambulatori; klīniski izārstētu tuberkulozi ar plašām posttuberkulozām izmaiņām plaušās, pēc operatīvas terapijas (pulmonektomijas vai daļējas plaušu rezekcijas), cirozi, plānsienu dobumus, atelektāzes, bronhektāzes, plaušu fibrozi, posttuberkulozi deformējošus bronhītus, elpošanas funkciju traucējumus II–III pakāpē, plaušu– sirds pulmokardiālu nepietiekamību vai bez tās. Izvērtējot ārpusplaušu tuberkulozes sekas, jāņem vērā orgānu funkciju traucējumi – HNS, ja ir nieru tuberkuloze, balsta un kustību funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ja ir mugurkaula un kaulu tuberkuloze.2.3. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu vai sistēmu funkciju traucējumiem.2.4. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.2.5. apakšpunktā iekļauj klīniski izārstētu plaušu un ārpusplaušu tuberkulozi bez funkciju traucējumiem.2.6. apakšpunktā iekļauj īslaicīgus, pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darba nespējas un rehabilitācijas laiks).3. punktā ietver sifilisu, gonokoku, hlamīdiju, trihomonu un citu ierosinātāju seksuāli transmisīvas slimības.Atkarībā no slimības gaitas, anatomiskām izmaiņām, orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes lēmumu attiecīgi pieņem saskaņā ar 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. vai 3.5. apakšpunktu.Iedzimto un vēlīno sifilisu iekļauj 3.1. un 3.2. apakšpunktā.Iesaucamie pēc sekmīgas ārstēšanās kursa pabeigšanas (trīs reizes pēc kārtas negatīvi klīniski seroloģiskie izmeklējumi un bez orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem) derīgi dienestam bez ierobežojumiem.4. punktā ietver cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas (HIV) slimniekus un nēsātājus. HIV slimnieki dienestam nederīgi, noņemot no uzskaites. HIV nēsātāji ierobežoti derīgi dienestam kara laikā.5. punktā ietver lūpas, mutes dobuma, rīkles, gremošanas orgānu, elpošanas un krūšu dobuma, kaulu un locītavu skrimšļu, uroģenitālās sistēmas, nervu sistēmas, endokrīno dziedzeru, limfoīdo, asinsrades un radniecīgu audu, ādas un citu orgānu ļaundabīgos audzējus.5.1. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, plašām metastāzēm, nelabvēlīgu prognozi.5.2. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus ar metastāzēm, izteiktiem orgānu un sistēmas funkcijas traucējumiem.5.3. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus bez metastāzēm ar mēreniem orgānu un sistēmas funkcijas traucējumiem.5.4. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus pēc operatīvas un konservatīvas (tai skaitā staru terapija, ķīmijterapija) ārstēšanas ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.5.5. apakšpunktā iekļauj ļaundabīgus audzējus pēc radikālas ārstēšanas, un piecu gadu laikā nav bijuši slimības recidīvi.5.6. apakšpunktā iekļauj pārejošus orgānu un sistēmu funkciju traucējumus (darbnespējas un rehabilitācija laiks).6. punktā ietver lūpas, mutes dobuma, rīkles, gremošanas orgānu, elpošanas un krūšu dobuma, kaulu un locītavu skrimšļu, uroģenitālās sistēmas, nervu sistēmas, endokrīno dziedzeru, limfoīdo, ādas, mīksto audu un citu orgānu labdabīgos audzējus.Derīgumu valsts aizsardzības dienestam nosaka, ņemot vērā orgānu un sistēmu funkciju traucējuma pakāpi, iespējas valkāt standarta apavus un apģērbu, nest uzkabi.7. punktā ietver deficitāras (uztures), hemolītiskas, aplastiskas un citas anēmijas, koagulācijas traucējumus, purpuras un citus hemorāģiskus traucējumus, noteiktus imunomehānismu traucējumus (imūndeficīti, sarkoidoze un citi).Derīgumu valsts aizsardzības dienestam nosaka, ņemot vērā slimības gaitu (procesa aktivitāti, recidīvu biežumu, remisijas ilgumu), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpi, sākotnējās terapijas efektivitāti, slimības un terapijas komplikācijas.8. punktā ietver vairogdziedzera funkcijas traucējumus, cukura diabētu, citus glikozes regulācijas un aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas traucējumus, citu endokrīno dziedzeru funkciju traucējumus, malnutrīciju, uztures deficītus, aptaukošanos, vielmaiņas traucējumus.8.1. apakšpunktā iekļauj nekompensētu hipotireozi un tireotoksikozi ar krasi izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem, apgrūtinātu apģērba nēsāšanu; 1., 2. tipa cukura diabētu ar ļoti izteiktām komplikācijām (HNS IV–V stadijā, nieru aizstājējterapiju, diabētisku polineiropātiju ar vairāku ekstremitāšu izteiktām parēzēm, diabētisku perifēro asinsvadu okluzīvu slimību, ekstremitāšu amputāciju, diabētisku pēdu ar smagiem statikas traucējumiem).8.2. apakšpunktā iekļauj nekompensētu hipotireozi u tireotoksikozi ar stabili izteiktiem orgānu funkciju traucējumiem (kardiomiopātija, oftalmopātija); 1., 2. tipa cukura diabētu ar stabili izteiktiem funkciju traucējumiem (diabētisko nefropātiju III stadijā, diabētisko polineiropātiju ar izteiktām parēzēm, diabētisko perifēro asinsvadu okluzīvu slimību, diabētisku pēdu ar atsevišķu pirkstu amputāciju, diabētiskas čūlas, Šarko pēdu); 1. tipa cukura diabētu, kas norit ar sliktu metabolo kompensāciju, labilu gaitu, biežām hipoglikēmijām un intermitējošām ketoacidozēm, akromegāliju ar orgānu bojājumu (kardiomiopātiju, cukura diabētu, hipertensiju).8.3. apakšpunktā iekļauj subkompensētu hipotireozi un tireotoksikozi ar mēreniem orgānu funkciju traucējumiem; 1., 2. tipa cukura diabētu ar vēlīnām diabēta komplikācijām (diabētisku nefropātiju II stadijā, diabētisku sensori motoru polineiropātiju ar mērenām pēdu parēzēm, parestēzijām, jušanas traucējumiem, subkompensētu diabētisku perifēro asinsvadu okluzīvu slimību); akromegāliju ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem.8.4. apakšpunktā iekļauj viegli kompensējamu hipotireozi, tireotoksikozi, perorālu medikamentu kompensētu cukura diabētu.Metabolā sindroma gadījumā (adipozitāte, arteriālā hipertensija, dislipidēmija, hiperglikēmija) derīgumu nosaka pēc orgānu un sistēmu funkciju traucējumu pakāpes.I un II pakāpes adipozitāte neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam, personas ar III pakāpes adipozitāti nav derīgas speciālā kontingenta, gaisa desanta, jūras dienestam.Atzinumu par fizisko attīstību dod katram individuāli, ņemot vērā viņa muskuļu sistēmas attīstības pakāpi, svaru un augumu, krūškurvja apkārtmēru, zemādas tauku slāņa attīstības pakāpi, skeleta muskulatūras īpatnības. Valsts aizsardzības dienestā pieņem personas, kuru augums nav mazāks par 150 cm un svars par 45 kg.ĶMI = svars (
2. kg): augums (
3. m): augums (m)KlasifikācijaĶMI ( kg/m2)Risks blakus slimībāmNormāls18.5–24.9Vidējais populācijāPalielināts svars≥25 Robežstāvoklis25–29.9Mēreni palielinātsAptaukošanās I30.00–34.9Vidēji palielinātsAptaukošanās II35.00–39.9AugstsAptaukošanās III≥40.0Ļoti augsts9. punktā ietver Alcheimera demenci, vaskulāru demenci, demenci citu citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu demenci, organisku amnestisku sindromu, ko nav izraisījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas, citus psihiskus traucējumus, kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ, personības un uzvedības traucējumus smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ, neprecizētus organiskus vai simptomātiskus psihiskus traucējumus.9.1. apakšpunktā iekļauj psihiskus traucējumus, ja tie ir stabili izteikti un radušies neatgriezenisku smadzeņu organisku izmaiņu rezultātā.9.2. apakšpunktā iekļauj mērenus un viegli izteiktus, bet ilgstošus psihiskus traucējumus. Tiem pieskaitāmi kognitīvās funkcijas traucējumi, uztveres traucējumi, kā arī emocionālās kontroles, sociālās uzvedības vai motivācijas izmaiņas.9.3. apakšpunktā iekļauj pārejošus psihiskus traucējumus, kas parādās pie kāda organiska smadzeņu bojājuma tūlīt vai pēc kāda laika, taču ir atgriezeniski un pēc ārstēšanas izzūd.9.4. apakšpunktā iekļauj psihiskus traucējumus anamnēzē, ilgstoša remisija.10. punktā ietver psihiskus un uzvedības traucējumus alkohola, opiātu, Indijas kaņepju alkaloīdu, sedatīvu un miega līdzekļu, kokaīna, citu stimulatoru, halucinogēnu, tabakas, gaistošu organisku šķīdinātāju lietošanas dēļ un citas atkarības.10.1. apakšpunktā iekļauj izteiktus un stabilus psihiskus traucējumus ar personības izmaiņām.10.