← Latvija

Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.–2020. gadā"

Īsumā

Šis Ministru kabineta rīkojums atbalsta konceptuālo ziņojumu par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.–2020. gadā. Tas nosaka pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai un ģimeņu ar bērniem atbalstam.

Ko tas regulē

Kas tas attiecas

Galvenie punkti

Likuma teksts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 36 Rīgā

  1. gada
  2. februārī (prot. Nr. 6
  3. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-
  4. gadā"
  5. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-
  6. gadā" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) A sadaļā ietverto risinājumu.
  7. Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 3.
  8. apakšpunktam izsludināt
  9. gadu par Goda ģimenes gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un sadarbības platformu "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - Demogrāfisko lietu centrs) nodrošināt Goda ģimenes gada pasākumu īstenošanu piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros atbilstoši konceptuālajam ziņojumam.
  10. Goda ģimenes gada rīcības plāna īstenošanai un koordinēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru izveidot vadības grupu. Vadības grupā iekļaut Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Demogrāfisko lietu centra un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus.
  11. Pieņemt zināšanai, ka Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta
  12. gada
  13. novembra ārkārtas sēdes protokollēmumam (prot. Nr. 56
  14. §
  15. punkts) izvērtēs
  16. gada pirmajā ceturksnī ģimenes valsts pabalstos izmaksāto līdzekļu apmēru un gadījumā, ja tiks prognozēts ģimenes valsts pabalsta izmaksām
  17. gadam paredzēto līdzekļu atlikums, Labklājības ministrija sadarbībā ar Demogrāfisko lietu centru un atbildīgajām ministrijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz
  18. gada
  19. maijam sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei, prioritāri novirzot finansējumu konceptuālajā ziņojumā paredzētajiem pasākumiem.
  20. Pieņemt zināšanai, ka Demogrāfisko lietu centrs izvērtēs konceptuālā ziņojuma B sadaļā iekļautos pasākumus un noteiktā kārtībā priekšlikumus par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem sagatavos izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu
  21. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019.,
  22. un
  23. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Ministru kabineta
  24. gada
  25. februāra rīkojums Nr. 36) Konceptuālais ziņojums "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-
  26. gadā" SATURS IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS II. SITUĀCIJAS APRAKSTS III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI AAP iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošu personu BKA bērna kopšanas atvaļinājums BKP bērna kopšanas pabalsts CSP Centrālā Statistikas pārvalde DLC sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" EM Ekonomikas ministrija FM Finanšu ministrija GGP Starptautisks longitudināls pētījums "Generations and Gender Programme" ĢVP ģimenes valsts pabalsts FICIL Ārvalstu investoru padome IEM Iekšlietu ministrija IIN iedzīvotāju ienākuma nodoklis KM Kultūras ministrija LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija LIAS2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
  27. gadam LM Labklājības ministrija LR Latvijas Republika MIL minimālais ienākumu līmenis MK Ministru kabinets NAP2020 Nacionālais attīstības plāns 2014.-
  28. gadam NVO nevalstisko organizāciju sektors OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija PKC Pārresoru koordinācijas centrs SPKC Slimību profilakses un kontroles centrs PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde SIF Sabiedrības integrācijas fonds TA Tiesu administrācija VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VBTAI Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija VID Valsts ieņēmumu dienests VM Veselības ministrija VP vecāku pabalsts VRP Valdības rīcības plāns VSAA Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra VTMEC Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs I. KONCEPTUĀLĀ ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS Par mūsu valsts demogrāfiskās situācijas turpmāko attīstību satraukti ir ne vien pētnieki Latvijā, politikas plānotāji un nacionāla mēroga uzņēmēji. Bažas par Latvijas demogrāfisko situāciju atkārtoti paudusi arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL), kas apvieno lielākos dažādas valstis un nozares pārstāvošos uzņēmumus un vairāku valstu tirdzniecības palātas. FICIL uzsver, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošanās tuvākajā laikā var kļūt par nopietnu šķērsli gan Latvijas valsts ekonomiskajai, gan garīgajai izaugsmei
  29. Apzinoties, ka demogrāfija ir viens no daudzu Eiropas valstu un jo īpaši Latvijas attīstības izaicinājumiem, Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums ir izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm. Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta 05.04.
  30. rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs" (turpmāk - DLC). DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta (turpmāk - arī MK) iecerēto darbību, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai MK. Ziņojumā (II. nodaļā) sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām. Šādu risinājumu identificēšanai DLC darbības laikā (kopumā 17 sēdes kopš pirmās sanāksmes
  31. gada
  32. aprīlī) Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti ir regulāri tikušies, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un pārstāvjiem no bērnu interešu aizsardzības institūcijām, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā.
  33. gadā, izstrādājot DLC
  34. Konceptuālo ziņojumu izskatīšanai
  35. gada valsts budžeta veidošanas procesā, DLC priekšlikumi ietvēra operatīvi risināmus jautājumus ģimeņu ar bērniem atbalstam. Šajā konceptuālajā ziņojumā ģimenes atbalsta joma tverta plašāk, izstrādājot visaptverošu sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis" īstenošanai
  36. gadā un turpmākajos gados. Tiek sagaidīts, ka šajā Konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi, no kuriem vairāki piedāvā diskusijai reformu līmeņa izmaiņas, sekmēs virzību uz hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā
  37. gadam (apstiprināta ar Saeimas lēmumu 10.06.2010.) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-
  38. gadam (akceptēts Latvijas Republikas Saeimā 20.12.2012.) izvirzīto tautas ataudzes mērķu sasniegšanu.
  39. gads bija spēkā esošo ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentu darbības termiņa noslēdzošais gads un, ņemot vērā to, ka Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-
  40. gadam tika izstrādātas pirms septiņiem gadiem, un šajā laikā notikušas būtiskas demogrāfiskās situācijas izmaiņas, "Māras solis" papildina pašreizējo politikas dokumentu tvērumu un akcentē virzienus arī nākamā posma ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumenta izstrādei. Vienlaikus DLC priekšlikumi veido tiešu sinerģiju ar vairākiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kurus Latvija kā Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) dalībvalsts apņēmusies sasniegt atbilstoši savām attīstības prioritātēm, iesaistot politikas veidošanā un ieviešanā plašu partneru loku un finansējot ilgtspējīgu attīstību ne tikai no valdības budžetiem, bet arī līdzdarbojoties uzņēmējiem. Tiek sagaidīts, ka līdz ar citām aktivitātēm, "Māras soļa" programmas stūrakmeņi - prevence un pierādījumos balstīta politika, būtiski veicinās NAP2020 tautas ataudzes rādītāju sasniegšanas progresu. Ziņojuma IV. nodaļā minēti riski, ja "Māras solis"
  41. gadā netiks īstenots. Ziņojuma
  42. pielikumā sniegts izvērsts pierādījumos balstīts pamatojums katram no "Māras solī" ietvertajiem pasākumiem, kuru uzsākšana plānota
  43. gadu. Saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumā noteikto kārtību, DLC konceptuālais ziņojums tika izvērtēts
  44. gada septembra, oktobra Demogrāfisko lietu padomes sēdē, tādējādi nodrošinot gan ekspertu, gan sabiedrības līdzdalību. II. SITUĀCIJAS APRAKSTS
  45. Demogrāfiskā situācija Latvijā Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pēdējos divdesmit gados novērotās Latvijas iedzīvotāju skaita sarukšanas tendences ir turpinājušās arī
  46. gadā, iedzīvotāju skaitam sarūkot gandrīz par 19 tūkstošiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (iedzīvotāju skaits
  47. gadā 1,969 milj.,
  48. gada sākumā - 1,950 milj.)
  49. Savukārt jaundzimušo skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izaugsmi, ir stabilizējies iepriekšējā gada līmenī (
  50. gadā 21 979,
  51. gadā - 21 968). Lai arī dzimstības kvantitatīvie rādītāji (jaundzimušo skaits) ir palikuši nemainīgi, tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados palielinātā valsts atbalsta ietekme vērojama t.s. dzimstības kvalitatīvo rādītāju būtiskās pozitīvās izmaiņās, tuvinoties LIAS2030 un NAP2020 tautas ataudzes mērķu sasniegšanai3: • Ir palielinājies ne tikai otro (
  52. gadā - 36,3 %,
  53. gadā - 38,3 %), bet arī trešo (attiecīgi: 12,0 % un 14,6 %) un nākamo bērnu (attiecīgi: 5,4 % un 6,0 %) īpatsvars jaundzimušo kopskaitā; •
  54. gadā ir turpinājis pieaugt summārais dzimstības koeficients (ir vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā, ja dzimstība katrā vecuma grupā saglabātos aprēķina gada līmenī), un laika posmā no
  55. gada līdz
  56. gadam Latvija šī rādītāja pieauguma tendenču kontekstā saglabā savas līderes pozīcijas Eiropā (
  57. gadā - 1,71,
  58. gadā - 1,74); • pieaudzis laulībā dzimušo bērnu īpatsvars (
  59. gadā - 55 %,
  60. gadā - 59 % no visiem jaundzimušajiem); • pozitīvas izmaiņas vērojamas noslēgto un šķirto laulību attiecībā - ja
  61. gadā no 1000 noslēgtām laulībām 650 tika šķirtas, tad
  62. gadā - salīdzinoši vien 466 (kas ir aptuveni par 30% mazāk). Vienlaikus, analizējot valsts demogrāfisko situāciju, jāņem vērā arī aspekti, kurus tik atzinīgi nav iespējams vērtēt: • dzimstības rādītāji vēl aizvien nav sasnieguši
  63. gada (pirms ekonomiskās krīzes) līmeni, un nav pietiekami ekonomiski attīstītajām valstīm nepieciešamajam līmenim paaudžu nomaiņai (vēlamais dzimstības koeficients 2,1 - 2,2); • dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs - konkrētā gadā mirušo skaits ir lielāks par jaundzimušo skaitu. Pierīgas reģions ir vienīgais, kur novērojami pozitīvi dabiskā pieauguma rādītāji, tāpat Pierīgā salīdzinājumā ar citiem statistiskajiem reģioniem lielāks ģimeņu ar vairāk bērniem īpatsvars; • migrācijas saldo rādītāji ir negatīvi - lai arī no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju īpatsvars laika periodā no
  64. līdz
  65. gadam samazinājās,
  66. un
  67. gadā tas pieauga, un vēl aizvien ir salīdzinoši augsts; • līdz ar zemo dzimstības līmeni un augstajiem emigrācijas rādītājiem, pēdējos desmit gados notikušas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecumstruktūrā, jo īpaši, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma un jaunākajām kohortām, kas rada risku sociālās aizsardzības sistēmas ilgtspējai4; • dati rāda, ka pēdējo 15 gadu laikā par 10 % samazinājies arī ģimeņu skaits5, un izmaiņas skārušas arī ģimeņu struktūru un bērnu skaitu ģimenēs - kopš
  68. gada6 - gandrīz trešdaļā visu ģimeņu bērnus audzina tikai viens pieaugušais, ģimeņu struktūrā palielinājies laulāto pāru bez bērniem īpatsvars, turklāt kopumā vairāk nekā puse no visām ģimenēm ar bērniem audzina tikai vienu bērnu - kopš
  69. gada šādu ģimeņu īpatsvars ir pieaudzis. DLC eksperti kā vienu no satraucošākajām iezīmēm Latvijas demogrāfiskajā situācijā saskata visai izteiktas reģionālās atšķirības - jo augstāks novada teritoriālās attīstības indekss, jo augstāki dzimstības rādītāji, jo zemāks indekss - jo kritiskāka situācija ir gan tautas ataudzes jomā, gan dažādos citos rādītājos (piemēram, plašāk izplatīts bezdarbs, augstāks nabadzības risks, izplatītāka vardarbība ģimenē u.c.).
  70. Demogrāfisko situāciju Latvijā ietekmējošie faktori Pētījumi par faktoriem, kas ietekmē tautas ataudzi Latvijā, ir identificējuši gan tos aspektus, kas demogrāfisko situāciju ietekmē pozitīvi, gan tos, kas atstāj negatīvu iespaidu uz tautas ataudzi
  71. Kā viens no būtiskākajiem pozitīvajiem faktoriem Latvijā tiek minēta pakāpeniska valsts ekonomiskā izaugsme un nodarbinātības pieaugums, kas samazina emigrācijas un nabadzības risku, ienākumu nevienlīdzības mazināšanās, kā arī pieaugoša pirmsskolas izglītības pieejamība u.c. - jeb visi tie faktori, kas vairo Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi un NAP2020 kontekstā stiprina Latvijas iedzīvotāju drošumspēju, stabilitātes sajūtu un pārliecību par nākotni. Papildus, no ģimenes perspektīvas pētnieki akcentē ģimeņu ekonomisko un partnerattiecību stabilitāti, iepriekšēju pozitīvu dzemdību un grūtniecības, kā arī bērnu audzināšanas pieredzi, kas iedrošina apsvērt nākamā bērna ienākšanu ģimenē. Izteikti negatīvi demogrāfiskos rādītājus valstī ietekmē risks ģimenēm nokļūt nabadzībā līdz ar nākamo bērnu piedzimšanu, kas pieaug līdz ar trešā bērna piedzimšanu, un īpaši augsts ir tajos gandrīz 30 % Latvijas ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais. Jau iepriekšējā ziņojumā DLC akcentēja, ka Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur nabadzības risks būtiski pieaug, ģimenē ienākot nākamajam bērnam, kamēr citās Eiropas valstīs šī sakarība nav tik izteikta
  72. Statistikas dati rāda, ka nabadzības risks strādājošajiem samazinās9, tomēr vienlaikus gandrīz 2/3 darba ņēmēju atzīst, ka viņiem ir būtiskas problēmas savienot darba un ģimene dzīvi10, jo īpaši tiem, kuriem jāaprūpē ne tikai mazi bērni, bet jāuzņemas atbildība arī par saviem vecākiem (t.s. "sendviča paaudzei" tipiska situācija). Turklāt, tā kā bērnu veselība ir izteikta vērtība Latvijas ģimenēs, negatīvu pieredzi rada arī ierobežota valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem, kā rezultātā vecākiem jāizvēlas maksas pakalpojumi, kas savukārt ierobežotu finanšu līdzekļu gadījumā mazina iespēju saņemt veselības pakalpojumus arī pašiem vecākiem. Dati rāda, ka Latvijā reāli ģimenēs esošo bērnu skaits ir mazāks, salīdzinot ar skaitu, ko iedzīvotāji vēlētos
  73. Domājot par apstākļiem, kas traucē ģimenē audzināt vēlamo bērnu skaitu, Latvijas ģimenes minējušas šādus aspektus12: • nepietiekami (46 %) un nestabili (40 %) ienākumi; • nestabila valsts un pašvaldības atbalsta politika (39 %); • nestabilitāte darbā (25 %); • nepiemērots mājoklis (19 %). Ņemot vērā iepriekš minēto, DLC vadītājs I. Parādnieks, diskutējot par šiem jautājumiem Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā, secinājis, ka viens no būtiskajiem iemesliem, kādēļ
  74. gada pirmā ceturkšņa dzimstības rādītāji uzrāda lejupejošu tendenci salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, ir tas, ka
  75. gadā netika panākts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. DLC pievienojas ekspertu viedokļiem, kas izskanēja
  76. gada
  77. maijā Rīgas pilī organizētajā diskusijā "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade"13, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju finansiālā stabilitāte, un zināšanās un pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti ģimenēm ar bērniem, jo īpaši koncentrējoties uz bērna pirmajiem trīs dzīves gadiem, kuru laikā veiktie ieguldījumi ir visefektīvākie. Nodrošinot makro un individuāla līmeņa finansiālo stabilitāti, ģimenēm tiek radīta drošības sajūtu par nākotni. Vienlīdz svarīga veselīgas personības un līdz ar to arī veselīgas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai ir arī iedzīvotāju garīgā veselība, ģimenes un bērna kā vērtības apzināšanās un novērtēšana sabiedrībā
  79. Demogrāfiskās situācijas prognozes Visas demogrāfiskās prognozes par Latviju norāda uz depopulāciju - iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas atstās būtisku iespaidu uz ekonomikas attīstību, par ko bažas pauduši arī ārvalstu investori. Viskritiskākās prognozes snieguši Eiropas Komisijas eksperti15, minot, ka jau
  80. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits būs ievērojami samazinājies, un nepārsniegs 1,6 miljonus. Tiesa, profesors P. Zvidriņš, lai gan pievienojas atziņām par depopulācijas tendencēm, EK prognozes vērtē kā nepamatoti pesimistiskas, jo vienlaikus tiek prognozēts dzimstības līmeņa pieaugums un vidējā mūža ilguma palielināšanās vīriešiem un sievietēm, kā arī negatīvā migrācijas saldo samazināšanās. Būtiski pozitīvākas ir gan Ekonomikas ministrijas16, gan domnīcas Certus prognozes. Turklāt domnīcas Certus speciālisti demogrāfisko situāciju analizējuši detalizētāk, un akcentē, ka situācija nebūt nav tik viennozīmīga: "ilgtermiņa demogrāfiskās tendences sašķeļ Latviju divās kontrastējošās daļās. Viena no tām - sarūkošā daļa, kuras iedzīvotāji dzīvo mazpilsētās un lauku novados, kas atrodas tālu no Rīgas, kur ir lielāks bezdarbs, zemākas algas un strauji novecojoša sabiedrība. Otra daļa - jaunāka, turīgāka, urbanizēta un gūst labumu no plašākām profesionālajām un personīgajām iespējām, ko piedāvā dzīve galvaspilsētā Rīgā un ap to"
  81. DLC eksperti pievienojas Certus viedoklim un aicina meklēt instrumentus mazināt izteiktās atšķirības starp pašvaldībām, kas sekmētu lielāku ienākumu un iespēju vienlīdzību, un līdz ar to - viendabīgi ilgtspējīgāku demogrāfisko situāciju Latvijā. III. KOMPLEKSS RISINĀJUMS ĢIMENES ATBALSTA POLITIKAS PILNVEIDOŠANAI - SABIEDRĪBAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" Ziņojumā iepriekš sniegtais Latvijas demogrāfiskās situācijas raksturojums identificē vairākus problemātiskus tautas ataudzes aspektus, kuru pozitīvām izmaiņām jāsniedz zināšanās un pierādījumos balstīti risinājumi efektīvām sociālajām investīcijām. Lai veicinātu tautas ataudzi, pozitīvas izmaiņas demogrāfiskajā situācijā tika izvirzīta kā viena no piecām Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbības galvenajām prioritātēm "Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums"18 (sk.
