Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam

Ministru kabineta rīkojums Nr. 967 Rīgā

1. gada
2. decembrī (prot. Nr. 66
3. §) Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–
4. gadam
5. Apstiprināt Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–
6. gadam (turpmāk – pamatnostādnes). 2
7. Noteikt Labklājības ministriju, Pārresoru koordinācijas centru (Demogrāfisko lietu centru) un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā un uzdevumu izpildes koordinēšanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu. Minētās institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. 3
8. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz
9. gada
10. maijam iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem. 4
11. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru un Izglītības un zinātnes ministriju sagatavot un labklājības ministram līdz
12. gada
13. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā: 4.
14. pamatnostādņu īstenošanas plānu 2026.–
15. gadam; 4.
16. pamatnostādņu īstenošanas starpposma ietekmes izvērtējumu. 5
17. Šā rīkojuma
18. punktā minētajām institūcijām pamatnostādnēs iekļautos pasākumus
19. gadā īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, bet jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai
20. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. 6
21. Pārresoru koordinācijas centram (Demogrāfisko lietu centram) sagatavot un līdz
22. gada
23. februārim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu
24. mērķa "Tautas ataudze Latvijā" īstenošanas plānu 2023.–
25. gada plānošanas periodam "Tautas ataudzes stratēģija
26. gadam". 7
27. Lai nodrošinātu Pārresoru koordinācijas centram pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi pēc tā likvidācijas: 7.
28. Ministru prezidenta izveidotajai Pārresoru koordinācijas centra likvidācijas komisijai, izpildot Ministru kabineta
29. gada
30. novembra rīkojuma Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" 3.
31. apakšpunktā doto uzdevumu, nodrošināt Pārresoru koordinācijas centra materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju un materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu, saistību, kā arī arhīva un lietvedības nodošanu Labklājības ministrijai iepriekš ar Labklājības ministriju saskaņotajā daļā, kas saistīta ar Pārresoru koordinācijas centram pamatnostādnēs noteiktajiem uzdevumiem. 7.
32. Valsts kancelejai, izpildot Ministru kabineta
33. gada
34. novembra rīkojuma Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" 4.
35. apakšpunktā doto uzdevumu, sadarbībā ar Labklājības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru
36. gadā un turpmāk ir gadu nodrošināt apropriācijas pārdali no Pārresoru koordinācijas centra uz Labklājības ministriju, vienlaikus pārdalot Labklājības ministrijai attiecīgo amata vietu skaitu un finansējumu amata vietu nodrošināšanai. 8 Ministru prezidents A. K. Kariņš Labklājības ministre E. Siliņa (Ministru kabineta
37. gada
38. decembra rīkojums Nr. 967) BĒRNU, JAUNATNES UN ĢIMENES ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2022.–
39. GADAM SATURSIZMANTOTIE SAĪSINĀJUMIIZMANTOTIE TERMINI (šī dokumenta ietvarā)KOPSAVILKUMSBĒRNU, JAUNATNES UN ĢIMENES POLITIKAS PAMATPRINCIPIPOLITIKAS MĒRĶI UN RĪCĪBAS VIRZIENI
40. MĒRĶIS: SEKMĒT BĒRNU UN JAUNIEŠU DROŠĪBU, ATTĪSTĪBU, PSIHOLOĢISKO UN EMOCIONĀLO LABKLĀJĪBU
41. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI1.
42. Rīcības virziens: Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai1.
43. Rīcības virziens: Visa veida vardarbības izskaušana1.
44. Rīcības virziens: Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības mazināšana1.
45. Rīcības virziens: Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā1.
46. Rīcības virziens: Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem
47. MĒRĶIS:VIENLĪDZĪGAS IESPĒJAS ĪPAŠI ATBALSTĀMAJĀM BĒRNU UN JAUNIEŠU GRUPĀM
48. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI2.
49. Rīcības virziens: Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē2.
50. Rīcības virziens: Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana2.
51. Rīcības virziens: Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana2.
52. Rīcības virziens: Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana
53. MĒRĶIS: JAUNIEŠU PILNVĒRTĪGA UN VISPUSĪGA ATTĪSTĪBA, DZĪVES KVALITĀTES UZLABOŠANA UN LĪDZDALĪBAS STIPRINĀŠANA
54. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI3.
55. Rīcības virziens: Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība3.
56. Rīcības virziens: Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana3.
57. Rīcības virziens: Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana
58. MĒRĶIS: TAUTAS ATAUDZE LATVIJĀ
59. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI4.