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktas klīniskās izpausmes vai atkārtotas psihozes ar personības izmaiņām un somatiskiem traucējumiem.10.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus psihiskus traucējumus; pārejoša rakstura atkarības sindromu.10.4. apakšpunktā iekļauj atsevišķu vai epizodisku psihoaktīvo vielu lietošanu anamnēzē, ja nav konstatēta to lietošana pēdējo divu gadu laikā un psihoemocionālu traucējumu pazīmes.11. punktā ietver šizofrēniju, šizotipiskus traucējumus, persistējošos murgus, akūtus un transitorus psihotiskus traucējumus, inducētus murgus, šizoafektīvus traucējumus, citus neorganiski psihotiskus traucējumus, neprecizētu neorganisku psihozi neatkarīgi no slimības formas un remisijas ilguma.12. punktā ietver maniakālas epizodes, bipolārus afektīvus traucējumus, depresīvas epizodes, rekurentus depresīvus traucējumus, persistējošus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus, citus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus, neprecizētus garastāvokļa (afektīvus) traucējumus.12.1. apakšpunktā iekļauj maniakālas epizodes, bipolārus afektīvus traucējumus un citus garastāvokļa traucējumus, kam nepieciešama stacionāra ārstēšana un regulāra novērošana specializētās ārstniecības iestādēs.12.2. apakšpunktā iekļauj vieglas formas vai retus depresīvus, maniakālus stāvokļus vai slimības ilgstošu remisiju.12.3. apakšpunktā iekļauj vieglas formas ar ilgstošu pilnīgu remisijas periodu.13. punktā ietver fobisku trauksmainību, cita veida trauksmi, obsesīvi kompulsīvus traucējumus, reakciju uz smagu stresu un adaptācijas traucējumus, disociatīvus (konversijas) traucējumus, somatoformus traucējumus, citus neirotiskus traucējumus.13.1. apakšpunktā iekļauj neirotiskus, ar stresu saistītus un somatoformus traucējumus, kam ir ieilgusi, nelabvēlīga gaita, nepieciešama ilgstoša terapija.13.2. apakšpunktā iekļauj vidēji smagus neirotiskus un somatoformus traucējumus, kas padodas terapijai.13.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, īslaicīgus neirotiskus stāvokļus, somatoformus un adaptācijas traucējumus, kuri labi padodas terapijai.13.4 apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus, situācijas noteiktus stāvokļus, kas pāriet pēc situācijas uzlabošanās.14. punktā ietver ēšanas traucējumus, neorganiskus miega traucējumus, seksuālu disfunkciju bez organiskiem traucējumiem vai slimības, citur neklasificētus psihiskus un uzvedības traucējumus pēcdzemdību periodā, psihiskus un uzvedības faktorus, kas saistīti ar citur klasificētiem traucējumiem vai slimībām, vielu, kas nerada atkarību, pārmērīgu lietošanu, neprecizētus uzvedības sindromus, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem.14.1. apakšpunktā iekļauj krasi izteiktas uzvedības sindromus, kuri saistās ar specifisku psihopatoloģiju, kuru rada dažādi fizioloģiski traucējumi, kurus nenosaka CNS organiskas izmaiņas.14.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktus uzvedības sindromus.14.3. apakšpunktā iekļauj vieglus, pārejošus uzvedības sindromus, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem.15. punktā ietver specifiskus personības traucējumus, jauktus un citus personības traucējumus, stabilas personības pārmaiņas, kas nav saistītas ar smadzeņu bojājumu vai slimību, paradumu un dziņu traucējumus, dzimumidentitātes traucējumus, seksuālās izvēles traucējumus, psihiskus un uzvedības traucējumus, kas saistīti ar seksuālo attīstību un orientāciju, citus pieaugušo personības un uzvedības traucējumus, uzvedības un emocionālus traucējumus, kas radušies bērnībā un pusaudžu vecumā (hiperkinētiski, uzvedības, emocionāli traucējumi, rauste, neorganiska enurēze, stostīšanās u. c.).Izvērtē atkarībā no traucējumu izpausmes pakāpes.16. punktā ietver vieglu, vidēji smagu, smagu un dziļu garīgo atpalicību, cita veida un neprecizētu garīgu atpalicību.17. punktā ietver citus neklasificētus bakteriālus meningītus, citu klasificētu bakteriālu un parazitāru meningītu, neprecizētu cēloņu meningītu, encefalītu, mielītu, encefalomielītu, intrakraniālu un intraspinālu abscesu, granulomu, flebītu, tromboflebītu, iekaisīgu centrālās nervu sistēmas slimību sekas.17.1. apakšpunktā iekļauj smagas nervu sistēmas slimības ar progresējošu gaitu vai krasi izteiktiem funkciju traucējumiem – paralīzi vai dziļu parēzi, izteiktu parkinsonismu ar intrakraniālā spiediena paaugstinājumu, optikohiazmālu arahnoidītu ar redzes traucējumiem, pārciesta mielīta sekas ar paralīzi vai dziļu parēzi.17.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas slimības (encefalītu palieku parādības ar mēreni izteiktu parēzi, kas izpaužas ar samazinātu muskuļu spēku, nelielas muskuļu tonusa izmaiņas bez runas, atmiņas un gaitas traucējumiem, kā arī cerebrālo arahnoidītu ar mērenu vai nelielu intrakraniālā spiediena paaugstināšanos).17.3. apakšpunktā iekļauj nervu sistēmas bojājumu atlieku parādības, kuras kombinējas ar neirotiskiem un veģetovaskulāriem simptomiem.17.4. apakšpunktā iekļauj nervu sistēmas bojājumu atlieku parādības, kas izpaužas ar atsevišķiem, noturīgiem nervu sistēmas bojājuma simptomiem (viegla anizorefleksija, konverģences nepietiekamība u. c.).18. punktā ietver Hentingtona slimību, pārmantotu ataksiju, spinālo muskuļu atrofiju un citus radnieciskus sindromus, centrālās nervu sistēmas primāras sistēmiskas atrofijas citur klasificētu slimību dēļ, Parkinsona slimību, sekundāru parkinsonismu, citas bazālo gangliju deģeneratīvas slimības, distoniju, citus ekstrapiramidālus un kustību traucējumus, Alcheimera slimību un citas deģeneratīvas nervu sistēmas slimības, multiplo sklerozi, citas demielinizējošas centrālās nervu sistēmas slimības.18.1. apakšpunktā iekļauj smagas nervu sistēmas slimības ar ātri progresējošu gaitu vai krasi izteiktiem funkciju traucējumiem (siringomieliju, ja ir izteikti trofikas traucējumi, laterālo amiotrofo sklerozi, miastēniju, neirālu amiotrofiju, Frireiha spinālo ataksiju u. c.).18.2. apakšpunktā iekļauj slimības ar mēreni izteiktiem funkciju traucējumiem un lēni progresējošu gaitu (1–2 gadu laikā), mielopātiju un siringomieliju ar nelielu muskuļu atrofiju un viegliem jušanas traucējumiem, miotoniju.18.3. apakšpunktā iekļauj ļoti lēni progresējošas centrālās nervu sistēmas slimības ar nenozīmīgiem jušanas traucējumiem bez muskuļu atrofijas un trofikas traucējumiem.19. punktā ietver epilepsiju, epileptisku stāvokli, migrēnu, citus galvassāpju sindromus, miega traucējumus.19.1. apakšpunktā iekļauj biežas epileptiskas lēkmes, ir lēkmju psihiski ekvivalenti un citas epilepsijai raksturīgas personības pārmaiņas, biežas migrēnas, pastāvīgus miega traucējumus ar īslaicīgu terapeitisku efektu.19.2. apakšpunktā iekļauj retas epilepsijas lēkmes, nav lēkmju psihiski ekvivalenti, migrēnu, galvassāpes, miega traucējumus ar nestabilu terapeitisku efektu un mēreniem funkciju traucējumiem.19.3. apakšpunktā iekļauj retus paroksizmus, kuru etioloģija nav skaidra un kurus pārliecinoši nevar pieskaitīt iepriekš minētam punktam, retas migrēnas, citus galvassāpju sindromus, miega traucējumus ar noturīgu terapeitisku efektu, bez funkcionāliem un psihiskiem traucējumiem.20. punktā ietver subarahnoidālus, intracerebrālus, cita veida netraumatiskus intrakraniālus asins izplūdumus, smadzeņu infarktus, precerebrālo artēriju oklūziju un stenozi bez smadzeņu infarkta, cerebrālu transitorisku išēmisku lēkmi, cerebrovaskulāro slimību, cerebrovaskulāros sindromus un citus cerebrovaskulārus bojājumus.20.1. apakšpunktā iekļauj atkārtotus insultus, smagus stabilus nervu sistēmas traucējumus, kas radušies akūtu galvas vai muguras smadzeņu asinsrites traucējumu rezultātā vai III pakāpes smadzeņu asinsapgādes nepietiekamības gadījumos (hemipleģija, dziļa hemiparēze, monoparēze, runas, domāšanas