← Latvija

Zaudējis spēku - Par pievienotās vērtības nodokli

Īsumā

Šis likums, "Par pievienotās vērtības nodokli", ir zaudējis spēku un vairs nav piemērojams. Tas regulēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu dažādiem darījumiem.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

Likuma teksts

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums. Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par pievienotās vērtības nodokli I nodaļa Vispārīgie noteikumi 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi; 2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem; 3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

  1. a)darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;
  2. b)nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);
  3. c)saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;
  4. d)lietu noma;
  5. e)nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas; 4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji; 5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība; 6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; par apliekamo personu uzskata arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupu un fiskālo pārstāvi; 71) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu grupa (turpmāk — PVN grupa) — divu vai vairāku juridisko personu kopums, kas atbilst šā likuma nosacījumiem, izveidots uz PVN grupas dibināšanas līguma pamata savstarpēju darījumu veikšanai iekšzemē un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 72) saimnieciskās darbības mītnes vieta — saimniecisko darbību veicošas personas pamata saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur atrodas minētās personas vadība un kur tiek pieņemti galvenie ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītie administratīvie lēmumi; 73) pastāvīgā iestāde — personas saimnieciskās darbības veikšanas vieta, kur tai pastāvīgi ir nepieciešamie tehniskie un darbaspēka resursi, lai piegādātu konkrētas preces vai sniegtu konkrētus pakalpojumus, kā arī saņemtu un izmantotu savai darbībai preces un pakalpojumus; 8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija; 9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:
  6. a)norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,
  7. b)aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,
  8. c)aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,
  9. d)samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,
  10. e)samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,
  11. f)izmaksāta kā kompensācija lauksaimniekam saskaņā ar šā likuma 13.1 pantu; 10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem; 11) (izslēgts ar 08.06.2006. likumu); 12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu; 13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās; 14) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 15) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 16) nelietots nekustamais īpašums:
  12. a)jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,
  13. b)jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
  14. c)ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,
  15. d)ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pirmo reizi pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,
  16. e)nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav pieņemta ekspluatācijā,
  17. f)ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav pieņemta ekspluatācijā; 17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām; 18) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 19) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu); 20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības; 21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus; 22) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā; 24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas:
  18. a)Vācijas Federatīvajā Republikā — Helgolandes sala, Bizingenas teritorija,
  19. b)Spānijas Karalistē — Seūta, Melilja un Kanāriju salas,
  20. c)Itālijas Republikā — Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi,
  21. d)Francijas Republikā — Francijas Republikas aizjūras departamenti,
  22. e)Grieķijas Republikā — Atosa kalns; 25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis; 26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā; 27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī; 29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām; 30) transportlīdzeklis:
  23. a)sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem,
  24. b)kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem,
  25. c)gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem; 31) jauns transportlīdzeklis:
  26. a)sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,
  27. b)kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām,
  28. c)gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām; 32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā; 33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā; 34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā; 35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī; 36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs; 37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm; 38) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi:
  29. a)Eiropas Savienības finanšu instrumenta "PHARE programma" līdzekļi,
  30. b)Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) līdzekļi,
  31. c)Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" līdzekļi,
  32. d)Eiropas Savienības valstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju finanšu līdzekļi divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai; 39) apbūves zeme — zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei ir izsniegta būvatļauja. Zemesgabals uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja minēto būvdarbu veikšanai izsniegta pēc 2009.gada 31.decembra; 40) īpašs nodokļa režīms preču importa darījumos — par iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētajām precēm, tās izlaižot brīvam apgrozījumam, muitas deklarācijā aprēķinātās valsts budžetā maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas samaksas atlikšana līdz tās uzrādīšanai atbilstošā taksācijas perioda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā; 41) fiskālais pārstāvis — apliekamā persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu, maksā pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā un pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu (attiecībā uz akcīzes precēm ievērojot arī akcīzes nodokli un akcīzes preču apriti reglamentējošus normatīvos aktus) šādos darījumos:
  33. a)preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi citas dalībvalsts apliekamajai personai,
  34. b)preces izlaižot brīvam apgrozījumam ar turpmāku šo preču piegādi iekšzemē,
  35. c)preču saņemšana iekšzemē, ja šīs preces saņemtas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana,
  36. d)preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā, ja šīs preces iegādātas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā, un šo preču tālākā eksportēšana; 42) izsoles cena — vērtība, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu atbilst pilnai nosolītajai cenai, augstākajai nosolītajai cenai vai izsoles sākumcenai gadījumos, kad izsole pasludināta par nenotikušu. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1)(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)
(2)Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir: 1) preču piegāde par atlīdzību, arī paš­patēriņš; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.
(21)Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā.
(22)Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(3)Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(4)Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.
(5)Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
(6)Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.
(61)Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā.
(7)Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
(8)Preču importa darījumā ar nodokli ir apliekama importēto preču muitas vērtība, kurai pieskaita šādas izmaksas: 1) pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importēšanu un ja šo pakalpojumu vērtība nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā, tajā skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē; 2) preču transportēšanas izmaksas līdz preču saņēmējam citā dalībvalstī, ja šī vieta ir zināma preču importēšanas brīdī. Ja starptautiskajā preču pārvadājumu pavadzīmē galapunkts nav konkrēti norādīts, tad, nosakot ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļaujamo preču transporta pakalpojuma vērtību, par preču saņemšanas vietu uzskata muitas deklarācijā norādīto preču saņēmēja adresi; 3) normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču ievešanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.
(81)Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā.
(9)Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.
(91)Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji saskaņā ar šā likuma 3.panta 5.3 daļu nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pirms šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktā sliekšņa pārsniegšanas, tie līdz reģistrācijas brīdim Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā aprēķina nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu. Aprēķināto nodokli no apliekamo darījumu vērtības, kas pārsniedz 35 000 latu, iekļauj minētajā vērtībā.
(10)Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.
(11)Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.
(12)(Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)
(13)Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(14)(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)
(15)Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(16)(Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)
(17)Ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas, ja tiek pārdots šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētais nelietotais nekustamais īpašums.
(171)(Izslēgta ar 21.07.2011. likumu)
(18)Ar nodokli apliekamajā vērtībā neiekļauj procentu maksājumus, ko preču vai pakalpojumu saņēmējs maksā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam par iespēju uz noteiktu laika periodu atlikt samaksu par veikto preču piegādi vai sniegtajiem pakalpojumiem.
(19)Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.
(191)Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst: 1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš; 2) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī; 3) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.
(20)Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība.
(21)(Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)
(211)Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama: 1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana); 2) personām, kuras sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem; 3) personām, kuras sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus: a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm, b) noformē vīzas autopārvadātājiem, c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes; 4) personām, kuras sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot: a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes, b) priekšapmaksas kartes, c) apdrošināšanas polises, d) dāvanu kartes, e) loterijas biļetes, f) biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem; 5) personām, kuras sniedz citām apliekamajām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.
(212)Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums.
(213)Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.2 daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt.