60. Rīcības virziens: Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā4.
61. Rīcības virziens: Atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei4.
62. Rīcības virziens: Dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem4.
63. Rīcības virziens: Latvieši pasaulē un atgriešanās tēvzemē
64. pielikums
65. pielikums
66. pielikumsIZMANTOTIE SAĪSINĀJUMIANO – Apvienoto Nāciju OrganizācijaĀM – Ārlietu ministrijaCSP – Centrālā statistikas pārvaldeDI – deinstitucionalizācijaDLC – ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs"EM – Ekonomikas ministrijaES – Eiropas SavienībaESF – Eiropas Sociālais fondsESF+ – Eiropas Sociālais fonds plusESPAD – no angļu valodas European School Survey Project on Alcohol and Other Drugs, latviešu valodā Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskām vielāmIAUI – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija IeM – Iekšlietu ministrijaIeM IC – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrsIeVP – Ieslodzījumu vietu pārvaldeIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaJSPA – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūraKM – Kultūras ministrijaLabIs – Labklājības Informācijas sistēmasLM – Labklājības ministrijaLPS – Latvijas Pašvaldību savienībaNAP2027 – Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadamNPAIS – Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmaNVO – Nevalstiskās organizācijasPKC (VK) – Pārresoru koordinācijas centrs1SIF – Sabiedrības integrācijas fondsSPKC – Slimību profilakses un kontroles centrsTM – Tieslietu ministrijaVARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVBTAI – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijaVM – Veselības ministrijaVP – Valsts policijaVPD – Valsts probācijas dienestsIZMANTOTIE TERMINI (šī dokumenta ietvarā)• Agrīnā bērnība vai agrīna vecuma bērni – aptver pirmsdzemdību periodu līdz bērna desmit gadu vecumam. Tas ir visintensīvākais smadzeņu attīstības periods visā dzīves laikā, un tāpēc tas ir vissvarīgākais cilvēka attīstības posms. Tam, kas notiek ar bērnu pirms piedzimšanas un viņa pirmajos dzīves gados, ir būtiska nozīme veselības un sociālo rezultātu sasniegšanā turpmākajā dzīvē. Lai gan ģenētiskajiem faktoriem ir nozīme bērna attīstībā, būtiski lielāka ietekme bērna dzīves pirmajos gados ir tieši apkārtējās vides faktoriem.• Agrīnās bērnības attīstība – attiecas uz bērna kognitīvo, sociālo, emocionālo, fizisko un valodas attīstību. Šo jēdzienu izmanto, lai aprakstītu intervences programmas, kuru galvenais mērķis ir uzlabot bērnu spēju attīstīties un mācīties. Intervences programmas var īstenot dažādās sociālās vidēs, piemēram, bērnu grupās, ģimenēs un sabiedrībā kopumā, kā arī dažādu nozaru pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram, veselībā, izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā.• Agrīnās bērnības politika – valsts attīstīti starpinstitucionāli pakalpojumi un definētas vajadzības agrīnā vecuma bērniem, noteiktas bērnu vecāku, pedagogu un citu iesaistīto speciālistu vajadzības viņus ietekmējošās politikas jomās un tādējādi radīti pamatnosacījumi, kas atbalsta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu mācīšanās un attīstības procesus un ļauj viņiem augt droši un veselīgi, un veicina viņu saskaņotības sajūtu.• Agrīna intervence – ietver aktīva un efektīva agrīna atbalsta nodrošināšanu bērniem un jauniešiem, lai novērstu problēmu rašanos vai risinātu tās neatliekami, pirms tās kļūst nopietnākas, tā palīdzot attīstīt bērna personības stiprās puses, viņa vecāku un ģimenes prasmes. Agrīnās intervences galvenais uzdevums – sniegt atbalstu bērna fiziskās, kognitīvās, uzvedības, sociālās un emocionālās attīstības veicināšanai.Pamatnostādnēs agrīnā intervence attiecas uz nepieciešamajām darbībām un intervencēm, ko bērna labbūtības mērķu sasniegšanai veic jebkura bērna un viņa ģimenes atbalstam, iespējami agri un jebkurā bērna vecumā.• Integrēta agrīnā preventīvā atbalsta (agrīnās intervences) sistēma (APAS) – starpnozaru un starpprofesionāļu sadarbībā balstīts pakalpojumu tīkls, kas darbojas kā vienota sistēma un tiek uzskatīts par kvalitātes un izmaksu ziņā efektīvāko instrumentu profilakses un agrīnas intervences mērķu sasniegšanai.2 Bērnu un ģimenes politikas kontekstā visbiežāk tie ir pakalpojumi, kas ietver veselības, izglītības un sociālā atbalsta jomas, dažkārt arī nodarbinātības politikas jomas, darbojoties vienotā tīklā.• Attīstības grūtības – attiecas uz bērniem, kuru aktuālie attīstības rādītāji ievērojami atšķiras no konkrētam vecuma posmam atbilstošajiem vidējiem normatīvajiem rādītājiem vai arī no konkrētajam bērnam specifiski pielāgotā attīstības mērķa. Attīstības grūtības mēra, izmantojot apstiprinātus attīstības novērtējumus3, un atkarībā no to plašuma attīstības grūtības var būt vieglas, vidējas vai smagas. Lai gan attīstības grūtības var arī nebūt pastāvīgas, tomēr tās veido pamatu īpaša atbalsta nepieciešamībai bērniem un ģimenei.• Attīstības traucējumi – noteiktu apstākļu dēļ radušies fiziskie, kognitīvie, mācīšanās, valodas vai uzvedības traucējumi. Šie apstākļi parasti ir bioloģiski determinēti, saistīti ar mātes veselības stāvokli grūtniecības laikā, komplikācijām dzemdībās vai gūtām traumām un var ietekmēt cilvēka ikdienas darbību visu mūžu.• Speciālo vajadzību kategorijas:OECD dalībvalstu pārskatā (OECD, 2003)4 pamatā tiek noteiktas trīs ar bērnu un jauniešu speciālām vajadzībām saistītās kategoriju grupas:Attīstības traucējumi (A grupa) – (disability): traucējumi, kuriem ir skaidra organiska izcelsme.Attīstības grūtības (B grupa) – (difficulty): mācību un uzvedības grūtības, kurām nav skaidras organiskas etimoloģijas un kuru izcelsme nav saistīta ar sociālās vides nepietiekamību.Attīstības nepietiekamības (C grupa) – (disadvantages): attīstības trūkumi, kuru cēloņi ir sociālekonomiski, kultūras un/vai lingvistiskie faktori un kuru kompensēšanas uzdevums arī nosaka papildus un speciālās izglītības resursu nepieciešamību.• Bērnu labbūtība – ietver apstākļu un nosacījumu kopumu, kas atbalsta bērna attīstību, apmierinot bērna fiziskās, veselības, psiholoģiskās, emocionālās, sociālās, kognitīvās, izglītības un ekonomiskās vajadzības.• Jaunietis – persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.• Justīcija – tiesu iestāžu sistēma un to darbība.