  82. tab.).
  83. tabula Valdības apņemšanās tautas ataudzes jomā: sasniedzamie rezultatīvie rādītāji Prioritāte: Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums Valdības deklarācijā definētais mērķis Dzimstības veicināšana, ekonomiskās migrācijas mazināšana, sociālo garantiju un palīdzības sistēmas optimizēšana, lai nodrošinātu atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivētu cilvēkus atgriezties darbā. Rezultāti, kas jāsasniedz: • Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem). • Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug vecāku pabalsta saņēmēju skaits. Ģimeņu dzīves kvalitātes ekonomiskie aspekti • Mazināta ienākumu nepietiekamības iespējamība ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un viena vecāka ģimenēm. Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkstošus
  84. gadā, 21,4 tūkstošus
  85. gadā un 25,3 tūkstošus
  86. gadā pensijas vecuma cilvēku un ~ 317 tūkstošus ģimenes valsts pabalsta saņēmēju (
  87. gadā vidēji mēnesī plānotais skaits). • Diferencēts Ģimenes valsts pabalsta apmērs par 1.,
  88. un par
  89. un nākamajiem bērniem. Pagarināts pabalsta izmaksas periods, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē
  90. Ģimeņu dzīves kvalitātes sociālpsiholoģiskie aspekti • Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras guvušas traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs skaits - 210). Darba un ģimenes dzīves saskaņošana • Sociāli atbildīga uzņēmējdarbība - komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss). • Eksperimentālā kārtā uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Valmierā ar nestandarta darba laika grafiku strādājošiem 150 vecākiem ar bērniem vecumā no 1 līdz 7 gadiem 10 mēnešus nodrošināts elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums. Izpētīta jaunās bērnu aprūpes formas ieviešanas lietderība, ietekme uz privāto uzņēmumu pašregulācijas prakses attīstību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas. Adopcija un ģimenes videi pietuvināta ārpusģimenes aprūpe • Veicināt un popularizēt adopciju (pēdējos gados nav vērojams adoptētāju skaita pieaugums, Latvijā adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem bērniem - 11 %, turklāt interese ir galvenokārt par vecuma ziņā jaunākiem bērniem). • Samazinās ārpusģimenes aprūpes institūcijās esošo bērnu skaits attiecībā pret visu nepilngadīgo skaitu valstī (%) samazinās: 2014.g - 2,31%, 2015.g - 2.2%, 2016.g. -1.99% • Sāktas aktivitātes "Jauniešu māju" un ģimeniskai videi pietuvinātu ārpus institūcijas aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveidei ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Valdības rīcības plānā ir paredzēta virkne uzdevumu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, virzoties uz "trešā bērna politiku", t.sk. programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" attīstība, atbalsts ģimenes un darba dzīves savienošanai, remigrācijas veicināšana (sk.
  91. pielikumu). Lai nodrošinātu šīs prioritātes īstenošanu, ar Ministru prezidenta
  92. gada
  93. aprīļa rīkojumu Nr. 111 tika izveidota ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs
  94. DLC darbības mērķis - ņemot vērā uzdevumus, kas noteikti Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā MK iecerēto darbību Rīcības plānā, sniegt priekšlikumus par tautas ataudzes atbalsta pasākumu pilnveidošanu un īstenošanu Demogrāfisko lietu padomei, lai virzītu tos izskatīšanai valdībā. Efektīvāko, pierādījumos balstīto risinājumu identificēšanai un izvērtēšanai DLC darbības laikā21 Sadarbības platformas darbā iesaistītie eksperti - augsta līmeņa valsts pārvaldes speciālisti un pētnieki Saeimas demogrāfisko lietu apakškomisijas priekšsēdētāja Imanta Parādnieka vadībā ir regulāri tikušies sanāksmēs, padziļināti analizējuši nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumus un politikas dokumentus, piedalījušies nacionāla un starptautiska līmeņa zinātniskās konferencēs, attīstījuši sadarbību ar Skandināvijas valstu un Igaunijas demogrāfiem Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Norden projekta ietvaros, ģimenes atbalsta politikas veidotājiem un bērnu interešu aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kā arī konsultējušies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem Latvijā. Sadarbības platformas ekspertu proaktīvās darbības rezultātā, sākotnēji
  95. gadā tika identificētas jomas, kur nepieciešama operatīva rīcība ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai vai normatīvā regulējuma sistēmiskai sakārtošanai. Savukārt
  96. gadā DLC eksperti jau visaptverošāk un vienlaikus detalizētāk izstrādāja Latvijas sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", kur, cita starpā, ārkārtīgi būtiska loma tiek piešķirta prevences pasākumu īstenošanai stabilu ģimeņu veidošanās atbalstam, gan arī pierādījumos balstītas politikas īstenošanai. DLC konceptuālajā ziņojumā ietvertie priekšlikumi sniedz risinājumus vairākām problēmām, kas identificētas galvenajos ģimenes valsts politikas plānošanas dokumentos - Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-
  97. gadam (apstiprinātas 18.02.
  98. ar MK rīkojumu Nr. 65) un Rīcības plānā šo pamatnostādņu īstenošanai 2015.-
  99. gadā (apstiprināts 13.02.
  100. ar MK rīkojumu Nr. 115). Papildus, ņemot vērā, ka minētie politikas dokumenti izstrādāti pirms septiņiem gadiem, līdzīgi kā iepriekšējais, arī šis DLC ziņojums papildina iepriekšējos pasākumus ģimenes atbalsta politikā, aktualizē arī jaunas, līdz šim nepietiekami aktīvi risinātas problēmsituācijas ekonomiski un demogrāfiski mainīgajos apstākļos, tādējādi identificē aspektus, kas paplašināti jāskata, plānojot nākamā termiņa ģimenes atbalsta politikas mērķus un uzdevumus. Saskaņā ar NAP2020 valsts, radot apstākļus cilvēku drošumspējas stiprināšanai, sniedz pozitīvu ieguldījumu tautas ataudzes veicināšanā, "lai tautas saimniecības izaugsmes apstākļos Latvija būtu vieta, kur dzimst gaidīti bērni, kur vecāki var viņiem nodrošināt aprūpi un attīstības perspektīvas, kur var atrast darbu un pilnveidoties, lai valstī pieaug cilvēka dzīves ilgums, veselīgi nodzīvoto gadu skaits, saglabājas labas darbaspējas un dzīves kvalitāte" (NAP2020, 211). Ziņojumā ietvertā Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" atbilst Valdības deklarācijā dotā uzdevuma #
  101. īstenošanai: "Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti". Latvijas demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" sevī ietver pasākumus, kas jau ir saņēmušas finansiālu atbalstu un to īstenošana tiek plānota
  102. gadā (konceptuālā ziņojuma A sadaļa), kā arī ekspertu priekšlikumus, par kuriem nepieciešams turpināt diskutēt un tos attīstīt (konceptuālā ziņojuma B sadaļa). Lai pieņemtu izsvērtu un pamatotu lēmumu, precizējot priekšlikuma iespējamās izmaksas, fiskālo ietekmi un ievērojot valsts budžeta iespējas, DLC sadarbībā ar ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām vērtēs un lems par priekšlikumu tālāko virzību, izstrādās un noteiktā kārtībā sagatavos priekšlikumus Ministru kabinetam par nepieciešamo papildu valsts budžeta finansējumu atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019.,
  103. un 2021.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējam. Programmas aktivitātes skatīt nākamā lappusē, izvērstāka informācija par katru no pasākumiem iekļauta šī ziņojuma
  104. pielikumā.
  105. tabula LATVIJAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" Mūsu kopīgā misija: Lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu, būtu vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku! Nr. p.k. Konceptuālā ziņoj. A/B sadaļa* Nr.p.k. progr. Māras solis Ģimenes atbalsta politikas jomas Priekšlikuma statuss Atbildīgā institūcija Sadarbības partneri Gads, kurā uzsākta pasākuma īstenošana
  109. 1.Stratēģiskais virziens ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA 1.
  110. A 1.
  111. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai Finansējums piešķirts PKC DLC 1.
  112. A 1.
  113. Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  114. gadam izvērtējumam Finansējums piešķirts LM DLC 1.
  115. 1.
  116. Pētījums par pašvaldību remigrācijas instrumentiem Īstenots PKC DLC, VARAM 2.Stratēģiskais virziens PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI 2.
  117. Preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanās skaita mazināšanai - valsts finansētas pirmslaulību apmācības un mediācija TM 2.
  118. A 2.
  119. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana: • 1) Informatīvi ievadsemināri; • 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai. Finansējums piešķirts VARAM DLC, VBTAI, Asociācija SOS; "Centrs Dardedze" 2.
  120. A 2.
  121. Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana Finansējums piešķirts TM 2.
  122. Sabiedrības informēšanas programmas, sociālās kampaņa, lai celtu un stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā Īstenots LM DLC, NVO 2.
  123. A 2.
  124. Atbalsts pilotprojekta "Bērna māja" turpināšanai Finansējums piešķirts LM, TM IEM (VP), VM (VTMEC), "Centrs Dardedze" 2.
  125. B 2.
  126. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" Attīstāmais pasākums VM DLC 3.Stratēģiskais virziens TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM 3.
  127. Paplašināta daudzbērnu ģimeņu definīcija transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atlaides saņemšanai Īstenots LM 3.
  128. Daudzbērnu ģimenes kā jauna pasažieru kategorija, kas ir tiesīga izmantot braukšanas maksas atvieglojumus starppilsētu sabiedriskajā transportā Īstenots SM SIF 3.
  129. ĢVP palielināšana par ceturto un nākamajiem bērniem Īstenots LM 3.
  130. A 3.
  131. Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana: • "Goda ģimenei 100" - valsts atbalsta paaugstināšana par trešo un katru nākamo bērnu līdz 20 gadu vecumam; • Ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) izmaksa arī par profesionālo skolu audzēkņiem, kuri saņem stipendiju. Izmaksas perioda pagarināšana līdz 20 gadu vecumam, kamēr iegūst profesionālo vai vidējo izglītību. Finansējums piešķirts LM 3.
  132. B 3.
  133. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts: • 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē (ieplānojot faktisko atprečošanas iespēju
  134. gadā, piecu un vairāk bērnu vecākiem
  135. gadā); • piedzimstot trešajam bērnam 1000 euro mājokļa iegādei, iekārtošanai, mācībām. Attīstāmais pasākums DLC LM/VSAA 3.
  136. B 3.
  137. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vecākiem, kas izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus (3 gadus pirms termiņa) Attīstāmais pasākums LM 3.7 A 3.
  139. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu vērtībizpratni sabiedrībā Finansējums piešķirts VARAM, VRAA KM, DLC, NVO, LM, SIF 4.Stratēģiskais virziens ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM 4.
  140. A 4.
  141. Tēva lomas ģimenē stiprināšana: • Informatīvas aktivitātes sabiedrībā. Finansējums piešķirts VARAM NVO 4.
  142. B 4.
  143. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem līdz pusotra gada vecumam atbalstam: • BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide; • Sociālās iemaksas no pilna BKP un VP; • VP izmaksas strādājošajiem. Attīstāmais pasākums LM 4.
  144. Atbalsts bērniem, kurus audzina viens no vecākiem - apgādnieka zaudējuma pensijas palielināšana Īstenots LM 4.
  145. Sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana pensiju kapitālā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā Īstenots LM 4.
  146. A 4.
  147. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība Finansējums piešķirts VARAM 4.
  148. A 4.
  149. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība Finansējums piešķirts EM 4.
  150. A 4.
  151. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem zobārstniecības pakalpojumi - bērniem un daudzbērnu vecākiem Finansējums piešķirts VM, SPKC 4.
  152. B 4.
  153. IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros: • AAP par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto noteiktām kategorijām; • AAP par bērniem MUN režīmā strādājošajiem vecākiem, kuri gūst ienākumus arī vispārējā nodokļu režīmā. Attīstāmais pasākums FM 5.Stratēģiskais virziens ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI 5.
  154. B 5.
  155. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana • Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums saistībā ar atbalstu darba ņēmējiem • Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" • Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšanu • Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē Attīstāmais pasākums LM 5.
  156. B 5.
  157. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana22 Attīstāmais pasākums VARAM, IZM/LM 6.Stratēģiskais virziens ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA 6.
  158. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2017 LM 6.
  159. A 6.
  160. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM JPI, izskatīšanai VB2018 Finansējums piešķirts LM 6.
  161. B 6.
  162. Papildus DLC iniciēti pasākumi Attīstāmais pasākums LM 7.Stratēģiskais virziens SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA 7.
  163. A 7.
  164. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai - Reģionālās remigrācijas koordinators (5-10 pilotpašvaldības). Finansējums piešķirts VARAM 7.
