Imigrācijas likums

(1)Likumā ir lietoti šādi termini: 1) ārzemnieks — persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 11) brīvprātīgais — ārzemnieks, kas uz labas gribas pamata bez darba samaksas veic darbu, piedaloties Eiropas Komisijas vai starptautiskas organizācijas finansētā brīvprātīgā darba programmā, kurai nav peļņas gūšanas nolūka un kuras ietvaros tiek īstenoti sabiedrības interesēm atbilstoši mērķi. Brīvprātīgā darba programmā var uzņemt 18 līdz 30 gadus vecu personu. Šis nosacījums neattiecas uz Eiropas Komisijas finansētu brīvprātīgā darba programmu un uz personas kabatas naudu un izdevumu atlīdzību; 2) ceļošanas dokuments — personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu; 21) Eiropas Savienības zilā karte — termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniedz trešās valsts pilsonim, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija vai augstākā profesionālā pieredze; 22) darbinieks stažieris — ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā komersantu grupas ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu; 3) ielūgums — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) apstiprināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu); 4) izbraukšanas rīkojums — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un ārzemniekam uzlikts pienākums noteiktā termiņā labprātīgi doties atpakaļ uz savas pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot; 5) izsaukums — Pārvaldes apstiprināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju); 51) kompetenta valsts iestāde — Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Valsts policija, Finanšu izlūkošanas dienests vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs; 52) lēmums par piespiedu izraidīšanu — administratīvais akts, kurā pamatots ārzemnieka nelikumīgas uzturēšanās fakts un noteikts piespiedu kārtā izraidīt ārzemnieku uz viņa pilsonības valsti, trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot; 6) mītnes zeme — ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju; 61) nelikumīga uzturēšanās — ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā, kura neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. marta regulas (ES) Nr. 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes
3. gada
4. marta regula Nr. 2016/399)
5. panta vai šā likuma
6. vai 4.1 panta noteikumiem; 62) pētnieks — ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību — sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību; 7) (izslēgts ar 09.06.
7. likumu); 71) sezonas darbinieks — ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā; 72) speciālists — ārzemnieks, kurš strādā kādā no komersantu grupas komersantiem, kuram ir būtiskas un specifiskas zināšanas, kas saistītas ar komersanta darbības jomām, metodēm vai vadību, un kurš komersantu grupā ietilpstošu komersantu ietvaros tiek pārcelts darbā Latvijas Republikā. Tiek ņemtas vērā ne tikai personas specifiskās ar minēto komersantu saistītās zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, tai skaitā profesionālā pieredze, kas atbilst darba veidam vai darbībai, kuras veikšanai nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas; 73) stažieris — ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi; 74) students — ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā; 8) starptautisko tiesību normas — Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi; 81) uzaicinājums — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apliecināts dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas šajā likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar vīzu); 9) uzaicinātājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku; 91) komersanta ietvaros pārcelts darbinieks — ārzemnieks, kas pastāvīgi neuzturas nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un profesionālos vai stažēšanās nolūkos norīkots no komersanta, kas komercdarbību neveic Eiropas Savienības dalībvalstī, uz komersantu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā vai Latvijas Republikā un citā Eiropas Savienības dalībvalstī; 92) komersantu grupa — divi vai vairāki komersanti, kuri ir saistīti vienā no šādiem veidiem: a) komersantam citā komersantā tieši vai netieši pieder lielākā daļa šā komersanta parakstītā kapitāla, b) komersantam citā komersantā ir balsstiesību vairākums, c) komersantam kā cita komersanta dalībniekam (akcionāram) ir tiesības iecelt vai atcelt komersanta izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu; 93) vadītājs — persona, kura ieņem augstu amatu un kuras galvenais uzdevums ir vadīt komersantu, kas uzaicina ārzemnieku uzturēties Latvijas Republikā kā komersanta ietvaros pārceltu darbinieku, uzraudzīt pārējo komersanta darbinieku darbu un veikt citu ar personālu saistītu darbību, un kuru vispārīgi uzrauga vai kurai sniedz norādes komersanta valde vai līdzvērtīga struktūra; 10) uzturēšanās atļauja — dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi; 11) vīza — noteikta parauga uzlīme, kas apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs vai šķērsot to teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laikposmā tik reižu, cik vīzā norādīts, ieceļo un uzturas Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, vai vairākās Šengenas līguma dalībvalstīs. Vīza pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī; 12) Savienības pilsonis - ārzemnieks, kuram ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonība; 13) Šengenas līgums - 1985.gada 14.jūnija Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām; 14) Šengenas konvencija - 1990.gada 19.jūnija Konvencija, ar ko īsteno 1985.gada 14.jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām; 141) trešā valsts — jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju; 15) vietējās pierobežas satiksmes atļauja — saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus, noteikta parauga dokuments, kas tiek izsniegts ārvalsts pierobežas teritorijas iedzīvotājam un dod viņam tiesības šķērsot ārējo sauszemes robežu un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā. 16) saimnieciskā aktivitāte — pagaidu darbība, kas ir tieši saistīta ar darba devēja ekonomiskajām interesēm un Eiropas Savienības zilās kartes turētāja profesionālajiem pienākumiem, pamatojoties uz darba līgumu citā dalībvalstī, tostarp sanāksmju apmeklēšana, konferenču vai semināru apmeklēšana, darījumu sarunu virzīšana, pārdošanas vai mārketinga darbību īstenošana, saimnieciskās darbības iespēju izpēte vai mācību apmeklēšana; 17) augstākā profesionālā pieredze — zināšanas, prasmes un kompetences, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir salīdzināmas ar augstākās izglītības kvalifikāciju un kuras ir svarīgas darba līgumā vai darba piedāvājumā norādītajā profesijā vai plānotajā nodarbinātības nozarē, ko apliecina faktiska un likumiska strādāšana attiecīgajā profesijā, un kuras ir iegūtas Ministru kabineta noteiktā laikposmā; 18) augstākās izglītības kvalifikācija — veicamā darba izpildei atbilstoša kvalifikācija, kas iegūta augstākās izglītības iestādē, kura atzīta tās atrašanās valstī, studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi, kurā var iestāties pēc vidējās izglītības iegūšanas un kura atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras
8. līmenim.

(2)Šajā likumā lietotais termins “pierobežas teritorija” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulā (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus, lietotajam terminam.

(3)Šajā likumā lietotais termins "pārvadātājs" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. marta regulas Nr. 2016/399
3. panta
4. punktā lietotajam terminam.

(4)Šajā likumā lietotais termins "kvalificēts riska kapitāla investors", termins "agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums" un termins "inovatīvs produkts" atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā lietotajiem terminiem.

(5)Šajā likumā lietotais termins "ceļošanas atļauja" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. septembra regulas (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (turpmāk — regula Nr. 2018/1240)
3. panta
4. punkta
5. apakšpunktā lietotajam terminam. 2 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 06.06.2019., 24.02.2022., 22.09.2022., 08.06.
6. un 23.05.
7. likumu, kas stājas spēkā 08.06.
8. Piektā daļa piemērojama pārejas noteikumu
9. punkta noteiktajā kārtībā) 2.pants. Likuma mērķis ir noteikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus tur apsardzībā Latvijas Republikā un izraida no tās, lai nodrošinātu starptautiskajām tiesību normām un Latvijas valsts interesēm atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu. 3 2.1 pants.

(1)Uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem attiecas šā likuma 4.panta trešās, piektās, sestās, astotās un devītās daļas, 5.panta trešās daļas, 9.1, 10., 11.panta, 13.panta otrās un ceturtās daļas, 14., 15., 16., 17.panta, 18.panta otrās daļas, 20., 21.panta, 46.panta piektās daļas, 50.4, 50.5 panta, 51.panta piektās daļas, 52., 53., 54., 54.1, 55., 56., 57., 58., 59., 59.1, 59.2, 59.3, 59.4, 59.5, 60., 65.1, 65.2, 65.3, 65.4, 65.5, 66., 67. un 70.panta nosacījumi.

(2)Kārtību, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, kā arī uzturēšanās ierobežojumus šīm personām nosaka Ministru kabinets. 4 (26.05.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.
2. un 06.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.07.
4. Grozījums par panta papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "
5. panta trešās daļas" ar skaitli "9.1'' stājas spēkā 01.07.
6. Sk. pārejas noteikumu
7. punktu) 3.pants.

(1)Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā atbilstoši savai kompetencei dokumentē un kontrolē Pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk — pārstāvniecības) un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments (turpmāk — Konsulārais departaments).

(2)(Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(3)Savu funkciju veikšanai Pārvalde un Valsts robežsardze veido un uztur elektroniskas informācijas sistēmas, kurās iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2010. un 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2016.) 4.pants.