• Justīcijas sistēma – valsts institūciju, tiesību normu, tiesisko instrumentu un to piemērošanas prakšu kopums, kas izveidots un realizējams nolūkā aizsargāt sabiedrību no apdraudējumiem.• Atjaunojošās justīcijas instrumenti – tādas justīcijas metodes un programmas, kas noslēdzas ar kaitējuma atlīdzināšanu cietušajam, tiesiskuma atjaunošanu, iekļaujošu reakciju, atsevišķu cilvēku un sabiedrības interešu respektēšanu, cietušā un likuma pārkāpēja reintegrāciju sabiedrībā un tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu5.• Juvenālā justīcija – tiesību normu un valsts institūciju sistēma, kas veidota, lai izskatītu ar nepilngadīgajiem saistītas lietas. Juvenālās justīcijas sastāvdaļa ir arī "bērnu likumpārkāpumu" prevence. Juvenālā justīcija darbojas, lai nodrošinātu bērnu tiesības un tiesiskās intereses, ņemot vērā bērna īpašo tiesisko statusu. Juvenālā justīcija ir bērniem draudzīga tiesiskā vide, kurā represija (sods) nav pašmērķis un jebkuri piespiedu instrumenti izmantojami, lai palīdzētu bērnam mainīties un kļūt par pilnvērtīgu cilvēku.• Pierādījumos balstīta prevence/profilakse un intervence – atbalsta pasākumi, programmas, stratēģijas un politikas, kas ir pārbaudītas un pierādītas ar zinātniski pētnieciskajām metodēm un kas savas iedarbības ziņā uz klientu ir atzītas par efektīvām viņu attieksmju un uzvedības maiņai. Pierādījumos balstītas profilakses un prakses pamatā ir zinātniskie pētījumi un dati, kas iegūti statistiski nozīmīgos eksperimentālos pētījumos. Ja pasākuma efektivitāte nav pierādīta ar zinātniski pētnieciskajām metodēm, to nevar uzskatīt par pierādījumos balstītu.• Primārā prevence/profilakse – /pēc kritērija: pasākumu tvērums/ vispārēja rakstura pasākumi visiem kādas sistēmas dalībniekiem bez īpašas atlases (piem., izglītības sistēmas, veselības sistēmas u.tml.), lai samazinātu vai izslēgtu nepietiekamu bērnu un jauniešu attīstību, nodrošinot bērnu un jauniešu vecumposmam atbilstošo zināšanu, prasmju, sociālo un citu grūtību pārvarēšanas spēju attīstību. Pasākumi, lai sekmētu sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, lai identificētu un novērstu iespējamos likumpārkāpumu cēloņus un mazinātu sociālo atstumtību.• Sekundārā prevence/profilakse – specializēti attiecīgu profesionāļu veikti padziļinātas novērtēšanas, diagnostikas un intervences pasākumi atsevišķām noteiktām potenciāla un augsta riska grupām, paredzot atklāt un novērst iespējamo vai jau radušos attīstības traucējumu un/vai grūtību nostiprināšanos un/vai to kļūšanu par pastāvīgiem vai hroniskiem, tādējādi, samazinot nepietiekamus personas attīstības scenārijus atbilstoši mērķa grupas risku veidam. Pasākumi, lai sniegtu atbalstu bērnam un jaunietim ar riskiem, palīdzētu novērst šīs rīcības sekas un sekmētu bērna un jaunieša pilnvērtīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā.• Terciārā prevence/profilakse – specializētas attiecīga profila speciālistu īstenotas aktivitātes, pasākumi krīzes un/vai pēc kritiskās situācijas periodā, sekmējot indivīda pozitīvi piepildītas dzīves pozīcijas veidošanu iepriekšējo nepietiekamu attīstības scenāriju vietā ar mērķi - atturēt indivīdu no atgriešanās, atkrišanas atpakaļ disfunkcionālā situācijā, no kuras tas izgājis vai izvests ar terciārās prevences atbalsta pasākumu palīdzību. Pasākumu kopums, tai skaitā rehabilitācija un reintegrācija, mēģinājumi mazināt traumu, kas vērsts uz bērna un jaunieša ilgtermiņa aprūpi, novēršot notikušas vardarbības sekas.• Selektīvā prevence/profilakse – /pēc kritērija: pasākuma mērķgrupas plašums/ - specializēti pakalpojumi atbilstoši noteiktu risku veidiem, kas tieši tiek vērsti tieši uz konkrētām izlases personu grupām, kurām ir identificēti augsti riski un ar mērķi novērst vai mazināt nevēlamu attīstību veicinošo faktoru ietekmi. Ietver sevī agrīnu riska faktoru apzināšana un iejaukšanās krīzes situācijās, lai savlaicīgi novērstu problēmas. Selektīvā prevence paredz aktivitātes vērst ne tikai uz indivīdu, bet arī uz vidi, ietverot gan zināšanu sniegšanu, gan centienus panākt attieksmes maiņu.KOPSAVILKUMSLai veidotu ģimenēm ar bērniem draudzīgu sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī lai valsts politika būtu visaptveroša, izsvērta un pēctecīga, LM sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādājusi vienotas Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027.gadam (turpmāk – Pamatnostādnes). Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka bērnu, jaunatnes un ģimenes valsts politikas pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus šajā periodā, papildina un turpina citos tematiski saistītos vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos paredzēto attīstības perspektīvu. Mūsu kopīgās vērtības iezīmē risinājumu virzienu gan daudzajiem būtiskajiem sabiedrības jautājumiem, gan ikdienas ģimenes situācijām. Vērtības mēs nododam tālāk saviem bērniem, tiklīdz viņi sāk iet savu ceļu. Tas ir mūsu pienākums un mūsu kopīgā atbildība pret Latvijas valsts ilgtspēju un mūsu bērnu laimīgo nākotni.Pamatnostādnes nodrošina NAP2027 prioritātēs noteikto rīcības virzienu un uzdevumu īstenošanu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, tādējādi tādejādi tās ir NAP2027 un ESF ieviešanas instruments attīstības plānošanas jomā. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontālu un pārnozarisku risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, agrīnās bērnības politikas nepieciešamības nostiprināšana, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība, kā arī Pamatnostādnēs uzsvērta nepieciešamība mērķēti attīstīt jaunus daudzfunkcionālus pakalpojumus.Izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku, proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm, un kopā tie ir virzīti uz NAP2027 izstrādes gaitā bērnu, jaunatnes un ģimeņu atbalsta politikā identificēto nepilnību un problēmjautājumu atrisināšanu.Tostarp Pamatnostādnes nodrošina 2021.gada 14.jūnijā ES padomes pieņemto ieteikumu par Eiropas Garantijas 2021/10046 (EGB) izveidi un izvirzīto mērķu īstenošanu, proti, novērst un apkarot sociālo atstumtību, garantējot, ka bērniem, kam vajadzīga palīdzība, ir pieejams pamatpakalpojumu kopums, kā piemēram, agrīna pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītība un skolas, veselības aprūpe un