(214)Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators, ar nodokli apliekama mantas izsoles cena atbilstoši likumā noteiktajai apliekamajai vērtībai.
(215)Ja apliekamās personas mantu pārdod izsolē tiesu izpildītājs, ar nodokli apliekamā vērtība tiek noteikta, balstoties uz apliekamās personas sniegto informāciju tiesu izpildītājam pirms izsoles izziņošanas.
(216)Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir kustamā manta, ar nodokli ir apliekama izsoles cena.
(217)Ja apliekamā persona nav paziņojusi tiesu izpildītājam šā panta 21.5 daļā minēto informāciju un tiesu izpildītājs konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta ir nekustamā manta, tiesu izpildītājs vērtē, vai minētā nekustamā manta atbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu.
(218)Informāciju, ko tiesu izpildītājam nepieciešams noskaidrot, lai konstatētu nekustamā īpašuma atbilstību nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, nosaka Ministru kabinets.
(219)Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “a”, “b” vai “e” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma vai apbūves zemes statusam, ar nodokli apliek izsoles cenu.
(2110)Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsoles izsludināšanas dienā izsolē pārdodamā manta atbilst šā likuma 1.panta 16.punkta “c”, “d” vai “f” apakšpunktā minētajam nelietota nekustamā īpašuma statusam, ar nodokli apliek starpību starp nekustamā īpašuma iegādes vērtību saskaņā ar zemesgrāmatā pieejamo informāciju un šā nekustamā īpašuma izsoles cenu.
(2111)Ja tiesu izpildītājs, veicot šā panta 21.7 daļā noteikto vērtēšanu, konstatē, ka izsolē pārdodamā manta neatbilst nelietota nekustamā īpašuma statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 16.punktu vai apbūves zemes statusam saskaņā ar šā likuma 1.panta 39.punktu, nodokli šim darījumam nepiemēro.
(22)Valsts pārvaldes (izpildvaras) funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.
(23)Ja atbilstoši šā likuma 3.panta 2.1 daļai apliekamās personas ir PVN grupas dalībnieki, tad uzskata, ka viena PVN grupas dalībnieka veikto saimniecisko darbību veic PVN grupa un jebkuru PVN grupas dalībnieka veikto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu uzskata par PVN grupas veiktu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, vai preču vai pakalpojumu saņemšanu.
(24)Viena PVN grupas dalībnieka veiktajai preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai citam tās pašas PVN grupas dalībniekam šā likuma normas nav piemērojamas.
(25)Ja darījumā starp diviem vienas un tās pašas PVN grupas dalībniekiem viens lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, bet otrs — reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tad nodokli piemēro šajā likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā. 3 (23.11.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.
  2. un 21.07.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.)
  4. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija
(1)Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā apliekamas personas reģistrē: 1) fiziskās personas; 2) juridiskās personas; 3) personālsabiedrības; 4) personu grupas pilnvaroto fizisko personu, ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata; 5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, — vienu no šādām personām:
  1. a)citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu,
  2. b)tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā; 6) PVN grupas, norādot Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā PVN grupas galveno uzņēmumu, kurš uzņemas saistības PVN grupas vārdā iesniegt nodokļa deklarācijas un pildīt citas apliekamās personas pienākumus (turpmāk — galvenais uzņēmums); 7) fiskālo pārstāvi; 8) valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura maksā nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 13.6 pantu.
(11)Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot PVN grupu, ja šī persona: 1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā; 2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību.
(12)Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants.
(13)Apliekamo personu reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā kā fiskālo pārstāvi, piešķirot tai atsevišķu fiskālā pārstāvja reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (turpmāk — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs), ja tā atbilst visiem šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem: 1) attiecīgā apliekamā persona, skaitot no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, pirms vairāk nekā diviem gadiem ir reģistrējusi saimniecisko darbību iekšzemē un kopš reģistrācijas dienas nepārtraukti veikusi saimniecisko darbību; 2) attiecīgajai apliekamajai personai dienā, kad tā iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības; 3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu; 4) attiecīgā apliekamā persona nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un informatīvās deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedz pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās nodokļa summas vai nodokļa pārmaksas noteikšanai; 5) attiecīgā apliekamā persona ir sasniedzama tās juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā; 6) attiecīgā apliekamā persona iesniedz kādu no šādiem apliecinājumiem iespējamā nodokļa parāda segšanai: a) bankas izsniegtu apliecinājumu tam, ka fiskālā pārstāvja darbībai ir izveidots naudas līdzekļu uzkrājums depozīta kontā iespējamā nodokļa parāda segšanai; šis uzkrājums fiskālā pārstāvja reģistrācijas dienā ir 10 000 latu apmērā un fiskālā pārstāvja darbības laikā — vismaz 20 procentu apmērā no fiskālā pārstāvja iepriekšējo triju taksācijas periodu nodokļa deklarācijās uzrādītās vidējās apliekamo darījumu kopējās vērtības, bet ne mazāks par 10 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās un nodrošina, ka uzkrātā summa atbilst šā apakšpunkta nosacījumiem, b) bankas vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu apliecinājumu tam, ka attiecīgā institūcija sniegs fiskālā pārstāvja darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā nodokļa parāda segšanai, ne mazāku par 200 000 latiem. Fiskālais pārstāvis pēc katra taksācijas perioda beigām pārliecinās, ka iespējamā nodokļa parāda summa nav lielāka par šajā apakšpunktā minētā galvojuma apmēru. Ja galvojuma apmērs nav pietiekams, lai segtu iespējamo nodokļa parādu, fiskālais pārstāvis nodrošina tā palielināšanu; 7) attiecīgā apliekamā persona ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā reģistrēts klients.
(14)Ministru kabinets nosaka kritērijus apliecinājumā norādāmā iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamā apmēra samazināšanai, šā apmēra samazināšanas kārtību un darījumus, attiecībā uz kuriem šis apliecinājums nav nepieciešams.
(2)Budžeta finansētās institūcijas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tās veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija minētajām institūcijām ir obligāta, ja tās: 1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus; 2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju); 3) sniedz preču transporta pakalpojumus; 4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; 5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; 6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; 7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes; 8) sniedz noliktavu pakalpojumus; 9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus; 10) sniedz tūrisma pakalpojumus; 11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus; 12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus); 13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām; 14) sniedz nomas pakalpojumus.
(21)PVN grupas reģistrācijas un jauna dalībnieka pievienošanās PVN grupai nosacījumi ir šādi: 1) PVN grupas dalībnieki var būt tikai apliekamās personas; 2) maksimālais dalībnieku skaits PVN grupā nav ierobežots; 3) apliekamā persona vienlaikus nevar būt citas PVN grupas dalībnieks; 4) PVN grupu var veidot, ja vismaz viena PVN grupas dalībnieka ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējos 12 kalendārajos mēnešos līdz mēnesim, kad iesniegts iesniegums PVN grupas reģistrācijai, ir vismaz 250 000 latu; 5) PVN grupas dalībnieki var būt:
  1. a)kapitālsabiedrības, kuras ietilpst vienā koncernā (atbilstoši Koncernu likumam),
  2. b)ārvalsts komersanta (juridiskās personas) filiāle Latvijas Republikā — ar nosacījumu, ka šis ārvalsts komersants atbilstoši Koncernu likumam ir tā paša koncerna sastāvā, kurā ietilpst pārējie PVN grupas dalībnieki; 6) starp PVN grupas dalībniekiem ir noslēgts PVN grupas dibināšanas līgums, kurā norādīts galvenais uzņēmums; 7) PVN grupas dalībnieki ir sasniedzami to juridiskajā adresē.