(1)Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus: 1) ir derīgs ceļošanas dokuments. Ceļošanas dokuments ir derīgs, ja:

1. a)tas ir atzīts Latvijas Republikā,
2. b)tas atbilst noteiktajam paraugam,
3. c)tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu. Lai pieprasītu uzturēšanās atļauju, katram ārzemniekam ir nepieciešams savs ceļošanas dokuments,
4. d)tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijā,
5. e)tas nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumus,
6. f)tajā ir brīva vieta vismaz divām robežšķērsošanas atzīmēm vīzām paredzētajās lapās. Šis nosacījums nav spēkā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos tiesību aktos ir noteikts, ka robežšķērsošanas atzīmes var neveikt; 2) ir derīga vīza, Latvijas Republikas izsniegta uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja. Ārzemnieks, kurš saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu, var izmantot iepriekšējo ceļošanas dokumentu ar ielīmētu derīgu uzturēšanās atļauju vienreizējai ieceļošanai, lai saņemtu jaunu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju; 3) ir derīga veselības apdrošināšanas polise. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets; 4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā; 5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.

(11)Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 1.punkta "d" apakšpunktā noteiktā, ārzemnieks, kuram vīza izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), vai kurš saņēmis uzturēšanās atļauju vai akreditētas personas apliecību Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz ceļošanas dokumentā norādītā derīguma termiņa beigām, ciktāl tas nepārsniedz vīzā, uzturēšanās atļaujā vai akreditētas personas apliecībā norādīto termiņu. Ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, viņa ceļošanas dokumentam jābūt derīgam vismaz sešus mēnešus.

(2)Šā panta pirmās daļas 2.punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš: 1) ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu vai Padomes 2001.gada 15.marta regulā Nr. 539/2001/EK, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (turpmāk — regula Nr. 539/2001/EK); 2) par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi (Laissez-passer); 3) par ceļošanas dokumentu izmanto Vatikāna pasi; 4) par ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi; 5) (izslēgts ar 22.04.

1. likumu); 6) (izslēgts ar 20.12.
2. likumu); 7) ir atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas konvencijām par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām izsniegtas jūrnieka grāmatiņas turētājs, ir iekļauts starptautiska reisa kuģa apkalpes sarakstā un ieceļo Latvijas Republikā, bet kuģa stāvēšanas laikā, izkāpis krastā, uzturas ostas pilsētas administratīvajā teritorijā; 8) ir atbilstoši 1944.gada 7.decembra Starptautiskās konvencijas par civilo aviāciju standartiem izsniegtas apkalpes locekļa apliecības turētājs, darba pienākumu ietvaros ieceļo Latvijas Republikā, lai veiktu nākamo reisu, un uzturas lidostai tuvākās pilsētas administratīvajā teritorijā; 9) par ceļošanas dokumentu izmanto savas pilsonības valsts izsniegtu derīgu ceļošanas dokumentu un Eiropas Padomes pasi (Laissez-passer).

(3)Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar šā likuma noteikumiem iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta (turpmāk arī — saraksts), vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā (turpmāk — ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā).

(4)Kārtību, kādā tiek atzīti ārzemnieku ceļošanas dokumenti, nosaka Ministru kabinets.

(5)Ceļošanas dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju, zīmogu un spiedogu paraugus iekļauj dokumentu paraugu informācijas sistēmā. Kārtību, kādā tiek veidota un izmantota dokumentu paraugu informācijas sistēma, nosaka Ministru kabinets.

(6)Ārzemnieku veselības apdrošināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemnieks saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas Republikā, minimālo apdrošināšanas summu, minimālo apmaksājamo pakalpojumu apjomu un gadījumus, kad ārzemniekam var izsniegt vīzu vai uzturēšanās atļauju bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets.

(7)(Izslēgta ar 21.06.2007. likumu)

(8)Izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju ārzemniekam, kurš ir šā panta devītajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis, vai ārzemniekam, kuram ārvalstī piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss, amatpersona pārbauda pieejamo informāciju par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (turpmāk — papildu pārbaude). Papildu pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

(9)Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, tiek veikta papildu pārbaude.

(10)(Izslēgta ar 20.12.2007. likumu)

(11)Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonas, bruņotajos spēkos nodarbinātās civilpersonas, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamie, kā arī citas ar bruņotajiem spēkiem saistītas personas ieceļo un uzturas Latvijas Republikā atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Šīm personām izsniedz apliecinājumu par to tiesībām uzturēties Latvijas Republikā. Informāciju par minētajām personām izsniegtajiem apliecinājumiem iekļauj elektroniskās informācijas sistēmā. Ministru kabinets nosaka institūciju, kas bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamiem, kā arī citām ar bruņotajiem spēkiem saistītajām personām izsniedz apliecinājumu, apliecinājuma izsniegšanas kārtību, apliecinājuma paraugu un saturu, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās izmantošanas kārtību, apliecinājuma datu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību.

(12)Uz noteiktu laiku var ierobežot ārzemnieku — trešo valstu valstspiederīgo — vīzu pieteikumu pieņemšanu un ieceļošanu Latvijas Republikā. Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām vai sabiedrības veselību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, var izdot noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek noteikti vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumi Latvijas Republikā. 6 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2003., 22.04.2004., 24.11.2005., 06.04.2006., 21.06.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024.) 4.1 pants.

(1)Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikas pierobežas teritorijā, ja viņam ir vietējās pierobežas satiksmes atļauja, kuru izsniedz pārstāvniecība saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2)Kārtību, kādā reģistrējama, anulējama un atceļama vietējās pierobežas satiksmes atļauja, tajā iekļaujamās ziņas, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(3)Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par pierobežas satiksmes atļaujas atteikumu, kā arī lēmumu par izsniegtas pierobežas satiksmes atļaujas anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu: 1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona; 2) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona; 3) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(31)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(32)Šā panta trešajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4)Par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministru kabinets nosaka to personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. 7 (22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011. un 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 4.2 pants.

(1)Ja ārzemnieks ieceļo Latvijas Republikā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumiem, uz viņu attiecas šajā regulā noteiktās ieceļošanas prasības.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētā ārzemnieka ceļošanas dokuments ir uzskatāms par derīgu, ja tas atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta "a", "b", "c", "e" un "f" apakšpunktā noteiktajām prasībām.

(3)Šā panta pirmajā daļā minētajam ārzemniekam nepieciešamos ieceļošanas un uzturēšanās finanšu līdzekļus nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esamības konstatēšanu. 8 (09.06.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.2017. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2017.) 4.3 pants.

(1)Ārzemniekam, kuram saskaņā ar regulu Nr. 2018/1240 ir pienākums saņemt ceļošanas atļauju, ir tiesības Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par ceļošanas atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts robežsardzes priekšniekam.

(2)Valsts robežsardzes priekšnieka lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(3)Lēmuma par ceļošanas atļaujas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 9 (24.02.

1. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.
2. Pants piemērojams pārejas noteikumu
3. punkta noteiktajā kārtībā) 4.4 pants.

(1)Ārzemniekam — jebkuras valsts, izņemot Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Andoras Firstistes, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Monako Firstistes, Sanmarīno Republikas vai Svētā Krēsla (Vatikāna pilsētvalsts), pilsonim —, kuram nav Latvijas Republikas izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ir pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā iesniegt valsts apdraudējuma novēršanai nepieciešamās ziņas par: 1) ceļojuma (ieceļošanas) mērķi; 2) plānoto uzturēšanās laiku un vietu; 3) ceļošanas maršrutu; 4) kontaktinformāciju; 5) tā vai tā tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem; 6) kandidēšanu vēlēšanās; 7) esošu vai bijušu valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu; 8) dienestu bruņotajos spēkos, specdienestā, robežsardzē, muitā vai iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā.

(2)Šā panta pirmajā daļā noteiktais pienākums neattiecas uz personu, kura bauda imunitāti un privilēģijas saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām vai kura dodas īstermiņa braucienā (arī tranzītā) oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalsts diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai.

(3)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ziņas tiek iekļautas valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā, un to glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šīm ziņām.

(4)Valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtē šā panta pirmās daļas prasības, to ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniedz par to ziņojumu Saeimai. 10 (03.04.2025. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 5.pants.

(1)(Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(2)Ja ārzemnieks Latvijas Republikā uzturējies ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju, pēc tās derīguma termiņa beigām viņš, neizbraucot no Latvijas Republikas vai citas Šengenas līguma dalībvalsts teritorijas, nav tiesīgs saņemt vīzu vai turpināt uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma

1. panta otrās daļas
2. punktu. Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut izsniegt vīzu, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(3)Ārzemniekam ir pienākums, ja to atbilstoši kompetencei pieprasa valsts iestāde, uzrādīt šā likuma 4. un 4.1 pantā noteiktos dokumentus, kā arī atļaut noņemt savu pirkstu nospiedumus.

(4)Ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas, līdz beidzies vai pārtraukts noteiktais nogaidīšanas periods vai stājies spēkā lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. 11 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 09.06.

1. un 21.06.
2. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 5.1 pants. Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieks vai tā ģimenes loceklis, pamatojoties uz akreditētas personas apliecību, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā visu akreditācijas laiku. 12 (23.04.
3. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 5.2 pants.