veselīgs uzturs. Pamatnostādnēs ietvertie pasākumi ietver tostarp EGB atbalstāmās mērķgrupas - bērni, kuriem ir ļoti slikti sadzīves apstākļi, bērni ar invaliditāti, migrantu izcelsmes bērni, bērni, kuri ir alternatīvā (jo īpaši institucionālā) aprūpē, kā arī bērni, kas dzīvo nestabilos ģimenes apstākļos.Tostarp Pamatnostādņu izstrāde ir balstīta uz "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-2017.gada ex-post novērtējumā" paustajiem secinājumiem un turpmāk izvirzītajiem izaicinājumiem veiksmīgai politikas attīstībai turpmākā periodā: ģimenes atbalsta politika ir pārnozariska un horizontāla, kas ir cieši saistīta gan ar citu politikas jomu veiksmīgu attīstību, gan ar kopējo ekonomisko situāciju valstī; būtisks šķērslis ģimenes politikas pilnvērtīgai īstenošanai ir nepilnības starpinstitucionālajā sadarbībā; ģimenes politikas plānošanā un attīstībā nākotnē nebūtu saglabājama ģimenes dzīves cikla pieeja, galvenokārt, tās lineāruma dēļ; politikas plānošanā izmantot pierādījumos balstītus risinājumus7.Pamatnostādņu projekta izstrādē tika iesaistītas vairākas nozares ministrijas – ĀM, EM, IeM, IZM, TM, VM, VARAM, KM un PKC, kā arī pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju speciālisti bērnu tiesību aizsardzības un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanas jomā.Pamatnostādņu izstrādē ir ņemti vērā saistīto jomu plānošanas dokumentu ieviešanas izvērtējumi, starptautisku organizāciju veikti izvērtējumi (skat. datu avotu uzskaitījumu pamatnostādņu projekta 3.pielikumā). Pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju ietvars veidots, pēc iespējas nodrošinot starptautiski salīdzināmu monitoringa ietvaru rādītāju izmantošanu un Pamatnostādņu ietvaros plānotā mērķa un rezultātu sasniegšanas analīzi salīdzināmā perspektīvā8, kā arī balstoties uz NAP2027 definētajiem rezultatīvajiem rādītājiem.Pamatnostādņu projekts paredz stratēģisku skatījumu par vidēja termiņa attīstības virzieniem un galvenajiem uzdevumiem, kas nodrošinās plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Savukārt īstermiņa prioritāšu noteikšana un konkrēti pamatnostādnēs plānoto uzdevumu īstenošanas mehānismi tiks paredzēti pamatnostādņu pavadošajos rīcības plānos – "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2025.gadam īstenošanas plāns" un "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2026.-2027.gadam īstenošanas plāns", kā arī "Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2022.-
67. gadam" un "Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2025.-
68. gadam".Pamatnostādņu projekta sabiedriskā apspriede norisinājās no 2021.gada 2.jūlija līdz 2021.gada 2.augustam, publicējot informāciju LM interneta vietnē (skat. https://www.lm.gov.lv/lv/lm-dokumentu-projekti-0) un Ministru kabineta interneta vietnē (skat. https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti). Līdztekus sabiedriskai apspriedei pamatnostādņu projekts tika diskutēts dažādos forumos, tai skaitā tika organizētas domnīcas, iesaistot plašu loku Nevalstiskās organizācijas. Sabiedriskās apspriedes laikā savu viedokli pauda gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan sociālie partneri, gan valsts pārvaldes institūcijas. Pamatojoties uz pamatnostādņu projekta sabiedriskās apspriedes laikā saņemtajiem komentāriem un priekšlikumiem, tika papildināti un precizēti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzienu aprakstošā informācija un uzdevumi, kā arī aktualizēta pamatnostādņu projektā iekļautā statistiskā informācija un dati.BĒRNU, JAUNATNES UN ĢIMENES POLITIKAS PAMATPRINCIPI[1.] Bērni un jaunieši ir vērtībaBērni un jaunieši ir mūsu nākotnes potenciāls un valsts ilgtspējas rādītājs. Valsts pienākums ir nodrošināt bērnu, jauniešu un ģimeņu labbūtību, paplašinot līdzšinējo politikas tvērumu, iekļaujot tajā arī ētisko un ekonomisko dimensiju, lai mazinātu nabadzības riskus un veidotu iekļaujošu sabiedrību, ņemot vērā katra individuālās attīstības vajadzības, vēlmes, resursus, tiesības un nodrošinot vienlīdzīgu iespēju pieejamību.[2.] Holistiska un visaptveroša pieeja bērnu un jauniešu attīstībaiVisas nozares, institūcijas un organizācijas ir līdzatbildīgas par bērnu un jauniešu attīstības potenciāla saglabāšanu un uzlabošanu, veidojot un stiprinot starpsektorālu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu bērnu un jauniešu attīstības potenciāla stiprināšanai. Šī pieeja paredz pilnveidot valsts pārvaldes institucionālo mehānismu bērnu un jauniešu attīstības atbalsta nodrošināšanas horizontālo starpnozaru jautājumu sistēmiskai koordinēšanai.[3.] Agrīnā bērnība kā kritisks periods bērnu atbalsta īstenošanaiVisas nozares, institūcijas un organizācijas racionāli apvieno esošos cilvēkresursus un finanšu resursus, lai nodrošinātu vienotu mērķētu atbalstu bērniem jau agrīnā vecumposmā, kas ir viņu fiziskās un garīgās veselības, emocionālās drošības, kultūras un personas identitātes un spēju attīstības pamats nākotnē. Princips paredz agrīnās bērnības politikas nostiprināšanu, izzinot agrīnā vecuma bērnu attīstības vajadzības un veidojot starpinstitucionālus pakalpojumus atbilstoši bērnu un viņu vecāku kompleksajām vajadzībām agrīnās bērnības posmā.[4.] Bērna un ģimenes integritāte un vienotībaLai bērni augtu emocionāli stabili un kompetenti savā tālākajā dzīvē, katram bērnam ir nepieciešama ģimene - tas ir pirmais un vissvarīgākais cilvēku loks, kurā augt, attīstīties, mācīties, noteikt un pārbaudīt robežas un veidoties personībai. Princips paredz attīstīt ģimenēm vecāku prasmes un stiprināt tās, veidot kvalitatīvas ģimeniskas attiecības starp vecākiem un bērniem un veicināt vecāku pozitīvo autoritāti, kas balstīta pozitīvās vērtībās, atbalstā, izglītošanas un savstarpējās sadarbības principos.[5.] Prevence kā politikas stratēģiskais virziensAgrīnais atbalsts, sākot tieši ar bērnu attīstības risku agrīnās atpazīšanas un preventīvā atbalsta sistēmas izveidi, ir valsts ilgtermiņa stratēģijas preventīvais solis, lai sistēmiski attīstītu atbalsta pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Prioritāri jāmaina reaktīvo pieeju uz proaktīvo pieeju, apzinot cēloņfaktorus arī sarežģītās krīzes, vardarbības, antisociālās uzvedības situācijās, tādējādi nodrošinot labāku Bērnu tiesību konvencijā pausto vērtību, principu un tiesību nostiprināšanu praksē. Valsts un pašvaldību atbalsta resursu mērķtiecīga novirzīšana ģimenēm ar bērniem (tai skaitā adoptētājiem un alternatīvām aprūpes formām – audžuģimenēm, aizbildņiem, aprūpes institūcijām) pēc iespējas agrīnākā posmā ir ilgtermiņā efektīvākais resursu ieguldījums sabiedrības nākotnē.