traucējumi, parkinsonisms, epilepsija, iegurņa orgānu funkcijas traucējumi u. c.).20.2. apakšpunktā iekļauj slimību formas ar labvēlīgu gaitu, izteiktiem, stabiliem smadzeņu bojājuma simptomiem, aterosklerotiskas ģenēzes discirkulatoras encefalopātijas (galvas sāpes, reiboņi, miega traucējumi, ģīboņi, darbspēju pazemināšanās, emocionālās sfēras traucējumi) ar atsevišķiem centrālās nervu sistēmas lokāliem perēkļa bojājuma simptomiem (izteikta anizorefleksija, vāja zīlīšu reakcija uz gaismu, piramidālas zīmes), biežus, pārejošus smadzeņu asinsrites traucējumus.20.3. apakšpunktā iekļauj retus transitorus smadzeņu asinsrites traucējumus ar īslaicīgām, lokālām perēkļu izmaiņām centrālajā nervu sistēmā (parestēzijas, runas traucējumi u. c.), kuri pāriet bez sekām.20.4. apakšpunktā iekļauj cerebrovaskulāras slimības bez organiskiem centrālās nervu sistēmas bojājumiem un funkciju traucējumiem.21. punktā ietver nervu saknīšu un pinuma patoloģiju, trijzaru nerva, sejas nerva un citu kraniālo nervu patoloģiju, rokas, kājas un citas mononeiropātijas, pārmantotas un idiopātiskas, iekaisīgas un citas polineiropātijas, miastēniju un citas mioneirālas patoloģijas, primāras muskuļu slimības un citas miopātijas, cerebrālo trieku un citus paralītiskus sindromus, autonomās nervu sistēmas patoloģijas, citas muguras smadzeņu un centrālās nervu sistēmas patoloģijas.21.1. apakšpunktā iekļauj polineirītu sekas, ja ir izteikti kustības, jušanas, trofikas traucējumi (muskuļu atrofija: augšdelmā vairāk par 4 cm, apakšdelmā 3 cm, augšstilbā 8 cm, apakšstilbā 6 cm; kontraktūras, hroniskas trofiskas čūlas), ilgstoši noritošu radikulītu ar izteiktu sāpju sindromu, kustību un trofikas traucējumiem.21.2. apakšpunktā iekļauj perifēro nervu un nervu pinumu patoloģiju ar izteikti stabiliem, mēreniem funkcijas traucējumiem (sejas nerva bojājums, plaukstas, pleca funkcijas traucējumi, recidivējošs radikulīts, pleksīts, neirīts) un biežiem, ilgstošiem paasinājumiem.21.3. apakšpunktā iekļauj perifēro nervu un nervu pinumu patoloģiju ar retiem paasinājumiem, bez tendences progresēt, kā arī nenozīmīgas atlieku izpausmes, kas neierobežo ekstremitāšu funkcijas un darbaspējas.21.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc kraniālo un spinālo nervu saslimšanām ar īslaicīgiem, pārejošiem funkciju traucējumiem.22. punktā ietver plakstiņu stāvokļu defektus, mieža graudus, krusas graudus, cita veida plakstiņu iekaisumus un plakstiņu bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.22.1. apakšpunktā iekļauj krasi izteiktus plakstiņu saaugumus, izgriešanos, noslīdējumus, lagoftalmu, kas traucē redzi un ierobežo acs ābola kustības.22.2. apakšpunktā iekļauj mēreni izteiktu abu acu plakstiņu noslīdējumu vai krasi izteiktu vienas acs plakstiņa defektu.22.3. apakšpunktā iekļauj vienas acs plakstiņa noslīdējumu vai vienas acs plakstiņa nenozīmīgus defektus.22.4. apakšpunktā iekļauj plakstiņu defektus bez ievērojamiem funkciju traucējumiem.23. punktā ietver asaru aparāta slimības, orbītas bojājumus.23.1. apakšpunktā iekļauj tādu asaru aparāta un ceļu slimības, kuras nepadodas ārstēšanai pat pēc atkārtotām ķirurģiskām operācijām un rada izteiktus funkciju traucējumus.23.2. apakšpunktā iekļauj tādas vienas vai abu acs asaru aparāta slimības, kad pēc ārstēšanas saglabājas stabili, mēreni izteikti funkciju traucējumi.23.3. apakšpunktā iekļauj tādas slimības un to sekas, kad pēc ārstēšanas saglabājas nenozīmīgi funkciju traucējumi.24. punktā ietver akūtus un hroniskus konjunktivītus un citas konjunktīvas slimības, konjunktīvas bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.24.1. apakšpunktā iekļauj izteiktus čūlainus blefarokonjunktivītus ar rētainām pārmaiņām, skropstu trūkumu plakstiņu malās.24.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus mēreni izteiktus blefarokonjunktivītus ar retiem paasinājumiem un efektīvu ārstēšanos.Parastais blefarokonjunktivīts ar atsevišķām zvīņām un neizteiktu plakstiņu malu hiperēmiju un folikulārais konjunktivīts ar atsevišķiem folikuliem neierobežo derīgumu speciālā kontingenta, gaisa desanta un jūras dienestam un mācībām militārajās mācību iestādēs.24.3. apakšpunktā iekļauj blefarokonjunktivītus ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu vienā acī.25. punktā ietver saistenes slimības, keratītus, radzenes rētas, apduļķojumus, citas radzenes slimības, saistenes un radzenes bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, iridociklītus un citas varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības.25.1. apakšpunktā iekļauj slimības ar progresējošu redzes funkcijas pasliktināšanos, ar biežiem paasinājumiem, kuri atkārtojas divas reizes gadā un biežāk, tīklenes deģenerāciju, tīklenes pigmentdeģenerāciju ar pigmentu vai bez tā un traucētu adaptāciju tumsā, redzes lauka samazināšanos abām acīm līdz 45o.25.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus uveītus ar acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, reti recidivējošas acu slimības.25.3. apakšpunktā iekļauj neprogresējošas slimības ar labu ārstēšanas efektu un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.25.4. apakšpunktā iekļauj sekas pēc slimību ķirurģiskas ārstēšanas, anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju traucējumiem.26. punktā ietver vecuma un cita veida kataraktu un citas lēcas slimības (afākiju, artefakiju, lēcas dislokāciju u. c.), stiklveida ķermeņa, acs ābola slimības.26.1. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc strutainiem endoftalmītiem, deģeneratīvas acs ābola slimības ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem.26.2. apakšpunktā iekļauj lēcas afākiju, artefakiju, subluksāciju abās acīs, kataraktu ar izteikti stabilu funkciju traucējumu abās acīs.26.3. apakšpunktā iekļauj lēcas afākiju, artefakiju, subluksāciju, kataraktu ar mēreniem funkciju traucējumiem vienā acī.26.4. apakšpunktā iekļauj stiklveida ķermeņa, acs ābola slimību sekas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.27. punktā ietver horioretinītus un citas dzīslenes slimības, tīklenes atslāņošanos un plīsumus, tīklenes asinsvadu oklūzijas un citas tīklenes slimības, redzes nerva neirītus un citas redzes nerva un redzes ceļu slimības.27.1. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas redzes nerva atrofiju ar progresējošu redzes funkciju pazemināšanos, noturīgu hemianopsiju, pārciestas netraumatiskas etioloģijas abu acu tīklenes atslāņošanos neatkarīgi no redzes funkcijas.27.2. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas redzes nerva atrofiju ar progresējošu redzes funkciju pazemināšanos vienai acij, pārciestas abu acu pēctraumatiskas tīklenes atslāņošanos ar labu ārstēšanas rezultātu.27.3. apakšpunktā iekļauj jebkuras etioloģijas vienas acs tīklenes atslāņošanās sekas.27.4. apakšpunktā iekļauj stabilas neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā acī bez funkciju traucējumiem, krāsu redzes traucējumus.Neprogresējošas redzes nerva atrofijas gadījumā derīgumu nosaka atkarībā no redzes funkcijas.28. punktā ietver glaukomu, acs iekšējā spiediena paaugstināšanos citur klasificētu slimību dēļ.29. punktā ietver paralītisko šķielēšanu, citus šķielēšanas veidus un pārējos acu saskaņotas kustības traucējumus.29.1. apakšpunktā iekļauj pastāvīgu dubultošanos pēc acs orbītas traumas un muskuļu bojājuma.29.2. apakšpunktā iekļauj paralītisko šķielēšanu.29.3. apakšpunktā iekļauj sadraudzības šķielēšanu, binokulārās redzes trūkumu, nistagmu. Apslēptās šķielēšanas gadījumos ar labu saglabātu binokulāru redzi karavīri derīgi dienestam bez ierobežojumiem.30. punktā ietver refrakcijas anomālijas.32. punktā ietver redzes traucējumus, aklumu, vājredzību.Nosakot krāsu redzes veidu un traucējumu pakāpi, vadās pēc polihromatiskajām tabulām. Dihromāzijas, A un B tipa trihromāzijas gadījumā transportlīdzekļu vadītāji nederīgi dienestam savā specialitātē.33. punktā ietver ārējās auss iekaisumus, citas ārējās auss slimības.33.1. apakšpunktā iekļauj bieži recidivējošas, hroniskas ārējās auss slimības ar paasinājumiem biežāk nekā 2 reizes gadā ar maz efektīvu ārstēšanu.33.2. apakšpunktā iekļauj reti recidivējošas ārējās auss slimības.34. punktā ietver strutainus un nestrutojošus vidusauss iekaisumus, dzirdes kanāla iekaisumu un obstrukciju, mastoidītu un tam radniecīgas slimības, vidusauss holesteatomu, bungplēvītes perforāciju un citus bungplēvītes bojājumus, vidusauss un aizauss paugura slimības.34.