(22)PVN grupas dalībnieki visos darījumos ar personām, kuras nav šīs PVN grupas dalībnieki, lieto savu reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. PVN grupai piešķirto reģistrācijas numuru izmanto tikai PVN grupas nodokļa deklarācijas sastādīšanai un nodokļa maksāšanas vajadzībām.
(23)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.
(24)Pievienojot esošajai PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, kuru paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupai pievienojamā apliekamā persona, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.
(25)Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu atteikt jauna dalībnieka pievienošanos PVN grupai, ja jaunais dalībnieks neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.
(3)Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
(4)(Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)
(5)(Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
(51)(Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
(52)(Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)
(53)Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un nemaksāt nodokli valsts budžetā, ja to veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 35 000 latu.
(54)Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji līdz tam taksācijas periodam sekojošā mēneša 15.datumam, kad ir pārsniegts šā likuma 3.panta 5.3 daļā noteiktais slieksnis — 35 000 latu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
(55)Šā panta 5.3 daļā minētajā summā neiekļauj personas piegādāto pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtību, ja persona šādu piegādi veic vienu reizi 12 mēnešu laikā.
(56)Fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji var nepiemērot šā panta 5.4 daļu, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts šā panta 5.3 daļā noteiktais reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus apliekamus darījumus. Šajā gadījumā minētā persona iemaksā nodokli valsts budžetā šā likuma 2.panta 9.1 daļā un 12.panta 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
(57)Šā panta 5.3 daļa neattiecas uz gadījumu, kad persona citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, sniedz vai no citas dalībvalsts personas, kas veic saimniecisko darbību, saņem pakalpojumu, kuram sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu.
(6)(Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)
(7)(Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)
(71)Lēmumu par personas, izņemot PVN grupu, reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā paziņo Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā vai pa pastu. Persona iesniegumā par tās reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā norāda, kādā veidā vēlas saņemt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemto lēmumu.
(72)Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo savā mājaslapā internetā, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamo dienu pēc šā lēmuma paziņošanas.
(73)Ja lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā Valsts ieņēmumu dienests paziņo pa pastu, tad personu, izņemot PVN grupu, uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.
(74)PVN grupu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.
(75)Jaunu dalībnieku uzskata par pievienotu PVN grupai ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu.
(8)Apliekamā persona var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.
(81)Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja: 1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija; 2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei; 3) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu); 4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv; 5) PVN grupa neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem; 6) saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta apliekamās personas saimnieciskā darbība; 7) apliekamā persona ir valsts vai pašvaldības iestāde vai pašvaldība, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar noslēgto līgumu, un ir beidzies līgumā norādītais būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņš.
(82)(Izslēgta ar 22.10.2009. likumu.)
(83)Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta: 1) astoto daļu vai 8.1 daļas 1.punktu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis; 2) 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis.
(84)Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2., 4. vai 6.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā: 1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātā naudas soda samaksas; 2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas un nokavējuma naudas samaksas; 3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas; 4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas; 5) pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par apliekamās personas saimnieciskās darbības atjaunošanu.
(85)Apliekamo personu, izņemot PVN grupu, uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar septīto dienu pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā. Lēmuma par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(86)Likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā apliekamo personu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar likvidācijas pabeigšanas dienu vai ar dienu, kad apliekamā persona beidz pastāvēt reorganizācijas rezultātā.
(87)Valsts ieņēmumu dienests informāciju par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra publicē savā mājaslapā internetā vienas darba dienas laikā pēc tam, kad lēmums par apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra nodots pastā, vai — ja apliekamā persona ir likvidēta vai reorganizēta — pēc tam, kad no Uzņēmumu reģistra ir saņemtas ziņas par attiecīgās apliekamās personas likvidāciju vai reorganizāciju.
(88)PVN grupu uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par PVN grupas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.
(89)PVN grupa var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tās izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, izņemot gadījumus, kad tā vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem. Dalībnieks var izstāties no PVN grupas ne agrāk kā 12 kalendāros mēnešus pēc tā pievienošanas PVN grupai, izņemot gadījumus, kad tas vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.
(810)Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, vienlaikus iesniedzot attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.
(811)Ja dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem, galvenais uzņēmums iesniedz iesniegumu saskaņā ar šā panta 8.10 daļu par minētā dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais dalībnieks vairs neatbilst šā panta 2.1 daļas nosacījumiem.
(812)Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas, ko paraksta galvenais uzņēmums un PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, un vienlaikus iesniedz attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu. Dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums, ir iepriekšējā galvenā uzņēmuma saistību un pienākumu pārņēmējs attiecībā uz PVN grupas saistībām un pienākumiem pret Valsts ieņēmumu dienestu.
(813)PVN grupas dalībnieku uzskata par izslēgtu no PVN grupas ar nākamā taksācijas perioda pirmo datumu pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas.
(814)Valsts ieņēmumu dienests, izslēdzot no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra apliekamo personu, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, vienlaikus no tā izslēdz arī fiskālo pārstāvi.
(815)Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par fiskālā pārstāvja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, ja fiskālā pārstāvja darbības laikā iestājas vismaz viens no šādiem apstākļiem: 1) fiskālais pārstāvis neievēro šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punkta nosacījumus; 2) kārtējā mēneša piektajā datumā fiskālajam pārstāvim ir par šā panta 1.3 daļas 6.punktā minēto uzkrājuma vai galvojuma apmēru lielāks nodokļa parāds valsts budžetam, un nodokļa samaksas termiņš nav pagarināts (atlikts, sadalīts) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā; 3) fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai ir sodāmība par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.
(816)Fiskālais pārstāvis, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu un kurš nav atkārtoti reģistrēts šajā reģistrā, par izslēgšanas datumā uzskaitē esošām importētām precēm un no citām dalībvalstīm saņemtām precēm aprēķina un ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas samaksā nodokli valsts budžetā.
(817)Ja fiskālais pārstāvis līdz dienai, kad tas izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, jau ir bijis divas reizes no šā reģistra izslēgts saskaņā ar šā panta 8.14 vai 8.15 daļu, tad atkārtoti fiskālo pārstāvi reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā ne agrāk kā gadu pēc pēdējās izslēgšanas.