[6.] Sistēmiski koordinēta atbalsta pakalpojuma sistēmaPrincips paredz starpinstitucionāli koordinētu un sistēmisku pieeju bērniem, jauniešiem un ģimenēm nepieciešamo pakalpojumu groza attīstībai, veicinot pāreju no atbalsta pakalpojumu sadrumstalotas sniegšanas uz bērna un ģimenes individuālo gadījumu koordinētas vadības pieeju. Caur daudznozaru speciālistu profesionāliem sadarbības tīkliem īstenojot starpnozariski integrētu un koordinētu atbalsta pakalpojumu kompleksu, pakalpojumi prioritāri tiks nostiprināti pēc iespējas tuvāk bērniem, jauniešiem un ģimenēm – pašvaldībās, lai efektīvāk īstenotu pašu bērnu, jauniešu un ģimeņu iesaistīšanos un līdzdarbību. Pakalpojumu publiskā finansējuma efektīvas izmantošanas nolūkā uzsvars tiks likts uz pierādījumiem balstītu metodisko instrumentu, pierādītas efektivitātes atbalsta programmu attīstību un to pielietošanas rezultātu monitorēšanu.[7.] Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem bērniem un jauniešiemReģionāli līdzvērtīgi augstas un profesionālas atbalsta pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana visā Latvijā. Vienotu vadlīniju, principu un metodoloģijas ievērošana pakalpojumu sniegšanā un rezultātu efektivitātes monitorēšanā. Atbalsta pakalpojumu pieejamības visā Latvijas teritorijā uzlabošana, nodrošinot iespējas ikvienam bērnam, jaunietim un ģimenei, neatkarīgi no tās ienākumiem un sociālā statusa, pēc nepieciešamības un savlaicīgi saņemt vajadzīgos pakalpojumus. Jaunu, pierādījumos balstītu, efektīvu pakalpojumu ieviešana, balstoties uz īstenotajiem pētījumiem un inovatīvu pieredzi.[8.] "Pārmaiņu ilgtspējas virzītājspēks - mēs pieaugušie"Atbalsta pakalpojumu bērnam, jaunietim un ģimenei piedāvājumorientētas pieejas ieviešanai ir nepieciešams tieši mūsu – pieaugušo profesionālisms un mērķtiecība spēt atrast un mazināt sistēmas ierobežojumus, atverot ceļu uz integrētu atbalsta pieejamības sistēmas izveidi visiem Latvijas bērniem. Pienācis laiks uz pakalpojumiem skatīties caur rezultātu prizmu – kā pakalpojumi atbilst bērna kompleksajām attīstības vajadzībām. Princips paredz sistēmisku pieeju gan klientu vajadzību izzināšanai, gan arī speciālistu profesionālo kompetenču apzināšanu un to pilnveidošanas programmu īstenošanai, lai izveidotu vienotu valstī pieejamo profesionālo speciālistu kopējās atbalsta infrastruktūras kartējumu Latvijā. Speciālistu profesionālajā pilnveidē īpaši tiks akcentēta trūkstošo speciālistu sagatavošana, esošā personāla kompetenču attīstība, prioritāri uzsverot zināšanas par bērnu attīstības procesu un starpnozaru sadarbības kompetenču attīstību.POLITIKAS MĒRĶI UN RĪCĪBAS VIRZIENIVirsmērķis ir bērniem, jauniešiem un ģimenēm atbalstoša sabiedrība, kas veicina ģimeņu labklājību, moderni un pieejami agrīnā atbalsta un intervences pakalpojumi, kas sekmē bērnu un jauniešu veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas, mazina nabadzības un sociālās atstumtības riskus bērniem, jauniešiem un ģimenēm, nodrošinot valsts kopīgu izaugsmi.Pamatnostādņu virsmērķim ir pakārtoti četri mērķi un no tiem izrietoši rīcības virzieni, kas ir balstīti bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas galvenajos pamatvirzienos un kopā nodrošina, lai valsts politika būtu visaptveroša, sistēmiska, izsvērta un pēctecīga.
69. mērķis : Sekmēt bērnu un jauniešu drošību, attīstību, psiholoģisko un emocionālo labklājībuTas paredz bērnu un jauniešu attīstības vajadzību apzināšanu un nodrošināšanu, speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu, veidojot drošu vidi, novēršot vardarbības riskus un īstenojot agrīnu intervenci risku ietekmes novēršanai, kā arī atbalsta sniegšanu ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai un nelabvēlīgas pieredzes ietekmes mazināšanai un tālāku kvalitatīvāku savstarpējo attiecību veidošanai.Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
70. Agrīns preventīvs atbalsts veselīgai bērnu un jauniešu attīstībai;
71. Visa veida vardarbības izskaušana;
72. Atkarību izraisošo procesu un vielu lietošanas izplatības mazināšana;
73. Ģimenes sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana krīzes situācijā;
74. Bērnu noziedzības novēršana, aizsardzība pret noziedzīgiem nodarījumiem un attieksmes maiņa pret tiesvedībā iesaistītiem bērniem.
75. mērķis: Vienlīdzīgas iespējas īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupāmTas paredz palielināt iespējas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, kā arī nodrošināt individuālajām vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus, veicinot bāreņu un citu īpaši atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos sabiedrībā.Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
76. Ģimeniska vide bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē;
77. Bērnu un jauniešu ar invaliditāti sociālā iekļaušana un vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;
78. Bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, vienlīdzīgu iespēju stiprināšana;
79. Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanas veicināšana.
80. mērķis : Jauniešu attīstība, dzīves kvalitātes uzlabošana un līdzdalības stiprināšana.Tas paredz visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopumu, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu, harmonisku un vispusīgu attīstību, un dzīves kvalitātes uzlabošanu, lai jaunieši justu drošību par savu nākotni Latvijā, kā arī iekļaušanos sabiedrībā un tās pilsoniskās līdzdalības procesos.Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
81. Darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas izveide un attīstība;
82. Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana;
83. Darba tirgum un patstāvīgai dzīvei nepieciešamo prasmju un iemaņu apguves veicināšana;
84. mērķis : Tautas ataudze Latvijā.Tas paredz izstrādāt un īstenot visaptverošu un mērķtiecīgu ilgtermiņa programmu dzimstības pieauguma veicināšanai.Mērķa īstenošanai noteikti šādi rīcības virzieni:
85. Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā;