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas strutojošas formas, stāvokli pēc auss operācijas ar nepilnu epidermizāciju un strutošanu, granulācijām un holesteatomas masām tajā, kaula nekrozi ar fistulu. Atbilstoši šim apakšpunktam vērtējamas personas ar bungplēvītes perforāciju un neirītu. Ar vienpusēju mezotimpanītu jautājumu par derīgumu lemj individuāli.34.2. apakšpunktā iekļauj hroniskus vidusauss iekaisumus ar nelieliem dzirdes un barofunkcijas traucējumiem, stāvokļus pēc radikālām un rekonstrukcijas operācijām, noturīgu pēcoperācijas dobumu epidermizāciju. Personām ar bungplēvītes sauso perforāciju (nestruto vismaz gadu), bungplēvītes sarētojumiem jeb sabiezējumiem vājdzirdību izvērtē pēc 36. punkta.34.3. apakšpunktā iekļauj noturīgas atlieku parādības vidusausī (rētainas izmaiņas bungplēvītē, saaugumi bungdobumā), ja ir dzirdes traucējumi, veselības kapacitāti nosaka pēc 36. punkta.35. punktā ietver otosklerozi, vestibulārās funkcijas traucējumus, citas iekšējās auss slimības, otalģiju un izdalījumus no auss, cita veida citur neklasificētas ausu slimības.35.1. apakšpunktā iekļauj galvas reiboņa lēkmes biežāk nekā piecas reizes mēnesī, izteiktus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.35.2. apakšpunktā iekļauj galvas reiboņa lēkmes biežāk nekā 3–5 reizes mēnesī, mēreni izteiktus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.35.3. apakšpunktā iekļauj reiboņa lēkmes 1–2 reizes mēnesī, vieglus veģetatīvus un līdzsvara traucējumus.36. punktā ietver konduktīvu un sensoneirālu dzirdes zudumu.Cilvēka valodas čukstus balss atbilst 20–30 Db, sarunas balss – 35–45 Db, skaļa sarunas balss – 70–80 Db.Noturīgas vājdzirdības pakāpes:Vājdzirdības pakāpeČukstus balssAudiometriskā izmeklēšana15 m1000–3000 Hz pazemināta par 5 Db; 4000 Hz – 50 Db24 m1000–3000 Hz pazemināta par 10 Db; 4000 Hz – 50 Db33 m1000–3000 Hz pazemināta par 20 Db; 4000 Hz – 60 Db42 m1000–3000 Hz pazemināta par 30 Db; 4000 Hz – 60–70 Db51 +/–0,5 m1000–3000 Hz pazemināta par 45 Db; 4000 Hz – 70 Db +/–20 Db37. punktā ietver akūtu reimatismu, hroniskas reimatiskas sirds slimības.37.1. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites, kas norit ar hronisku IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma traucējumiem, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētas elektrokardiostimulatoru (EKS) vai kardioverteru defibrilatoru implantācijas.37.2. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai ritma traucējumiem.37.3. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar II funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai zema riska ritma traucējumiem.37.4. apakšpunktā iekļauj iegūtas sirdskaites ar kompensētu hemodinamiku bez ritma traucējumiem, bez slimības paasinājumiem pēdējo piecu gadu laikā.Valsts aizsardzības dienestam nederīgi, ja ir kombinēta sirdskaite neatkarīgi no hemodinamikas traucējumiem.38. punktā ietver esenciālu (primāru) un sekundāru hipertensiju.38.1. apakšpunktā iekļauj grūti medikamentozi koriģējamu hipertensiju III ar krasi izteiktiem mērķa orgānu bojājumiem un pavadošiem klīniskajiem stāvokļiem – hroniska sirds mazspēja III–IV funkcionālā klase, augsta riska ritma traucējumi, kas nav koriģējami medikamentozi un kam veiktas specializētu EKS vai kardioverteru defibrilatoru implantācijas, cerebrāli bojājumi ar topisku patoloģiju, neatgriezeniski bojājumi citos asinsvadu baseinos (koronāros, nieru, tīklenes).38.2. apakšpunktā iekļauj hipertensiju II ar mēreni izteiktiem mērķorgānu funkciju traucējumiem, biežām, dokumentāli apstiprinātām, hipertensīvām krīzēm, mēreni izteiktiem pavadošiem klīniskiem stāvokļiem.38.3. apakšpunktā iekļauj hipertensiju II ar nenozīmīgiem mērķorgānu funkciju traucējumiem.38.4. apakšpunktā iekļauj hipertensiju I, robežhipertensiju bez orgānu un sistēmas funkciju traucējumiem.Asinsspiediena līmeņu (mmHg) definīcija un klasifikācija:KategorijaSistoliskaisDiastoliskaisOptimāls<120<80Normāls<130<85Augsti normāls130–13985–89I pakāpes hipertensija (viegla)140–15990–99 Apakšgrupa: robežhipertensija40–14990–94II pakāpes hipertensija160–179100–109III pakāpes hipertensija>180>11039. punktā ietver akūtas (stenokardiju, akūtu miokarda infarktu, atkārtotu miokarda infarktu, noteiktas drīzas akūta miokarda infarkta komplikācijas) un hroniskas sirds išēmiskās slimības, plaušu emboliju, citas plaušu asinsvadu slimības, akūtu perikardītu, citas perikarda slimības, akūtu un subakūtu endokardītu, nereimatiskas mitrālā, aortālā, trikuspidālā vārstuļa kaites, pulmonālā vārstuļa kaites, akūtu miokardītu, primāru un sekundāru kardiomiopātiju, vadīšanas un sirds ritma traucējumus, sirds mazspēju.39.1. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku IV funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai augsta riska ritma vai vadīšanas traucējumiem, ko grūti medikamentozi koriģēt vai kam veikta specializēta EKS vai kardioverteru–defibrilatoru implantācija, sirds aneirismu.39.2. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku III funkcionālās klases sirds mazspēju un/vai sirds ritma vai vadīšanas traucējumiem, ko grūti medikamentozi koriģēt, vai biežas sirds ritma traucējumu lēkmes, pēc koronāras angioplastijas ar stenta implantāciju vai beztās .39.3. apakšpunktā iekļauj sirds slimības ar hronisku II funkcionālās klases sirds mazspēju, sirds ritma vai vadīšanas traucējumus (t. sk. WPW sindromu), ko iespējams medikamentozi koriģēt.39.4. apakšpunktā iekļauj sirds slimības un stāvokļus pēc pārciestām sirds slimībām bez hemodinamikas traucējumiem. Sekundārās kardiomiopātijas vērtējamas pēc pamatslimības, hroniskas sirds mazspējas funkcionālām klasēm, ritma traucējumiem.40. punktā ietver aterosklerozi, aortas aneirismu un atslāņošanos, citas aneirismas, perifērisko asinsvadu slimības, arteriālu emboliju un trombozi, citu artēriju un arteriolu bojājumus, kapilāru slimības, hipotensiju, citur neklasificētus asinsrites sistēmas traucējumus pēc manipulācijām, citus kardiovaskulārās sistēmas bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.40.1. apakšpunktā iekļauj arteriālās un arteriovenozās aneirismas pēc neveiksmīgām operācijām vai atteikšanos no operācijas, stāvokļus pēc neveiksmīgām rekonstruktīvām maģistrālo asinsvadu operācijām, apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi III pakāpē.40.2. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi II pakāpē, angiotrofo neirozi II pakāpē ar ilgstošu sāpju sindromu, pirkstu cianozi un stāvokļus pēc rekonstruktīvām maģistrālo asinsvadu operācijām.40.3. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu asinsvadu aterosklerozi I pakāpē, I pakāpes angiotrofo neirozi (dedzinoša sajūta, pirkstu sāpes un bālums, kas rodas pazeminātā temperatūrā).40.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc šautiem vai citiem maģistrālo asinsvadu bojājumiem ar pilnīgi normalizējušos asinsriti un funkciju.41. punktā ietver flebītu, tromboflebītu, portālās vēnas trombozi, cita veida venozu emboliju un trombozi, apakšējo ekstremitāšu varikozas vēnas, hemoroīdus, barības vada varikozas vēnas, citas lokalizācijas varikozas vēnas, citas vēnu slimības, nespecifisku limfadenītu, citus neinfekciozus limfvadu un limfmezglu bojājumus.41.1. apakšpunktā iekļauj recidivējošus tromboflebītus, flebotrombozi, apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību IV pakāpē (dziļo zemādas un komunicējošo vēnu vārstuļu nepietiekamība, dziļo vēnu nosprostojuma parādības un pastāvīga tūska, hiperpigmentācija, ādas atrofija, dermatīti, čūlas), elefantiāzi IV pakāpē.41.2. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību III pakāpē (pēdu un apakšstilbu tūska, kura neizzūd arī pēc nakts atpūtas, hiperpigmentācija, ādas atrofija), elefantiāzi III pakāpē, hemoroidālo vēnu trombozi ar mezglu veidošanos, biežu asiņošanu un sekundāru anēmiju, biežu mezglu noslīdēšanu, stāvokļus pēc neveiksmīgas ķirurģiskas operācijas. Sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās III pakāpē.41.3. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību II pakāpē (periodiska pēdu un apakšstilbu tūska, kura saglabājas pēc nakts vai dienas atpūtas), II pakāpes elefantiāzi, hemoroidālo vēnu tromboflebītu ar retiem, sekmīgi ārstējamiem paasinājumiem.Sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās II pakāpē.41.4. apakšpunktā iekļauj apakšējo ekstremitāšu posttromboflebītisko un varikozo slimību ar hronisku vārstuļu nepietiekamību I pakāpē, sēklsaites vēnu mezglveida paplašināšanās I pakāpē.42. punktā ietver nazofaringītu (parastas iesnas), sinusītu, faringītu, tonsilītu, laringītu, traheītu, obstruktīvu laringītu (krups), epiglotītu, augšējo elpceļu infekciju ar multiplu un neprecizētu lokalizāciju, vazomotoru un alerģisku rinītu, deguna polipus, citas deguna un deguna blakusdobumu slimības, mandeļu un adenoīdu slimības, peritonsilāru abscesu, citur neklasificētas balss saišu un balsenes slimības.42.1. apakšpunktā iekļauj strutainus un polipozus sinusītus ar gļotādas distrofiju, polipozi ar deguna elpošanas traucējumiem, sinusītus ar biežiem recidīviem (biežāk nekā trīs reizes gadā ar darbnespēju), ozēnu.42.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas nestrutainas deguna blakusdobumu slimības bez augšējo elpceļu distrofijas pazīmēm.42.3. apakšpunktā iekļauj hronisku kompensētu tonsilītu, solitāras vai multiplas deguna blakusdobuma cistas.43. punktā ietver gripu, citur neklasificētu vīruspneimoniju, streptococus pneumoniae un haemophilus influenzae ierosinātu pneimoniju, citur neklasificētu bakteriālu pneimoniju, pneimoniju citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu mikroorganismu ierosinātu pneimoniju, bronhītu, bronhiolītu, neprecizētu akūtu dziļāko elpceļu infekciju, emfizēmu, bronhektāzes, eksogēnu faktoru izraisītas plaušu slimības (pneimokonioze, hipersensitivitātes pneimonīts, ko izraisījuši organiski putekļi, ķīmisku vielu, gāžu, dūmu, tvaiku izraisītas elpošanas orgānu slimības, cietu daļiņu un šķidrumu izraisīts pneimonīts u. c.), pieaugušo respiratorisko distresa sindromu, plaušu tūsku, citur neklasificētu plaušu eozinofīliju, plaušu un videnes abscesu, piotoraksu, pneimotoraksu, šķidrumu pleiras dobumā un citas pleiras slimības, citur neklasificētas respiratoriskas slimības pēc manipulācijām, citur neklasificētu elpošanas mazspēju un citus elpošanas orgānu bojājumus.43.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar izteiktiem elpošanas funkciju traucējumiem (III pakāpes elpošanas nepietiekamību) un nestabilu, īslaicīgu ārstēšanas efektu.43.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar mēreniem elpošanas funkciju traucējumiem (I, II pakāpes elpošanas nepietiekamību).Zemessardzē derīgi ar I pakāpes elpošanas nepietiekamību.43.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar retiem paasinājumiem bez elpošanas funkcijas traucējumiem.43.4. apakšpunktā iekļauj hroniskas dziļo, dziļāko elpceļu un pleiras slimības ar anatomiskām izmaiņām, bez slimības paasinājumiem pēdējo triju gadu laikā.44. punktā ietver hronisku obstruktīvu plaušu slimību un astmu.44.1. apakšpunktā iekļauj persistējošu smagas pakāpes bronhiālo astmu ar nepārtraukti ilgstošiem paasinājumiem, smagām astmas lēkmēm, astmatisku stāvokli, II–III pakāpes elpošanas mazspēju ar regulāru kortikosteroīdu lietošanu iekšķīgi, HOPS ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, labā kambara disfunkciju.44.2. apakšpunktā iekļauj persistējošu vieglas un vidēji smagas norises bronhiālo astmu ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem, vidēji smagām astmas lēkmēm, I– II pakāpes elpošanas mazspēju, vidēji smagu HOPS ar biežiem, ilgstošiem paasinājumiem.44.3. apakšpunktā iekļauj intermitējošu bronhiālo astmu, HOPS ar retiem paasinājumiem.44.4. apakšpunktā iekļauj bronhiālo astmu bez elpas trūkuma lēkmēm pēdējo divu gadu laikā.Pirmreizēja bronhiālā astma anamnēzē (bērnībā) bez izmaiņām bronhu provokācijas un kardioslodzes testos, iesaucamie derīgi.Elpošanas funkciju traucējumu pakāpes:PakāpeElpošanas traucējumiIFEV1 60–80 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 60–80 % no NRIIFEV1 40–60 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) 40–60 % no NRIIIFEV1 <40 % no NR (normatīvie rādītāji) un/vai pārejas faktors (TlcoC) <40 % no NR, un/vai elpošanas nepietiekamība45. punktā ietver zobu attīstības un izšķilšanās traucējumus, dentofaciālas (sejas un žokļu anomālijas), citas neklasificētas mutes apvidus cistas, citas žokļu slimības, siekalu dziedzeru slimības, stomatītu un tam radniecīgas slimības, citas lūpu un mutes gļotādas slimības, mēles slimības.45.1. apakšpunktā iekļauj defektus un slimības ar krasi izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.45.2. apakšpunktā iekļauj slimības un defektus ar mēreni izteiktiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.Iekļauj žokļa defektu aizvietojumus ar transplantātu, kas lielāks par 4 cm pēc pilnīgas vai daļējas rezekcijas.Šim pantam pieskaita sakodiena anomālijas II–III pakāpē ar košļāšanas efektivitāti, kas mazāka par 60 %, hronisku sialoadenītu ar biežiem paasinājumiem.45.3. apakšpunktā iekļauj slimības un defektus ar nenozīmīgiem elpošanas, jušanas, košļāšanas un siekalu atdalīšanās funkcijas un rīšanas traucējumiem.Iekļauj sakodiena anomālijas ar zobu rindas novirzi līdz 5 mm bez košanas akta funkcijas traucējumiem.46. punktā ietver zobu kariesu, citas zobu cieto audu slimības, pulpas un periapikālo audu slimības.46.1. apakšpunktā iekļauj daudz bojātu zobu, un no tiem seši vai vairāk vienā žoklī, ar pulpas vai peridonta bojājumiem.46.2. apakšpunktā ārstējama zobu kariesa gadījumā profesionālā dienesta kandidāti derīgi valsts aizsardzības dienestam, turpinot nepieciešamo sanāciju.47. punktā ietver gingivītu, periodonta slimības, paradonta bojājumus.47.1. apakšpunktā iekļauj paradontītu ar smaganu kabatām, kas dziļākas par 5 mm, kaulu atrofiju 2/3 no zoba saknes garuma un zobu kustīgumu 2–3 pakāpē.47.2. apakšpunktā iekļauj lokalizēta paradontīta gadījumus, paradontozi ar tādu bojāto zobu skaitu, kur košanas efektivitāte ir 12 % un vairāk.Šo pantu izmanto, ja pārbaudāmajam ir paradontīta ģeneralizēta forma, paradontoze ar biežiem paasinājumiem vairāk nekā divas reizes gadā un ar abscedēšanos.48. punktā ietver daļēju vai pilnīgu adentiju.Kopējā zobu skaitā gudrības zobus neskaita. Zobu saknes, ja tās nevar izmantot protezēšanai, uzskata par trūkstošiem zobiem. Zobus, kas aizvietoti ar kvalitatīvām, neizņemamām protēzēm vai zobu implantiem, uzskata par pilnvērtīgiem zobiem.49. punktā ietver ezofagītu, gastroezofageālo refluksslimību, citas barības vada slimības, kuņģa čūlu, divpadsmitpirkstu pirkstu zarnas čūlu, neprecizētas lokalizācijas peptisku čūlu, gastrojejunālu čūlu, gastrītu un duodenītu, dispepsiju, citas kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas slimības, akūtu apendicītu, cita veida un neprecizētu apendicītu, citas aklās zarnas slimības, Krona slimību, čūlainu kolītu, cita veida neinfekciozus gastroenterītus un kolītus, zarnu asinsvadu slimības, paralītisku ileusu un zarnu nosprostojumu bez trūces, zarnu divertikulozi, kairinātas resnās zarnas sindromu, citas funkcionālas zarnu slimības, tūpļa un taisnās zarnas apvidus plīsumu un fistulu, abscesu, citas tūpļa un taisnās zarnas slimības, citas zarnu slimības, peritonītu, citas vēderplēves slimības, vēderplēves bojājumus citur klasificētu infekcijas slimību dēļ, zarnu malabsorbciju, citur neklasificētus gremošanas sistēmas bojājumus pēc manipulācijām un citas gremošanas orgānu slimības.49.1. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada sašaurinājumu (stenozi) ar apgrūtinātu šķidrās barības rīšanu un barības vada necaurlaidību, pilnīgu barības vada plastiku, divertikulozi, kas norit ar disfāgijas malnutrīcijas sindromu, svara zudumu, sāļu, skābju, sārmu bufersistēmas traucējumiem, tievo vai resno zarnu fistulas vai stomas (līdz slēgšanai), zarnu iekaisīgas slimības smagu gaitu un ārpuszarnas simptomātiku, taisnās zarnas visu slāņu izkrišanu II, III stadijā.49.2. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada slimības ar apgrūtinātu cietās barības rīšanu, saaugumu slimību ar zarnu trakta funkciju traucējumiem, iekaisīgas zarnu slimības vidēji smagu gaitu, kuņģa un divpadsmitpirkstu pirkstu zarnu čūlas, kas nepadodas konservatīvai terapijai vai komplicējas ar penetrāciju, perforāciju, asiņošanu, taisnās zarnas visu slāņu izkrišanu I stadijā, I pakāpes anālā sfinktera vājumu.49.3. apakšpunktā iekļauj rīkles un barības vada sašaurinājumu ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem, saaugumu slimību bez funkciju traucējumiem, iekaisīgas zarnu slimības vieglā pakāpē.49.4. apakšpunktā iekļauj stāvokļus pēc kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ar anatomisku defektu (rētaina deformācija) bez funkciju traucējumiem.Pārslimota kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hronisks gastrīts bez funkciju traucējumiem neierobežo derīgumu dienestam.50. punktā ietver cirkšņa, ciskas, nabas, vēdera sienas trūces, diafragmālas trūces un cita veida abdominālas trūces.50.1. apakšpunktā iekļauj lielas trūces ar trūces vārtiem virs 20 cm, kas apgrūtina iešanu un rada izteiktus orgānu funkcijas traucējumus.50.2. apakšpunktā iekļauj trūces ar trūces vārtiem no 10 līdz 20 cm.50.3. apakšpunktā iekļauj trūces ar vārtu lielumu līdz 10 cm, kas nerada iekšējo orgānu funkciju traucējumus.50.4. apakšpunktā iekļauj nelielas trūces bez funkciju traucējumiem.Pēc sekmīgas operatīvas ārstēšanas derīgums dienestam netiek ierobežots.Trūces recidīva gadījumā medicīniskā pārbaude tiek veikta atbilstoši 72.1., 72.2. un 72.3. apakšpunktam.51. punktā ietver alkohola izraisītās toksiskas aknu slimības, citur neklasificētu aknu mazspēju, citur neklasificētu hronisku hepatītu, aknu fibrozi un cirozi, citas iekaisīgas aknu slimības, citas aknu slimības, aknu bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, žultsakmeņu slimību, holecistītu, citas žultspūšļa un žultsceļu slimības, akūtu pankreatītu, citas aizkuņģa dziedzera slimības, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera bojājumus citur klasificētu slimību dēļ.51.1. apakšpunktā iekļauj dekompensētas aknu slimības ar krasi izteiktiem aknu funkciju traucējumiem, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar izteiktu malabsorbcijas sindromu.51.2. apakšpunktā iekļauj subkompensētas aknu slimības ar izteiktiem aknu funkciju traucējumiem, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar vidēji izteiktu malabsorbcijas sindromu.51.3. apakšpunktā iekļauj kompensētas aknu slimības, aizkuņģa dziedzera bojājumu ar vieglas pakāpes malabsorbcijas sindromu.51.4. apakšpunktā iekļauj aknu, žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības bez funkciju traucējumiem.Žilbēra sindroma gadījumā derīgums valsts aizsardzības dienestam netiek ierobežots.52. punktā ietver impetigo, ādas abscesu, furunkulu, karbunkulu, flegmonu, akūtu limfadenītu, pilonidālu cistu, citas lokālas ādas un zemādas audu infekcijas, pemfigusu, pemfigoīdu, citas akantolītiskās un bulozās dermatozes, atopisku dermatītu, seborejisku dermatītu, alerģisku un kairinājuma dermatītu, kontaktdermatītu, iekšķīgi lietotu vielu izraisītu dermatītu, lichen simplex chronicus un niezuli, niezi, cita veida dermatītus, zvīņēdi, parapsoriāzi, Žibēra sārto pitiriāzi, sarkano plakano ēdi, citas papulosvamozas dermatozes, nātreni, daudzformu eritēmu, mezglaino eritēmu, citas eritemetozas dermatozes, acni, sārtās pūtes, ādas un zemādas audu folikulāras cistas, ekrīno un apokrīno sviedru dziedzeru bojājumus.52.1. apakšpunktā iekļauj difūzu ekzēmu, difūzu psoriāzi, atopisko dermatītu, akantolītisko pūšļa ēdi, iedzimtu ihtiozi, ihtioveida eritrodermiju.52.2. apakšpunktā iekļauj norobežotas psoriāzes formas ar nelieliem perēkļiem galvas matainajā daļā un ķermeņa ādas atklātās vietās, difūzu abscedējošu un čūlainu piodermiju, norobežotas, bieži recidivējošas ekzēmas, dermatomiozītus, Dīringa slimību.Mezglveida pinnes, ja ir daudz iekaisuma elementu, pieskaitāmas pie hroniski abscedējošām piodermijām.52.3. apakšpunktā iekļauj norobežotas reti recidivējošas ekzēmas, atopiskā dermatīta, psoriāzes formas, dominanto parasto ihtiozi, diskoīdo sarkano vilkēdi un sklerodermiju.Seboreja neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam. Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.53. punktā ietver saules apdegumus, citus akūtus ultravioletā starojuma izraisītus ādas bojājumus, hroniskas nejonizējoša starojuma ekspozīcijas izraisītas ādas pārmaiņas, staru dermatītu, citus starojuma izraisītus ādas un zemādas audu bojājumus.Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.54. punktā ietver nagu bojājumus, plankumaino plikgalvību, androgēnisko plikgalvību, citas nerētojošas alopecijas, rētojošās alopecijas, matu krāsas un mata stiebra anomālijas, hipertrihozi, citus mata maisiņa bojājumus.54.1. apakšpunktā iekļauj plankumainās un rētojošās alopecijas ģeneralizētas formas.Izvērtējot derīgumu dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.55. punktā ietver vitiligo, citus pigmentācijas traucējumus, seborejisko keratozi, melnējošo akantozi, varžacis, repumus un citus epidermas sabiezējumus, keratodermiju citur klasificētu slimību dēļ, transepidermālās eliminācijas slimības, pyoderma gangrenosum, izgulējumus, ādas atrofijas un hipertrofijas, granulomatozus ādas un zemādas audu bojājumus, lupus erythematosus, citas norobežotas saistaudu slimības, citur neklasificētus ādas vaskulītus, citu neklasificētu apakšējās ekstremitātes čūlu, citas citur neklasificētas ādas un zemādas audu slimības.Pigmenta vai kārpveida dzimumzīmes neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam, bet karavīri nav derīgi darbam kaitīgos darba vides apstākļos.Izvērtējot derīgumu valsts aizsardzības dienestam, ņem vērā slimības lokalizāciju.56. punktā ietver infekciozas, reaktīvas artropātijas, seropozitīvo reimatoīdo artrītu, psoriātisko un enteropātisko artropātiju, juvenīlo artrītu, podagru, cita veida kristālu un specifiskās artropātijas – artrītus, poliartrozi, koksartrozi, gonartrozi, citas lokalizācijas artrozes, osteoporozes ar vai bez lūzuma, stresa lūzumus, osteomalācijas, osteomielītu, osteonekrozi, juvenīlās un citas osteohondropātijas.56.1. apakšpunktā iekļauj noturīgas, neatgriezeniskas, infekciozas un iekaisīgas locītavu izmaiņas, kas krasi ierobežo kustības un rada izteiktu darbaspēju zudumu, lielo locītavu deformējošas artrozes ar sāpju sindromu, ekstremitāšu muskuļu atrofiju un izteiktiem funkciju traucējumiem, hronisku osteomielītu ar recidivējošām fistulām.56.2. apakšpunktā iekļauj hronisku locītavas slimību lēni progresējošas formas ar mēreni izteiktām eksudatīvi proliferatīvām izmaiņām lielās locītavās, lielo locītavu deformējošu artrozi ar sāpju sindromu un mēreniem funkciju traucējumiem.56.3. apakšpunktā iekļauj akūtu infekciju, infekciozi alerģisku artropātiju, deformējošas artrozes sekas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.56.4. apakšpunktā iekļauj locītavu sāpju sindromu, kad nav objektīvu locītavas bojājumu pazīmju, bet ir īslaicīgs sāpju sindroms locītavās fiziskās slodzes laikā, labvēlīgas gaitas reimatoīdā artrīta sākuma formas bez funkciju traucējumiem, deformējošas artrozes bez sāpju sindroma.Kustību apjoms un svarīgāko funkciju ierobežojuma izvērtēšana lielajās locītavās (augšējā