(1)Pētnieks, kam saistībā ar pētniecību ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa ietvaros uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai uz laiku līdz 180 dienām jebkurā 360 dienu laikposmā. Kopā ar pētnieku Latvijas Republikā var uzturēties arī viņa ģimenes loceklis, kuram ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta derīga ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā pētniekam un viņa ģimenes loceklim jābūt derīgam ceļošanas dokumentam.

(2)Pētnieks, kam ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar pētniecību izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī un kas plāno uzturēties Latvijas Republikā pētniecības darba veikšanai vairāk nekā 180 dienas, iesniedz pieteikumu vīzas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma

1. panta otro daļu vai pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma
2. panta pirmās daļas
3. punktu. Pētnieka ģimenes loceklis iesniedz pieteikumu vīzas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma
4. panta otro daļu vai pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma
5. panta ceturto daļu. 13 (21.06.
6. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 5.3 pants. Students, kas apgūst kopīgo studiju programmu, kuras īstenošanā kā viena no partnerinstitūcijām piedalās Latvijā akreditēta augstskola, un kam ilgtermiņa vīza vai termiņuzturēšanās atļauja izsniegta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir tiesīgs minētās vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa ietvaros ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 360 dienām, lai augstskolā Latvijas Republikā apgūtu daļu no attiecīgās studiju programmas. Uzturēšanās laikā Latvijas Republikā studentam jābūt derīgam ceļošanas dokumentam. Šis noteikums attiecas arī uz studentu, kurš koledžas vai augstskolas studiju programmas ietvaros piedalās starptautiskā studentu apmaiņas programmā. 14 (21.06.
7. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 5.4 pants. Ārzemnieks, kam Latvijas Republikā izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un kas pārceļas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, pētnieks vai students, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas daļu no pētniecības darba veic vai studiju programmas apgūst citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kam Latvijas Republikā izsniegta termiņuzturēšanās atļauja un kas pārcelts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, saskaņā ar šīs Eiropas Savienības dalībvalsts lūgumu ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā arī gadījumā, kad beidzies Latvijas Republikā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš vai tā ir anulēta. Šādas tiesības attiecas arī uz Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, pētnieka un komersanta ietvaros pārcelta darbinieka ģimenes locekli. 15 (08.06.
8. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 5.5 pants. Ārzemnieks, kam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, saimnieciskās aktivitātes veikšanas nolūkā ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā, pamatojoties uz attiecīgo Eiropas Savienības zilo karti un derīgu ceļošanas dokumentu. 16 (08.06.
9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 5.6 pants. Ja šā likuma 5.2, 5.3 vai 5.5 pantā minēto ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, ārzemnieks, šķērsojot valsts robežu, sniedz pierādījumus par ieceļošanas mērķa atbilstību šā likuma 5.2, 5.3 vai 5.5 pantā minētajiem nosacījumiem. Ja Latvijas Republikā ieceļo ārzemnieks, kam citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nav Šengenas līguma dalībvalsts, izsniegta Eiropas Savienības zilā karte, viņš, lai pieprasītu Eiropas Savienības zilo karti Latvijas Republikā, šķērsojot valsts robežu, uzrāda derīgu minētajā dalībvalstī izsniegtu Eiropas Savienības zilo karti un darba līgumu vai darba piedāvājumu augsti kvalificētai nodarbinātībai Latvijas Republikā uz vismaz sešu mēnešu laikposmu. Šāda ārzemnieka ģimenes loceklis uzrāda citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu uzturēšanās atļauju. 17 (08.06.
10. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 6.pants. Par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Ministru kabinets nosaka tās personu kategorijas, kuras ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas vai kurām, pieprasot vienotu vīzu, piemēro samazinātu valsts nodevas likmi. 18 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 26.02.
11. un 22.04.
12. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.) 7.pants. To nepilngadīgo ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets. 19 8.pants. Civiltiesiskā saistība, kuras termiņš pārsniedz laiku, kuru ārzemniekam atļauts uzturēties Latvijas Republikā, pati par sevi nevar būt par vīzas izsniegšanas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas pamatu. 20 9.pants.

(1)Ārzemniekam var piešķirt tiesības uz nodarbinātību: 1) ar ierobežojumiem, slēdzot darba līgumu ar noteiktu darba devēju noteiktā specialitātē (profesijā) vai uz nepilnu darba laiku vai slēdzot citu civiltiesisku līgumu, ja viņš vēlas būt nodarbināts; 2) komercdarbības veikšanai, ja viņš ir individuālais komersants, komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai pašnodarbināta persona; 3) bez ierobežojumiem.

(2)Lēmumu par nodarbinātības tiesību piešķiršanu iekļauj lēmumā par vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu. Tiesības uz nodarbinātību apliecina atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās atļaujā.

(3)Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā saistībā ar: 1) dalību viesizrādēs (vieskoncertos) kā radošs mākslinieks vai izpildītājmākslinieks vai kā izrāžu (koncertu) nodrošināšanā iesaistīts administratīvais vai tehniskais darbinieks un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas; 2) izglītības iestādes vai zinātniskās institūcijas, vai atsevišķa zinātnieka uzaicinājumu veikt zinātniskus pētījumus vai piedalīties izglītības programmu īstenošanā un paredzētais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas; 3) to, ka ir pētnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 5.2 panta pirmo daļu, un ir ievēlēts akadēmiskā amatā kādā no koledžām, augstskolām vai zinātniskajiem institūtiem Latvijas Republikā, vai ir students, kurš uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar šā likuma 5.3 pantu un kura nodarbinātība nepārsniedz 20 stundas nedēļā; 4) to, ka ir Latvijas kuģu reģistrā reģistrēta starptautiskus jūras reisus veicoša kuģa apkalpes loceklis; 5) to, ka ir ārvalstī reģistrēta starptautiskos pārvadājumus veicoša transportlīdzekļa apkalpes loceklis; 6) to, ka likumīgi strādā kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā un darba devējs viņu norīko darbā pakalpojumu sniegšanai Latvijā uz laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā; 7) to, ka ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants, valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai pašnodarbināta persona un uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas sešu mēnešu laikā; 8) to, ka ir komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kura uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā un kuram ir derīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta termiņuzturēšanās atļauja kā komersanta ietvaros pārceltam darbiniekam; 9) to, ka ir nodarbināts Latvijas Republikā un viņa uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz 14 dienas jebkurā 180 dienu periodā; 10) prakses veikšanu studiju programmas ietvaros; 11) atbilstošas profesionālās pieredzes iegūšanu kā stažierim ne vēlāk kā divus gadus pēc augstākās izglītības iegūšanas; 12) saimniecisko aktivitāti uz laiku līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā un viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte; 13) Eiropas Savienības zilās kartes pieprasīšanu Latvijas Republikā — ja viņam ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības zilā karte un no pieteikuma iesniegšanas brīža Pārvaldei pagājušas vismaz 30 dienas.

(4)Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams, ja notiesātais ārzemnieks, kas izcieš sodu izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, tiek nodarbināts Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajā kārtībā.

(41)Apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams, ja ārzemnieks likumīgi uzturas Latvijas Republikā un neierobežotu piekļuvi darba tirgum paredz Latvijas Republikai saistošs starptautiskais līgums.

(5)Tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķir ārzemniekam, kurš ir saņēmis: 1) pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā; 2) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais; 3) termiņuzturēšanās atļauju kā šīs daļas 2.punktā minētā ārzemnieka bērns un tiks nodarbināts atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai; 4) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka bijis Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā; 5) termiņuzturēšanās atļauju kā Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns vai kā viņa ģimenes loceklis; 6) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, vai kā šīs personas ģimenes loceklis; 7) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss; 8) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iecelta par aizbildni vai aizgādni Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim; 9) termiņuzturēšanās atļauju līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību; 10) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar to, ka pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā; 11) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 22.punktu, 23.1 panta otrās daļas

1. punktu vai 23.1 panta trešās daļas
2. punktu; 12) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kurai piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai kā šīs personas ģimenes loceklis, kas vienu gadu uzturējies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju un vēlas tikt nodarbināts Latvijas Republikā; 13) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura veikusi ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis; 14) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iegādājusies un kurai pieder nekustamais īpašums saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 29.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis; 15) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura veikusi finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 30.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis; 16) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra lēmumu, kas pieņemts saistībā ar valsts interesēm; 17) termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz iekšlietu ministra vai Pārvaldes priekšnieka lēmumu, kas pieņemts saistībā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem; 18) termiņuzturēšanās atļauju kā cilvēku tirdzniecības upuris; 19) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 25.punktu vai 23.1 panta trešās daļas
3. punktu; 20) termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 27.punktu; 21) (izslēgts ar 02.02.
4. likumu); 22) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļa personas apliecību, ja Latvijas Republikai ar attiecīgo valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts atbilstošs līgums vai arī vienošanās par savstarpējības principa piemērošanu; 23) patvēruma meklētāja personas dokumentu un nav saņēmis Pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt triju mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt; 24) termiņuzturēšanās atļauju kā persona, kura iegādājusies valsts bezprocentu vērtspapīrus saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 31.punktu, vai kā šīs personas ģimenes loceklis; 25) termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē pilna laika maģistra vai doktora studiju programmā, ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma; 26) termiņuzturēšanās atļauju kā tāda ārzemnieka ģimenes loceklis, kuram piešķirtas tiesības uz nodarbinātību pie noteikta darba devēja vai tiesības veikt komercdarbību; 27) vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju kā pētnieks; 28) termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar jauniešu darbu brīvdienās un kura ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem; 29) termiņuzturēšanās atļauju kā ārzemnieks, kuram viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), vai šāda ārzemnieka ģimenes loceklis.