86. Atbalsta sistēmas pilnveide bērna audzināšanai un aprūpei;
87. Dzīves kvalitātes paaugstināšana ģimenēs ar bērniem;
88. Latvieši pasaulē un atpakaļceļā uz Latviju.
89. MĒRĶIS: SEKMĒT BĒRNU UN JAUNIEŠU DROŠĪBU, ATTĪSTĪBU, PSIHOLOĢISKO UN EMOCIONĀLO LABKLĀJĪBUBērna attīstība visstraujāk notiek agrīnā vecumā, agrīnā bērnībā sniegtais atbalsts bērniem un viņu ģimenēm ir ietekmes uz bērnu ziņā visiedarbīgākais, bet arī izmaksu ziņā visefektīvākais.9 .Vienlaikus šo bērnības posmu raksturo vismazākā spēja sevi aizsargāt. ANO Konvencijas par bērnu tiesībām īstenošanu uzraugošā Bērnu tiesību komiteja10 ir īpaši akcentējusi agrīnās bērnības nozīmi, mazo bērnu labbūtību un tajā sniegtā atbalsta nozīmi bērna tiesību ievērošanā.11 Parādot izpratni par agrīna preventīva atbalsta nozīmi, arī Eiropas Komisija līdz ar citām nozīmīgām starptautiskām organizācijām – OECD, UNICEF – aktualizē agrīna atbalsta sniegšanu bērnībā, kam arvien lielāku uzmanību pievērš ne vien Rietumeiropas valstis, ASV, Austrālija, Islande, bet arī vairākas no t.s. post-komunisma valstīm. Valstīm, kuras ir ratificējušas Konvenciju, tai skaitā Latvijai, saskaņā ar pausto apņemšanos, tās nosacījumi ir jāintegrē gan savā nacionālajā likumdošanā, gan praksē, t.sk., akcentējot preventīva atbalsta ārkārtīgi būtisko nozīmi ikviena bērna agrīnajā attīstībā.Latvijā darbs ar ģimeni ar bērniem līdz šim prioritāri orientēts uz bērna attīstībai nelabvēlīgu apstākļu radīto seku novēršanu, nevis šo apstākļu un to radītās problemātikas agrīnu atpazīšanu, savlaicīga risinājuma un agrīnās intervences nodrošināšanu. Universālās prevences un agrīnas intervences princips līdz šim nav ticis prioritarizēts atbilstoši tā stratēģiskajai nozīmei bērnu pozitīvas attīstības procesa nodrošināšanā visā bērna attīstības ceļā. Tas arī nosaka mērķi sistēmiski pilnveidot uz bērna labākajām interesēm vērstu ilgtermiņa bērnu un ģimenes rīcībpolitiku, kas risinātu arī vēl pagaidām esošos ierobežojumus un nepietiekamas koordinācijas izaicinājumus.12Lai sekmētu bērnu un jauniešu drošību, nodrošinātu labvēlīgu vidi attīstībai, psiholoģisko un emocionālo labklājību, nepieciešams izveidot un nostiprināt starpsektoriālu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu bērnu attīstības potenciāla stiprināšanai. Tas paredz bērnu un ģimeņu attīstībai un labbūtībai būtisko horizontālo starpnozaru jautājumu sistēmisku koordinēšanu, lai praksē nodrošinātu vienotu situācijas izpratni un atbilstošu rīcību, iespējami agrīnāk identificētu un novērstu potenciālos riskus bērnu psihosociālajai attīstībai.Agrīnas intervences princips visos bērnu un ģimenes politikas līmeņos paredz iespējami ātru atbalsta sniegšanu, kad ģimenes problēmas vēl nav samilzušas vai bērna attīstības grūtības vēl ir nelielas vai tikai noskāršamas.Šādu pieeju var realizēt tikai esot visu iesaistīto institūciju vienotai izpratnei, aktīvai līdzdalībai un savstarpējai sadarbībai. Jāatzīmē, ka pēc iespējas agrīns valsts un pašvaldības ieguldījums, nodrošinot visām ģimenēm ar bērniem universālus atbalsta pakalpojumus, ir efektīvākais resursu ieguldījums sabiedrības nākotnē. Vienlaikus jāatzīmē, ka savlaikus sniegts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir arī ilgtermiņa ieguldījums valsts ekonomiskajā attīstībā, jo cīņai ar sekām vajadzīgi daudz vairāk resursu nekā13 agrīnā preventīvā atbalsta nodrošināšanai.Pētnieki atzīst, ka, lai arī agrīns preventīvs atbalsts vērsts uz bērna attīstību un ģimenes labbūtību, bet makro līmeņa riskus nerisina, tieši agrīnās bērnības posmā ar noteiktu koordinētu atbalstu iespējams būtiski ietekmēt arī makro līmeņa risku ietekmi individuālā līmenī, piemēram, mazināt starppaaudžu materiālās nabadzības14, nevienlīdzības15 negatīvo ietekmi uz katra individuālā bērna dzīves sākumu. Piemēram, tādas indicētās prevences programmas kā padziļinātās intervences pusaudžiem, lai novērstu agresīvas uzvedības risku vai likuma pārkāpuma gadījumos, izmaksā 40% vairāk nekā savlaicīgi veikti agrīnā preventīvā atbalsta pasākumi.16Šīs pamatnostādnes nostiprina agrīnās bērnības politiku, attīstītot starpinstitucionālus pakalpojumus un definējot vajadzības agrīnā vecuma bērniem, nosakot bērnu vecāku, pedagogu un citu iesaistīto speciālistu vajadzības viņus ietekmējošās politikas jomās un radot pamatnosacījumus, kas atbalsta pirmsskolas vecuma bērnu mācīšanās un attīstības procesus un ļauj viņiem augt droši un veselīgi, kā arī veicina viņu saskaņotības sajūtu.Agrīnā preventīvā atbalsta nodrošināšana sevī ietver gan līdzšinējās atbalsta prakses pilnveidošanu, gan pierādījumos balstītu intervences programmu klāsta un pakalpojumu pieejamības paplašināšanu bērnu attīstības potenciāla veicināšanai, kā arī nepieciešamo atbalstu ģimenei gaidību laikā un ikdienas darbā ar ģimeni un bērniem iesaistīto speciālistu pratības pilnveidei. Ievērojot minēto, nepieciešams mainīt pastāvošo paradigmu bērnu politikas īstenošanā, ieviešot un prioritarizējot agrīnā preventīvā atbalsta nodrošināšanu. Plānotais rīcības virziens paredz mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu arī agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu attīstībā, izmantojot uz pierādījumiem balstītu agrīnu intervenci, tādējādi pakāpeniski pārliekot akcentus no ugunsgrēka dzēšanas pieejas (intervence krīzes situācijas novēršanā) uz visaptverošu izpratni par pozitīvu bērnu un jauniešu attīstības veicināšanu, neaizmirstot par ģimenes apstākļiem kopumā.Bērnu un jauniešu drošību un attīstību būtiski ietekmē vides, sociālie un bioloģiskie faktori, tāpat arī negatīva bērnības pieredze, piedzīvota vardarbība