(818)Fiskālo pārstāvi atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja: 1) persona, kura vēlas reģistrēties kā fiskālais pārstāvis, ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šādai fiziskajai personai vai juridisko personu pārstāvēt tiesīgai personai nav sodāmības par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, un dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, tai nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un šī persona pilda parādu saistības; 2) fiskālais pārstāvis, kurš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2. vai 4.punktu, ir izpildījis šā panta 8.4 daļā minētās saistības; 3) fiskālā pārstāvja darbībai sniegts kāds no šā panta 1.3 daļas 6.punktā paredzētajiem apliecinājumiem; 4) dienā, kad Valsts ieņēmumu dienestā iesniegts iesniegums fiskālā pārstāvja reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, attiecīgajai personai nav nodokļu parādu par iepriekšējiem taksācijas periodiem.
(9)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(10)Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā un kura iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, par kuriem saskaņā ar šo likumu tā ir atbildīga par nodokļa nomaksu valsts budžetā, šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības.
(11)(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)
(12)Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas nav Kopienas preces, kā arī ar tādām Kopienas precēm, kurām uzsākta eksporta procedūra, šī persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
(13)Valsts vai pašvaldības iestādi vai pašvaldību, kura nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kura ir noslēgusi ar būvniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu par šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai ir iesaistīta kā publiskais partneris publiskās un privātās partnerības projektā saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu, pirms šo pakalpojumu saņemšanas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām.
(14)Valsts vai pašvaldības iestādei vai pašvaldībai, kuru reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu, piešķir reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kas ir izmantojams tikai šā likuma 13.6 panta ceturtajā daļā minēto būvniecības pakalpojumu saņemšanai un ir derīgs līdz līgumā norādītā būvniecības pakalpojumu sniegšanas termiņa beigām. 4 (25.04.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.
  2. 22.11.
  3. 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 31.01.2008., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 21.07.
  4. un 08.12.
  5. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
  6. Sk. pārejas noteikumu 78.punktu) 4.pants. Preču piegādes vieta
(1)Preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.
(2)Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā: 1) preču piegādes vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi; 2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.
(3)Preču piegādes vieta: 1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana; 2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, — ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā; 3) ja preces tiek piegādātas pasažieriem uz kuģiem, pasažieriem lidmašīnās vai vilcienos to pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas, — ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts; 4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, — ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas; 5) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu); 6) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu).
(4)Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).
(5)Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).
(6)Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta trešās daļas 3.punkta izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu.
(7)Ja apliekamai personai tiek piegādāta gāze, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kas ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģija, siltumenerģija vai dzesēšanas enerģija, izmantojot siltumapgādes vai dzesēšanas tīklus, preču piegādes vieta ir šīs personas: 1) saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju piegādā šīs personas pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja šai personai nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
(8)Šā panta septīto daļu piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) apliekamās personas saimnieciskā darbība ir šā panta septītajā daļā minēto preču pirkšana un tālākpārdošana; 2) apliekamās personas šā panta septītajā daļā minēto preču patēriņš ir niecīgs.
(9)Ja uz šā panta septītajā daļā minēto preču piegādi neattiecas šā panta astotās daļas nosacījumi, tad par preču piegādes vietu uzskata vietu, kur šīs preces faktiski tiek patērētas.
(10)Ja šā panta septītajā daļā minētās preces nav patērētas vispār vai ir patērētas daļēji, tad nepatērētās preces uzskata par patērētām tajā vietā, kur ir šo preču saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta vai pastāvīgā iestāde, kurai piegādātas preces, vai, ja nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes, — deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. 5 (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 4.1 pants. Pakalpojumu sniegšanas vieta
(1)Pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.
(2)Pakalpojumu sniegšanas vietu Eiropas Savienības teritorijā nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi.
(3)Šā panta izpratnē uzskatāms, ka juridiskā persona, kura nav saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, ja tā nodokļa vajadzībām ir reģistrēta kādā no dalībvalstīm kā šā nodokļa maksātāja.
(4)Ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta; 2) pakalpojuma saņēmēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
(5)Ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi, ir: 1) pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnesvieta; 2) pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts no pakalpojuma sniedzēja pastāvīgās iestādes, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā; 3) pakalpojuma sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma sniedzējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.
(6)Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi: 1) kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citi līdzīga rakstura pakalpojumi; 2) ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citiem līdzīga rakstura pasākumiem saistīti pakalpojumi; 3) šīs daļas 2.punktā minēto pasākumu organizēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi.
(61)Ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes) un citiem ar ieejas biļešu iegādi šajos pasākumos saistītiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura veic saimniecisko darbību, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.
(7)Ja pakalpojumu sniedz personai, kura neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šādi pakalpojumi: 1) preču iekraušanas, izkraušanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kā arī citi ar preču transportēšanu saistītie pakalpojumi; 2) ar kustamu lietu saistītie pakalpojumi (tai skaitā novērtēšana, remonts, apkope, apstrāde, pārstrāde).
(8)Ar nekustamo īpašumu saistīto pakalpojumu, tai skaitā nekustamā īpašuma starpnieku un ekspertu pakalpojumu, viesu izmitināšanas pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu, būvdarbu pakalpojumu, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojumu), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas.
(9)Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur faktiski notiek pasažieru pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.
(10)Preču transporta pakalpojuma, kas nav preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā, sniegšanas vieta, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā vieta, kur faktiski notiek preču pārvadāšana proporcionāli iekšzemē un citās valstīs veiktajiem attālumiem.
(11)Vieta, kur sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā, ja šo pakalpojumu sniedz personai, kas neveic saimniecisko darbību, ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu.
(12)Ja pakalpojumu sniedz Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai, kas neveic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur ir šīs personas mītnes vieta vai tās deklarētā dzīvesvieta, vai pastāvīgās uzturēšanās vieta šādiem pakalpojumiem: 1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu personu rīcībā un kontrolē; 2) ar reklāmu vai sabiedriskajām attiecībām saistītie pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība; 3) juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru un tirgus izpētes pakalpojumi, kā arī datu apstrāde un informācijas sniegšana; 4) saistības pilnībā vai daļēji atturēties no kādas šajā daļā minētās darbības vai rīcības; 5) personāla nodrošināšanas pakalpojumi, tai skaitā personāla atlases un komplektēšanas pakalpojumi, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību; 6) kustamu lietu nomas pakalpojumi, izņemot visu veidu transportlīdzekļu nomu; 7) elektronisko sakaru pakalpojumi; 8) radio un televīzijas apraides pakalpojumi; 9) elektroniski sniegtie pakalpojumi; 10) finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu nomu; 11) piekļuves nodrošināšana dabasgāzes sistēmai, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīkliem, kuri ir pieslēgti šai sistēmai, elektroenerģijas piegādes sistēmai vai siltumapgādes vai dzesēšanas tīkliem, kā arī pārvades vai sadales pakalpojumi un citi ar tiem cieši saistīti pakalpojumi.
(13)Šā panta divpadsmitās daļas 9.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.
(14)Preču transporta pakalpojuma, fiksētas tālruņa līnijas sakaru pakalpojuma, kustamas lietas nomas un transportlīdzekļu nomas pakalpojuma sniegšanas vieta ir: 1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme; 2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
(15)Šā panta četrpadsmitās daļas 2.punktu piemēro arī gadījumos, kad Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides pakalpojumu neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.