  165. A 7.
  166. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai Finansējums piešķirts VBTAI TM * Konceptuālā ziņojuma: A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama
  167. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros B sadaļa - attīstāmie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama)
  168. tabula. DLC priekšlikumi ģimeņu atbalsta politikas pilnveidošanai - sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis",
  169. gadā Konc ziņoj. A/B sadaļa Nr. p.k. Uzdevumi Nepieciešamības pamatojums Sagaidāmais rezultāts Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Uzsākšanas termiņš
  170. Stratēģiskais virziens. ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA A 1.
  171. Dalība starptautiskā longitudinālajā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai Šobrīd esošie pētījumi padziļināti neanalizē nedz daudzbērnu, nedz to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātiku, un nespēj nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un efektīvu politikas instrumentu izstrādi šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas. Tiks iegūta padziļināta daudzbērnu un to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātikas analīze un ir iespējams izstrādāt atbilstošākus un efektīvākus politikas instrumentus šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas. Iegūs starptautiskiem standartiem atbilstošus zinātniska pētījuma rezultātus gan nacionāla līmeņa ģimenes atbalsta politikas veidošanai, gan - lai identificētu Latvijas ģimeņu situācijas daudzveidīgos aspektus starptautiskā salīdzinājumā. PKC DLC 01.01.
  172. A 1.
  173. Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  174. gadam izvērtējumam Kopš
  175. gada, kad tika sagatavotas iepriekšējās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas Latvijas demogrāfiskajā situācijā, ir nepieciešams aktualizēt plānotās politikas pamatnostādnes atbilstoši šodienas situācijai. Tiks izvērtēta esošo dokumentu atbilstība esošajai situācija, kas ļaus LM ekspertiem sagatavot nākamos vidēja termiņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentus. LM DLC 01.01.
  177. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI A 2.
  178. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana: 1) Informatīvi ievadsemināri; 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai. Bērnudārzs ir pirmā vieta, kur bērns pēc ģimenes nonāk formalizētā vidē, socializējas dzīvei sabiedrībā. Tāpēc, ir svarīgi, lai šī vide būtu bērniem droša un draudzīga, kā arī bērna vecākus iesaistoša, atbalstoša. Vienlaikus svarīgi radīt arī vidi, kas ir izglītojoša un atbalstoša pedagogiem. Tāpēc, no prevences viedokļa, samazinoties ienākumiem ģimenē, kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība kļūst vēl svarīgāka pilnvērtīgai bērna attīstībai un vienlīdzīgam sākumam ikviena bērna dzīvē, un pirmsskolas izglītība jo īpaši būtiska ir tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm. Tiek veidota bērnudārzu vide, kas ir bērnam droša un draudzīga, savlaicīgi atpazīstot un novēršot bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību bērnu, vecāku un iestādes darbinieku starpā, un uzturot pozitīvu vidi, kurā bērna intereses un vajadzības ir centrālās. PII darbiniekiem ir skaidrība par soļiem un sistemātisku pieeju bērna novērošanai, problēmu identificēšanai un tālākai rīcībai Kopumā tiks organizēti ievadsemināri, aptverot visas LV pašvaldības un tajās esošās PII23, tas ir, jāorganizē 17 ievadsemināri, kur katrā no tiem vidēji piedalītos 60 dalībnieki. Lai realizētu programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" pirmā soļa "Džimbas drošības programma" īstenošanu visās Latvijas PII, tiks aptvertas 819 PII, kurās līdz šim nav Džimbas aģentu. VARAM LM, DLC, VBTAI 01.01.
  179. A 2.
  180. Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana Ģimeņu ieinteresētība izmantot mediāciju pakāpeniski pieaug, turklāt mediācijas procesu rezultāti ir pozitīvi - 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos. Ņemot vērā šo labo praksi, ir nepieciešams to turpināt arī
  181. gadā. Tajā pašā laikā svarīgi akcentēt, ka finansiāls atbalsts, pilnībā vai daļēji sedzot mediācijas izmaksas, ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē mediācijas pieprasījumu un pušu labprātīgu iesaistīšanos. Mediācijas pieejamība ģimenes strīdu risināšanai stiprinātu Latvijas ģimenes un bērnu interešu aizsardzību, ļaujot konfliktējošajām pusēm ar neitrālas trešās personas palīdzību, rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācijas pakalpojumus varētu saņemt arī paplašinātās ģimenes (t.i., ģimenes locekļi, ne tikai pāra mediācijas). Papildus būtu iespējams nepieciešamības gadījumā palielināt mediācijas sesiju skaitu - no 5 līdz 7 sesijām. TM A 2.
  182. Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai turpināšana Ik gadu no vardarbības un novārtā pamešanas Latvijā cieš vairāk nekā 2 tūkstoši bērnu. Procentuāli lielākais noziedzīgo nodarījumu īpatsvars, kuros cieš bērni, ir noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Seksuālās vardarbības gadījumus pret bērnu ir sevišķi grūti atklāt, kā arī sekas, ko šāds noziedzīgs nodarījums rada bērnam, ir sevišķi kaitējošas bērna turpmākajai attīstībai. Tādēļ ir svarīga īpaši augsti kvalificētu profesionāļu iesaiste šādu lietu risināšanā, kā arī skaidra un saprotama procedūra. Tiek izveidots starptautiski atzīts bērniem draudzīgs starpdisciplinārs un starpinstitucionāls sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, lokalizējot vienā noteiktā vietā, novēršot bērna atkārtotu viktimizāciju; Bērna māja zem viena jumta gan juridiski, gan praktiski apvieno bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu, prokuratūru personālu un tiesu medicīniskās ekspertīzes jomas speciālistus. LM/TM IEM (VP), VM (VTMEC) "Centrs Dardedze" 01.01.
  183. B 2.
  184. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-
  185. gadam atzīts (39.lpp.), ka netiek īstenoti pietiekami efektīvi atbalsta pasākumi sievietēm un ģimenēm neauglības, neplānotas grūtniecības gadījumā, pēc aborta vai spontāna aborta vai pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Lielais abortu skaits, īpaši jaunu sieviešu vidū, būtiski ietekmē demogrāfisko situāciju un var radīt problēmas sieviešu reproduktīvai veselībai, tādejādi ietekmējot demogrāfiskās izmaiņas ilgtermiņā. Lai arī konstatēto problēmu klāsts ir daudz plašāks, projekta mērķis ir sniegt atbalstu tām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kas nonākušas grūtībās un apsver grūtniecības pārtraukšanu radušos sociālo, materiālo vai personisko apsvērumu dēļ. Pēc grūtniecības medicīniskās konstatēšanas gadījumos, kad sieviete šaubās par bērna saglabāšanu, pilotprojekta ietvaros papildus informācijai par grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas būtību un tās medicīniskajiem riskiem, tiks dota iespēja saņemt izvēlēta speciālista (jurista, psihologa, sociālā darbinieka, u.c.) konsultāciju pirms grūtniecības pārtraukšanas, kā arī uzzināt par visām iespējām un atbalstiem, ko sniedz valsts un pašvaldība māmiņām un ģimenēm ar bērniem. Saņemot pilnīgu informāciju par atbalsta iespējām, sekām un dažādiem citiem krīzes situācijas risinājumiem, sievietei būtu lielāks pamats pieņemt pārdomātu lēmumu, iespējams, tieši par labu grūtniecības saglabāšanai un bērniņa laišanai pasaulē. VM DLC
  186. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM A 3.
  187. Ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana ĢVP apmērs joprojām ir nepietiekams, īpaši daudzbērnu ģimenēs. Lai arī, pieņemot
  188. gada valsts budžetu, tika paaugstināts pabalsts par
  189. un nākamajiem bērniem, tomēr tas bija tikai viens no pirmajiem soļiem virzībā uz īpašu "trešā bērna" atbalsta politiku. Līdz ar to nepieciešams palielināt pabalstu arī par 3.bērnu ģimenē, kā arī pilnveidot ĢVP metodiku tā, lai pabalsts mērķētāk sasniegtu mērķi. Pilnveidota ĢVP metodika, saglabājot vēsturisko ĢVP pamatapmēra aprēķina metodiku, un nosakot ikmēneša piemaksu tām ģimenēm, kurās aug divi un vairāk nepilngadīgi bērni. LM 01.03.
  190. B 3.
  191. Goda ģimenes sertifikāts; • 1000 euro apmērā - dāvana Latvijas simtgadē; • piedzimstot trešajam bērnam dāvana 1 000 euro apmērā mājokļa iegādei, remontam, mācībām. Rūpes par bērna audzināšanu ar katra bērna ienākšanu ģimenē pieaug. Ģimenē ienākot trešajam un nākamajiem bērniem, rodas jauni izdevumi, piemēram, ģimenei rodas nepieciešamība pēc lielākas platības mājokļa, ietilpīgākas automašīnas, ir nepieciešams nodrošināt bērnu izglītību, t.sk. interešu izglītību, u.c. gadījumos, kas bieži vien prasa ievērojamos līdzekļus daudzbērnu ģimenes budžetā, tāpēc nepieciešams šīm ģimenēm sniegt papildus atbalstu. 1) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts kā dāvana visām daudzbērnu ģimenēm 1000 euro apmērā Latvijas simtgadē (vienreizējs pasākums); 2) Ieviests Goda ģimenes sertifikāts par katru ģimenē piedzimušo trešo un nākamajiem bērniem 1000 euro apmērā. Sertifikāts izmantojams, saņemot pakalpojumu (mājokļa iegāde, remonts, maksa par mācībām, interešu izglītība). DLC LM/VSAA B 3.
  192. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem Šobrīd tiesību akti paredz, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, un, kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus bērnus, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. Tomēr esošais modelis neaptver visas daudzbērnu ģimenes, un pastāvošā pāreja ir ļoti radikāla. Lai mīkstinātu pārejas radikālo raksturu, kā arī nodrošinātu lielāku atbalstu visām daudzbērnu ģimenēm, nepieciešams dot tiesības pensionēties pirms termiņa arī personām, kuras aprūpējušas trīs vai četrus bērnus. Izdarīti grozījumi likuma "Par valsts pensijām"
  193. panta ceturtajā daļā, nosakot, ka vecākiem ar 3 un 4 bērniem ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju attiecīgi 3 un 4 gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas. LM A 3.
  195. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā, t.sk.arī pasākumi Tēva lomas ģimenē stiprināšanai. Daudzbērnu ģimenes jeb Goda ģimenes Latvijas valstij tās saspringtajā demogrāfiskajā situācijā sniedz sevišķu pienesumu iedzīvotāju skaitā, tāpēc nepieciešami tādi pasākumi, kas godinātu un stiprinātu šādas ģimenes. Īstenoti daudzveidīgi pasākumi daudzbērnu ģimeņu godināšanai un ģimenes kā vērtības stiprināšanai sabiedrībā. VARAM, VRAA LM, KM, SIF, NVO, DLC 01.01.2018
  196. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM A 4.
  197. Tēva lomas ģimenē stiprināšana Ģimenē atbalsts no partnera vai vīra ir aspekts, kas būtiski ietekmē sievietes gatavību radīt nākamo bērnu, jo tieši ietekmē sievietes ikdienu. Pētījumu rezultāti apliecina - sievietes, kas norādīja, ka vīrs iesaistās bērnu audzināšanā un mājas darbu veikšanā, ir pozitīvāk noskaņotas vēl viena bērna radīšanai. Būtiski, ka arī visas daudzbērnu ģimenes, kas piedalījās intervijās, norādīja, ka skaidra darbu dalījuma mājās nav - tas kurš ir mājās, veic nepieciešamos darbus. Turklāt sievietes, kurām partneri deva iespēju atvēlēt kādu laiku sev, un tajā laikā uzņēmās bērna pieskatīšanu, bija apmierinātākas ar savām attiecībām un arī drīzāk noskaņotas radīt nākamos bērnus. Stiprināt tēva lomu ģimenē, motivējot tēvus vairāk iesaistīties ģimenes ikdienas pienākumu veikšanā, un pavadīt laiku ar bērnu visos vecumos. Sabiedrībā veidojas apziņa par tēva būtisko lomu ģimenē. Visu Tēva dienas pasākumu (tai skaitā reģionu) fotoattēli un informācija apkopota un ievietota izveidotajā Latvijas kartē; kartē arī norādīts pasākumu grafiks: kad un kur pilsētā, pagastā atzīmē Tēva dienu. Plānotie pasākumi: • Tēva dienas gājiens Rīgā; • Tēva dienas reģionos - ne mazāk kā 10 pasākumi visā Latvijā; • Tēva dienas bērnudārzos visā Latvijā - iesaistīti vairāk nekā 300 bērnudārzi no visas Latvijas; • Tēva dienas skolās visā Latvijā - iesaistītas ne mazāk kā 100 skolas no visas Latvijas. VARAM 01.01.2019 B 4.
  198. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam atbalstam: • BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide; • Sociālā iemaksas no pilna BKP un VP; • VP izmaksas strādājošajiem. Mātei izvēloties aprūpēt bērnu līdz 18 mēnešu vecumam, aprēķinātais VP kopsummā ar BKP neatvieto sievietes iepriekšējos ienākumus, turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksas netiek veiktas no visa saņemtā ienākumu atvietojuma, kā rezultātā māte, kas uzaudzinājusi vairākus bērnus, būtiski samazina savu nākotnes pensiju, salīdzinājumā ar personu, kas nav bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā. Šobrīd noteiktais BKP apmērs ir absolūti nepietiekams, lai segtu bērna un mātes vajadzības, tāpēc BKP celšana ir sociāli pamatots solis, kas ir īpaši būtisks gados jaunajiem vecākiem. Esošais normatīvais regulējums VP saņemšanai situācijās, kad vecāks vienlaikus saņem VP un turpina strādāt, ir oficiālo nodarbinātību un nodokļu nomaksu bremzējošs, turklāt netaisnīgs pret daļslodzes darba veicējiem. Pakāpeniski līdz 50% no vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām paaugstināts VP 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājuma periodam:
  199. gadā - 45%, lai nodrošinātu vecākiem pietiekamu ienākumu atvietojuma līmeni visā periodā, kas būtu identisks iepriekš saņemtajai algai; Veiktas iemaksas pensiju kapitālā:
  200. gadā no visa VP,
  201. gadā - no BKP un VP kopsummas; Tiks pilnveidota valsts pabalstu sistēma jaunajiem vecākiem, pakāpeniski paaugstinot ienākumus tiem, kas iepriekš nav strādājuši, t.i., BKP
  202. gadā paaugstināt līdz 200 EUR,
  203. gadā sasniedzot Minimālā ienākuma līmeņa (MIL) apmēru par diviem mājsaimniecības locekļiem (indikatīvi atbilstoši
  204. gada MIL: 284 euro), uzlabojot situāciju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un mazinot trūkumu tieši gados jaunās ģimenēs; Rasts risinājums strādājošo vecāku pabalsta taisnīgam aprēķinam. LM A 4.
  205. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība Ņemot vērā to, ka pašvaldība un vietējā kopiena ir vistuvāk katrai ģimenei, ir jāturpina pagājušā gadā uzsāktā programma, lai veicinātu pašvaldību draudzīgu sacensību ģimeņu atbalstam, to veidojot sinerģijā ar jau pašreiz eksistējošu programmu attīstību Uzsāktais darbs pie programmas norāda uz nepieciešamību to turpināt un pilnveidot, lai ikgadēji veiktu pašvaldību sniegtā atbalsta ģimenēm monitoringu, informētu sabiedrību par iespējām, ko sniedz dažādas pašvaldības, kā arī veicinātu labdabīgu pašvaldību konkurenci ģimeņu ar bērniem atbalsta sniegšanā. Ieviešot arī motivējošu balvu sistēmu ģimenēm draudzīgākajām pašvaldībām un piesaistot uzņēmumus šīs programmas atbalstam. VARAM 01.01.