(51)Ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā pie jebkura darba devēja, izņemot to ārzemnieku, kuram ir tiesības uz nodarbinātību saskaņā ar šā panta piektās daļas 25. punktu.

(52)Ja Latvijas Republikā ieceļo ārzemnieks, kuru uzaicina darbā uzņēmums atbilstoši šā panta desmitajai daļai, viņa nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus pieņem un izskata un vīzu vai uzturēšanās atļauju izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos.

(6)Kārtību, kādā ārzemniekam piešķir un atņem tiesības uz nodarbinātību, nosaka Ministru kabinets.

(7)Ministru kabinets nosaka to specialitāšu (profesiju) sarakstu, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki. Minētajā specialitātē (profesijā) uzaicinātajam ārzemniekam var piemērot šādus uzņemšanas nosacījumus: 1) ja tiek pieprasīta Eiropas Savienības zilā karte, darba samaksa atbilst Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2; 2) pārējos gadījumos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību pirms ārzemnieka uzaicināšanas nepieciešams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēt brīvu darba vietu, šai darba vietai jābūt brīvai ne mazāk kā 10 darbdienas.

(8)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā profesionālo pieredzi var atzīt par derīgu Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai attiecīgā specialitātē vai nozarē.

(9)Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā piesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, pamato tās nepieciešamību un sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru pieteiktās brīvās darba vietas aizpildīšanā, un kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūra sniedz atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību.

(10)Ministru kabinets nosaka jomas, kā arī prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuri darbam Latvijas Republikā ir tiesīgi uzaicināt ārzemniekus, kuru nodarbinātībai nepieciešamos dokumentus pieņem un izskata, lēmumus pieņem un dokumentus izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos. Ministru kabinets nosaka arī to valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šāda nodarbinātībai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas un izskatīšanas kārtība neattiecas. 21 (05.12.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 02.09.2021., 08.06.2023., 23.05.2024. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 9.1 pants.

(1)Uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pārvaldi vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.

(2)Ja atceļ sezonas darbiniekam izsniegto vīzu, jo darba devējs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu, vai komersants neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process, uzaicinātājs ir atbildīgs par kompensāciju izmaksu un citu atlikušo saistību izpildi, kuras viņam būtu nepieciešams ievērot, ja vīza sezonas darba veikšanai nebūtu atcelta.

(3)Pārvalde ir tiesīga pieņemt lēmumu par aizliegumu fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs: 1) sniedzis nepatiesas ziņas vai nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto informēšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam; 2) nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteikto izdevumu segšanas pienākumu, — uz laiku līdz vienam gadam. Ja uzaicinātājs lēmuma par aizlieguma noteikšanu darbības laikā šos izdevumus nav sedzis, Pārvalde var pieņemt atkārtotu lēmumu par aizliegumu uzaicināt ārzemnieku; 3) uzaicinājis ārzemnieku, kurš pārkāpis ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības vai kura uzturēšanās Latvijas Republikā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatojumam, — uz laiku līdz diviem gadiem; 4) pārkāpis ar ārzemnieku nodarbināšanu saistīto normatīvo aktu prasības vai nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā, — uz laiku līdz trim gadiem.

(4)Uzaicinātājam ir tiesības šā panta trešajā daļā minēto lēmumu apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(5)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(6)Šajā pantā minētā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(7)Lēmums, kas pieņemts saskaņā ar šā panta trešo daļu, neattiecas uz personas tiesībām uzaicināt laulāto vai pirmās pakāpes radiniekus.

(8)Šā panta pirmajā daļā minētās uzaicinātāja saistības beidzas, ja ārzemnieks ielūgumā, uzaicinājumā vai izsaukumā norādītajā termiņā izceļojis no Latvijas Republikas vai ja uzaicinātājs Pārvaldei paziņojis par ielūguma, uzaicinājuma vai izsaukuma atsaukšanu. 22 (22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019., 08.06.2023. un 23.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 08.06.2024.) II nodaļa Vīzas 10.pants.

(1)Ārzemniekam, ņemot vērā ieceļošanas mērķi, var izsniegt: 1) vienotu vīzu; 2) vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu; 3) lidostas tranzītvīzu; 4) ilgtermiņa vīzu.

(2)Šā panta pirmajā daļā minētās vīzas var būt paredzētas vienreizējai, divreizējai vai vairākkārtējai ieceļošanai.

(3)Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulā Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), noteiktajā kārtībā.

(4)Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās vīzas izsniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā. 23 (20.12.

1. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.) 11.pants.

(1)(Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(2)Ja ārzemnieka paredzētais uzturēšanās termiņš ir garāks par termiņu, uz kādu var izsniegt vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. jūlija regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)
3. panta
4. punkta "a" apakšpunktam, ārzemniekam var izsniegt ilgtermiņa vīzu, ja: 1) tās izsniegšana atbilst starptautisko tiesību normām vai Latvijas valsts interesēm; 2) tās izsniegšana ir saistīta ar nepārvaramu varu, būtiskiem personīgiem iemesliem vai humāniem apsvērumiem; 3) ārzemnieks nav Krievijas Federācijas pilsonis un vīzas izsniegšana ir saistīta ar nodarbinātību Latvijas Republikā vai uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai; 4) ārzemnieks ieceļo saistībā ar Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes un ārvalsts izglītības iestādes audzēkņu vai studentu apmaiņu vai kā brīvprātīgais.

(3)Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana ar darba devēju par sezonas darba veikšanu, izsniedz vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu periodā. Gadījumā, kad vīza izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus 12 mēnešu periodā, bet ārzemnieks vēlas turpināt sezonas darba tiesiskās attiecības ar to pašu darba devēju vai noslēgt jaunu sezonas darba līgumu ar citu darba devēju, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, pieprasīt jaunu vīzu, ja netiek pārsniegts šajā daļā noteiktais maksimālais uzturēšanās termiņš un jaunas vīzas pieteikums iesniegts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iepriekšējās vīzas derīguma termiņa beigām. Vīzas pieteikuma izskatīšanas laikā darba attiecības var nepārtraukt, ja tās paredzēts turpināt ar to pašu darba devēju.

(4)Ārzemniekam, kura ieceļošanas mērķis ir nodarbinātība, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, ilgtermiņa vīzu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju.

(5)Ārzemniekam, izņemot Krievijas Federācijas pilsoni, kura ieceļošanas mērķis ir saistīts ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālinātu darbu pie darba devēja, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, vai kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētai pašnodarbinātai personai, ilgtermiņa vīzu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. marta regulas (ES) Nr. 265/2010, ar kuru Šengenas nolīguma Īstenošanas konvenciju un regulu (EK) Nr. 562/2006 groza attiecībā uz tādu personu pārvietošanos, kurām ir ilgtermiņa vīzas,
3. panta
4. punktam var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar iespēju saņemt vēl vienu ilgtermiņa vīzu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja ārzemnieks pēc vīzas derīguma termiņa beigām vēlas turpināt uzturēšanos Latvijas Republikā, viņš ir tiesīgs, neizceļojot no Latvijas Republikas, ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju. Pēc atkārtotās vīzas derīguma termiņa beigām ārzemnieks turpmāko sešu mēnešu laikā nav tiesīgs saņemt jaunu ilgtermiņa vīzu Latvijas Republikā, pamatojoties uz to pašu vīzas pieprasīšanas iemeslu. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 22.04.2010., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 06.06.2019., 02.06.2022., 22.09.2022.un 08.06.
5. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 12.pants.

(1)Ārzemniekam šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi: 1) viņam ir derīgs ceļošanas dokuments; 2) viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti; 3) viņš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un uzturēšanās vietu, vai viņam ir ielūgums vai uzaicinājums. Ielūgums ir obligāts, ja fiziskā vai juridiskā persona uzskatāma par darba devēju atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un ir paredzējusi ārzemnieku nodarbināt, noslēdzot darba līgumu vai uzņēmuma līgumu; 4) viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu paredzamajā uzturēšanās laikā Latvijas Republikā vai Šengenas līguma dalībvalstīs, ieskaitot ārzemnieka nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības dēļ. Gadījumus, kad ārzemniekam drīkst izsniegt vīzu bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets.

(2)(Izslēgta ar 22.04.2010. likumu)

(3)Ministru kabineta noteiktos ielūguma apstiprināšanai vai vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Uzaicinātājs ielūguma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniedz tikai latviešu valodā. 25 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 20.12.2007., 22.04.2010., 09.06.2016. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 13.pants.