(16)Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur saskaņā ar šo likumu tiek veikts darījums, kurā starpniecības aģents iesaistās kā starpnieks.
(17)Transportlīdzekļa nomas pakalpojuma, kurā transportlīdzekļa nepārtraukts valdījums vai izmantošana nepārsniedz 30 dienas (kuģiem — 90 dienas), sniegšanas vieta ir tā vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojuma saņēmēja rīcībā.
(18)Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta, izņemot gadījumus, kad šos pakalpojumus sniedz uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā, ir tā vieta, kur faktiski tiek sniegti šie pakalpojumi.
(19)Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta ir pasažieru pārvadājuma sākumpunkts, ja šos pakalpojumus sniedz pasažieriem uz kuģiem, gaisakuģos vai vilcienos pasažieru pārvadāšanas posmā Eiropas Savienības teritorijā starp pasažieru pārvadājuma sākumpunktu un galamērķi bez apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
(20)Pasažieru pārvadājuma sākumpunkts šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pirmā paredzētā iekāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā (arī pēc apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).
(21)Pasažieru pārvadājuma galamērķis šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē ir pēdējā paredzētā izkāpšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā pasažieriem, kas iekāpuši kuģī, gaisakuģī vai vilcienā Eiropas Savienības teritorijā (arī pirms apstāšanās ārpus Eiropas Savienības teritorijas).
(22)Ja pasažieru pārvadājums notiek turp un atpakaļ, tad šā panta deviņpadsmitās daļas izpratnē atpakaļceļa posmu uzskata par atsevišķu pārvadājumu. 6 (01.12.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.12.
  2. un 20.12.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
  4. pants. Nodokļa likmes
(1)Nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā (turpmāk — nodokļa standartlikme) nosaka apliekamiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.
(3)Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā (turpmāk — nodokļa samazinātā likme) nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu. 7 (20.12.
  1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2008., 20.12.
  2. un 24.05.
  3. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2012.) II nodaļa Izņēmumi un atvieglojumi
  4. pants. Izņēmumi
(1)Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus: 1) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību finansētas institūcijas (tajā skaitā pansionāti, centri, nami, patversmes, dienesti) vai personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai kuru sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām ir atzinusi valsts vai pašvaldība, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko nodrošina sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar savām programmām; 2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs; 3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās; 4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apmeklē valsts akreditētas izglītības iestādes piedāvātos sagatavošanas kursus, apgūst kādu akreditēto izglītības programmu, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes. Minētais atbrīvojums attiecināms arī uz izglītības pakalpojumiem, ko izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes; 5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests; 6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu); 8) šādus kultūras pasākumus, ieskaitot ieejas maksu šajos pasākumos:
  1. a)teātra un cirka izrādes,
  2. b)koncertdarbību un sarīkojumus kultūras iestādēs,
  3. c)bibliotēku pakalpojumus,
  4. d)muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu darbību,
  5. e)bērniem paredzētus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus; 9) (zaudējis spēku 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus); 91) medicīnas pakalpojumus un ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu; 92) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes; 10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai; 11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles; 12) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus; 14) iedzīvotāju maksājumus par:
  6. a)dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),
  7. b)dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,
  8. c)(zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus),
  9. d)(zaudējis spēku 01.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus). 15) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus); 16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem; 17) šādus finanšu darījumus:
  10. a)kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,
  11. b)pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,
  12. c)pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,
  13. d)pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas saistīti ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu, kā arī ar vērtspapīru izlaišanu; 18) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus); 19) konsulāros pakalpojumus; 20) (zaudējis spēku 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus); 21) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:
  14. a)dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,
  15. b)lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei; 23) nekustamā īpašuma pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu un apbūves zemes pārdošanu; 24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu); 25) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu); 26) pasta pakalpojumus, ko sniedz universālā pasta pakalpojuma sniedzējs:
  16. a)tādu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus,
  17. b)tādu pasta paku savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus; 261) pasta apmaksas zīmes, ko laiž apgrozībā un piegādā saskaņā ar Pasta likumu; 27) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem; 28) autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu; 29) zobārstniecības pakalpojumus; 30) pedagogu pasniegtās privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.
(11)Šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto atbrīvojumu var piemērot fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji (komersanti, iestādes, organizācijas), ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro tādā gadījumā, ja gūtā peļņa tiek novirzīta vai ieguldīta šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.
(2)Ar nodokli neapliek šādu preču importu: 1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu; 2) ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 3) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu); 4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus; 6) preču sūtījumus, kas minēti Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), 23.pantā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos; 7) komerciālā nolūkā importētās preces, ja to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10 vai ekvivalentu summu latos; 8) preču importu, ko veic:
  1. a)Eiropas Savienības institūcijas vai to pārstāvniecības Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, vai Eiropas Savienības institūciju izveidotās organizācijas, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, saskaņā ar šajā protokolā un tā īstenošanas līgumos paredzētajiem nosacījumiem,
  2. b)Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās starptautiskās organizācijas, kas nav minētas šā punkta "a" apakšpunktā, vai šādu organizāciju pārstāvniecības saskaņā ar starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, paredzētajiem nosacījumiem.
(21)Šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minēto ekvivalento summu latos nosaka, ievērojot Komisijas 1993.gada 2.jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, 169.panta prasības.
(3)(Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)
(4)Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(6)Ar nodokli neapliek preces, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.
(7)Par šā panta sestajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.
(8)Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta sestās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst šādiem nosacījumiem: 1) preču importu neveic regulāri; 2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.
(9)Šā panta astotajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.
(10)Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai: 1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:
  1. a)210 latu, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,
  2. b)300 latu, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu; 2) ceļotājiem, kas ir jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 200 latu; 3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:
  3. a)tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;
  4. b)ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,
  5. c)šā panta vienpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību; 4) vienas preces vērtība nav dalāma.
(11)Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktos nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.
(12)Ar nodokli neapliek preču piegādi, ja apliekamā persona par attiecīgajām precēm nav atskaitījusi priekšnodokli un preces tika iegādātas un izmantotas šā panta pirmajā daļā minēto darījumu nodrošināšanai. 8 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995., 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 16.06.2009., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.
  1. un 21.07.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 6.1 pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana 9 (Zaudējis spēku no 01.05.
  3. Sk. pārejas noteikumus.) 6.2 pants. Nodokļa samazinātās likmes piemērošana Nodokļa samazināto likmi piemēro: 1) medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu; 2) medicīnisko ierīču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu; 3) (izslēgts ar 12.12.
  4. likumu); 4) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu; 5) (izslēgts ar 12.12.
  5. likumu); 51) mācību literatūras, kā arī oriģinālliteratūras izdevumu piegādei saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem; 6) (izslēgts ar 12.12.
  6. likumu); 61) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, un to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana; 7) (izslēgts ar 12.12.
  7. likumu); 8) (izslēgts ar 12.12.