90. Diemžēl vardarbības pret bērniem, vardarbības ģimenē un vienaudžu vidū izplatības rādītāji Latvijā ir augsti.18 Bērni ir viena no sabiedrības grupām, kurām ir nepieciešama īpaša aizsardzība pret vardarbību. Būtiski, ka bērnībā pieredzētai vardarbībai ir ne tikai tūlītējas negatīvās sekas, bet tā var atstāt arī nelabvēlīgu ilgtermiņa ietekmi uz cietušās personas veselību un labklājību. Vardarbības rezultātā bērnībā izveidojusies trauksmaina uzvedība tālāk var veidot pamatu bērnu un jauniešu antisociālai uzvedībai un paaugstināt likumpārkāpumu un noziedzības riskus.19 Bērnībā pieredzētā vardarbība saistīta gan ar sliktāka veselības un personības pašvērtējuma izredzēm, gan ar pārmērīgas alkohola lietošanas, vielu un procesu atkarībām, antisociālas uzvedības, psihoemocionālās veselības problēmu attīstības un pašnāvības mēģinājumu veikšanas augstāku iespējamību jauniešu un pieaugušā vecumā.20Ņemot vērā vardarbības problēmas aktualitāti un tās augstos izplatības rādītājus21 sabiedrībā, kā arī vardarbības fenomena interpretācijas dažādību, Latvijā ir būtiski veikt proaktīvus pasākumus vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē, izskaušanai. Līdzšinējā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša nevis proaktīva. Valsts pienākums ir apsteidzoši reaģēt uz bērnu attīstības vajadzībām, izveidojot proaktīvu sistēmu, kura identificē, attīsta un piedāvā agrīnā atbalsta pakalpojumus bērniem un viņu ģimenēm visā Latvijas teritorijā, kā arī profesionālu, pierādījumos balstītu pakalpojumu finansēšanas principus. Lielāka uzmanība jāpievērš vardarbības agrīnas atpazīšanas un atklāšanas risinājumu izstrādei un to ieviešanai, kā arī rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Šobrīd vardarbības novēršanai ir pievērsts nepietiekami uzmanības, kas nesekmē būtisku vardarbības samazināšanos ilgtermiņā. Šādos apstākļos kā būtisks izaicinājums un reizē arī atbildīgs uzdevums ir jāizvirza visa veida vardarbības samazināšana un izskaušana Latvijas sabiedrībā. Tas panākams, izveidojot monitoringa sistēmu vardarbības jomā un īstenojot preventīvus pasākumus, kā arī īstenojot pasākumu kopumu, kas vērsts uz speciālistu, ģimeņu, bērnu un jaunatnes izglītošanu un izpratnes veicināšanu, tādējādi veidojot drošu vidi un novēršot jebkādus vardarbības riskus.Būtisks izaicinājums bērnu un jauniešu labbūtības nodrošināšanā ir no vielu un procesu lietošanas traucējumiem brīvas paaudzes veidošana, izstrādājot un īstenojot pierādījumos balstītas22 profilakses: pilnveidojot universālās un veidojot selektīvās profilakses aktivitāšu un pakalpojumu klāstu.23Vienlaikus ir nepieciešams vērst īpašu uzmanību bērnu likumpārkāpumu prevences sistēmas pilnveidošanai, bērnu antisociālas uzvedības novēršanai, tostarp izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus, atbalsta kursus un sniegt psiholoģisko palīdzību nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, kā arī pilnveidot speciālistu zināšanas. Lai Latvijā attīstītu tādu justīcijas sistēmu, kas kalpo nevis sodīšanai un vainas pierādīšanai, bet taisnīguma atjaunošanai katra sabiedrības locekļa interesēs, ir veicams darbs visās justīcijas jomās – sākot no tiesību normu jaunrades, beidzot ar speciālistu apmācību un sabiedrības regulāru informēšanu par ieguvumiem drošības un kārtības pilnveides jomā. Kopš
91. gada Tieslietu ministrija ar Labklājības ministrijas līdzdalību turpina darbu pie bērnu ar antisociālu uzvedību likumpārkāpumu prevencijas reformas, attīstot un veidojot jaunus pakalpojumus bērniem ar uzvedības problēmām, stiprinot vecāku un pašvaldību atbildību, kā arī ieviešot agrīnus instrumentus risku savlaicīgai atpazīšanai.Atkarību izraisošo vielu lietošana svārstās no pamēģināšanas, neregulāras lietošanas līdz pat riskantai un atkarīgai lietošanai, kad persona atkarību izraisošās vielas lieto impulsīvi, nespējot savu rīcību vairs kontrolēt. Lietojot atkarību izraisošās vielas, var izveidoties atkarība, kad notiek izmaiņas centrālās nervu sistēmas darbībā
92. Īpaši bīstama atkarību izraisošo vielu lietošana ir pusaudža gados, kad organisms un smadzenes vēl tikai attīstās. Atkarību izraisošo vielu lietošana var novest pie attīstības un mācīšanās traucējumiem, problēmām ar atmiņu un koncentrāciju, palielinātu agresiju, psihiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos, pašnāvības domām. Atkarību izraisošo vielu lietošanai pusaudža gados var būt dažādi iemesli: vienaudžu spiediens vielas pamēģināt un lietot, vēlme integrēties grupā, neskatoties uz to, ka minētajā grupā vielu lietošana ir pieņemta, problēmas ģimenē, nevienlīdzība un sociālā atstumtība, nabadzība, kritiskās domāšanas trūkums, izklaide, grūtības ar paškontroli un nespēja tikt galā ar savām emocijām u.c. Ņemot vērā minēto, ar jauniešiem nepieciešams veikt mērķtiecīgu profilaktisku darbu, kas būtu orientēts ne tikai uz informēšanu par atkarību izraisošo vielu lietošanas kaitīgo ietekmi uz organismu un ar to saistītiem riskiem, bet arī vērsts uz dažādu dzīves prasmju attīstīšanu, kas palīdzētu jaunietim konstruktīvi tikt galā ar sevi un dažādām dzīves situācijām. Tāpat svarīgi, lai bērns dzīvotu un attīstītos nodrošinātā un saticīgā ģimenē, lai tam apkārt būtu draudzīga vide, skolas atbalsts, kā arī pilnvērtīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas.Dati par atkarību izraisošo vielu lietošanu bērnu un pusaudžu vidū liecina, ka bērnu skaits, kuri apdraud savu veselību un attīstību, piemēram, lietojot alkoholu, toksiskās, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas pa gadiem25 ir mainīgs. Vienlaikus kopš 2018.gada ir palielinājies nepilngadīgo administratīvo pārkāpumu skaits, kas varētu būt saistīts ar jauniešu paradumiem lietot atkarību izraisošās vielas.26 Savukārt reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kurus pastrādājuši nepilngadīgie, kopš 2014.gada ik gadu samazinās. Lai gan kopš 2014.gada reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits ik gadu nedaudz samazinās, analizējot datus kopējās noziedzības kontekstā, no 2014.-