(1)Ministru kabinets nosaka ielūgumu apstiprināšanas kārtību, kā arī uzaicinājumu noformēšanas kārtību.

(2)Vīzas atbilstoši kompetencei izsniedz Pārvaldes, Valsts robežsardzes, pārstāvniecību vai Konsulārā departamenta vai citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Vīzu atbilstoši kompetencei pagarina Pārvaldes vai Konsulārā departamenta vai citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(21)Ja vīzu izsniedz pārstāvniecības amatpersona, ņem vērā šādus nosacījumus: 1) dokumentus vīzas pieprasīšanai iesniedz tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta; 2) ārzemnieks, kurš likumīgi, bet ne pastāvīgi uzturas citas valsts teritorijā, dokumentus vīzas pieprasīšanai var iesniegt tai pārstāvniecībai, kuras kompetencē ir teritorija, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja uzturēšanās vieta. Pārstāvniecība pieņem minētos dokumentus tikai tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs spēj pietiekami pamatot nepieciešamību iesniegt dokumentus attiecīgajai pārstāvniecībai.

(22)Pārstāvniecība ir tiesīga ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzu pieteikumiem pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam, noslēdzot deleģēšanas līgumu. Ja pārstāvniecība ilgtermiņa vīzu pieteikumu pieņemšanu deleģē ārpakalpojumu sniedzējam, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) 17., 43. un 44. pantā noteiktos sadarbības principus.

(3)Ministru kabinets nosaka robežšķērsošanas vietas, kurās var izsniegt vīzu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss).

(4)Vīzu izsniegšanas, reģistrēšanas, pagarināšanas, anulēšanas un atcelšanas kārtību, kā arī vīzu derīguma termiņu un vīzu dokumentu un datu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5)Pārstāvniecību teritoriālo kompetenci vīzu pieprasīšanai nosaka Ministru kabinets. Citu dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību kompetenci vīzu pieprasīšanai nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 21.06.

1. un 23.04.
2. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 14.pants. Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par ielūguma apstiprināšanu, atteikumu apstiprināt ielūgumu, apstiprināta ielūguma atcelšanu, vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, izsniegtas vīzas atcelšanu vai vīzas anulēšanu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.
3. un 26.05.
4. likumu, kas stājas spēkā 16.06.2011.) 15.pants. Lēmumu par ilgtermiņa vīzas izsniegšanu pieņem 15 dienu laikā pēc visu Ministru kabineta noteikto dokumentu iesniegšanas. Ja ilgtermiņa vīzas izsniegšanai nepieciešama papildu informācija vai pārbaude, lēmumu pieņem 60 dienu laikā. 28 (22.04.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.) 15.1 pants.

(1)Ielūguma apstiprināšanu atsaka vai apstiprinātu ielūgumu atceļ, ja: 1) konstatēts šā likuma 16.panta pirmās daļas 3., 6., 7., 9., 13., 15., 16., 17., 18., 19.,

1. vai
2. punktā minētais iemesls; 2) uzaicinātājs nav iesniedzis Ministru kabineta noteikumos norādītos ielūguma apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ielūguma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā; 3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas; 4) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta; 5) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku; 6) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku; 7) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu; 8) konstatēts, ka pēdējā gada laikā uzaicinātājs sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar darbinieku nodarbināšanu vai nodokļu samaksu; 9) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darba vietu vai darba vieta ir reģistrēta, bet nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību, vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajam; 10) konstatēts, ka Latvijas Republika nav par vīzas pieteikuma izskatīšanu atbildīgā valsts.

(11)Lēmumu par atteikumu apstiprināt ielūgumu vai par apstiprināta ielūguma atcelšanu noformē, aizpildot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(2)(Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(3)(Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(4)Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(41)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(42)Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt ielūgumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt saskaņā ar šā likuma 9.1 panta trešo daļu noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. 29 (22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011., 05.12.2013., 02.02.2017., 08.06.2023., 23.05.2024. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 16.pants.

(1)Ilgtermiņa vīzas izsniegšanu atsaka, ja: 1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiskā ceļā, tie ir viltoti vai ar tiem veiktas manipulācijas, vai ārzemnieks atsakās sniegt paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas pieprasīšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī; 2) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas; 3) ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim; 4) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku; 5) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot; 6) ārzemnieks iekļauts sarakstā; 7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu vai uzaicinājumu; 8) (izslēgts ar 05.12.

1. likumu); 9) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas; 10) ārzemnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā; 11) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu; 12) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā; 13) izbeidzies saskaņā ar šā likuma
2. panta otro daļu vai
3. panta trešo daļu noteiktais uzturēšanās termiņš; 14) konstatēts, ka uzaicinātājs miris vai nespēj izpildīt šā likuma 9.1 pantā noteikto; 15) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā; 16) konstatēts, ka ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā; 17) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti vīzas pieprasīšanai, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā; 18) (izslēgts no 01.07.
4. ar 05.12.
5. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 23.punktu); 19) ārzemnieks pēdējo piecu gadu laikā ir bijis izraidīts no Latvijas Republikas un viņš vai viņa uzaicinātājs nav sedzis izdevumus, kas saistīti ar izbraukšanas rīkojuma izpildi vai ārzemnieka piespiedu izraidīšanu; 20) konstatēts, ka ārzemnieks pēdējā gada laikā vairākkārt pārkāpis noteikumus par ieceļošanu vai uzturēšanos Latvijas Republikā vai citā Šengenas līguma dalībvalstī vai izmantojis iepriekš izsniegto vīzu neatbilstoši deklarētajam ieceļošanas mērķim; 21) ārzemnieks ir persona, kas komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, administrators vai likvidators, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists, ja attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu; 22) ārzemnieks ir persona, kas komercreģistrā reģistrēta kā personālsabiedrības biedrs, kuram ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, administrators, likvidators, valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai individuālais komersants, vai pašnodarbinātā persona un iepriekšējā gada laikā ir pieļauti pārkāpumi, kas saistīti ar ārzemnieku nodarbināšanu un nodokļu samaksu; 23) ārzemnieks pēdējā gada laikā bijis nodarbināts, bet viņam nebija tiesību uz nodarbinātību; 24) uzaicinātājs, kurš uzaicina sezonas darbā ārzemnieku, ir pieteicis sava komersanta maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process, vai komersants ir likvidēts, vai netiek veikta saimnieciskā darbība.

(2)Izsniegto ilgtermiņa vīzu anulē, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir pastāvējuši vīzas izsniegšanas brīdī, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes.

(3)Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas vai ārzemniekam izsniegta cita vīza, vai to lūdzis ārzemnieks vai uzaicinātājs, vai nepastāv šā likuma 11. panta otrajā vai trešajā daļā minētie apstākļi, kas bija par pamatu vīzas izsniegšanai.

(4)Pārvaldes priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu pilnvarotas amatpersonas var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārzemniekam, pastāvot šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

(5)(Izslēgta ar 05.12.

1. likumu) 30 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 24.11.2005., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 05.12.2013., 29.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.
2. un 08.06.
3. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 17.pants.

(1)Lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu pieņem šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonas. Amatpersona, pieņemot lēmumu par vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu, piemērojamo tiesību normu ietvaros ņem vērā arī valsts interešu aizsardzības principu — veicināt valsts drošības interešu aizsardzību.

(2)Lēmumu par šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās vīzas izsniegšanu vai pagarināšanu, par atteikumu izsniegt vai pagarināt šādu vīzu, par vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija regulu Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss). Lēmums par atteikumu izsniegt vai pagarināt vīzu, kā arī par vīzas anulēšanu vai atcelšanu stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(21)Lēmumu par atteikumu izsniegt vai pagarināt šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punktā minēto vīzu vai lēmumu par šīs vīzas anulēšanu vai atcelšanu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu nosaka Ministru kabinets.

(3)Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atcelšanu 30 dienu laikā pēc tā paziņošanas dienas apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu un citus dokumentus latviešu, angļu vai krievu valodā: 1) Konsulārā departamenta direktoram, ja lēmumu pieņēmusi pārstāvniecības amatpersona vai Konsulārā departamenta amatpersona; 2) ārlietu ministram, ja lēmumu pieņēmis Konsulārā departamenta direktors; 3) Pārvaldes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Pārvaldes amatpersona; 4) Valsts robežsardzes priekšniekam, ja lēmumu pieņēmusi Valsts robežsardzes amatpersona.

(4)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā ārzemnieks var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5)Minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6)Pieteikuma iesniegšana tiesā nerada ārzemniekam tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.

(7)Administratīvā rajona tiesa, pieņemot nolēmumu šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā, pārbauda šā panta otrajā un trešajā daļā minētā lēmuma atbilstību normatīvajiem aktiem.

(8)Lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav nepieciešama administratīvā procesa dalībnieku piekrišana.

(9)(Izslēgta ar 05.12.2013. likumu)

(10)(Izslēgta ar 05.12.

1. likumu) 31 (26.05.
2. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.
3. un 02.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2017.) II1 nodaļa Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma(Nodaļa 24.02.
5. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.
6. Nodaļa piemērojama pārejas noteikumu
7. punkta noteiktajā kārtībā) 17.1 pants.