  8. likumu); 9) (izslēgts ar 12.12.
  9. likumu); 10) (izslēgts ar 12.12.
  10. likumu); 11) (izslēgts ar 12.12.
  11. likumu); 12) (izslēgts ar 12.12.
  12. likumu); 13) (izslēgts ar 12.12.
  13. likumu); 14) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos); 15) siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem; 16) (izslēgts ar 20.12.
  14. likumu); 17) (izslēgts ar 14.04.
  15. likumu); 18) (izslēgts ar 12.12.
  16. likumu); 19) (izslēgts ar 12.12.
  17. likumu); 20) (izslēgts ar 12.12.
  18. likumu); 21) šāda koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem: a) malkas apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā, b) koksnes šķeldas vai skaidas, c) zāģskaidas un koksnes atlikumi, d) zāģskaidu un koksnes atlikumi aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā; 22) izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. 10 (18.12.
  19. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 19.12.2006., 12.12.2008., 16.06.2009., 25.03.2010., 02.12.2010., 20.12.2010., 14.04.
  20. un 21.07.
  21. likumu, kas stājas spēkā 01.10.
  22. Grozījums par 6.punkta "a" apakšpunkta izslēgšanu un 6.1 punkts stājas spēkā 01.01.
  23. Sk. pārejas noteikumu
  24. un 76.punktu)
  25. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana
(1)Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota: 1) preču eksportam un to preču piegādēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegādes veiktas muitas noliktavās un brīvajās zonās; 2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā Eiropas Savienības dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus); 3) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu); 4) kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:
  1. a)kuģiem, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai vai rūpnieciskai darbībai,
  2. b)kuģiem, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras,
  3. c)karakuģiem, kuri noteikti vienoto muitas tarifu 89.01 A apakšgrupā un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās; 41) "Likumā par ostām" noteiktajām ostas maksām par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā; 42) šā panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kā arī šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei; 43) tādu gaisakuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību galvenokārt starptautiskos maršrutos, kā arī šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei; 44) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu remontu un šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu; 45) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu remontu un šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu; 46) šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei; 47) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.2 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības; 48) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.3 punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.3 punktā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības; 49) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos ar kuģi vai gaisakuģi; 5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu; 6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti:
  4. a)ievērojot paritātes principu — Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,
  5. b)(izslēgts ar 20.12.2010. likumu),
  6. c)Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajām Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,
  7. d)(izslēgts ar 20.12.2010. likumu),
  8. e)Eiropas Savienības institūcijām vai to pārstāvniecībām Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Atomenerģijas kopienai, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai vai Eiropas Savienības institūciju izveidotajām organizācijām, kurām piemēro 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, saskaņā ar šajā protokolā un tā īstenošanas līgumos vai mītnes līgumos paredzētajiem nosacījumiem,
  9. f)Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām,
  10. g)Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām starptautiskajām organizācijām, kas nav minētas šā punkta "e" apakšpunktā, vai šādu organizāciju pārstāvniecībām vai to darbiniekiem, kuriem Eiropas Savienības teritorijā ir diplomātiskais statuss, saskaņā ar starptautiskajās konvencijās, ar kurām šīs organizācijas izveidotas, vai mītnes līgumos paredzētajiem nosacījumiem; 7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 8) (izslēgts ar 02.12.2010. likumu); 9) beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām; 10) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 11) starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi, kā arī šo pasažieru bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo; 12) gāzes importam, ja gāze tiek piegādāta, izmantojot dabasgāzes sistēmu, kas atrodas Eiropas Savienības teritorijā, vai tīklus, kuri ir pieslēgti šai sistēmai, vai iesūknējot gāzi no gāzes transportkuģa dabasgāzes sistēmā vai maģistrālo cauruļvadu tīklā; 13) preču eksporta ietvaros fiskālajam pārstāvim nosūtītajām precēm, ja šīs preces ir nosūtītas ar nolūku tās eksportēt tālāk un novietotas muitas noliktavā vai akcīzes preču noliktavā; 14) elektroenerģijas importam; 15) siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas importam, ja siltumenerģija vai dzesēšanas enerģija tiek piegādāta, izmantojot siltumapgādes vai dzesēšanas tīklus.
(11)Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajām Latvijas Republikā reģistrētajām personām ir tiesības lietot Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprinātu atbrīvojuma sertifikātu, kas noteikts Komisijas 1996.gada 10.janvāra regulā Nr. 31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā piešķir vai atsauc tiesības lietot šo sertifikātu bez apstiprināšanas, nosaka Ministru kabinets.
(2)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(3)(Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)
(4)Nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām. Ministru kabinets nosaka licences izsniegšanas kārtību, valsts nodevas apjomu (likmi) par licenci un tās maksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.
(41)(Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)
(5)Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajai likmei.
(6)Ja apliekamā persona ir saņēmusi avansa maksājumu par darījumu, kas saskaņā ar šo pantu ir apliekams ar nodokļa 0 procentu likmi, un ja sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta, no minētā avansa maksājuma aprēķina nodokli atbilstoši likmei, ko piemēro šim darījumam iekšzemē. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 26.02.2004., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 08.06.2006., 14.11.2008., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) III nodaļa Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība 8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins
(1)Preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas.
(11)Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja preces saņemtas. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja samaksa (atlīdzība) par preci veikta avansā.
(2)Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.
(21)Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.
(3)Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.
(4)Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma.
(41)Apliekamā persona, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.
(42)(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(43)Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.
(44)Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienas pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(45)Tiesu izpildītājs vai maksātnespējas procesa administrators nodokļa rēķinu par mantas pārdošanu izsolē apliekamās personas vārdā izraksta 15 dienu laikā no dienas, kad ir notecējis tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora sastādītā aprēķina pārsūdzēšanas termiņš un šis aprēķins nav pārsūdzēts, vai, ja šis aprēķins ir pārsūdzēts, — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par sastādīto aprēķinu.
(5)Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.
(51)Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija: 1) rēķina izrakstīšanas datums; 2) rēķina vienas vai vairāku sēriju kārtas numurs, kas unikāli identificē rēķinu; 3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta); 4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta); 6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir; 7) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma; 8) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība; 9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa); 10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības; 11) piemērotā nodokļa likme; 12) aprēķinātā nodokļa summa; 13) darījuma kopsumma bez nodokļa; 14) ja preču piegādei vai preču eksporta ietvaros veiktai preču nosūtīšanai, vai sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, daļu un punktu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu; 15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 30. un 31.punktu; 16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā un 13.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots, vai atsauce uz Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu attiecīgo pantu, vai cita atsauce, kas norāda uz piemēroto režīmu; 161) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 13.5, 13.6, 32. un 34.pantā paredzētie īpašie noteikumi, - atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots; 17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta); 18) ja par nodokļa samaksu ir atbildīgs fiskālais pārstāvis, — fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).
(52)Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.