93. gadam nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars vidēji stabili sastāda 2% no valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaita. Tostarp 2019.gadā bija vērojams neliels nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu īpatsvara pieaugums, kas veidoja 2,3%. Kas norāda uz to, ka nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu dinamika ir diezgan stabila. Lai gan noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas un atkarību izraisošo vielu lietošanas kopsakarības analīze nav veikta, nenoliedzami, savu aktualitāti joprojām saglabā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar apreibinošu vielu lietošanu, iegādāšanos, glabāšanu, izgatavošanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu, kas 2019.gadā bija 7,9% no nepilngadīgo pastrādāto noziedzīgo nodarījumu skaita. Tikmēr speciālisti novērojuši, ka sociālās rehabilitācijas iespējas un profilakse bērniem ar atkarībām ir nepietiekamā līmenī, jo valsts mērogā trūkst pakalpojumu un to pieejamība bērniem ar atkarības problēmām.Ģimenes pašreizējos ekonomiskos un sociālos apstākļos, saskaroties ar finansiāliem izaicinājumiem, gan strauji attīstoties dažādām sociālo problēmu tendencēm sabiedrībā, nespēj sekmīgi pielāgoties pārmaiņām, kas veicina ģimenē krīzi. Nerodot iekšējus resursus un savlaicīgi nesaņemot palīdzību un atbalstu, ģimenēs pieaug nepilngadīgo novārtā pamešanas gadījumi, vecāku un bērnu atkarību izraisošo vielu lietošana, attīstās bērnu uzvedības problēmas, kas dezorganizē indivīdu, ģimeni un pat veselu sabiedrības grupu.Šobrīd Latvijā nav pietiekami attīstīta un akcentēta prevences joma (agrīna risku atpazīšana, pakalpojumu esība un pieejamība), kas ļautu laikus identificēt riskus, ka bērni un jaunieši nākotnē neizdara likumpārkāpums, un tādējādi šiem bērniem netiek pievērsta nepieciešamā pastiprinātā uzmanība. Šobrīd valsts un pašvaldību iestāžu uzmanības lokā pamatā nonāk tie bērni, kuri jau ir izdarījuši likumpārkāpumu.Lai sekmētu bērnu un jauniešu drošību, nodrošinātu labvēlīgu vidi attīstībai, psiholoģisko un emocionālo labklājību, nepieciešams izveidot un nostiprināt starpsektoriālu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu bērnu attīstības potenciāla stiprināšanai. Tas paredz bērnu un ģimeņu attīstībai un labbūtībai būtisko horizontālo starpnozaru jautājumu sistēmisku koordinēšanu, lai praksē nodrošinātu vienotu situācijas izpratni un atbilstošu rīcību, iespējami agrīnāk identificētu un novērstu potenciālos riskus bērnu psihosociālajai attīstībai.Kā būtisks izaicinājums ģimeņu, jaunatnes un bērnu politikas pilnveidei jāmin plašais atbildīgo institūciju loks (bāriņtiesas, pašvaldību sociālie dienesti, pašvaldības, ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēji, nozaru ministrijas, darba ar jaunatni veicēji, izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, valsts un pašvaldības policija, tiesas, tiesu izpildītāji, VPD, sociālās korekcijas iestādes, ieslodzījuma vietas, nevalstiskās organizācijas), to dažādās pieejas problēmu risināšanai, kā arī iesaistīto speciālistu dažādais izpratnes līmenis, kas kā būtisku uzdevumu izvirza starpinstitūciju efektīvas sadarbības algoritmu izstrādi komplekso bērnu labbūtības jautājumu risināšanai. Lai to nodrošinātu, nepieciešama izpratnes veidošana par cieņpilnām attiecībām, bērnu un jauniešu savlaicīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā, bērna labāko interešu ievērošanu, kā arī, - par prevenci un agrīnā preventīvā atbalsta pieejamību, kā arī par vardarbības dažādiem veidiem un to pārvarēšanas pieejām. Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas 2022.-2027.gadam viens no caurviju uzdevumiem ir - izstrādāt starpnozaru un starpinstitūciju speciālistu elastīgus informācijas un lēmumu apmaiņas veidus, bērnu gadījumu multiprofesionālās koordinācijas vadības un sadarbības algoritmus, kuri būtu vienādi attiecināmi uz visu plašo bērnu tiesību nodrošināšanas jomu kopumā, sākot agrīnu (preventīvu) attīstības risku pamanīšanu, agrīno preventīvo atbalstu visiem bērniem, kā arī uz bērnu tiesību aizsardzības jomu, viņu tiesību aizskāruma situācijās, t.sk. attiecīgi atbilstoši pilnveidojot likumdošanu un, tai skaitā, atrisinot arī šobrīd akūto nepieciešamību noteikt agrīnās bērnības politikas vietu un lomu kopējā valsts attīstībā un atbilstoši – arī normatīvajā regulējumā. Pārjaunojot Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu (NPAIS), veidojama vienota risku analīzes un vadības informācijas sistēma, lai veicinātu risku pieejā bāzētu bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi, sekmējot starpinstitucionālo sadarbību, sistēmām sniedzot integrētu pārskatu par svarīgākajiem bērna riskiem, ģimenes situāciju, notikumiem un sniegto atbalstu, tādējādi nodrošinot bērnam sniegto atbalsta pakalpojumu izsekojamību un iespēju savlaicīgi identificēt citus nepieciešamos pakalpojumus.
94. MĒRĶA POLITIKAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJIRezultatīvais rādītājs (RR)2019.gadsBāzes vērtība2024.gads2027.gadsDatu avots271.
95. Politikas rezultāts (PR): Ieviestas agrīnas, sistēmiskas, pierādījumos balstītas intervences bērnu un jauniešu attīstības un ģimenes labbūtības risku atpazīšanai un novēršanai1.
96. Jaunu pierādījumos balstītu pakalpojumu un programmu skaits, kas ieviesti agrīnā vecuma bērniem visā Latvijas teritorijā1