(1)Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienības pienākumus saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 8. panta 1. un 2. punktu veic Valsts robežsardze.

(2)Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Nodokļu un muitas policijas pilnvarotas amatpersonas atbilstoši kompetencei datus ievada, pārbauda, atjaunina, pārskata un izņem no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240 34. un 35. pantu.

(3)Regulas Nr. 2018/1240

1. panta
2. punkta "b" apakšpunktā minētās Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas valsts vienotās saskarnes, regulas Nr. 2018/1240
3. panta
4. punkta "c" apakšpunktā minētās komunikācijas infrastruktūras, kā arī nacionālo komponenšu tehnisko darbību nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. 32 (24.02.
5. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.
6. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
7. Pants piemērojams pārejas noteikumu
8. punkta noteiktajā kārtībā) 17.2 pants.

(1)Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze ir centrālais piekļuves punkts regulas Nr. 2018/1240

1. panta
2. punkta izpratnē. Saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240
3. panta
4. punktu piekļuve Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem ir tikai šo iestāžu pilnvarotajām amatpersonām.

(2)Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Nodokļu un muitas policijas izraudzītajām struktūrvienībām ir tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot šā panta trešo daļu un regulas Nr. 2018/1240 51. un 52. pantu.

(3)Šā panta otrajā daļā minēto iestāžu izraudzītās struktūrvienības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus, ievērojot regulas Nr. 2018/1240

1. un
2. pantu, saņem šādā veidā: 1) Valsts policijas izraudzītā struktūrvienība — ar tās Valsts policijas pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem; 2) Valsts drošības dienesta, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Militārās policijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts drošības dienesta pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem; 3) Valsts robežsardzes un Nodokļu un muitas policijas izraudzītās struktūrvienības — ar tās Valsts robežsardzes pilnvarotās amatpersonas starpniecību, kurai piešķirtas piekļuves tiesības Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātajiem datiem.

(4)Valsts drošības dienests, Valsts policija un Valsts robežsardze atbilstoši kompetencei un sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru un šā panta otrajā daļā minētajām iestādēm sagatavo ziņojumu saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240

1. panta
2. punktu. 33 (24.02.
3. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.09.
4. likumu, kas stājas spēkā 01.01.
5. Pants piemērojams pārejas noteikumu
6. punkta noteiktajā kārtībā) 17.3 pants. Datu valsts inspekcija veic revīziju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240
7. panta
8. punktu. 34 (24.02.
9. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.03.
10. Pants piemērojams pārejas noteikumu
11. punkta noteiktajā kārtībā) III nodaļa Atteikums ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā 18.pants.

(1)Lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu Nr. 2016/399.

(2)Valsts robežsardzes amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā, nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks.

(3)Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes

1. gada
2. marta regulas Nr. 2016/399
3. panta
4. punkta "c" apakšpunkta nosacījumus, var atļaut ieceļot Latvijas Republikā ārzemniekam, kurš neatbilst ieceļošanas nosacījumiem. 35 (20.12.
5. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.
6. un 02.02.
7. likumu, kas stājas spēkā 02.03.2017.) 19.pants. 36 (Izslēgts ar 24.11.
8. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.) 20.pants.

(1)Ārzemniekam ir tiesības lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā 30 dienu laikā pēc tā pieņemšanas apstrīdēt pārstāvniecībā.

(2)Šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu izskata Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4)Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 37 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.) 21.pants.

(1)Pārvadātājs pārliecinās, ka ārzemniekam, kuru tas pārvadā, ir šādi ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešamie dokumenti: 1) derīgs ceļošanas dokuments, kas atbilst šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunktā minētajām prasībām; 2) derīga vīza, uzturēšanās atļauja vai ceļošanas atļauja.

(11)Par to, vai ārzemniekam ir ceļošanas atļauja, pārvadātājs pārliecinās regulas Nr. 2018/1240 13. panta 3. punktā un 45. pantā noteiktajā kārtībā.

(2)Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas ārzemnieku nogādājis Latvijas Republikā, nogādā ārzemnieku atpakaļ valstī, no kuras viņš atvests, vai valstī, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkurā citā valstī, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta, ja: 1) pieņemts lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā; 2) nākamais pārvadātājs, kuram jānogādā galamērķa valstī vai nākamajā valstī ārzemnieks, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atsakās to darīt; 3) ārzemniekam, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, galamērķa valsts vai nākamā valsts atsaka ieceļošanu un nosūta viņu atpakaļ uz Latvijas Republiku.

(3)Izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka aizturēšanu, turēšanu apsardzībā un piespiedu izraidīšanu, sedz pārvadātājs. Izdevumu noteikšanas un piedziņas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4)Šā panta pirmajā daļā noteiktais pārvadātāja pienākums pārliecināties par derīgas ceļošanas atļaujas esību neattiecas uz dzelzceļa pārvadātāju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1240

1. panta
2. punktu. 38 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 26.05.2011., 05.12.2013., 06.06.
3. un 24.02.
4. likumu, kas stājas spēkā 24.03.
5. Pirmā, 1.1 un ceturtā daļa piemērojama pārejas noteikumu
6. un
7. punkta noteiktajā kārtībā) IV nodaļa Uzturēšanās atļaujas 22.pants.

(1)Ārzemniekam var izsniegt: 1) termiņuzturēšanās atļauju; 2) pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

(2)Termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Termiņuzturēšanās atļaujai, kura izsniegta Eiropas Savienības zilās kartes turētājam vai saskaņā ar šā likuma

1. panta pirmās daļas
2. punktu vai kuras atlikušais derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu un trīs mēnešus, nenosaka reģistrācijas termiņu. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrē reizi piecos gados.

(3)Izsaukumu apstiprina un termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniedz, reģistrē un anulē Pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4)Ministru kabineta noteiktos izsaukuma apstiprināšanai vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumus sniedz tikai latviešu valodā. 39 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 08.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2023.) 22.1 pants.

(1)Izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai apstiprināto izsaukumu atceļ, ja: 1) uzaicinātājs nav iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus, kas paredzēti Ministru kabineta noteikumos par izsaukumu apstiprināšanas kārtību, vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiskā ceļā, tie ir viltoti vai ar tiem veiktas manipulācijas, vai uzaicinātājs atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar izsaukuma apstiprināšanu un uzaicināmā ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā; 2) uzaicinātais ārzemnieks iekļauts sarakstā; 3) konstatēts, ka uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas; 4) kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam atteiktu ieceļošanu; 5) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta; 6) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālās imigrācijas risku; 7) konstatēts, ka uzaicinātajam ārzemniekam ir noteikts ieceļošanas aizliegums Šengenas teritorijā; 8) uzaicinātājs rakstveidā atsaucis izsaukumu; 9) uzaicinātājs ir zaudējis tiesības uzturēties Latvijas Republikā; 10) uzaicinātājs ir zaudējis šajā likumā noteiktās tiesības uzaicināt ārzemnieku; 11) konstatēts, ka ārzemnieks, uzturoties Latvijas Republikā, pēdējo piecu gadu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegti dokumenti izsaukuma apstiprināšanai, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu un normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis uzlikto naudas sodu, izņemot gadījumu, kad administratīvā akta darbība ir apturēta vai tiesas nolēmums par naudas soda samaksu nav stājies spēkā; 12) uzaicinātāja komercsabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts saskaņā ar Komerclikumu; 13) ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā nav reģistrējis brīvu darba vietu vai darba vieta ir reģistrēta, bet nav saņemts Nodarbinātības valsts aģentūras atzinums par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību, vai uzaicinātā ārzemnieka kvalifikācija vai nodarbināšanas nosacījumi neatbilst reģistrētās brīvās darba vietas pieteikumā norādītajam; 14) ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieka patiesais uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas mērķis neatbilst iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim; 15) ir pamats uzskatīt, ka komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, ir nodibināts vai darbojas galvenokārt tādēļ, lai atvieglotu ārzemnieku ieceļošanu; 16) komersants, kurš uzaicinājis darbā ārzemnieku, neveic komercdarbību, ir likvidēts, pieteicis maksātnespēju vai ir uzsākts komersanta maksātnespējas process.

(11)Lēmumu par atteikumu apstiprināt izsaukumu vai par apstiprināta izsaukuma atcelšanu noformē, aizpildot veidlapu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(2)(Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(3)(Izslēgta ar 23.05.2024. likumu)

(4)Uzaicinātājam ir tiesības šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu 30 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārvaldes priekšniekam.

(41)Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu uzaicinātājs likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(42)Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5)Pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var atļaut apstiprināt izsaukumu šajā pantā minētajos gadījumos vai samazināt saskaņā ar šā likuma 9.1 panta trešo daļu noteikto aizlieguma termiņu, ja uzaicinātā ārzemnieka ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīta ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem. 40 (22.04.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.05.2011., 05.12.2013., 09.06.2016., 02.02.2017., 08.06.2023., 23.05.2024. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 23.pants.