(53)Ja šā panta 5.1 daļā noteiktajā kārtībā izrakstītais nodokļa rēķins ir anulēts, apliekamā persona savā grāmatvedībā saglabā anulēto nodokļa rēķinu, lai pamatotu izrakstīto nodokļa rēķinu kārtas numuru secības neievērošanu.
(54)Ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērots kāds no šā likuma 13.2, 13.5 vai 13.6 pantā paredzētajiem īpašiem noteikumiem, nodokļa rēķinā nenorāda šā panta 5.1 daļas 11. un 12.punktā minēto informāciju.
(6)Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija: 1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs; 2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs; 3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms; 4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem; 5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis; 6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums.
(7)Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(8)Par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, ja tas izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem.
(81)Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.1 daļā minētā informācija. 12 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 22.11.2001., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 31.01.2008., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.2010., 21.07.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 9. pants. Nodokļa taksācijas periods
(1)Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gada laikā pārsniedz 35 000 latu vai kura veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai sniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts.
(11)Apliekamai personai, kura taksācijas gadā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kura neatbilst šā panta pirmajā vai 1.2 daļā minētajiem nosacījumiem, taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis.
(12)Apliekamajai personai, kuras veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 10 000 latu un kura neveic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā vai nesniedz pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu un kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.
(13)Ja pirmstaksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu apjoms ir mainījies, nodokļa taksācijas periodu maina taksācijas gada sākumā, izņemot šā panta 1.4 daļā noteiktos gadījumus.
(14)Ja apliekamā persona, kurai saskaņā ar šā panta 1.1 vai 1.2 daļu taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis vai puse no kalendārā gada, veic šā likuma 4.1 panta ceturtajā daļā vai 18.pantā noteiktos darījumus, kuru veikšanas vieta ir cita dalībvalsts, vai tās taksācijas gada laikā veikto apliekamo darījumu vērtība pārsniedz 35 000 latu, tai taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis un tas tiek saglabāts līdz taksācijas gada beigām.
(15)Par taksācijas perioda maiņu apliekamā persona informē Valsts ieņēmumu dienestu: 1) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa vai no puses no kalendārā gada uz mēnesi, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par janvāri; 2) ja periodam ir jāmainās uz ceturksni vai uz pusi no kalendārā gada, — iesniedzot paziņojumu līdz taksācijas gada 31.janvārim; 3) ja periodam ir jāmainās no ceturkšņa vai no puses no kalendārā gada uz mēnesi taksācijas gada laikā šā panta 1.4 daļā minētajos gadījumos, — iesniedzot nodokļa deklarāciju par mēnesi, kurā īstenojas šā panta 1.4 daļas nosacījumi.
(2)(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(21)PVN grupai un fiskālajam pārstāvim taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.
(3)Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.
(4)Taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm nosaka atbilstoši Cukura nozares likumam.
(41)(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(5)Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu. 13 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 25.11.1999., 22.11.2001., 20.12.2004., 20.10.2005., 01.12.2009., 02.12.
  1. un 08.12.
  2. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)
  3. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana
(1)Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt: 1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai; 21) saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai; 3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē; 4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai; 5) (izslēgts ar 11.03.
  1. likumu); 6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti: a) šā likuma 6.panta pirmās daļas
  2. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu; 7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm savu apliekamo darījumu nodrošināšanai; 8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.2 daļu; 9) aprēķināto nodokļa summu par precēm, kas iegādātas saskaņā ar šā likuma 13.2 vai 13.5 pantu savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.
(11)Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai.
(12)Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. Pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, priekšnodoklis atskaitāms pēc šo pakalpojumu saņemšanas vai tad, kad par šo pakalpojumu ir veikta samaksa avansā.
(13)Šā likuma 12.panta 1.8 daļā minētajā kārtībā samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kurā nosūtīta prece vai uzsākta pakalpojuma sniegšana.
(14)Apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētais priekšnodoklis ir atskaitāms atbilstoši apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijai.
(15)Šā panta 1.4daļā minētā atskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka: 1) attiecībā uz krājumos esošajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 2) attiecībā uz pamatlīdzekļiem — pēc to bilances vērtības dienā, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 3) attiecībā uz pakalpojumiem — pamatojoties uz apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.
(16)Šā panta 1.4daļā minētās tiesības nav piemērojamas: 1) ja preces ir iegādātas agrāk nekā divpadsmit mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, šī norma nav attiecināma uz vieglo automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana; 2) ja pakalpojumi ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms dienas, kad apliekamo personu uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; 3) attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kuri ir radušies pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (tajā skaitā — biroja telpu noma, biroja uzturēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegāde, transportlīdzekļu nomas pakalpojumi).
(17)Šā panta 1.4 daļā minētās tiesības apliekamā persona var realizēt tikai pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju.
(18)Preces un pakalpojumus, ko PVN grupas dalībnieki iegādājas vai saņem saimnieciskās darbības nodrošināšanai no personām, kas nav šīs PVN grupas dalībnieki, uzskata par iegādātiem vai saņemtiem PVN grupas vajadzībām, un nodokli, kas uzrādīts par minētajām precēm un pakalpojumiem saņemtajos nodokļa rēķinos, uzskata par PVN grupas priekšnodokli.
(19)Ja PVN grupas dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, PVN grupa saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību nodrošina atsevišķu vai daļēji atsevišķu to preču un pakalpojumu uzskaiti, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, un priekšnodokli atskaita saskaņā ar PVN grupā izstrādāto un PVN grupas dalībnieku apstiprināto priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtību.
(110)Ja PVN grupa par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem PVN grupa, kuras dalībnieki veic apliekamus un neapliekamus darījumus, nevar nodrošināt atsevišķu uzskaiti saskaņā ar šā panta 1.9 daļā noteikto kārtību, priekšnodokli nodokļa deklarācijā, ko iesniedz galvenais uzņēmums, atskaita atbilstoši PVN grupas proporcijai vai katra dalībnieka līmenī — atbilstoši katra dalībnieka faktiskajai izmantošanas proporcijai, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
(111)Nodoklis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas veikti starp PVN grupas dalībniekiem, ir atskaitāms kā priekšnodoklis šā panta 1.9 vai 1.10 daļā noteiktajā kārtībā, ja PVN grupas dalībnieku savstarpēji veiktos darījumus, kuros tieši vai netieši izmantotas minētās preces un pakalpojumi, noslēdz apliekamais darījums.
(112)PVN grupa piemēro priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, ņemot vērā visu PVN grupas dalībnieku veiktos darījumus.
(113)PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jaunā dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir atbilstoši šā panta ceturtajai daļai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts vai reģistrējams nekustamais īpašums, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.
(114)Apliekamā persona, kurai ir piešķirts arī fiskālā pārstāvja reģistrācijas numurs, nodokli, kas uzrādīts saņemtajos nodokļa rēķinos par precēm un pakalpojumiem fiskālā pārstāvja darbības nodrošināšanai, atskaita kā priekšnodokli nodokļa deklarācijā; minētie atskaitījumi nav veicami fiskālā pārstāvja nodokļa deklarācijā.