  206. A 4.
  207. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai "turpmāka darbība un attīstība Izsniegto garantiju skaits, augstā iedzīvotāju ieinteresētība un ieguldītie finanšu resursi apliecina, ka mājokļa atbalsta programma sevi ir pierādījusi kā efektīvu instrumentu ģimeņu ar bērniem atbalstam, tomēr, apzinot programmas darbības nianses, secināms, ka programmu ir nepieciešams pilnveidot un paplašināt. "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" programmas turpmāka darbība, sniedzot atbalstu ģimenēm ar bērniem valsts garantiju veidā pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai: 1) Programma attiecināta arī uz daudzbērnu ģimenēm, kurās aug bērns līdz 24 gadu vecumam. EM 01.01.
  208. A 4.
  209. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība Ģimenēs ar bērniem tipiski ir pieejams mazāk līdzekļu, ko veltīt maksas ārstniecībai, kam var būt graujoša negatīva ietekme uz visas ģimenes veselību. Īpaši skaudra situācija ir zobārstniecībā - gan to izmaksu, gan fiziskās pieejamības ziņā, īpaši attālināto reģionu iedzīvotājiem. Tiks nodrošināta atvieglota piekļuve zobārstniecības pakalpojumiem attālinātajos reģionos dzīvojošajām ģimenēm ar bērniem, izmantojot speciāli aprīkotus autobusus, kā arī nodrošināts atbalsts vai atlaides zobārstniecības pakalpojumu saņemšanai daudzbērnu ģimeņu vecākiem. VM, SPKC 01.01.
  210. B 4.
  211. IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros: • par nestrādājošu laulāto; • par bērniem arī MUN režīmā strādājošajiem vecākiem; • dalīts atvieglojums starp abiem bērna vecākiem. Pašreizējā situācijā laulātais, kas objektīvu iemeslu dēļ ģimenē mājās aprūpē bērnus, gulstas kā slogs uz strādājošā laulātā pleciem, jo viņš ne tikai nepelna, bet par viņu arī nepiemēro IIN atvieglojumu, kas rezultātā divkārši pasliktina ģimenes materiālo stāvokli. Iedzīvotāji, kas strādā vairākos darbos, viens no kuriem ir mikrouzņēmums, nesaņem atvieglojumu par apgādājamu personu, un tādējādi tiek finansiāli sodīti par to, ka audzina un apgādā bērnus, lai gan darbs divās darbavietās jau tā neizbēgami samazina bērniem veltīto laiku, turklāt bieži darbs mikrouzņēmuma nodokļu režīmā nav darbinieka izvēle, bet gan darba devēja prasība; šādā situācijā atvieglojuma nesaņemšana vēl vairāk ierobežo ģimenes rocību. Personām ar zemiem ienākumiem, kuri audzina vairākus bērnus, it īpaši ņemot vērā neapliekamā minimuma un IIN atvieglojuma pieaugumu nodokļu reformas ietvaros (no 175 euro uz 250 euro līdz
  212. gadam), alga nereti nenosedz visu pieejamo atvieglojuma apjomu (piemēram, mātei apgādībā divi bērni, bet tēvam - viens). Šādā situācijā neizmantoto atvieglojumu par bērnu varētu dalīt starp vecākiem uz pusēm, vai precīzu atvieglojuma apmēru aprēķināt gada beigās. IIN atvieglojumu var saņemt arī par apgādībā esošu nestrādājošu laulāto par periodu, kurā tas objektīvu iemeslu dēļ mājās aprūpē mazus bērnus vai kuplu bērnu pulku. Novērst sistēmisko nepilnību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ar apgādībā esošām personām, piemērojot ārpus MUN gūtajiem ienākumiem IIN atvieglojumus par apgādībā esošām personām. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kuru ģimenēs aug vairāki bērni, ja atvieglojums par bērnu pārsniedz personai pieejamo neapliekamo minimumu par apgādājamo personu, var "nodot" pārsnieguma daļu otram bērna vecākam, lai saņemtu pilnīgāku atbalstu. Abu pasākumu rezultātā mazināsies ienākumu nevienlīdzība un šajās ģimenēs augošo bērnu nabadzības risks, iedzīvotāji tiks motivēti strādāt oficiāli, lai saņemtu visus nodokļu atvieglojumus un sociālās garantijas. FM Par laulāto - 01.07.
  214. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI B 5.
  215. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana • Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums • Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana • Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" • Tiešsaistes platforma ģimenes un darba dzīves līdzsvara popularizēšanai Praksē ģimenes un profesionālās dzīves saskaņošana notiek pēc ad hoc principa atsevišķu indivīdu līmenī - tā netiek plaši praktizēta un par to netiek runāts, inovācijas netiek aktīvi ieviestas, lai gan modernās tehnoloģijas to pieļautu. Nepieciešams izcelt progresīvi domājošos uzņēmumus, kas ir pretimnākoši saviem darbiniekiem un ļauj tiem efektīvi saskaņot privātās un profesionālās dzīves vajadzības. Ģimenes un darba dzīves saskaņošanas nolūkā, lai veicinātu labāku līdzsvaru starp šiem dzīves aspektiem algotu darbu strādājošajiem vecākiem, tiks izvērtētas iespējas plašāk ieviest elastīgas nodarbinātības formas, piemēram, tāldarbs un daļslodzes darbs. Pozitīvās konkurences darba devēju vidū veicināšanai tiks uzsākta iniciatīva, izceļot saviem darbiniekiem visvairāk pretimnākošos darba devējus. LM EM B 5.
  216. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, t.sk., nodrošinot vecākiem brīvas izvēles iespējas izlemt par bērnam vispiemērotāko pieskatīšanas veidu Šobrīd vecākiem no bērna 1,5 gada vecuma netiek nodrošināts pietiekami plašs un elastīgs bērnu aprūpes pakalpojumu klāsts. Vecāki saņem atbalstu no pašvaldības, ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī atsevišķi novadi piedāvā līdzfinansēt aukļu pakalpojumu, tomēr, ja vecāks lemj bērna agrīnajā vecumā (1,5-3 gadi) pieskatīt bērnu pats, viņš nesaņem nekādu atbalstu no pašvaldības bērna pieskatīšanai. Šāda situācija nav taisnīga - vecāki ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā gan no iekļaušanās darba tirgū aspekta, gan no nepieciešamības pašiem pilnībā vai daļēji finansēt bērna pieskatīšanu. 1) Unificēta pašvaldību atbalsta sistēma, kuras ietvaros vecāki brīvi izvēlas piemērotāko variantu bērna pieskatīšanai: - bērna 1,5-3 gadu vecumā: - pašam pieskatīt bērnu, - izmantot aukles pakalpojumu, - pašvaldības vai privāto bērnudārzu; - bērna 3-7 gadu vecumā: - vienlīdzīgā apmērā subsidēts pašvaldības vai privātais bērnudārzs; 2) Pašvaldības atbalsts 60 % apmērā no pašvaldības PII vienas vietas izmaksām, ja vecāks pats pieskata bērnu vai uztic pieskatīšanu auklei (atbalstā ieskaitītas sociālās apdrošināšanas iemaksas ~ 10 %); 3) BKP par bērnu vecumā no 1,5-2 gadiem (42,69 euro) novirzīts šīs sistēmas funkcionēšanai. VARAM, IZM, LM
  217. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA A 6.
  218. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM prioritārā virziena izskatīšanai
  219. gada valsts budžeta ietvaros Latvijā visiem bērniem nav nodrošināta iespēja dzīvot ģimeniskā vidē, joprojām aktuāli ir uzlabojumi arī ģimeniskais videi pietuvinātās ārpusģimenes aprūpes jomā. Īstenoto aktivitāšu rezultātā pieaudzis aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu skaits, samazinājies ārpusģimenes institucionālajā aprūpē esošo bērnu īpatsvars, samazināsies nabadzības un sociālās atstumtības risks aizbildnībā un audžuģimenēs ievietotajiem bērniem. LM 01.01.
  220. B 6.
  221. Papildus DLC iniciēti pasākumi Adoptējot bērnus vecumā no 3 līdz 18 gadiem, adoptētājiem joprojām nav tiesību uz 10 apmaksātām kalendārajām atvaļinājuma dienām. Joprojām atsevišķās pašvaldībās bērni tiek ievietoti bērnunamos, nevis nodoti aprūpei ģimeniskā vidē aizbildņu vai audžuģimenēs. Pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās ārpusģimenes aprūpes veicināšanā. Visiem adoptētājiem, neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma, ir tiesības uz 10 dienu pēcadopcijas apmaksātu atvaļinājumu piesaistes starp adoptētājiem un bērnu veidošanai. Lai veicinātu bērnu deinstitucionalizāciju, nepieciešams rast iespēju izcelt pašvaldības, kas sava novada grūtdieņus neievieto institūcijās, bet aktīvi meklē bērnu psihei draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vērtējot to draudzīgumu ģimenei. LM VARAM
  222. Stratēģiskais virziens. SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA A 7.
  223. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai No ārzemēm remigrējošie tautieši visbiežāk atgriežoties saskaras ar praktiskām problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas vietējās situācijas un sistēmas zināšanas, kas var būtiski paaugstināt remigrantu psiholoģisko apmierinātību pēc atgriešanās. Izveidots reģionāls koordinatoru tīkls, kas sniedz konsultācijas remigrantiem dažādos ar atgriešanos saistītos jautājumos, tādējādi sniedzot praktisku atbalstu, lai atvieglotu atbraucējiem iesaistīšanos vietējā dzīvē, piemēram, mājoklis, bērnudārzs, vakantās darba vietas, kultūras pasākumi. VARAM 01.01.
  224. B 7.
  225. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai Latvijas valstspiederīgajiem to mītnes zemēs ārvalstīs dažkārt rodas domstarpības ar mītnes valsts varas iestādēm par bērnu tiesību aizsardzību. Situācijai eskalējot, bērni tiek no ģimenēm izņemti, un dažkārt pat nodoti adopcijai mītnes zemē, neievērojot bērnu tiesības uz etnisko un ģimenisko saišu saglabāšanu. Uzsākts pilotprojekts Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai gadījumos, kad mītnes zemes varas iestādes iniciējušas jautājumu par aizgādnības tiesību pārtraukšanu / atņemšanu. Projekta ietvaros kvalificēti speciālisti sniegs atbalstu attiecīgā bāriņtiesas darbiniekiem, lai bērnu aizgādnības tiesības tiktu nodotas to radiniekiem. VBTAI TM * Konceptuālā ziņojuma: A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama
  226. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros B sadaļa - attīstāmie un nesaskaņotie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējama) IV. IETEKME UZ PROBLĒMAS RISINĀŠANU Kā iepriekš minēts, galvenie iemesli, ko iedzīvotāji minējuši kā faktorus, kas kavē ģimenei izšķirties par vēl kādu bērnu, galvenokārt ir saistīti ar ģimenes ienākumu nestabilitāti un nepietiekamību, iespējams, nepiemērotu mājokli, un vienlaikus - ar nedrošību, kas saistīta ar mainīgu, nestabilu valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem
  227. Starptautisku un nacionāla līmeņa pētījumu dati apliecina, ka vēlamo bērnu skaits Latvijas ģimenēs ir ievērojami lielāks, nekā ģimenēs reāli augošo bērnu vidējais skaits
  228. Tiesa, pēdējo desmit gadu laikā vēlamo bērnu skaits ir nedaudz mazinājies. Turklāt, ja Latvijā summārais dzimstības koeficients
  229. gadā bija 1,74, tad Latvijas valstspiederīgajām ārvalstīs šis rādītājs bijis būtiski augstāks - 2,
  230. Šīs tendences apliecina, ka bērns ir vērtība Latvijas ģimenēs, un, ka ar efektīviem valsts un pašvaldību atbalsta instrumentiem iespējams veicināt tautas ataudzi. Gan ģimenes demogrāfijas zinātnieku, gan politikas plānotāju vidū jau ilgstoši notiek aktīva diskusija par to, cik lielā mērā politikas instrumenti faktiski spēj ietekmēt iedzīvotāju demogrāfisko uzvedību
  231. Dažādo tautas ataudzi veicinošo politiku klāstā tieši dzimstību veicinošie instrumenti ir izrādījušies efektīvākie no ieguldījuma viedokļa, kamēr valstu centieni ar politiku ietekmēt ģimeņu dinamikas (piemēram, laulību skaita palielināšanos) atzīti par mazāk efektīviem. Vispretrunīgākie ir rezultāti par palielinātu valsts pabalstu ietekmi un vēlmi, lai mātes atgrieztos ātrāk darba tirgū. Tiesa, pētnieki uzsver, ka ļoti būtiska ir katras konkrētās valsts situācija, vērtības un sabiedrībā valdošie stereotipi. Zinātnieki uzskata, ka starpība starp ideālo un reālo bērnu skaitu skaidri raksturo valsts politiku mazspēju ietekmēt iedzīvotāju ģimenes palielināšanas plānus. Ieskats DLC priekšlikumu ģimenes atbalsta politikas pilnveidošanai
  232. gadā īstenošanas progresā Atskatoties paveiktajā, būtiski atzīmēt, ka jau pagājušā gadā izvirzītie DLC priekšlikumi, neskatoties uz īso laiku, ko bija iespējams veltīt to izstrādei, bija vērsti uz LIAS2030 un NAP2020 tautas ataudzes mērķu sasniegšanu.