(1)Termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt: 1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei; 2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants; 3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 euro; 4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona; 5) (izslēgts ar 24.11.2005. likumu); 6) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Eiropas Savienības zilo karti izsniedz uz laiku līdz diviem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilo karti pieprasa uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, to izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem; 61) uz laiku līdz trim gadiem, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā; 62) uz laiku līdz vienam gadam, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris; 7) (izslēgts ar 06.04.2006. likumu); 8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām ārzemnieks turpmāko divu gadu laikā nav tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim; 81) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis; 9) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem; 10) uz mācību laiku, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar izglītības iegūšanu akreditētā izglītības iestādē pamatizglītības vai vidējās izglītības posmā, izglītības ieguvi uzsākot pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; 101) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku; 11) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē; 12) uz šā likuma 25., 26., 30. un 31.pantā minēto laiku; 13) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss; 14) uz laiku, kāds nepieciešams tāda starptautiska līguma vai projekta īstenošanai, kurā piedalās Latvijas Republika, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona; 15) uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu; 16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu; 17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņam nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādnību, vai ja viņš spēj pierādīt regulāras personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar nepilngadīgo Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni; 18) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks ir iestājies normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētā klosterī; 19) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar audzēkņu vai studentu apmaiņu vai cita uzdevuma veikšanu; 191) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja ārzemnieks pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai; 20) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk par gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 21) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai ārzemnieks uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā; 22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, izceļojot uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas; 23) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu; 24) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība; 25) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks nav izpildījis šā likuma 24.panta piektās daļas nosacījumu un viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar:

1. a)šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktu vai 25.panta otro daļu,
2. b)šā likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktu (ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma 23.panta trešo daļu),
3. c)šā likuma 28.panta otro daļu; 26) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, viņam ir pietiekami iztikas līdzekļi un viņš ir sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu; 27) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kuram pirms bezvalstnieka statusa piešķiršanas Latvijas Republikā bijusi izsniegta uzturēšanās atļauja saskaņā ar citu ieceļošanas mērķi; 28) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:
4. a)50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,
5. b)100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,
6. c)100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas komersantiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro; 29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētā vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagastā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām vai administratīvajā teritorijā ietilpstošajām teritoriālā iedalījuma vienībām — ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
7. a)viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,
8. b)kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,
9. c)nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošu normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,
10. d)nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ikšķiles vai Saulkrastu pilsētas vai Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novada, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu pagasta, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto vērtību, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, — katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,
11. e)pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,
12. f)nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme; 30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000 euro; 31) (izslēgts ar 23.04.2026. likumu); 32) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš; 33) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Andoras Firstistes, Lihtenšteinas Firstistes, Monako Firstistes vai Sanmarīno Republikas pilsonis, kurš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 5. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi:
13. a)triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, ārzemnieks ir reģistrēts kā valdes loceklis ne ilgāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes,
14. b)12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas ārzemnieks ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 4. panta 1. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību; 34) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemniekam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(2)Ministru kabinets izdod noteikumus, kas paredz kritērijus (ņemot vērā samaksātos nodokļus, apgrozījumu, nodarbināto skaitu, peļņu u.c.), lai konstatētu, ka komercsabiedrība, ārzemju komersanta filiāle, individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona veic aktīvu saimniecisko darbību un dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai vai ārvalsts komersanta pārstāvniecība veic aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība, kā arī, ievērojot Latvijas Republikas ekonomiskās un iekšējās drošības intereses, ir tiesīgs noteikt komercdarbības ierobežojumus ārzemniekiem.

(3)Šajā likumā neparedzētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem piešķir: 1) iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm; 2) Pārvaldes priekšnieks, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem; 3) attiecībā uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem — iekšlietu ministrs, ja tas atbilst Latvijas valsts interesēm vai starptautiskajām tiesību normām vai ir saistīts ar humāniem apsvērumiem.

(4)Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka laulātajam, ārzemnieka vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(41)Šā panta pirmās daļas

1. un
2. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī ārzemnieka ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē.

(5)(Izslēgta ar 22.04.2010. likumu)

(6)Procesa virzītājam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem.

(7)Ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, kā arī nepilngadīgam ārzemniekam, kurš, nelikumīgi uzturoties Latvijas Republikā, ticis nelikumīgi nodarbināts, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņš vērsies tiesā ar pieteikumu par neizmaksātās darba samaksas piedziņu no darba devēja. Termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt atkārtoti, ja tiesas process par darba samaksas piedziņu no darba devēja nav pabeigts vai neizmaksātā darba samaksa no darba devēja nav saņemta. Pirmreizējo un atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz vienu gadu. Īpaši ekspluatējoši darba apstākļi ir tādi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas rada ļoti nesamērīgas atšķirības starp likumīgi nodarbinātu darbinieku darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem un tāda ārzemnieka darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kurš Latvijas Republikā uzturas nelikumīgi, kā arī atšķirības dzimumu diskriminācijas vai cita veida diskriminācijas dēļ vai atšķirības, kas ietekmē ārzemnieka drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī aizskar viņa cieņu.

(71)Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "a" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 40 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 3300 euro.

(72)Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.punkta "b" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (neieskaitot šajā nodokļu maksājumu kopsummā to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300 euro.

(73)Ārzemniekam, kuram saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28.,

1. vai
2. punktu ir izsniegta vai bija izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ir tiesības atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja joprojām pastāv tās izsniegšanai nepieciešamie nosacījumi un viņš, atkārtoti saņemot termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā 5000 euro. Ja atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasa vēlāk nekā 90 dienu laikā pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām vai mainās investīciju objekts, piemēro šā panta nosacījumus, kuri attiecas uz pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu.

(74)Ārzemniekam saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28. punkta "c" apakšpunktu izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma laikā kapitālsabiedrība, kurā šis ārzemnieks veicis ieguldījumu, katrā pārskata gadā atbilstoši nodokļu deklarācijās norādītajam iemaksā valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodokļu maksājumus, kuru kopsumma nav mazāka par 100 000 euro (šajā kopsummā neieskaitot to nodokļu maksājumu summas, kas ir atmaksātas vai atmaksājamas no valsts budžeta), bet par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts budžetā un pašvaldību budžetos iemaksātā nodokļu maksājumu kopsumma vidēji mēnesī ir ne mazāka par 8300 euro. Nodokļu maksājumu kopsummā ieskaita arī Latvijas Republikā reģistrēto meitas komersantu veiktos nodokļu maksājumus.

(8)Ārzemnieka veikto maksājumu šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31.punktā noteiktajos gadījumos, kā arī 7.3 daļā noteiktajā gadījumā ieskaita valsts pamatbudžeta programmai "Ekonomikas attīstības programma" atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus. Maksājums ir vienreizējs un netiek atmaksāts, izņemot Ministru kabineta noteikumos minētos gadījumus. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanu, bet līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Attiecīgo valsts budžeta programmu administrē Ekonomikas ministrija.

(9)Ārzemniekiem — trešo valstu valstspiederīgajiem — uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem var tikt apturēta termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu izsniegšana. Ministru kabinets, izvērtējis ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, izdod noteikumus, kuros paredz, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana.

(10)Izskatot dokumentus, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktu iesniegti termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai līdz šā panta devītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro noteikumus, kuri bija spēkā līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai.

(11)Pēc tam kad beidzies saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.1 vai 6.2 punktu izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš, ārzemnieks ir tiesīgs atkārtoti pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(12)Šā panta pirmās daļas 33. punktā noteiktās termiņuzturēšanās atļaujas vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai izsniedz ne vairāk kā pieciem ārzemniekiem. Ja visi ārzemnieki pieteikumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai vienas un tās pašas aktivitātes īstenošanai neiesniedz vienlaikus, termiņuzturēšanās atļauju piešķir uz termiņu, kas nepārsniedz laiku, uz kādu tā piešķirta pirmajam ārzemniekam, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju minētās aktivitātes īstenošanai.

(13)Ārzemnieks, kuram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja saskaņā ar šā panta pirmās daļas

1. punktu, nedrīkst būt nodarbināts pie cita darba devēja vai komercreģistrā reģistrēta amatpersona citā kapitālsabiedrībā. 41 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.2005., 06.04.2006., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 20.01.2011., 26.05.2011., 05.12.2013., 08.05.2014., 29.05.2014., 09.06.2016., 02.02.2017., 21.06.2018., 06.06.2019., 02.09.2021., 22.09.2022., 08.06.2023., 23.05.
2. un 23.04.
3. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 23.1 pants.

(1)Krievijas Federācijas pilsoņiem un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju tikai šā likuma 23. panta trešajā, sestajā un septītajā daļā un šajā pantā minētajos gadījumos.