(115)Fiskālais pārstāvis kā priekšnodokli savā nodokļa deklarācijā uzrāda saskaņā ar īpašo nodokļa režīmu preču importa darījumos aprēķināto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm atbilstoši muitas deklarācijai.
(2)(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)
(3)Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.
(31)Par dokumentiem, kas apliecina, ka nodoklis par šā likuma 2.panta astotajā daļā minētajiem pakalpojumiem samaksāts valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.4 daļu, uzskata no pakalpojumu sniedzēja saņemto nodokļa rēķinu, muitas deklarāciju par konkrēto preču ievešanu un attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju.
(4)Darījumos ar nekustamo īpašumu: 1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, ievērojot šādus nosacījumus:
  1. a)ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamu un neapliekamu darījumu veikšanai,
  2. b)ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan saimnieciskās darbības vajadzībām, gan citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli atskaita saskaņā ar šīs daļas 1.1 punktu par to nekustamā īpašuma daļu, kura paredzēta izmantošanai saimnieciskās darbības vajadzībām; 11) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai saimnieciskās darbības vajadzībām, priekšnodokli atskaita:
  3. a)pilnā apmērā, ja nekustamo īpašumu vai tā daļu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai,
  4. b)daļēji — saskaņā ar šā panta devīto daļu, ja ir nodrošināta atsevišķa nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaite apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem,
  5. c)daļēji — saskaņā ar šā panta desmito daļu, ievērojot paredzamo nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu nekustamā īpašuma vai tā daļas izmantošanas uzskaiti apliekamiem vai neapliekamiem darījumiem; 12) ja šīs daļas 1.punktā minēto nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību, priekšnodokli neatskaita; 2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā; 21) reģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā šīs daļas 2.punktā minēto nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu atbilstoši:
  6. a)nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai saimnieciskās darbības vajadzībām un citiem mērķiem, kas nav saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību,
  7. b)saimnieciskās darbības vajadzībām paredzētā nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijai apliekamiem un neapliekamiem darījumiem; 3) apliekamā persona 10 gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, līdz pēctaksācijas gada 1.maijam rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu taksācijas gadā atbilstoši šīs daļas 2.1 punktā minētajām proporcijām un budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa summu; 4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot šīs daļas 2.1 punktā minētās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta; 5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.1 punktā minētās proporcijas nav mainījušās; 6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli; 7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti; 8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.
(41)Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu: 1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots; 2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem; 3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies; 4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas.
(42)PVN grupa ar tās reģistrācijas dienu vai jauna dalībnieka pievienošanas dienu pārņem korekciju veikšanas saistības, ja tās dalībniekam īpašumā ir pamatlīdzeklis, kura iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu, un turpina veikt priekšnodokļa korekcijas atbilstoši PVN grupā izstrādātajai un PVN grupas dalībnieku apstiprinātajai priekšnodokļa uzskaites un atskaitīšanas kārtībai.
(5)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(6)(Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)
(7)No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.
(71)No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.
(72)Šā panta 7.1 daļa nav attiecināma uz gadījumiem, kad: 1) apliekamā persona iegādājas, nomā vai importē vieglo pasažieru automašīnu šādu apliekamo darījumu veikšanai:
  1. a)pasažieru pārvadājumiem par atlīdzību, tai skaitā taksometru pakalpojumu sniegšanai,
  2. b)vieglo automašīnu nomas pakalpojumu sniegšanai,
  3. c)automašīnu tirdzniecībai vai nomas pirkuma (līzinga) darījumiem,
  4. d)preču transporta pakalpojumu sniegšanai,
  5. e)autovadīšanas prasmes apmācībai,
  6. f)apsardzes pakalpojumu sniegšanai; 2) vieglā pasažieru automašīna ir operatīvais transportlīdzeklis; 3) vieglā pasažieru automašīna tiek izmantota kā pilnvarotā automašīnu tirgotāja demonstrācijas automašīna.
(73)No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.
(74)No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāms nodoklis par izmaksām, kas saistītas ar šā panta 7.3 daļā minētās automašīnas uzturēšanu, tai skaitā izmaksām par automašīnas remontu un degvielas iegādi, ja apliekamās personas darījumu, kurus neapliek ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.pantu, vai darījumu, kuriem šā likuma normas nav piemērojamas, īpatsvars attiecīgajā taksācijas periodā pārsniedz 50 procentus no kopējās darījumu vērtības.
(8)(Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)
(9)Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.
(10)Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju: skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi); saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa).
(11)Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.
(111)Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju.
(112)Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā.
(113)Apliekamā persona pirms deklarācijas par taksācijas gadu iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli: 1) ja tā taksācijas periodā ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli šā panta 11.1 daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju; 2) piemērojot šā panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, ja tā gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas.
(12)(Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)
(13)Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.
(14)(Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.)
(15)(Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Sk. Pārejas noteikumus.)
(16)(Izslēgta ar 20.10.
  1. likumu.) 14 (13.11.
  2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005., 22.10.2009., 01.12.2009., 02.12.2010., 20.12.
  3. un 21.07.
  4. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2011.) 10.1 pants. Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem
(1)Ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir mazāka par 300 latiem, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja ir izpildīti visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi: 1) par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins saskaņā ar šā likuma 8.pantu; 2) parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; 3) par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir iekļauts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā; 4) zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) apliekamās personas grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai arī kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 5) preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; 6) preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota; 7) apliekamā persona nav nodevusi (cedējusi) savas prasījuma tiesības citai personai; 8) apliekamā persona var pierādīt, ka tā ir veikusi pasākumus zaudētā parāda atgūšanai; 9) preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1.martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir apliekamā persona vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija apliekamā persona, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.
(2)Ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, apliekamajai personai ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti šā panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.
(21)Preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punkta nosacījumi, pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Par atlikušo zaudētā parāda nodokļa summu preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.
(3)Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, piemērojot šā panta pirmo un otro daļu, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu pēctaksācijas gada marta vai pēctaksācijas gada pirmā ceturkšņa deklarācijā, papildus norādot personu, kuras parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, parāda vērtību un nodokļa summu.
(4)Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, pēc šā panta pirmās daļas 9.punktā minētās informācijas saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.jūlijam atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu.
(5)Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir apliekamā persona, šā panta ceturtajā daļā minēto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā, to uzrādot attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā.
(6)Preču vai pakalpojumu saņēmējs, kurš ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, šā panta ceturtajā daļā norādītajā termiņā atmaksā valsts budžetā atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot paziņojumu par nodokļa samaksu par zaudētajiem parādiem un šajā paziņojumā norādot darījumus, par kuriem nodoklis tiek atmaksāts.
(7)Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētās nodokļa deklarācijas saņemšanas informē preču vai pakalpojumu saņēmēju, kurš ir apliekamā persona vai preču piegādes vai pakalpojumu saņemšanas brīdī bija apliekamā persona un kurš nav samaksājis par piegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, par valsts budžetā maksājamās nodokļa summas palielināšanu.
(8)Ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā nodokļa korekcij

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.