  233. Saeima
  234. gada
  235. novembra un
  236. novembra ārkārtas sēdēs galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu
  237. gadam" (turpmāk - VB2017) un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017.,
  238. un
  239. gadam", kuros DLC rosināto priekšlikumu īstenošanai tika piešķirti 24,5 milj. euro
  240. gadā un 27 milj. euro
  241. gadā (sk. zemāk). LM27 kompetencē
  242. gadā bija īstenot tādus pasākumus ģimeņu ar bērniem atbalstam kā valsts uzturlīdzekļu palielināšana apgādnieku zaudējušiem bērniem, ĢVP par
  243. un nākamajiem bērniem palielināšana, sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, atbalsta uzlabošana adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm, veicinot bērnu aprūpi ģimeniskā vidē vai adopciju, kā arī pasākumus ģimenes stabilitātes un ģimenisko vērtību stiprināšanai sabiedrībā. Tāpat ar 2017.gadu noteikts, ka mātei ir tiesības uz vecāku pabalstu nodrošināmas arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ir bijušas maternitātes atvaļinājuma iestāšanās brīdī, bet izbeigušās šā atvaļinājuma laikā. Vienlaikus pēc DLC iniciatīvas LM tika piešķirts papildus finansējums 90 tūkstošu euro apmērā, lai īstenotu pasākumus ģimenes stabilitātes un vērtības sabiedrībā stiprināšanai. Tādējādi Labklājības ministrija no 2017.gada 11.oktobra līdz decembra vidum īstenoja integrētu komunikācijas kampaņu par ģimenes stabilitātes un vērtību sabiedrībā stiprināšanu "Maziem mirkļiem ir liela nozīme!". Šī akcija aicināja vecākus bērniem vairāk veltīt uzmanību - kaut piecām minūtēm, kas pavadītas kvalitatīvi, ir ļoti liela nozīme. Iniciatīvas ietvaros divu mēnešu garumā tika veikta pastiprināta vērtību kampaņa, kuras mērķis bija skaidrot un parādīt kvalitatīva laika pavadīšanas iespējas, kā arī pozitīvo ietekmi, kas sekmē veselīgas personības veidošanos un ģimenes kopības stiprināšanu. Apzinoties vecāku aizņemtību un dzīves steidzību, kampaņas centrālais vēstījums runāja par reālām izmaiņām, kuras ir spējīga veikt katra ģimene, kvalitatīvi pavadot kopā 15-20 minūtes dienā. Kampaņas ietvaros daudzās Latvijas pašvaldībās tika rīkoti semināri vecākiem, izdots elektronisks 1000 ideju krājums kvalitatīvai laika pavadīšanai kopā, apbalvotas Latvijas stiprākās ģimenes, kuras ar savu piemēru iedvesmo līdzcilvēkus, kā arī veiktas citas aktivitātes. VARAM28 ir atbildīgā institūcija programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" īstenošanā. Programmas ietvaros tika organizēts konkurss "Ģimenei draudzīga pašvaldība", kura mērķis ir vērtēt Latvijas pašvaldības, nosakot tās pašvaldības, kuras nodrošina lielāko atbalstu, pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem. Papildus programmas ietvaros tiek veidots ilgtermiņā funkcionējošs, visaptverošs un viegli pārskatāms informācijas apkopojums par katras pašvaldības sniegto atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas sniegs pilnu informāciju vecākiem par viņu iespējām saņemt atbalstu savā pašvaldībā; tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv vienkopus ir pieejama aktuālā informācija par pašvaldību sniegto atbalstu. Divus no DLC rosinātajiem priekšlikumiem - pirmslaulību mācību programma un mediācija īsteno TM.29 Pirmslaulību mācību programmai VB2017 kopā tika piešķirti 8000 euro, un šī programma ir paredzēta personām, kuras vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā, tādējādi veicinot ģimenes stabilitāti, un laulības šķiršanas skaita samazināšanu. Programma
  244. gadā tiek īstenota kā pilotprojekts, šādu iespēju piedāvājot 50 pāriem. Personas varēja pieteikties apmācībām jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai TM Dzimtsarakstu departamentā. TM ir veikusi nepieciešamās darbības apmācības programmas popularizēšanai, ievietojot informāciju TM mājaslapā un sniedzot informāciju medijiem. Tāpat ir uzrunātas visas pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas. Līdz oktobrim pilotprojekta ietvaros pirmslaulību apmācību programmu apguvuši 16 pāri; apmācības bija pieejamas līdz
  245. gada
  246. novembrim. Tāpat TM realizēja pilotprojektu "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos". Laika posmā no 2017.gada
  247. janvāra līdz
  248. oktobrim projekta ietvaros noslēgti 203 mediācijas līgumi. Lielākā daļa līgumu noslēgta Rīgā (92 līgumi), bet iespēju, projekta ietvaros saņemt mediācijas pakalpojumu, izmantojuši pāri arī Liepājā, Aizkrauklē, Jelgavā, Kuldīgā, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Jūrmalā, Valmierā, Ventspilī. No uzsāktajiem mediācijas procesiem šobrīd noslēgušies
  249. No tiem 66,7 % gadījumu mediācijas process noslēdzies ar pilnīgu vai daļēju vienošanos (72 gadījumos process noslēdzies ar pušu pilnīgu vienošanos vai izlīgumu, bet 20 gadījumos - ar daļēju vienošanos). Bez vienošanās mediācijas process izbeigts 46 gadījumā. Programmu "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai", kas Latvijā darbojas kopš
  250. gada, īsteno EM
  251. Divu gadu laikā programma ir palīdzējusi vairāk nekā 6752 ģimenēm, no tām 61 % ģimeņu ar vienu bērnu, 32 % ar diviem bērniem un 7 % ar trim un vairāk bērniem31, tikt pie atbilstoša lieluma mājokļiem (mājokļa iegādei izsniegti 96,5% garantiju, mājokļa būvniecībai 3,5% garantiju), tādā veidā nodrošinot vairāk nekā 9000 bērnus ar mājokli, kā arī ir palielinājusies dzīvokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem.32 Kopējā izsniegto garantiju summa veido 46 miljonus euro. Pirmais aizdevums tika izsniegts
  252. gada februārī. Kā atzīst Ekonomikas ministrija, programmā ieguldītais 1 euro ir stimulējis 32 reižu lielāku kredītresursu piesaisti mājokļu iegādei. Programmas ietvaros ir palielinājušies mājokļu kreditēšanas apjomi Latvijā, kā arī darījumu skaits jeb aktivitāte, jo līdz ar programmas ieviešanu ir būtiski atvieglots jautājums par pirmo iemaksu. Pašlaik programma palīdz aptuveni 50 % visiem kredītu ņēmējiem, un garantijas izsniedz 7 kredītiestādes - AS "Citadele banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka", Nordea Bank AB, AS "DNB banka", AS "ABLV" un AS ""Baltikums Bank". Lai īstenotu DLC rosinātos pasākumus - atlaide 25% apmērā daudzbērnu ģimenēm braukšanas maksai reģionālajā transportā un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojuma 50% attiecināšana uz paplašinātu daudzbērnu ģimeņu loku, SM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta nozarē izstrādāja attiecīgus grozījumus MK noteikumos.
  253. gada
  254. jūnijā tika apstiprināti MK noteikumi "Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi",33 un tajos ir uzskaitītas pasažieru kategorijas, kas ir tiesīgas saņemt braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā reģionālas nozīmes maršrutos, papildinot ar jaunu pasažieru kategoriju - daudzbērnu ģimenes locekļi. Braukšanas maksas atvieglojums tiek piemērots ar 2017.g. 1.jūliju. Savukārt LM 2017.gadā veica grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.15 "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"", lai Sabiedrības integrācijas fonda izsniegtās daudzbērnu ģimeņu goda kartes piešķirtu arī pašiem bērniem, kuri ir sasnieguši 7 gadu vecumu un pilngadīgajām personām, kas turpina iegūt izglītību, bet vēl nav sasnieguši 24 gadu vecumu (iepriekš - kartes izsniedza tikai vecākiem).
  255. tabula Likumā par valsts budžetu
  256. gadam un likumā par valsts budžetu
  257. gadam iekļautie DLC ekspertu rosinātie pasākumi ģimeņu ar bērniem atbalstam, milj. euro
  259. Atbildīgā institūcija
  260. Atbalsts visām ģimenēm 1.
  261. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" turpmāka darbība un attīstība 5,35 6,112 EM 1.
  262. Palielinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas personām, kuras kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam (no 142,29 euro uz 171 euro) 0,60 0,60 LM 1.
  263. Pilnveidota sistēma vecāku pabalsta aprēķināšanas nosacījumiem 0,76 0,76 LM 1.
  264. Preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātei un laulību šķiršanās skaita mazināšanai: - 1.4.
  265. sabiedrības informēšana ģimeņu atbalstam; 0,090 LM 1.4.
  266. pirmslaulību mācību programma un mediācija 0,053 TM 1.
  267. Uzsākta programma "Ģimenei draudzīga pašvaldība" 0,0993 0.332 VARAM
  268. Atbalsts daudzbērnu ģimenēm 2.
  269. ĢVP palielināšana par
  270. un nākamajiem bērniem (11,38 x 4,4 = 50,07 euro, pašreiz 34,14 euro) 3,50 3,50 LM 2.
  271. Daudzbērnu ģimenēm ar Goda ģimenes apliecību - 25% atlaide braukšanai reģionālajā transportā 1,70 3,40 SM 2.
  272. Paplašināta daudzbērnu ģimeņu definīcija (līdz bērnu 24 gadu vecumam) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojuma saņemšanai 0,31 0,31 SM
  273. Atbalsts īpašām grupām 3.
  274. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai 4,90 4,90 LM 3.
  275. Apgādnieka zaudējuma pensijas palielināšana 4,00 5,34 LM
  276. Pierādījumos balstītas ģimenes atbalsta politikas veicināšana 4.
  277. Atbalsts pētījumam par ģimeņu, kur bērnus audzina viens pieaugušais, un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. emigrācijas un augsta nabadzības riska mazināšanai 0,0987 - DLC/PKC Tāpat MK
  278. gada
  279. janvārī pieņēma grozījumus MK
  280. gada
  281. decembra noteikumos Nr. 858 "Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība", kas paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumu 50% apmērā attiecināt arī uz tām daudzbērnu ģimenēm, kurās aug bērns līdz 24 gadu vecumam. Kā ļoti būtisks panākums zināšanās un pierādījumos balstītas politikas īstenošanā uzskatāma PKC uzticētā pētījuma par Latvijas ģimenēm īstenošana, kas sniedz iespēju Latvijai līdz ar Igauniju un Lietuvu iesaistīties starptautiskā longitudinālā pētījumā par ģimeņu situāciju "Generations and Genders Programme" sākot no
  282. gada, kā arī īstenot pētījumu, lai apzinātu Latvijas pašvaldību politikas instrumentus iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai. Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programma "Māras solis" īstenošanai
  283. gadā Apzinoties to, ka Latvijas demogrāfiskā situācija, neskatoties uz atsevišķām pozitīvām tendencēm, ar tai raksturīgajiem negatīvajiem rādītājiem (negatīvu dabisko pieaugumu un negatīvu migrācijas saldo) šobrīd nevar piedāvāt optimistisku skatījumu uz tautas ataudzi tuvākajā nākotnē34,35, kā arī to, ka demogrāfiskie procesi ir lēni un inerti, un nav kāda viena īpaša pasākuma, kas varētu izteikti pozitīvi no valsts puses ietekmēt iedzīvotāju demogrāfisko uzvedību, DLC apzinās, ka tikai īstenojot efektīvu un stabilu politiku, valstij ir iespēja Latvijas valstspiederīgo skaitu noturēt tādā līmenī, lai to īpatsvars nekļūtu kritiski zems. Savā darbībā DLC kā vienu no mērķiem ir izvirzījis konsekventu, stabilu valsts un pašvaldību atbalsta pieaugumu ģimenēm ar bērniem gan tiešā monetārā formātā, gan, jo īpaši - pakalpojumu piedāvājumā, lai iedzīvotājos vairotu drošības un stabilitātes sajūtu, jo kā vairākkārt šī ziņojuma ietvaros minēts, viens no līdzšinējās dzimstības veicināšanas politikas lielākajiem trūkumiem ir valsts atbalsta nekonsekvence un nestabilitāte
  284. Tādējādi DLC ekspertu sniegtie priekšlikumi gan 2017., gan
  285. gada valsts budžeta veidošanas procesā sasaucas ar labklājības ministra Jāņa Reira norādēm par to, cik sabiedrībai "svarīga ir drošība, ka valsts rīkosies bērna vislabākajās interesēs [..], ka bērna nākotni izšķiroši lēmumi tiek pieņemti augstā līmenī, profesionāli un efektīvi. [..] Svarīga ir pārliecība, ka bērnu tiesību regulējums, izpilde un kontrole valstī būs drošās un profesionālās rokās"
  286. Tāpat DLC pievienojas labklājības ministram par nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas bērnu interešu un tiesību aizsardzības jomā un tam, ka šo reformu realizācijai ārkārtīgi nozīmīga ir proaktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un augsti kvalificētiem ekspertiem. Vienlaikus DLC sagaida, ka Sadarbības platformas ekspertiem būs iespēja aktīvi iesaistīties un sniegt atbalstu labklājības ministra minētajā Bērnu lietu sadarbības padomē, kuras misija - "sekot, lai valsts un pašvaldību politikas, plānojot un projektus īstenojot, uzmanības, rīcības un atbildības centrā būtu bērns" ir tiešā saistībā ar DLC izstrādāto Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis". Tajā pašā laikā "Māras solī" iekļautais stratēģiskais virziens ģimenes un darba dzīves līdzsvara nodrošināšanai saskan ar Ministru prezidenta Māra Kučinska aicinājumu Saeimā, uzsverot darba devēju ietekmi darba ņēmēju labbūtības veicināšanā, sniedzot atbalstu ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējām, un tādējādi netieši veicinot nodarbinātībā balstīta tautas ataudzes scenārija attīstību. Tā kā ir problemātiski izvērtēt katra atsevišķa tautas ataudzi veicinošā pasākuma ietekmi, nav iespējams tieši un precīzi identificēt arī riskus prognozēto dzimstības rādītāju sasniegšanā, ja kāds no DLC priekšlikumiem netiktu īstenots. Tāpat, iespējams, par vairākiem no risinājumiem vēlamas padziļinātas diskusijas to realizācijai. Tomēr DLC sagaida, ka ilgtermiņā iedzīvotāju uzticība valstij un savstarpējā uzticība paaugstināsies, ļaujot rasties stiprām ģimenēm un stiprinoties katra indivīda drošumspējai. Ekspertu sadarbības platforma "Demogrāfisko lietu centrs", izvērtējot demogrāfijas veicināšanas pasākumiem pieejamo finansējumu 2018.-
  287. gadiem, ierosina īstenot šādus pasākumus (sīkāks priekšlikumu apraksts un pamatojums norādīts ziņojuma
  288. pielikumā).
  289. tabula A sadaļa - pasākumi, kuru īstenošana uzsākama
  290. gadā piešķirto līdzekļu ietvaros Nr. p.k. Pasākums Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Uzsākšanas termiņš
  291. Stratēģiskais virziens. ZINĀŠANĀS UN PIERĀDĪJUMOS BALSTĪTAS DEMOGRĀFIJAS POLITIKAS ĪSTENOŠANA 1.
  292. Dalība starptautiskā longitudinālajā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai PKC DLC 01.01.
  293. 1.
  294. Pētījums Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  295. gadam izvērtējumam LM DLC 01.01.
  297. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI 2.
  298. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" uzsākšana: 1) Informatīvi ievadsemināri; 2) Valsts finansējums 1.programmas solim - Džimbas apmācībai. VARAM LM, DLC, VBTAI 01.01.
  299. 2.
  300. Mediācijas pakalpojumu, ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai, pilotprojekta turpināšana* TM 2.
  301. Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai turpināšana LM/TM, IEM (VP), VM (VTMEC) "Centrs Dardedze" 01.01.
  303. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM 3.
  304. Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana (t.sk. piemaksas ieviešana) LM 01.01.2018 /01.03.2018 3.
  306. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā VARAM 01.01.2018
  307. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM 4.
  308. Tēva lomas ģimenē stiprināšana* VARAM 4.
  309. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība VARAM 01.01.
  310. 4.
  311. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" darbība un attīstība EM 01.01.
  312. 4.
  313. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība** VM, SPKC 01.01.
  315. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA 6.
  316. Atbalsts adopcijas un ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai - atbalsts LM prioritārā virziena izskatīšanai
  317. gada valsts budžeta ietvaros LM 01.01.
  319. Stratēģiskais virziens. SADARBĪBA AR TAUTIEŠIEM ĀRPUS LATVIJAS. REMIGRĀCIJAS VEICINĀŠANA 7.
  320. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai VARAM 01.01.
  321. 7.
  322. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai* VBTAI TM * Pasākumi īstenojami, ja LM atbilstoši MK 09.11.
  323. sēdes protokola Nr. 56, 31.§ 9.punktam, izvērtējot
  324. gada I ceturkšņa izdevumu izpildi ģimenes valsts pabalsta izmaksām, prognozēs līdzekļu atlikumu gada izpildei, un sadarbībā ar DLC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei vienreizēju demogrāfijas un adopcijas jautājumu risināšanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem, kā arī gadījumā, ja par pasākuma izpildi atbildīgajai ministrijai ir iespējams piešķirt valsts budžeta līdzekļus konkrētā pasākuma īstenošanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem. ** Priekšlikuma finansējumu 2018.gadā un 2019.gadā 3 721 116 euro apmērā Veselības ministrija plāno nodrošināt no budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums" pieejamā papildus finansējuma, atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai. 2020.gadā 3 721 116 euro Veselības ministrija plāno nodrošināt no likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.,
  325. un 2020.gadam" budžeta resorā "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" Veselības ministrijai veselības finansējuma nodrošināšanai rezervētiem līdzekļiem 144 000 000 euro apmērā.