(2)Krievijas Federācijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju: 1) ja tā tiek pieprasīta saskaņā ar šā likuma 25., 26.,

1. un
2. pantā noteikto; 2) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar nodarbinātību, kas noteikta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; 3) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā ir saistīta ar dalību zinātniskās sadarbības projektā, kas tiek īstenots kopīgi ar Zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju, vai studijām akreditētā studiju programmā Latvijas Republikā akreditētā augstskolā vai koledžā, vai praksi studiju programmas ietvaros un ja šādas uzturēšanās tiesības noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem; 4) uz laiku, uz kādu viņam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss; 5) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība; 6) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņam nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādnību, vai ja viņš spēj pierādīt regulāras personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar nepilngadīgo Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni; 7) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 8) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā; 9) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas; 10) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja; 11) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar dalību pētniecības projektā vai studijām izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš; 12) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību; 13) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(3)Baltkrievijas Republikas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju: 1) reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja viņš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz trešajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz trešajai pakāpei; 2) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants; 3) uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārvalsts komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz komercreģistrā reģistrētu sabiedrības ar ierobežotu atbildību amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls nav mazāks par 2800 euro; 4) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir pašnodarbināta persona; 5) uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Ja Eiropas Savienības zilā karte tiek pieprasīta uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, to attiecīgi izsniedz uz laiku, kas par trim mēnešiem pārsniedz darba līguma termiņu; 6) uz laiku līdz trim gadiem, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbināts vadītāja vai speciālista amatā; 7) uz laiku līdz vienam gadam, ja viņš pieprasa termiņuzturēšanās atļauju kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks stažieris; 8) uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, ja viņš ir ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis un ārvalsts komersants reģistrēts ārvalstī vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas, pēdējā gada laikā nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku, tā gada apgrozījums pārsniedz 10 miljonus euro un tam nav nodokļu maksājumu parādu. Pēc šajā punktā minētā termiņa beigām persona turpmāko divu gadu laikā nav tiesīga pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju šajā punktā norādītajam mērķim; 9) uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja viņš ir Latvijas Republikā reģistrētas ārvalsts aviosabiedrības pārstāvniecības pārstāvis; 10) uz laiku, kāds minēts ar zinātnisko institūciju reģistrā iekļautu zinātnisko institūciju noslēgtā zinātniskās sadarbības līgumā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem; 11) uz Latvijas Republikā akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku, izņemot šā likuma

1. panta pirmās daļas 10.1 punktā minētos gadījumus; 12) uz laiku, kas par četriem mēnešiem pārsniedz Latvijas Republikā akreditētas augstskolas vai koledžas pilna laika studenta studiju laiku; 13) uz laiku, kāds norādīts līgumā par ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē; 14) uz šā likuma 25., 26.,
2. un
3. pantā minēto laiku; 15) uz laiku, uz kādu Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā viņam piešķirts alternatīvais statuss; 16) uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskas darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu; 17) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņam nodibināta aizbildnība vai aizgādnība vai viņš ir aizbildnis vai aizgādnis Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim. Nepilngadīga Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja nepilngadīgajam Latvijas pilsonim vai Latvijas nepilsonim Latvijas Republikā nav cita aizbildņa, kurš veic ikdienas faktisko aizgādnību, vai ja viņš spēj pierādīt regulāras personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar nepilngadīgo Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni; 18) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja viņš termiņuzturēšanās atļauju pieprasa kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms uzturēšanās atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst paredzamajai stažēšanās jomai; 19) uz laiku līdz dienai, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu un bērna dzīvesvietas noteikšanu, vai līdz dienai, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet ne ilgāk kā uz gadu, ja laulību šķir un laulībā ir bērns, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis; 20) uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai nepieciešams, lai viņš uzturētos Latvijas Republikā līdz krimināllietas izmeklēšanas pabeigšanai vai izskatīšanai tiesā; 21) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš, iepriekš izceļojot no Latvijas Republikas uz citu valsti, zaudējis Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā un ja viņš uzturēšanās atļauju pieprasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc izceļošanas no Latvijas; 22) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam ir derīga citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja un nav pamata pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar kādu citu šīs daļas noteikumu; 23) uz laiku, uz kādu viņam saskaņā ar Patvēruma likumu piešķirta pagaidu aizsardzība; 24) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš nav izpildījis šā likuma
4. panta piektās daļas nosacījumu, bet viņam ir tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar: a) šā likuma
5. panta pirmās daļas 2.,
6. un
7. punktu vai
8. panta otro daļu, b) šā likuma
9. panta pirmās daļas
10. punktu (ja viņš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, kas izsniegta saskaņā ar šā likuma
11. panta trešo daļu), c) šā likuma
12. panta otro daļu; 25) (izslēgts ar 23.04.
13. likumu); 26) uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projekta ietvaros Latvijas Republikā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš; 27) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja viņš Latvijas Republikā plāno īstenot aktivitātes, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma
14. panta
15. punktam, un pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas saskaņā ar šo punktu tiek izpildīti šādi nosacījumi: a) triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, viņš ir reģistrēts kā valdes loceklis ne agrāk kā pirms gada komercreģistrā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kuras ietvaros viņš plāno īstenot minētās aktivitātes, b) 12 mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas viņš ir iesniedzis informāciju par saņemto agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma
16. panta
17. punktā noteiktajā apmērā vai ir iesniedzis progresa pārskatu par kapitālsabiedrības īstenotajām aktivitātēm šajā periodā, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība turpina inovatīvā produkta izstrādi, ražošanu vai attīstīšanu; 28) (izslēgts ar 23.04.
18. likumu); 29) uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņam bija piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas bija nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību; 30) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņam viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs).

(4)Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa laulātajam, Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgajiem (arī aizbildnībā esošajiem) bērniem un aizgādnībā esošajām personām. Ja bērns uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas laikā bijis nepilngadīgs, pēc pilngadības sasniegšanas uz viņu attiecina šā likuma 29. panta nosacījumus.

(5)Šā panta otrās daļas

1. un
2. punktā un trešās daļas
3. un
4. punktā minētajos gadījumos termiņuzturēšanās atļauju uz Krievijas Federācijas pilsonim vai Baltkrievijas Republikas pilsonim izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņu ir tiesības pieprasīt arī Krievijas Federācijas pilsoņa vai Baltkrievijas Republikas pilsoņa ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē. 42 (22.09.
5. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.
6. un 23.04.
7. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 24.pants.

(1)Pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības pieprasīt: 1) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgajam bērnam; 2) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulātajam saskaņā ar šā likuma

1. vai 26.pantu, kā arī laulātā bērnam saskaņā ar šā likuma 29.pantu; 3) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem saskaņā ar šā likuma 30.pantu; 4) (izslēgts ar 20.12.
2. likumu); 5) (izslēgts ar 02.02.
3. likumu); 6) ārzemniekam, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā saskaņā ar šā likuma 31.pantu; 7) ārzemniekam, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām; 8) (izslēgts ar 22.09.
4. likumu; sk. pārejas noteikumu
5. un
6. punktu); 9) ārzemniekam, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts bēgļa statuss, un viņa ģimenes loceklim Patvēruma likuma izpratnē; 10) (izslēgts ar 08.06.
7. likumu); 11) (izslēgts ar 08.06.
8. likumu).

(2)Šajā likumā neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm.

(3)Šā panta pirmās daļas

1. punkta nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību vai studiju laiku saskaņā ar šā likuma
2. panta pirmās daļas
3. vai 10.1 punktu, 23.1 panta otrās daļas
4. punktu vai 23.1 panta trešās daļas
5. vai
6. punktu, kā arī uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis saskaņā ar šā likuma
7. panta sesto daļu kā ārzemnieks, kas nav Savienības pilsonis un ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, un uz viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu.

(4)(Izslēgta ar 22.09.

1. likumu; sk. pārejas noteikumu
2. punktu)

(5)Šā panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētais ārzemnieks ir tiesīgs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš ir apguvis valsts valodu. Valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību, atvieglojumus valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanā, kā arī tādu personu kategorijas, kuras ilgstošu vai nenovēršamu veselības traucējumu dēļ atbrīvojamas no valsts valodas prasmes pārbaudes, un citu attiecīga apjoma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu atzīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(51)Par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(6)(Izslēgta ar 22.04.2010. likumu)

(7)Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 6.punktā minētajos gadījumos ārzemnieks var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus pirms pēdējās termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām.

(8)Uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz vienu gadu. Prombūtne uzskatāma par attaisnotu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (ārzemnieka slimība vai nepārvarama vara). Nepārtrauktas uzturēšanās laikā ieskaita akreditētas izglītības iestādes audzēkņa mācību laiku vai pilna laika studējošā studiju laiku Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā pusi no minētā laika, kā arī Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā dienestā esošas personas dienesta laiku ārvalstīs (tas attiecas arī uz laulāto un apgādībā esošu bērnu, kas ar viņu uzturas ārvalstīs). 43 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 24.11.2005., 06.04.2006., 25.01.2007., 20.12.2007., 22.04.2010., 26.05.2011., 02.02.2017., 08.06.2023. un 23.04.2026. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2026.) 25.pants.

(1)Ārzemnieks, kurš ir Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa laulātais, ir tiesīgs pieprasīt: 1) pirmo reizi iesniedzot dokumentus, — termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;