ekstremitāte):LocītavaKustībaNormaFunkciju ierobežojums (grādu samazinājums) nenozīmīgimērenikrasi izteiktiPlecafleksija170o< – 50o– 70o> – 90o ekstenzija40o< – 10o– 20o> – 30o abdukcija180o< – 60o– 80o> – 100oElkoņaekstenzija10o̶̶̶ fleksija150o< – 40o– 50o> – 60o supinācija/ pronācija90o< – 30o– 45o> – 20oPlaukstasekstenzija (dorsāli)80o< – 10o– 20o> – 30o fleksija (volāri)85o< – 10o– 20o> – 30oKustību apjoms un svarīgāko funkciju ierobežojuma izvērtēšana lielajās locītavās (apakšējā ekstremitāte):LocītavaKustībaNormaFunkciju ierobežojums (grādu samazinājums) nenozīmīgimērenikrasi izteiktiGūžasfleksija130o< – 20o– 30o> – 45o ekstenzija10o< – 5o– 5o> – 10o abdukcija45o< – 10o– 15o> – 20oCeļaekstenzija10o̶̶̶ fleksija150o< – 20o– 30o> – 70oPēdasekstenzija20o< – 5o– 10o> – 20o fleksija50o< – 10o– 20o> – 30o57. punktā ietver iegūtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu anomālijas, stobrkaulu augšanas traucējumus.58. punktā ietver iegūtu plakano pēdu un citas pēdas deformācijas.Izvērtēšanu skatīt 78. punkta paskaidrojumos.59. punktā ietver nodozo poliarterītu, nekrotizējošās vaskulopātijas, sistēmisko sarkano vilkēdi, sklerodermiju un citus sistēmiskus saistaudu bojājumus.59.1. apakšpunktā iekļauj progresējošas saistaudu sistēmas slimības, kuras grūti medikamentozi koriģēt, ar biežiem paasinājumiem, krasi izteiktiem kustību balsta aparāta funkciju traucējumiem.59.2. apakšpunktā iekļauj stabilas anatomiskas izmaiņas ar retiem paasinājumiem, ne biežāk kā vienu reizi gadā un mēreniem funkciju traucējumiem.60. punktā ietver mugurkaulāja kifozi, lordozi, skoliozi un citas deformējošas dorsopātijas, ankilozējošo spondilītu un cita veida iekaisīgas spondilopātijas, spondilozi, cervikālo, intervertebrālo disku bojājumus, dorsalģiju un citas dorsopātijas.60.1. apakšpunktā iekļauj iegūtus, fiksētus mugurkaulāja izliekumus (kifoze, skolioze u. c.), izteiktu krūšu kurvja deformāciju ar III pakāpes elpošanas nepietiekamību, infekciozus spondilītus ar biežiem (2–3 reizes gadā) paasinājumiem, spondilolistēzi (dislokācija lielāka par ¼ daļu no skriemeļa ķermeņa), deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces ar krasi izteiktiem neiroloģiskiem simptomiem un mazā iegurņa orgānu darbības traucējumiem.60.2. apakšpunktā iekļauj fiksētus mugurkaulāja izliekumus (kifozi, skoliozi), nelielu krūšu kurvja deformāciju ar I–II pakāpes elpošanas nepietiekamību, infekciozus spondilītus ar retiem paasinājumiem, II pakāpes spondilolistēzi, deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces ar mēreni izteiktiem statikas, balsta, kustību, sensoro un citu neiroloģisko funkciju traucējumiem.60.3. apakšpunktā iekļauj fiksētus mugurkaulāja izliekumus, izolētu deformējošu spondilozi, starpskriemeļu disku trūces un protrūzijas ar nenozīmīgiem funkciju traucējumiem.60.4. apakšpunktā iekļauj mugurkaulāja izliekumus t. sk. osteohondropātisko kifozi, deformējošo spondilozi, starpskriemeļu disku protrūzijas bez funkciju traucējumiem.Bezsimptomu Šmorļa trūces bez funkciju traucējumiem neierobežo derīgumu valsts aizsardzības dienestam.61. punktā ietver miozītu, muskuļu kalcifikāciju, osifikāciju un citus muskuļu bojājumus, sinovītus, tendosinovītus, sinoviālo apvalku un cīpslu spontānus plīsumus, ar slodzi, pārslodzi un spiedienu saistītus mīksto audu bojājumus, bursopātijas, fibroplastiskās patoloģijas, pleca locītavas mīksto audu bojājumus, apakšējās ekstremitātes un citas entezopātijas.Izvērtē atkarībā no anatomiskām izmaiņām, slimības gaitas un funkcionāliem traucējumiem.62. punktā ietver akūtu nefrītisku sindromu, ātri progresējošu nefrītisku sindromu, recidivējošu un persistējošu hematūriju, hronisku nefrītisku sindromu, nefrītisku sindromu, neprecizētu nefrītisku sindromu, izolētu proteinūriju ar specifisku morfoloģisku bojājumu, citur neklasificētu pārmantotu nefropātiju, glomerulārus bojājumus citur klasificētu slimību dēļ, akūtu un hronisku tubulointersticiālu nefrītu, obstruktīvu un atviļņa uropātiju, medikamentu un smago metālu izraisītas tubulointersticiālas un tubulāras nefropātijas, citas tubulointersticiālas nieru slimības, akūtu, hronisku un neprecizētu nieru mazspēju.62.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar izteiktiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 3b, 4, 5).62.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar mēreni izteiktiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 3a) vai biežiem paasinājumiem.62.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības ar nenozīmīgiem nieru funkciju traucējumiem (HNS 1, 2) vai ar retiem paasinājumiem.62.4. apakšpunktā iekļauj hroniskas nieru slimības bez paasinājumiem pēdējo triju gadu laikā (glomerulonefrīta gadījumā – piecus gadus).63. punktā ietver nieres, urīnvada, zemāko urīnizvadceļu akmeni, urīnizvadceļu akmeni citur klasificētu slimību dēļ, neprecizētu nieru koliku.63.1. apakšpunktā iekļauj hronisku obstruktīvu uropātiju ar izteiktiem nieru funkciju (HNS 3b, 4, 5) vai ar mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem ar biežiem paasinājumiem un biežām urīnceļu infekcijām un/vai ekstrarenālām manifestācijām.63.2. apakšpunktā iekļauj biežas, 5–6 reizes gadā, nieru kolikas ar akmeņu izdalīšanos, hronisku obstruktīvu uropātiju ar mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem un retiem paasinājumiem.63.3. apakšpunktā iekļauj sīkus nieru, urīnvadu akmeņus ar tendenci pastāvīgi izdalīties, ar retām, 1–2 reizes gadā, nieru kolikām un labiem, stabiliem ārstēšanas rezultātiem, asimptomātisku hronisku obstruktīvu uropātiju.63.4. apakšpunktā iekļauj sekas pēc instrumentālas atsevišķu akmeņu izņemšanas (t. sk. litotripsijas) no urīnizvadceļiem, patstāvīgu akmens izdalīšanos, neveidojoties jaunam akmenim, un bez funkciju traucējumiem.64. punktā ietver slimības nieru tubulāro funkciju traucējumu dēļ, neprecizētu sarukušu nieri, nezināmas cilmes mazu nieri, citas citur neklasificētas nieru un urīnvadu slimības, citas nieru un urīnvadu patoloģijas citur klasificētu slimību dēļ, cistītu, citur neklasificētu urīnpūšļa neiromuskulāru disfunkciju, citas urīnpūšļa slimības, uretrītu un uretrālu sindromu, urīnizvadkanāla struktūru, citas urīnizvadkanāla slimības, citas urīnizvadsistēmas patoloģijas.64.1. apakšpunktā iekļauj hroniskas urīnizvadceļu saslimšanas ar biežiem paasinājumiem, progresējošu gaitu, izteiktiem funkciju traucējumiem (HNS 3b, 4, 5), abpusēji sarukušu nieri, vezikointestinālās fistulas, urīnizvadkanāla striktūras pēc nesekmīgas ārstēšanas.64.2. apakšpunktā iekļauj hroniskas saslimšanas ar biežiem paasinājumiem (5–6 reizes gadā) ar vai bez mēreni izteiktiem nieru funkciju (HNS 3a) traucējumiem, vienpusēji sarukušu vai mazu nieri, nieres išēmiju un infarktu.64.3. apakšpunktā iekļauj hroniskas saslimšanas ar retiem paasinājumiem, bez HNS un maznozīmīgiem funkciju traucējumiem.64.4. apakšpunktā iekļauj nelielas solidāras nieres cistas, atsevišķus, nelielus urīnpūšļa, urīnizvadkanāla divertikulus bez funkciju traucējumiem, neprecizētu persistējošu proteinūriju.65. punktā ietver prostatas hiperplāziju, iekaisīgas prostatas slimības, citas prostatas slimības, hidrocēli un spermatocēli, sēklinieka sagriešanos, orhitu un epididimītu, vīriešu neauglību, priekšādiņas hipertrofiju, fimozi un parafimozi, citas dzimumlocekļa slimības, citur neklasificētas iekaisīgas vīriešu dzimumorgānu slimības un citus vīrieša dzimumorgānu bojājumus.65.1. apakšpunktā iekļauj dzimumlocekļa trūkumu, sēklinieka atrofiju, kas traucē adaptāciju kolektīvā, krasi izteiktu hidrocēli, kas traucē iešanu, hronisku prostatītu ar biežiem paasinājumiem un abscedēšanos.65.2. apakšpunktā iekļauj hronisku prostatītu ar retiem paasinājumiem, neoperētu hidrocēli, kas netraucē iešanu.65.3. apakšpunktā iekļauj hronisku prostatītu bez funkciju traucējumiem, nelielu prostatas hiperplāziju.66. punktā ietver labdabīgu krūts displāziju, iekaisīgas krūts slimības, krūts hipertrofiju, neprecizētu veidojumu krūtī un citas krūts slimības.67. punktā ietver salpingītu, oofarītu, iekaisīgas dzemdes slimības, neiekļaujot dzemdes kaklu, dzemdes kakla iekaisumu; citas iekaisīgas sievietes mazā iegurņa orgānu slimības, iekaisīgas sievietes mazā iegurņa orgānu slimības citur klasificētu slimību dēļ, Bartolini dziedzera slimības, citus maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisumus, vulvovaginālas čūlas un iekaisumus citur klasificētu slimību dēļ, endometriozi, sievietes dzimumorgānu noslīdējumu, fistulas, neiekaisīgas olnīcu, olvadu un dzemdes platās saites pārmaiņas, polipu, citas neiekaisīgas dzemdes slimības, neieskaitot dzemdes kaklu; dzemdes kakla eroziju, ektopiju, displāziju, citas neiekaisīgas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu un starpenes pārmaiņas, niecīgas un retas menstruācijas un amenoreju, pārmērīgas biežas un neregulāras menstruācijas, cita veida anomālu dzemdes un maksts asiņošanu, sāpes un citus menstruālā cikla traucējumus, menopauzes un perimenopauzes traucējumus, habituālu abortu, sievietes neauglību un mākslīgas apaugļošanas komplikācijas.67.1. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem, biežiem paasinājumiem, III–IV pakāpes sieviešu dzimumorgānu noslīdējumus, dzimumorgānu pastāvīgi funkcionējošas fistulas.67.2. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar mēreni izteiktām anatomiskām izmaiņām un funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem, biežiem paasinājumiem, I–II pakāpes sieviešu dzimumorgānu noslīdējumus.67.3. apakšpunktā iekļauj akūtas un hroniskas sieviešu dzimumorgānu slimības ar stabilām vai pārejošām atlieku parādībām un nenozīmīgiem funkciju traucējumiem, nepareizu dzemdes stāvokli bez funkcionāliem dzimumsfēras traucējumiem.Noturīgus ovaromenstruālās funkcijas, menopauzes traucējumus izvērtē atkarībā no funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes.69. punktā ietver priekšlaicīgas dzemdības, neizdevušos dzemdību darbības izraisīšanu, dzemdību darbības anomālijas, ilgstošas dzemdības, neiespējamas dzemdības nepareizas augļa guļas un priekšgulošās daļas dēļ, dzemdētājas iegurņa patoloģijas dēļ un citu iemeslu dēļ, citur neklasificētu asiņošanu dzemdībās, dzemdības ar augļa stresu, ar nabas saites komplikācijām, starpenes plīsumu, cita veida dzemdību traumu, pēcdzemdību asiņošanu, placentas un augļa apvalku aizturi bez asiņošanas, anestēzijas komplikācijas dzemdībās, citas citur neklasificētas dzemdību komplikācijas, pēcdzemdību sepsi, citas pēcdzemdību infekcijas, venozas pēcdzemdību komplikācijas, emboliju dzemdībās, anestēzijas komplikācijas pēcdzemdību periodā, citur neklasificētas pēcdzemdību perioda komplikācijas, krūts iekaisumus pēc dzemdībām, citas krūts un laktācijas patoloģijas pēc dzemdībām.Dzemdību un pēcdzemdību komplikācijas izvērtē atkarībā no funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes.70. punktā ietver perinatālā perioda komplikāciju, traumu un slimību sekas.Veicot veselības pārbaudi, piemērojams attiecīgā orgāna un orgānu sistēmas atbilstošais slimību saraksta punkts.71. punktā ietver anencefāliju un līdzīgas kroplības, encefalocēli, iedzimtu hidrocefāliju, citas smadzeņu iedzimtas anomālijas, mugurkaulāja šķeltni (spina bifida aperta), citas muguras smadzeņu iedzimtas anomālijas un citas iedzimtas nervu sistēmas anomālijas.72. punktā ietver iedzimtas plakstiņu, asaru aparāta un orbītas anomālijas, anoftalmiju, mikrooftalmiju, makrooftalmiju, iedzimtas lēcas anomālijas, iedzimtas acs priekšējās un mugurējās kameras anomālijas, citas iedzimtas acu anomālijas, iedzimtas auss anomālijas, kas izraisa dzirdes traucējumus, citas iedzimtas auss anomālijas, citas iedzimtas sejas un kakla anomālijas.73. punktā ietver iedzimtas sirds kambaru un atveru anomālijas, iedzimtas sirds starpsienas defektus, pulmonālā un trīsviruvārstuļa anomālijas, aortas un mitrālā vārstuļa anomālijas, citas iedzimtas sirds anomālijas, iedzimtas lielo artēriju anomālijas, lielo vēnu anomālijas, citus iedzimtus perifēriskās asinsrites defektus, citas iedzimtas asinsrites sistēmas anomālijas.73.1. apakšpunktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar izteiktiem hemodinamikas traucējumiem un III– IV funkcionālās klases hronisku sirds mazspēju.73.2. punktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar hemodinamikas traucējumiem un II apakšfunkcionālās klases hronisku sirds mazspēju.73.3. apakšpunktā iekļauj iedzimtas sirdskaites ar nenozīmīgiem hemodinamikas traucējumiem.73.4. apakšpunktā iekļauj stabilas, kompensētas sirds asinsvadu, vārstuļu izmaiņas bez hemodinamikas traucējumiem.74. punktā ietver iedzimtas deguna kroplības, iedzimtas balsenes, trahejas, bronhu un plaušu anomālijas, citas iedzimtas elpošanas sistēmas anomālijas.Lēmumu pieņem atkarībā no elpošanas funkciju traucējumus pakāpes.Deguna kaula, skrimšļa, mīksto audu pilns trūkums vērtējams saskaņā ar 74.1. apakšpunktu.75. punktā ietver aukslēju šķeltni, lūpas šķeltni, aukslēju šķeltni ar lūpas šķeltni, iedzimtas mēles, mutes un rīkles, barības vada anomālijas, citas iedzimtas gremošanas trakta augšējās daļas anomālijas, iedzimtu tievās zarnas trūkumu, atrēziju un stenozi, iedzimtu resnās zarnas trūkumu, atrēziju un stenozi, citas iedzimtas zarnu anomālijas, iedzimtas aknu, žultsvadu un žultspūšļa anomālijas, citas iedzimtas gremošanas sistēmas anomālijas.75.1. apakšpunktā iekļauj vārtnieka, zarnu, žultsvadu stenozi, aizkuņģa dziedzera anomālijas, cistisko aknu slimību ar krasi izteiktiem funkciju traucējumiem distrofiju.75.2. apakšpunktā iekļauj taisnās zarnas, tūpļa fistulas, aizkuņģa dziedzera un citas gremošanas sistēmas anomālijas ar mēreniem funkciju traucējumiem.75.3. apakšpunktā iekļauj mēles, mutes, rīkles un citas gremošanas sistēmas anomālijas ar nelieliem funkciju traucējumiem.75.4. apakšpunktā iekļauj visus gadījumus pēc rekonstruktīvām operācijām ar labu klīnisko efektu bez orgānu funkcijas traucējumiem.76. punktā ietver iedzimtas olnīcu, olvadu, dzemdes platās saites, dzemdes, dzemdes kakla anomālijas, citas iedzimtas sieviešu dzimumorgānu anomālijas, nenoslīdējušu sēklinieku, hipospādiju, citas iedzimtas vīriešu dzimumorgānu anomālijas, nenosakāmu dzimumu, pseidohermafrodītismu.76.1. apakšpunktā iekļauj skrotālu vai perineālu hipospādiju, hermafrodītismu, dzimumlocekļa trūkumu.76.2. apakšpunktā iekļauj abu sēklinieku aizturi vēdera dobumā cirkšņa kanālos, hipospādiju no dzimumlocekļa saknes līdz vidusdaļai.76.3. apakšpunktā iekļauj viena sēklinieka aizturi cirkšņa kanālā vai tā atverē.76.4. apakšpunktā iekļauj sieviešu dzimumorgānu anomālijas ar apmierinošu vispārējo attīstību un netraucētu ovariālo funkciju.Pēc sekmīgām rekonstruktīvām operācijām derīgi valsts aizsardzības dienestam bez ierobežojumiem.77. punktā ietver nieru aģenēzi un citas anomālijas ar nieru sarukumu, cistisku nieru slimību, iedzimtu obstruktīvu nieru bļodiņu un urīnvada anomālijas, citas iedzimtas nieru anomālijas, citas iedzimtas urīnizvadsistēmas anomālijas.Atkarībā no orgānu un sistēmas funkciju traucējumu pakāpes veselības stāvokli izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 77.1., 77.2., 77.3. un 77.4. apakšpunktam.78. punktā ietver iedzimtas gūžas locītavas deformācijas, iedzimtas pēdas deformācijas, iedzimtas galvas, sejas, mugurkaulāja un krūškurvja muskuļu un skeleta deformācijas, citas iedzimtas muskuļu un skeleta deformācijas, polidaktiliju, sindaktiliju, anomālijas ar augšējo ekstremitāšu trūkumu, anomālijas ar apakšējo ekstremitāšu trūkumu, anomālijas ar neprecizētu ekstremitāšu trūkumu, citas iedzimtas sejas un galvaskausa anomālijas, iedzimtas mugurkaulāja un krūškurvja kaulu anomālijas, osteohondrodisplāzijas ar stobrkaulu un mugurkaulāja augšanas traucējumiem, citas osteohondrodisplāzijas, citur neklasificētas iedzimtas muskuļu un skeleta sistēmas anomālijas.78.1. apakšpunktā iekļauj "zirga" papēža, greizo, dobto, plakano, valgus pēdas deformācijas ar krasi izteiktām anatomiskām izmaiņām, kuras stip