  326. tabula B sadaļa - attīstāmie pasākumi (detalizācija un finansiālā ietekme precizējami) Nr. p.k. Pasākums Atbildīgā un līdzatbildīgās institūcijas
  327. Stratēģiskais virziens. PREVENTĪVS ATBALSTS STABILĀM LATVIJAS ĢIMENĒM UN BĒRNU INTEREŠU AIZSARDZĪBAI 2.
  328. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" VM (DLC jāprecizē atbilstoši sadarbības modelim)
  329. Stratēģiskais virziens. TREŠĀ BĒRNA POLITIKA: ĪPAŠI ATBALSTA VEIDI DAUDZBĒRNU ĢIMENĒM 3.
  330. Goda ģimenes sertifikāts 1000 euro apmērā (jāprecizē atbilstoši iesaistīto institūciju sadarbības modelim) 3.
  331. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespēja vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem LM
  332. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS IKVIENAI LATVIJAS ĢIMENEI AR BĒRNIEM 4.
  333. Valsts pabalstu sistēmas pilnveidošana ģimeņu ar bērniem vecumā līdz pusotram gadam atbalstam: • BKP un VP aprēķināšanas nosacījumu pilnveide; • Sociālā iemaksas no pilna BKP un VP; • VP izmaksas strādājošajiem. LM 4.
  334. IIN atvieglojumu pilnveidošana nodokļu reformas ietvaros: • par bērniem arī MUN režīmā strādājošajiem vecākiem; • dalīts atvieglojums starp abiem bērna vecākiem. FM
  335. Stratēģiskais virziens. ATBALSTS VECĀKIEM ĢIMENES UN DARBA DZĪVES SASKAŅOŠANAI 5.
  336. Darba un ģimenes dzīves - iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" LM, EM 5.
  337. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana, t.sk., nodrošinot vecākiem brīvas izvēles iespējas izlemt par bērnam vispiemērotāko pieskatīšanas veidu VARAM, IZM, LM
  338. Stratēģiskais virziens. ĀRPUSĢIMENES APRŪPES PILNVEIDOŠANA 6.
  339. Papildus DLC iniciēti pasākumi (atvaļinājums, adoptējot vecākus bērnus) LM V. IETEKME UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU Nodaļas ietvaros sniegts izvērsts pārskats par DLC sniegto priekšlikumu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu A Sadaļa Pasākumi realizēšanai
  340. gada budžeta ietvaros Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
  341. gads
  342. gads 2020.gads
  343. gads
  344. gads
  345. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 39 907 949 41 711 969 36 450 000 0 0 0 5 261 969 0 tajā skaitā:
  346. Ekonomikas ministrija 6 112 000 4 000 000 4 000 000 0 0 0 0 0
  347. Labklājības ministrija 28 366 000 32 450 000 32 450 000 0 0 0 0 0
  348. Tieslietu ministrija* 45 000 0 0 0 0 0 0 0
  349. Vides un reģionālās attīstības ministrija 1 649 650 0 0 0 0 0 0 0
  350. Veselības ministrija** 3 735 299 5 261 969 0 0 0 0 5 261 969
  351. Stratēģiskais virziens: Zināšanās un pierādījumos balstīta ģimenes atbalsta politika 1.
  352. Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  353. gadam izvērtējums (LM budžeta līdzekļu ietvaros) 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 41 000 0 0 0 0 0 0 0
  355. Labklājības ministrija 41 000 0 0 0 0 0 0 0 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 41 000 0 0 0 0 0 0 0
  356. Stratēģiskais virziens: Preventīvs atbalsts Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai 2.
  357. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" īstenošanas uzsākšana nacionālā līmenī 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 91 951 0 0 0 0 0 0 0
  358. 2.
  359. Mediācijas pakalpojumi ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita samazināšanai* 09.05.00 "Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem" 69 300 0 0 0 0 0 0 0
  360. 2.
  361. Sadarbības modeļa pilotprojekta "Bērna māja" - bērniem draudzīgs starpnozaru sadarbības modelis no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai, turpināšana (LM budžeta līdzekļu ietvaros) 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai" 85 000 0 0 0 0 0 0 0
  363. Labklājības ministrija 85 000 0 0 0 0 0 0 0 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai" 85 000 0 0 0 0 0 0 0
  364. Vides un reģionālās attīstības ministrija 91 951 0 0 0 0 0 0 0 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 91 951 0 0 0 0 0 0 0
  366. Tieslietu ministrija 0 0 0 0 0 0 0 0 09.05.00 "Dotācijas reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem" 45 000 0 0 0 0 0 0 0
  367. 3.
  368. Ģimenes valsts pabalsta pārskatīšana (t.sk. piemaksas ieviešana) 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" 28 240 000 32 450 000 32 450 000 0 0 0 3.
  370. gads - "Goda ģimenes gads" - simtgades pasākumu ietvaros organizēta plaša programma daudzbērnu ģimeņu godināšanai, lai stiprinātu ģimenes vērtību sabiedrībā 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 800 000 0 0 0 0 0 0 0
  372. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 800 000 0 0 0 0 0 0 0 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 800 000 0 0 0 0 0 0 0
  373. Labklājības ministrija 28 240 000 32 450 000 32 450 000 0 0 0 0 0 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" 28 240 000 32 450 000 32 450 000 0 0 0 0 0 4.
  374. Tēva lomas ģimenē stiprināšana* 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 52 000 0 0 0 0 0 0 0 4.
  375. Programmas "Ģimenei draudzīga pašvaldība" attīstība 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 332 000 0 0 0 0 0 0 0 4.
  376. Programmas "Valsts garantiju nodrošināšana bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai" darbība un attīstība 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" 6 112 000 4 000 000 4 000 000 0 0 0 0 0 4.
  377. Veselības aprūpes pieejamība ģimenēm ar bērniem: zobārstniecība** 33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana" 0 3 735 299 5 261 969 0 0 0 0 5 261 969
  378. Vides un reģionālās attīstības ministrija 332 000 0 0 0 0 0 0 0 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 261 004 0 0 0 0 0 0 0 97.00.000 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 70 996 0 0 0 0 0 0 0
  379. Veselības ministrija 0 3 735 299 5 261 969 0 0 0 0 5 261 969 33.14.00 "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana" 0 3 735 299 5 261 969 0 0 0 0 5 261 969
  380. Ekonomikas ministrija 6 112 000 4 000 000 4 000 000 0 0 0 0 0 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" 6 112 000 4 000 000 4 000 000 0 0 0 0 0
  381. Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana 6.
  382. Atbalsts ģimeniska veida ārpusģimenes aprūpes īstenošanai (LM piešķirto līdzekļu ietvaros) 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"; 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"; 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"; 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"; 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" 0 0 0 0 0 0 0 0 0
  383. Labklājības ministrija 0 0 0 0 0 0 0 0 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai"; 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti"; 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai"; 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets"; 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" 0 0 0 0 0 0 0 0 0
  384. Stratēģiskais virziens: atbalsts tautiešiem ārpus Latvijas. Remigrācijas veicināšana 7.
  385. Pilotprojekts pašvaldībās remigrācijas veicināšanai - "Reģionālās remigrācijas koordinators - 5-10 pilotpašvaldības". 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 425 699 0 0 0 0 0 0 0 0 7.
  386. Atbalsts ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas bērnu interešu aizsardzībai* 22.01.00 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis 54 457 0 0 0 0 0 0 0
  388. Vides un reģionālās attīstības ministrija 425 699 0 0 0 0 0 0 0 0 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 425 699 0 0 0 0 0 0 0 0
  389. Labklājības ministrija 0 0 0 0 0 0 0 0 0 22.01.00 Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un bērnu uzticības tālrunis 0 0 0 0 0 0 0 0 0 * pasākumi īstenojami, ja LM atbilstoši MK 09.11.
  390. sēdes protokola Nr. 56, 31.§ 9.punktam, izvērtējot
  391. gada I ceturkšņa izdevumu izpildi ģimenes valsts pabalsta izmaksām, prognozēs līdzekļu atlikumu gada izpildei, un sadarbībā ar DLC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos priekšlikumus līdzekļu pārdalei vienreizēju demogrāfijas un adopcijas jautājumu risināšanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem, kā arī gadījumā, ja par pasākuma izpildi atbildīgajai ministrijai ir iespējams piešķirt valsts budžeta līdzekļus konkrētā pasākuma īstenošanai, neradot ietekmi uz valsts budžetu turpmākajiem gadiem. **Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta sēdē (protokols Nr.40, 43.§) akceptēts papildu finansējums budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018.gadam 113 400 000 euro, paredzot finanšu ministram tiesības pārdalīt rezervēto finansējumu Veselības ministrijai pēc tam, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis finansējumu veselības reformas pasākumu īstenošanai 2018.gadā. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2018.gadam" 54.panta 1.punktu un saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 19.decembra sēdē nolemto (prot.Nr.63., 66.§), kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2017.gada 20.decembra sēdē nolemto, tiks veikta apropriācijas pārdale uz Veselības ministrijas budžetu. No minētā finansējuma 3 735 299 euro tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pieejamības uzlabošanai, t.sk. tarifa pieaugumam 2 968 525 euro apmērā un kompozītam bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro apmērā. Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta sēdē (protokols Nr.40, 43.§) akceptēts papildu finansējums budžeta resora 74 "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 08.00.00 "Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums", atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2019.gadam 149 900 000 euro. No šī finansējuma 2019.gadā bērnu zobārsniecības pieejamības uzlabošanai plānots novirzīt 5 261 969 euro t.sk tarifa pieaugums 4 495 195 euro un kompozīts bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro. Bērnu zobārstniecības pieejamības uzlabošana 2020.gadam tiks nodrošināta no Likuma "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.,
  392. un 2020.gadam" budžeta resorā "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" Veselības ministrijai veselības finansējuma nodrošināšanai rezervētiem līdzekļiem 144 000 000 euro apmērā. No šī finansējuma 2020.gadā bērnu zobārsniecības pieejamības uzlabošanai plānots novirzīt 5 261 969 euro t.sk tarifa pieaugums 4 495 195 euro un kompozīts bērniem līdz 14 gadiem (ieskaitot) ar medikamentiem 766 774 euro. B Sadaļa Attīstāmie pasākumi, kuri būtiski sabiedrības atveseļošanas programmas "Māras solis" kontekstā un attīstāmi turpmāk precizējot saturu, detalizāciju un finansiālo ietekmi Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)
  393. gads
  394. gads
  395. gads
  396. gads
  397. gads
  398. gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 97 521 465 0 0 156 435 865 143 302 525 143 302 525 0 183 875 726 tajā skaitā:
  399. Labklājības ministrija 15 517 017 0 0 26 693 417 28 660 077 28 660 077 0 69 275 726
  400. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 0 0 0 9 000 000 9 000 000 9 000 000 0 9 000 000
  401. Veselības ministrija 104 448 0 0 104 448 104 448 104 448 Cita institūcija 1 500 000 0 0 28 500 000 3 600 000 3 600 000 3 600 000 Pašvaldību budžets 80 400 000 0 0 92 200 000 102 000 000 102 000 000 0 102 000 000
  402. Stratēģiskais virziens: Preventīvs atbalsts Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai 2.
  403. Pilotprojekts "Atbalsta pasākumi grūtniecēm un jaunajām māmiņām krīzes grūtniecības gadījumā" 104 448 0 0 104 448 104 448 104 448 104 448
  404. Veselības ministrija 104 448 0 0 104 448 104 448 104 448 104 448 46.04.00 "Veselības veicināšana" 104 448 0 0 104 448 104 448 104 448 104 448
  405. Stratēģiskais virziens: Trešā bērna politika - īpaši atbalsta veidi daudzbērnu ģimenēm 3.
  406. Latvijas Goda ģimenes sertifikāts xx. programma 1 500 000 0 0 28 500 000 3 600 000 3 600 000 3 600 000 3.
  407. Priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vienam no daudzbērnu ģimenes vecākiem SB 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" 5 472 144 0 0 5 472 144 5 472 144 5 472 144 5 472 144 XX. resors 1 500 000 0 0 28 500 000 3 600 000 3 600 000 3 600 000 xx. programma 1 500 000 0 0 28 500 000 3 600 000 3 600 000 3 600 000
  408. Labklājības ministrija 5 472 144 0 0 5 472 144 5 472 144 5 472 144 5 472 144 SB 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets" 5 472 144 0 0 5 472 144 5 472 144 5 472 144 5 472 144
  409. Stratēģiskais virziens: Atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem 4.
  410. Pabalstu sistēmas uzlabojumi ģimenēm ar bērniem, sākot no grūtniecības laika līdz bērna pusotra gada vecumam 9 936 822 0 0 20 981 222 23 027 882 23 027 882 63 803 582 4.2.
  411. BKP paaugstināšana 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" 0 0 0 10 544 400 10 544 400 10 544 400 41 086 800 4.2.
  412. Vecāku pabalsta % paaugstināšana SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 3 069 990 0 0 3 069 990 5 116 650 5 116 650 15 349 950 4.2.
  413. Vecāku pabalsta izmaksa strādājošajiem vecākiem SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 2 177 232 0 0 2 177 232 2 177 232 2 177 232 2 177 232 4.2.
  414. Sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku pilnā apmērā no VP 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" 3 900 000 0 0 4 400 000 4 400 000 4 400 000 4 400 000 4.2.
  415. VP piešķīrums arī gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības pārtrauktas 2 mēnešus pirms maternitātes atvaļinājuma sākuma SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 789 600 0 0 789 600 789 600 789 600 789 600 4.2.
  416. Darba devēja maksātā bērna piedzimšanas pabalsta neaplikšana ar IIN 0 0 0 0 0 0 4.
  417. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu pilnveidošana 40 200 000 0 0 46 100 000 50 100 000 50 100 000 50 100 000 4.6.
  418. Atvieglojumi MUN režīmā strādājošajiem 19 200 000 0 0 22 000 000 23 900 000 23 900 000 23 900 000 4.6.
  419. Dalītais IIN 21 000 000 0 0 24 100 000 26 200 000 26 200 000 26 200 000
  420. Labklājības ministrija 9 936 822 0 0 20 981 222 23 027 882 23 027 882 63 803 582 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" 0 0 0 10 544 400 10 544 400 10 544 400 41 086 800 SB 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets" 6 036 822 0 0 6 036 822 8 083 482 8 083 482 18 316 782 04.00.00 "Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai" 3 900 000 0 0 4 400 000 4 400 000 4 400 000 4 400 000 Pašvaldību budžets 80 400 000 0 0 92 200 000 102 000 000 102 000 000 40 080 000
  421. Stratēģiskais virziens: Atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai 5.
  422. Darba un ģimenes dzīves saskaņošana kā starpnozaru politikas jautājuma un līdzšinējo iniciatīvu stiprināšana 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 108 051 0 0 178 051 98 051 98 051 0 5.1.
  423. Izmaiņu darba likumdošanā izvērtējums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumam saistībā ar atbalstu darba ņēmējam 0 0 0 0 0 0 0 5.1.
  424. Iniciatīva "Ģimenei draudzīga darbavieta" 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 78 051 0 0 78 051 78 051 78 051 0 5.1.
  425. Izpratnes par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu kā starpnozaru politikas jautājumu stiprināšana 0 0 0 0 0 0 0 5.1.
  426. Darba un privātās dzīves līdzsvara popularizēšana tiešsaistē 30 000 0 0 100 000 20 000 20 000 5.
  427. Pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamības paaugstināšana 0 0 0 9 000 000 9 000 000 9 000 000 9 000 000
  428. Labklājības ministrija 108 051 0 0 178 051 98 051 98 051 0 97.01.00 "Labklājības nozares vadība un politikas plānošana" 108 051 0 0 178 051 98 051 98 051 0
  429. Vides un reģionālās attīstības ministrija 0 0 0 9 000 000 9 000 000 9 000 000 9 000 000 30.00.00 "Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti" 0 0 0 9 000 000 9 000 000 9 000 000 9 000 000 1 FICIL (26.05.2017.). Latvijas valdības un ārvalstu investoru padomes Latvijā
  430. augsta līmeņa tikšanās. Komunikē. http://www.ficil.lv/f/2017/26_FIN_25052017_komunike_LV_no_VK.pdf (06.06.2017.) 2 CSP

(2017). Centrālās statistikas pārvaldes datubāze: Iedzīvotāji un sociālie procesi http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/?tablelist=true&rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 3 Turpat. 4 Hazans M.
(2013). Emigration from Latvia: Recent trends and economic impact. In OECD. Coping with Emigration in Baltic and East European Countries, OECD Publishing, pp. 65-110. 5 Āboliņa, L. (14.05.2016.). Ģimenes valsts politika - mērķi un izaicinājumi", prezentācija DLC 1.sēdē. http://www.pkc.gov.lv/images/DLC/14042016__LM_par_gimenes_politiku.pdf (sk. 01.06.2016.) 6 Detalizētāk: Āboliņa, L. (2016.). Ģimene un tās atbalsta politikas attīstības Latvijā (1990.-2015). Promocijas darbs. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31863/298-54487-Abolina_Liga_la10049.pdf?sequence=1&isAllowed=y (sk.06.06.2016.) 7 VK, PKC
(2013)Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.) 8 Bela, B. (red.),
(2013). Latvija. Pārskats par tautas attīstību. Ilgtspējīga nācija, 2012/2013. LU SPPI. http://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/tautas/TAP-makets2013_ar_vaaku.pdf (01.06.2016.) 9 CSB datu bāze "Iedzīvotāji un sociālie procesi". http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__monetara_nab/?tablelist=true&rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe 10 Amigo
(2017). Laimīgām ģimenēm: 63% iedzīvotāju Latvijas darba vietas vērtē kā ģimenēm un bērniem nedraudzīga. shttp://laimigamgimenem.lv/1201/0/31827 (07.05.2017.) 11 PKC, Sniķere S.
(2014)Zināšanās balstīta politika tautas ataudzei. Konference Saeimā "Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana". http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21803-saeima-uzsak-darbu-pie-demografiskas-atveselosanas-cela-kartes-veidosanas (07.07.2015.) 12 VK, PKC
(2013)Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte.http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.) 13 Valsts prezidenta kanceleja
(2017). Diskusija "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade" http://www.president.lv/images/modules/art_description/file/24973/20170529_Diskusija-berni-PROGRAMMA.pdf (29.05.2017.) 14 PKC
(2015). Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz
  1. gadam, Nacionālā attīstības plāna 2014.-
  2. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojums. http://www.pkc.gov.lv/images/MP_zinojums/MPzin_07092015_Uzraudzibas_zinojums.pdf (01.06.2016.) 15 EC
(2014). The 2015 Ageing Report.Underlying Assumptions and Projection Methodologies. http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_economy/2014/pdf/ee8_en.pdf (11.07.2015.) 16 EM
(2016). Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, 2016. gada jūnijs. https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/informativais_zinojums_par_darba_tirgus_videja_un_ilgtermina_prognozem/ (06.06.2017.) 17 http://certusdomnica.lv/wp-content/uploads/2017/05/Certus_LatvijasDemografiskaisPortrets_2017_LV.pdf 18 PKC
(2016). Māra Kučinska vadītā valdība. http://www.pkc.gov.lv/valdības-prioritātes-2014/māra-kučinska-vadītā-valdība (sk. 01.06.2016.) 19 Uzdevums ir izpildīts, jāturpina diskusija par nepieciešamību ĢVP būtiskāk diferencēt atkarībā no bērnu skaita, virzoties uz trešā bērna politiku. Papildus ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par vairāk nekā divu bērnu aprūpi vecumā no 1 līdz 20 gadiem. 20 DLC sastāvs - DLC locekļi, kuri piedalījās Konceptuālā ziņojuma izstrādē -
  1. pielikumā. 21 DLC kopumā organizētas 19 sēdes kopš pirmās sēdes
  2. gada
  3. aprīlī. 22
  4. gada
  5. oktobrī MK ir apstiprināti grozījumi MK
  6. gada
  7. decembra noteikumos Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei". Tāpat
  8. gada
  9. oktobra MK sēdē tika apstiprināts VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ministru kabineta
  10. gada
  11. decembra sēdes protokollēmuma (Nr.68 27.§) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta
  12. gada
  13. decembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei"" 2.punktā dotā uzdevuma izpildi. 23 Informācija par pirmsskolas iestāžu skaitu pašvaldībā iegūta no VIIS; dati uz
  14. gada
  15. februāri 24 VK, PKC
(2013)Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (07.07.2015.) 25 PKC, Sniķere S.
(2014)Zināšanās balstīta politika tautas ataudzei. Konference Saeimā "Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana". http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/21803-saeima-uzsak-darbu-pie-demografiskas-atveselosanas-cela-kartes-veidosanas (sk. 07.07.2015.) 26 Piemēram, Gauthier, A.H.
(2001)The impact of public policies on families and demographic behaviour. http://www.demogr.mpg.de/Papers/workshops/010623_paper21.pdf (06.06.2017.) 27 Informāciju sniedza Labklājības ministrija. 28 Informāciju sniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 29 Informāciju sniedza Tieslietu ministrija. 30 Informācija no Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas
  1. gada
  2. jūnija sēdē Ekonomikas ministrijas prezentētās informācijas. Pieejams: http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&prevCat=12|Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija 31 Ekonomikas ministrijas 06.06.
  3. prezentācija Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomitejā (http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/2C9E31AF2C51D1C7C2258131004C8332?OpenDocument&srcv=dt) 32 Informāciju sniedza Ekonomikas ministrija. 33 Izdoti jauni noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumu saņemšanas kārtību. Pieejams: http://www.sam.gov.lv/?cat=8&art_id=7069 34 VARAM
(2014). 1. starpatskaite. Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes. http://www.varam.gov.lv/files/text/Petijums_1 %20starpatskaite.pdf (sk. 11.07.2015.) 35 Meļhovs A., Latvijas Banka
(2014). Forecasting natural population change. https://www.macroeconomics.lv/sites/default/files/en_dp-3-2014-melihovs_0.pdf (sk. 11.07.2015.) 36 VK, PKC
(2013)Tautas ataudzi ietekmējošo faktoru izpēte. http://www.pkc.gov.lv/images/Tautas_ataudzi_ietekmejosie_faktori.pdf (sk. 07.07.2015.) 37 LM (29.05.2017). Labklājības ministra Jāņa Reira uzruna diskusijā "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade" http://www.lm.gov.lv/news/id/7592 (06.06.2017.) Ministru prezidents, veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis
  1. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" priekšlikumiem ģimeņu ar bērniem atbalstam 2018.-
  2. gadā" LATVIJAS DEMOGRĀFISKĀS ATVESEĻOŠANĀS PROGRAMMA "MĀRAS SOLIS" SATURS
  3. Stratēģiskais virziens: zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana
  4. Stratēģiskais virziens: preventīvs atbalsts stabilām Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai
  5. Stratēģiskais virziens: trešā bērna politika - īpaši atbalsta veidi daudzbērnu ģimenēm
  6. Stratēģiskais virziens: atbalsts ikvienai Latvijas ģimenei ar bērniem
  7. Stratēģiskais virziens: atbalsts vecākiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanai
  8. Stratēģiskais virziens: ārpusģimenes aprūpes pilnveidošana
  9. Stratēģiskais virziens: sadarbība ar tautiešiem ārpus Latvijas, remigrācijas veicināšana
  10. Stratēģiskais virziens: zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana DLC eksperti, izstrādājot Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmu "Māras solis", centušies tajā iekļaut tikai tādus risinājumus, kuru efektivitāti pierāda citu valstu pieredze vai apliecina nacionāla un starptautiska līmeņa pētījumu rezultāti. Pievienojoties Igaunijas, Polijas, Ungārijas un Skandināvijas valstu ģimenes atbalsta politikas pamatprincipiem, arī "Māras solī" kā viens no stratēģiskajiem pamatprincipiem noteikta zināšanās un pierādījumos balstītas demogrāfijas politikas īstenošana, apzinoties efektīvu sociālo investīciju nozīmi ilgtspējīgu tautas ataudzes risinājumu īstenošanai ierobežotas fiskālās telpas un cilvēkresursu situācijā. DLC risinājumi 1.
  11. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā Latvijas ģimeņu situācijas izpētei un nepieciešamā atbalsta identificēšanai Jau uzsākot darbu pie pasākumiem, kas papildinātu līdzšinējo ģimenes atbalsta politiku
  12. gadā, DLC secināja, ka, lai arī diskusijas par demogrāfijas atbalsta pasākumos ieguldītā un vēl papildus nepieciešamā finansējuma efektīvu izlietojumu tiek aktualizētas katru gadu valsts budžeta veidošanas procesā, un pēdējos gados Latvijā ir veikti vairāki pētījumi, kas raksturo demogrāfiskās tendences un tautas ataudzi ietekmējošos faktorus, tomēr tie padziļināti neanalizē ne daudzbērnu un to ģimeņu, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, problemātiku, ne efektīvākos politikas instrumentus šo ģimeņu atbalstam un izkļūšanai no nabadzības riska zonas. Tādējādi, lai pieņemtu izsvērtus, zināšanās un pierādījumos balstītus lēmumus, Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai PKC tika deleģēts veikt "Pētījumu par viena vecāka ģimeņu un daudzbērnu ģimeņu situācijas problemātiku un efektīvākiem atbalsta risinājumiem, t.sk. augsta nabadzības riska mazināšanai". PKC eksperti, kuri piedalījās
  13. gadā īstenotajā pētījumā par tautas ataudzi ietekmējošajiem faktoriem, kas līdz ar situācijas analīzi ietvēra arī vairākus scenārijus tautas ataudzes nodrošināšanai, secināja, ka, lai arī šis pētījums sniedza nozīmīgu ieguldījumu ģimenes atbalsta politikas plānošanā, un tā rezultātus papildina vairāki citi pētījumi, t.sk.,
  14. gada pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku un šīs attiecību formas ietekme uz tajās dzīvojošo pieaugušo un bērnu ekonomisko situāciju pēc attiecību beigšanās, tomēr šie pētījumi sniedz galvenokārt konkrētā brīža situācijas fiksāciju - "momentuzņēmumu". Savukārt citās valstīs, lai precīzi sekotu ieviesto politikas iniciatīvu ietekmei un monitorētu to efektivitāti, kā arī operatīvi reaģētu uz nepieciešamām izmaiņām, uz pierādījumiem balstītas politikas pamatā ir longitudinālie pētījumi
  15. Longitudinālā pētījuma ietvaros ar noteiktu laika intervālu ilgstošā laika posmā tiek padziļināti pētīta konkrēta cilvēku grupa, izveidojot respondentu paneli - datu bāzi - un ik pēc noteikta laika tiek intervēti vieni un tie paši respondenti. Līdz ar to ir iespējams precīzāk identificēt politikas iniciatīvu ietekmi un sekot tai līdzi, piemēram, vai un kā mainās šo ģimeņu dzīves kvalitāte, kā noris jaunajiem pieaugušajiem pāreja no izglītības uz darba tirgu, kā tiek veidotas ģimenes u.tml. Nepieciešamību pēc longitudināla pētījuma uzsākšanas ģimeņu atbalsta politikas plānošanā akcentē arī iepriekš veiktie pētījumi ģimenes atbalsta un izglītības jomā. Līdz ar to tika nolemts piešķirtā finansējuma ietvaros īstenot nacionāla līmeņa longitudinālā pētījuma 1.vilni, sagaidot, ka tā rezultāti līdz ar jau divu citu Latvijā īstenotu longitudinālo pētījumu2 secinājumiem sniegs visaptverošus priekšlikumus ģimenes atbalsta politikas pilnveidei. Būtiski atzīmēt, ka 2016.-
  16. gada ietvaros DLC ekspertu īstenoto pieredzes apmaiņas vizīšu Skandināvijas valstīs3 ietvaros tika rasta iespēja Latvijai uzsākt dalību starptautiskā longitudinālā pētījumā "Generations and Gender Programme" (turpmāk - GGP)
  17. Šis pētījums Latvijā tiks īstenots PKC piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros, atsevišķus izpētes aspektus uzņemoties PKC ekspertiem darba pienākumu ietvaros. Dalība starptautiskā longitudinālā pētījumā par ģimenēm uzskatāma par būtisku soli, lai iegūtu starptautiskiem standartiem atbilstoša zinātniska pētījuma rezultātus gan nacionāla līmeņa ģimenes atbalsta politikas veidošanai, gan lai identificētu Latvijas ģimeņu situācijas daudzveidīgos aspektus starptautiskā salīdzinājumā.
  18. gada
  19. jūlijā noslēgts Saprašanās memorands starp PKC un longitudinālā pētījuma GGP zinātnisko padomi Nīderlandē, tiek veikta tēmas priekšizpēte, kā arī notiek turpmāko aktivitāšu plānošana, lai izpētes lauka darbu uzsāktu
  20. gada sākumā, tādējādi iekļaujoties pētījuma vispārējā īstenošanas struktūrā. Būtiski atzīmēt, ka DLC apzinās nepieciešamību meklēt īpašus atbalsta mehānismus augstākam nabadzības riskam pakļautajām ģimenēm, t.sk., ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens pieaugušais, kuru īpatsvars Latvijā ir ļoti augsts, tuvojoties 30% visu ģimeņu. Lai visprecīzāk sniegtu mērķētu atbalstu tieši šai grupai, pēc pētījuma rezultātu saņemšanas tiks lemts par dažādiem atbalsta veidiem. 1.
  21. Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  22. gadam izvērtējums
  23. gads bija spēkā esošo ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentu - Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.-
  24. gadam un Rīcības plāna šo pamatnostādņu īstenošanai - darbības termiņa noslēdzošais gads. Laikā kopš
  25. gada, kad tika sagatavotas šīs Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, ir notikušas ļoti būtiskas izmaiņas Latvijas demogrāfiskajā situācijā. Tās primāri ir saistītas ar augstām ekonomiski aktīvo iedzīvotāju emigrācijas plūsmām no Latvijas, kā rezultātā būtiski ir samazinājies iedzīvotāju skaits un mainījusies iedzīvotāju vecumstruktūra. Lai izstrādātu nākamo vidēja termiņa demogrāfijas un ģimenes atbalsta politikas plānošanas dokumentu, LM eksperti pauduši vēlēšanos veikt iepriekšējo dokumentu izvērtējumu (t.sk., īstenotās politikas instrumentu efektivitātes ekonometrisko izvērtējumu), ko pilnībā atbalsta DLC, to iekļaujot kā vienu no pasākumiem realizēšanai Sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis" ietvaros
  26. gadā. 1.
  27. Pētījums pašvaldību remigrācijas instrumentu izpētei Papildus iepriekš minētajam starptautiskajam longitudinālajam pētījumam Latvijas ģimeņu situācijas izpētei,
  28. gadā PKC īstenoja pētījumu "Pašvaldību politikas instrumenti aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai". Pētījumu īstenoja augsti kvalificēti zinātnieki ar plašu pieredzi migrācijas un integrācijas pētījumu realizēšanā no Nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences". Pētījuma mērķis - detalizēti analizēt pašvaldību politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, lai piedāvātu risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī remigrācijas veicināšanai un pozitīvām Latvijas demogrāfiskās situācijas izmaiņām. Lai realizētu mērķim atbilstošu pētījumu, darba izpildes gaitā tika raksturoti ar remigrāciju saistītie statistikas dati nacionālā un reģionālā līmenī, balstoties uz sekundāro datu analīzi (t.sk., iepriekš veiktie pētījumi, piemēram, Ārlietu ministrijas finansētie un LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Diasporas un migrācijas pētniecības centra veiktie migrācijas pētījumi), pētnieki apzināja nacionāla un pašvaldību līmeņa normatīvajos aktos iekļautos risinājumus remigrācijas veicināšanai. Pētījuma gaitā tika apkopota informācija par visu Latvijas pašvaldību plānotajiem un īstenotajiem atbalsta politikas instrumentiem aizbraukušo iedzīvotāju remigrācijas veicināšanai, kā arī padziļināti izpētīta situācija tajās pašvaldībās, kuru remigrācijas politika var tikt uzskatīta par salīdzinoši veiksmīgāko Latvijā (t.s. labās prakses piemēri). Veicot integrētu pētījuma rezultātu analīzi, pētījuma noslēgumā tiks izstrādāti priekšlikumi nacionāla un reģionāla līmeņa politikas, t.sk. tiesiskā regulējuma izmaiņām remigrācijas veicināšanai, t.sk. izvērtēta iespēja un precizēts risinājums pašvaldībās izveidot projektu vadītāja amatu, kas tieši kontaktētos ar emigrantiem, piedāvājot konkrētas programmas vai pasākumus Latvijā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem un citiem indikatoriem par pašvaldību darbu remigrācijas jomā, plānots noteikt 5-10 pilotpašvaldības, kurās varētu īstenot platformas izveidi remigrācijas veicināšanai. Detalizētāka remigrācijas projekta izstrāde tiks veikta pēc iepazīšanās ar pētījuma rezultātiem.
  29. Stratēģiskais virziens: preventīvs atbalsts stabilām Latvijas ģimenēm un bērnu interešu aizsardzībai Preventīvas aktivitātes un iespējami agrīnāka intervence problēmsituāciju gadījumā ir viens no sabiedrības demogrāfiskās atveseļošanās programmas "Māras solis" stūrakmeņiem. Nobela prēmijas laureāts ekonomikas doktors Hekmans savā zinātniskajā darbībā ir pierādījis, ka jo agrākas investīcijas bērnībā, jo lielāka cilvēkkapitāla atdeve turpmākā dzīvē
  30. Turklāt viena vienība, kas ieguldīta preventīvās aktivitātēs, ļauj ietaupīt vairāk nekā desmit vienības, lai novērstu jau radušās sekas, piemēram, vardarbību ģimenē
  32. attēls Preventīvo aktivitāšu līmeņi Avots: Balode L. (16.03.2011.). Prevention of Sexual Offences and Rehabilitation of Sex Offenders' Victims in Latvia. Dardedze. Būtiski, ka tieši prevence līdz ar pierādījumos balstītu politiku ir vieni no galvenajiem Igaunijas Bērnu un ģimeņu stratēģijas, kā arī Skandināvijas valstu ģimenes atbalsta politiku7 pamatprincipiem. Tiek uzsvērts, ka resursi, kas ieguldīti primārajā prevencē - tajā, kas vērsta uz visiem iedzīvotājiem, ir salīdzinoši mazāki un vieglāk administrējami nekā tie, kas jāizlieto sekundārajai un jo īpaši terciārajai prevencei, lai mazinātu jau esošas problēmas un to pieaugumu
  33. Problemātika DLC ekspertu skatījumā līdz šim ģimenes atbalsta politikā agrīnām intervencēm, preventīvām aktivitātēm un starpinstitucionālai sadarbībai veltīta nepietiekoša uzmanība. Tāpēc, lai sekotu labākajām starptautiskajām praksēm, tuvinātos ANO
  34. gada
  35. novembra konvencijas par bērna tiesībām mērķiem par to, ka bērnam ir tiesības justies droši un būt pasargātam no fiziskām un psiholoģiskām ciešanām, un netikt pakļautam jebkāda veida vardarbībai, kā arī, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas prioritātes, kas kā vienu no efektīvas stratēģijas piemēriem izdala tieši bērniem drošas un draudzīgas vides radīšanu un uzturēšanu9, DLC konceptuālajā ziņojumā jau
  36. gadā tika iekļauti vairāki preventīvi pasākumi. Piemēram, primārās prevences jomā -
(1)sabiedrības informēšana par vecāku tiesībām un pienākumiem, ģimenes un darba dzīves līdzsvara nozīmīgo lomu, nereģistrētas kopdzīves tiesiskajām sekām u.tml.;
(2)pirmslaulību apmācības jaunajiem pāriem ģimenes izveidošanas sākumposmā par laulības psiholoģiskajiem, finansiālajiem, sociālajiem un citiem aspektiem; savukārt sekundārās prevences jomā tika piešķirts finansējums mediācijas pakalpojumiem ģimenes strīdu risināšanai.
  1. gadā īstenojamie "Māras soļa" pasākumi prevences jomā kļūst izvērstāki un būtiski apjomīgāki: 1) gan uzsākot primārās prevences valsts programmu "Bērnam drošs bērnudārzs", un to īstenojot pēc Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un nodibinājuma Centrs Dardedze iniciatīvas; 2) gan turpinot sniegt atbalstu mediācijai ģimenes strīdu risināšanai, paplašinot "ģimene" formulējumu šā termina visplašākajā izpratnē (vecāki, vecvecāki, bērna aizbildņi, arī bērni, kuri sasnieguši pilngadību, bet vēl nevar sevi paši apgādāt); 3) gan arī - paužot savu atbalstu starpdisciplinārā sadarbības pilotprojekta "Bērna māja" īstenošanas turpināšanai Latvijā, kas paredz bērniem draudzīga starpnozaru sadarbības modeļa īstenošanu no seksuālās vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai. 2.
  2. Programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" īstenošanas uzsākšana nacionālā līmenī Pirmsskolas izglītības iestādes (PII) ir pirmā vieta, kur bērns pēc ģimenes nonāk formālākā vidē, socializējas dzīvei sabiedrībā. Tāpēc, no vienas puses, ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī vide būtu bērnam droša un draudzīga, no otras puses - bērna vecākus iesaistoša un atbalstoša. Jo agrāk vecāki pamanīs un novērtēs ieguvumus, ko sniedz sadarbība ar pedagogiem, jo pilnvērtīgāka izveidosies turpmākā sadarbība, tādējādi īpaši pozitīvi ietekmējot bērna attīstību ne tikai bērnudārzā, bet arī turpinot skolas gaitas un izglītības ieguvi. Vienlaikus pirmsskolas izglītības posmā ir svarīgi radīt vidi, kas ir izglītojoša un atbalstoša pedagogiem un citiem darbiniekiem, lai iestādē darbotos visiem skaidra kārtība bērnu tiesību un interešu aizsardzībai. Prof. Džeimss Hekmans10 līdz ar daudziem citiem zinātniekiem izglītības jomā11 secinājis, ka līdz ar cienīgu darbu, noteiktu ienākumu minimumu ģimenē, tieši publiskie pakalpojumi un, jo īpaši pirmsskolas izglītība, ir ārkārtīgi būtiska visiem bērniem. Samazinoties ienākumiem ģimenē, kvalitatīvu publisko pakalpojumu pieejamība kļūst vēl jo svarīgāka pilnvērtīgai bērna attīstībai un vienlīdzīgam sākumam ikviena bērna dzīvē. Tātad, pirmsskolas izglītība jo īpaši būtiska ir tiem bērniem, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm. Bērnudārzā līdztekus investīcijām bērnu kognitīvajā attīstībā, pilnveidojas arī bērnu emocionālā inteliģence, savukārt vecāku līdzdalība izglītības procesā un veiksmīga sadarbība ar pedagogiem sniedz iespēju, ka, rodoties problemātiskām situācijām arī bērnu vai vecāku starpā, tieši pedagogi būs tie, pie kuriem vecāki meklēs palīdzību, tādējādi dažādas problēmas, kas varētu kavēt bērna pilnvērtīgu attīstību (emocionālā, fiziskā vardarbība, kaitīgi veselības ieradumi u.tml.) tiks identificētas un risinātas iespējami ātri. Lai PII palīdzētu virzīties uz šo mērķi, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija un Nodibinājums Centrs Dardedze ir izveidojuši kompleksu preventīvu programmu pirmsskolas izglītības iestādēm "Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs". Programmas galvenais mērķis - veidot PII vidi bērnam drošu un draudzīgu, savlaicīgi atpazīstot un novēršot bērnu tiesību pārkāpumu riskus, veidojot pozitīvu sadarbību bērnu, vecāku un iestādes darbinieku starpā, un uzturot pozitīvu vidi, kurā bērna intereses un vajadzības ir centrālās. Programma "Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs" sastāv no četriem posmiem (soļiem), kas detalizētāk aprakstīti zemāk esošajā tabulā (sk.
  3. tabulu). Bērnudārzam ieviešot visus nosauktos soļus, tas iegūst "Bērnam droša un draudzīga bērnudārza" statusu.
  4. tabula Programmas soļi "Bērnam droša un draudzīga bērnudārza" bērnudārza statusa iegūšanai 1.solis Iestādē tiek ieviesta un īstenota Džimbas drošības programma Mērķis: • mācīt bērniem personiskās drošības iemaņas saskarsmē ar citiem cilvēkiem; • veicināt bērnu spēju izvairīties no viktimizācijas; veicināt adekvātu pašapziņu un pāridarījumu atklāšanu; • sekmēt komunikāciju starp vecākiem, pedagogiem un bērniem par personisko drošību attiecībās un rīcību apdraudošās situācijās. Veids: no pirmsskolas izglītības iestādes tiek izvēlēts viens pārstāvis, kurš piedalās apmācībās, lai kļūtu par Džimbas drošības aģentu savā pirmsskolā un vadītu Džimbas 9 soļu programmas nodarbības bērniem, kā arī, lai izglītotu vecākus un kolēģus Džimbas drošības programmā. Rezultāts: • Bērni spēj atpazīt bīstamas, personisko drošību apdraudošas situācijas, aizstāvēt sevi, citus un lūgt pieaugušo palīdzību; • Pedagogi apgūst, kā bērniem viegli saprotamā valodā un interaktīvā veidā mācīt par personisko drošību saskarsmē ar citiem cilvēkiem; iemācās runāt ar bērniem par tēmām, kas ikdienā šķiet neērtas, veicina bērna personības izaugsmi, rūpējoties par bērna nākotni; • Vecāki ir informēti par programmas tēmām un saturu, ko apgūst bērni. Soli īsteno: Centrs Dardedze. Vairāk par Džimbas drošības programmu šeit: www.dzimba.lv 2.solis Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programma "Laboratorija pedagogiem" Mērķis: • stiprināt pedagogu un izglītības iestādes personāla profesionālo kapacitāti, uzlabojot savstarpējo sapratni un sadarbību PII kolektīva ietvaros un sadarbībā ar vecākiem; • veicināt spēju agrīni identificēt un risināt sociāli psiholoģiskas problēmas PII. Veids: ar izglītojošu programmu un atbalsta nodarbībām pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem. Rezultāts: • pedagogi iegūst praktiski pielietojamas zināšanas, iespēju komandas darbā risināt problēmas un drošāk rīkoties sarežģītās situācijās; • PII uzlabojas sadarbība ar vecākiem, palielinās izpratne par bērna vajadzībām, darbinieki kļūst pārliecinātāki, uzlabojas prasmes agrīni identificēt riska faktorus. Soli īsteno: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Resursu un kompetences centrs. 3.solis Bērna novērojuma un riska izvērtējuma metode e-vidē Mērķis: • agrīni identificēt un savlaicīgi risināt sociāli psiholoģiskas problēmas bērnudārzā. Veids: pedagogi aizpilda bērna novērojuma anketas e-vidē un iegūst zemam, vidējam vai augstam riskam atbilstošu bērna izvērtējumu piecās jomās - uzvedība, psiho-emocionālā attīstība, mācību process, saskarsme un veselība, kā arī iegūst rekomendācijas turpmākai rīcībai. Rezultāts: • pedagogi spēj objektīvi izvērtēt situāciju, saņem rekomendācijas vēlamajai rīcībai bērna situācijas uzlabošanai; • Iestādes vadība iegūst pārskatu par sociāli psiholoģiskām problēmām bērnudārzā, kas palīdz plānot PII rīcību, atbalstu un apmācības. Soli īsteno: Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas Resursu un kompetences centrs. 4.solis Bērnu tiesību aizsardzības protokols iestādē Mērķis: • balstoties uz bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipiem, tiek izstrādāts organizācijas darbinieku rīcības protokols vai darbinieku vienota izpratne un vienošanās, kas skaidri, visiem saprotamā veidā nosaka, kā iestādē tiek novērsti jebkādi bērnu tiesību aizskārumi un kāda ir konkrētā rīcība, ja pārkāpumi tiek konstatēti. Veids: PII tiek izveidota atbalsta komanda, kura ar Centra Dardedze atbalstu izstrādā Bērnu tiesību aizsardzības protokolu lietošanai konkrētajā iestādē. Rezultāts: • visiem iestādes darbiniekiem ir vienota izpratne par bērnu tiesību īstenošanu, iestādē ir saskaņota rīcība problēmsituāciju atpazīšanai, ziņošanai un risināšanai; • kā rezultātā bērni saskaras ar pieaugušajiem, kuri sadarbojas un kuriem rūp bērna personības izaugsme. Soli īsteno: Centrs Dardedze Līdz šim programma ieviesta un pilotēta atsevišķās pašvaldībās Latvijā, visplašāk - Rīgā. Veicot pilotprojekta izvērtējumu (izmantotās pētniecības metodes - anketēšana, padziļinātās intervijas pilotprojekta sešās PII Rīgā), antropoloģe A. Putniņa secināja, ka ir izdevies radīt kompleksu programmu, kas saturiskās kvalitātes ziņā veido jaunu, vajadzībās balstītu oriģinālu programmu, tādējādi kļūstot par pirmo pilotprojektu Latvijā, kas "sistemātiski uzrunā agrīnos riska faktorus"
  5. DLC Priekšlikums Valsts programmas ietvaros: 1) Informatīvi ievadsemināri Sniegt iespēju visām pašvaldībām Latvijā iepazīties ar preventīvo programmu "Bērnam drošs bērnudārzs", organizējot seminārus, kas informē par programmas mērķiem, saturu, ieguvumiem un pašvaldības iespējām iesaistīt šīs programmas realizācijā savā administratīvajā teritorijā esošās PII. Lai nodrošinātu preventīvas programmas "Bērnam drošs bērnudārzs" IEVADSEMINĀRUS, aptverot visas LV pašvaldības un tajās esošās PII13, ir jāorganizē 17 semināri, kuros katrā vidēji piedalītos 60 dalībnieki. Paaugstinot izprat

🔗 Uz oficiālo avotu

MI skaidrojums pēc oficiālā likuma teksta. Orientējošs, neaizstāj juridisku konsultāciju.