Zaudējis spēku - Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība

Attēlotā redakcija Tiesību akts ir zaudējis spēku. Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. augusta noteikumus Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 Rīgā 2013.gada 17.decembrī (prot. Nr.67 113.§) Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.panta pirmo daļu (Grozīta ar MK 22.12.
3. noteikumiem Nr. 802; MK 20.12.
4. noteikumiem Nr. 839) I. Vispārīgie jautājumi
5. Noteikumi nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem, samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, kā arī kārtību, kādā veidojamas plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas. 2
6. Veselības aprūpes iedalījums: 2.
7. neatliekamā medicīniskā palīdzība; 2.
8. primārā veselības aprūpe; 2.
9. sekundārā veselības aprūpe: 2.3.
10. sekundārā ambulatorā veselības aprūpe; 2.3.
11. sekundārā stacionārā veselības aprūpe; 2.
12. terciārā veselības aprūpe: 2.4.
13. terciārā ambulatorā veselības aprūpe; 2.4.
14. terciārā stacionārā veselības aprūpe. 3
15. Terciāro veselības aprūpi organizē un no valsts budžeta līdzekļiem finansē kārtībā, kādā organizē un finansē sekundāro veselības aprūpi. 4
16. Veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto: 4.
17. samaksai par šo noteikumu 2.punktā minētajiem pakalpojumiem; 4.
18. samaksai par kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 4.
19. samaksai par centralizētajiem iepirkumiem; 4.
20. samaksai par ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbības nodrošināšanu; 4.
21. samaksai par organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanu ārstniecības iestādēs. 5 (Grozīts ar MK 20.12.
22. noteikumiem Nr. 839)
23. Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests) šo noteikumu 2.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētos valsts budžeta līdzekļus plāno novirzīt: 5.
24. samaksai par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne mazāk kā 45 % apmērā; 5.
25. samaksai par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – ne vairāk kā 53 % apmērā; 5.
26. samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (turpmāk – Šveice), ar ārstniecības iestādēm par ES un EEZ dalībvalstu un Šveices iedzīvotāju Latvijas Republikā saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī prasību izpildei, kuras noteiktas veselības aprūpes jomu regulējošajos starptautiskajos līgumos, – ne vairāk kā 2 % apmērā. 6
27. Personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina: 6.
28. neatliekamās medicīniskās brigādes sniegto palīdzību; 6.
29. ambulatoro veselības aprūpi: 6.2.
30. primārās veselības aprūpes pakalpojumus: 6.2.1.
31. ģimenes ārsta un viņa praksē nodarbināto ārstniecības personu sniegto veselības aprūpi; 6.2.1.
32. zobārsta un higiēnista sniegto veselības aprūpi personām vecumā līdz 18 gadiem (turpmāk – bērni) un atsevišķām iedzīvotāju kategorijām atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai; 6.2.1.
33. veselības aprūpi mājās; 6.2.
34. sekundārās un terciārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus: 6.2.2.
35. veselības aprūpi, ko sniedz vecmāte vai ārsts, kurš specializējies noteiktā specialitātē un nav minēts šo noteikumu 6.2.1.
36. apakšpunktā (turpmāk – speciālists), un citas ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas; 6.2.2.
37. laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus; 6.2.2.
38. dienas stacionārā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; 6.2.2.
39. neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu stacionāro ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās, ja persona netiek stacionēta, un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos; 6.
40. stacionāro veselības aprūpi; 6.
41. zāles un medicīniskās ierīces, kuras dienests iepērk centralizēti; 6.
42. kompensējamās zāles un medicīnas ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 7 (Grozīts ar MK 23.12.
43. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
44. No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar dienestu, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu. 8
45. Norēķinu kārtību par ārstniecības iestādes sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nosaka dienesta un ārstniecības iestādes līgumā. 9
46. Tiesības nosūtīt personu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanai vai izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces ir: 9.
47. vecmātēm vai ārstiem, kuriem šādas tiesības ir noteiktas starp dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem; 9.
48. ārstiem, kuri strādā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi; 9.
49. ārstiem, kuri strādā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras sniedz valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūciju; 9.
50. ārstiem, kuri nodarbināti Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēs un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem; 9.
51. ārstiem, kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un kuriem šādas tiesības ir noteiktas saskaņā ar starpresoru vienošanos par sadarbību, kas noslēgta starp dienestu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. 10 (MK 23.12.
52. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.08.
53. noteikumiem Nr. 574)
54. Dienests un Veselības inspekcija atbilstoši kompetencei nodrošina informācijas sniegšanu par Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā iekļautajām ārstniecības personām citām ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicei, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu. Papildus dienests savā tīmekļa vietnē viegli saprotamā valodā ievieto, kā arī pēc pieprasījuma sniedz: 10.
55. informāciju par ārstiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, un informāciju par šo noteikumu 9.punktā minētajiem ārstiem, norādot ārstniecības iestādi, ārsta vārdu, uzvārdu, specialitāti un to, vai ārsts ir tiesīgs nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un vai ir tiesīgs izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces; 10.
56. informāciju par veselības aprūpes sistēmu Latvijas Republikā: 10.2.
57. pacientu tiesības; 10.2.
58. veselības aprūpes organizēšana un finansēšana; 10.2.
59. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; 10.2.
60. obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām; 10.2.
61. Ārstniecības riska fonda darbība; 10.2.
62. kārtība, kādā iesniedzama sūdzība par veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti; 10.
63. informāciju par kārtību, kādā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ārvalstīs, kā arī par kārtību, kādā iespējams saņemt izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 10.
64. receptē iekļaujamās informācijas apjomu. 11 (Grozīts ar MK 23.12.
65. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.) 10.1 Dienests sadarbojas ar ES, EEZ dalībvalstu un Šveices pārrobežu veselības aprūpes kontaktpunktiem jautājumos par veselības aprūpes pakal-pojumu saņemšanu ārvalstīs un izdevumu atlīdzību par ārvalstīs saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī pēc personas pieprasījuma sniedz ES, EEZ un Šveices kontaktpunktu kontaktinformāciju. 12 (MK 23.12.
66. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
67. No valsts budžeta neapmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus: 11.
68. ortodontisko ārstēšanu, izņemot pirmreizēju konsultāciju bērniem un iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumus personai vecumā līdz 22 gadiem, silantu lietošanu, zobārstniecības palīdzību personām, kas vecākas par 18 gadiem, kā arī zobu protezēšanu, izņemot Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 14.pantā noteiktās personas, kurām izdevumus par zobārstniecības pakalpojumiem sedz 50 % apmērā, bet izdevumus par zobu protezēšanu ar izņemamām plastmasas protēzēm – pilnā apmērā; 11.
69. ambulatori veicamas injekcijas ādā, zemādā, intramuskulāri un intravenozi, izņemot gadījumus, ja sniedz: 11.2.
70. veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā vai neatliekamo medicīnisko palīdzību; 11.2.
71. medicīnisko palīdzību bērniem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām; 11.2.
72. medicīnisko palīdzību personām ar cukura diabētu, tuberkulozi, perniciozo anēmiju, onkoloģiskām, psihiskām vai hemofilijas slimībām; 11.2.
73. medicīnisko palīdzību personām, kas saņem mājas aprūpi, un personām, kas saņem mājās ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju; 11.
74. pirmreizēji medicīniski profilaktiskos pasākumus, kas nepieciešami, stājoties darbā, kā arī obligātās veselības pārbaudes, ja mainās darba vides faktori; 11.
75. periodiskās medicīniskās apskates, kas nepieciešamas darba apstākļu un darba specifikas dēļ; 11.
76. abortus, izņemot abortus medicīnisku indikāciju dēļ; 11.
77. cilmes šūnu bankas un dzimumšūnu bankas uzturēšanu; 11.
78. seksoloģisko ārstēšanu un dzimuma maiņu; 11.
79. ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanu publiskos pasākumos; 11.
80. kosmetoloģiskos pakalpojumus un estētiski ķirurģiskas operācijas; 11.
81. homeopātisko ārstēšanu; 11.
82. redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu izrakstīšanu un iegādi, izņemot to izrakstīšanu bērniem, kā arī šo noteikumu XIII nodaļā noteiktajā kārtībā iepirktas briļļu lēcas, briļļu ietvarus un kontaktlēcas bērniem, kuriem diagnosticēta augstas pakāpes iedzimta miopija (virs 5,0 Dsph), augstas pakāpes hipermetropija (virs 4,0 Dsph), augstas pakāpes astigmātisms (virs 1,0 D), augstas pakāpes anizometropija (virs 2,0 D), afakija iedzimtu kataraktu gadījumos vai afakija iegūtu kataraktu gadījumos vienai vai abām acīm, iegūta tuvredzība virs 7,0 Dsph, keratokonuss, akomodācijas šķielēšana, parēze – bifokālās briļļu lēcas, albīnisms, ar objektīvām izmeklēšanas metodēm pierādīta iedzimta tīklenes distrofija ar fotofobiju – fotohromās briļļu lēcas, radzenes rētas, apduļķojumi – kosmētisko kontaktlēcu protēzes, III–IV pakāpes vājredzība neatkarīgi no refrakcijas anomālijas pakāpes; 11.
83. dzirdes aparātu iegādi, izņemot dzirdes implantus bērniem vai personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām vecumā no 18 gadiem līdz tāda vecuma sasniegšanai, kurā saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek piešķirta vecuma pensija (turpmāk – darbspējīgs vecums) atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam; 11.
84. psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību, izņemot gadījumus: 11.13.
85. ja palīdzību sniedz psihiatriskā profila stacionārajās ārstniecības iestādēs vai nodaļās; 11.13.
86. ja tā nepieciešama, nodrošinot bērniem ambulatoro psihiatrisko palīdzību vai paliatīvo aprūpi; 11.13.
87. ja palīdzību sniedz multiprofesionāla komanda rehabilitācijas programmas ietvaros vai alkohola un narkotisko vielu atkarības medicīniskās rehabilitācijas programmas ietvaros; 11.13.
88. ja veic tiesu psiholoģisko ekspertīzi; 11.13.
89. ja šādas palīdzības nepieciešamību noteicis psihiatrs, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu veikšanu pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību; 11.
90. vakcināciju, izņemot pasīvo imūnterapiju, vakcinācijas kalendārā noteiktās vakcinācijas un vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 11.
91. profilaktiskās un citas medicīniskās apskates, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētās profilaktiskās apskates; 11.
92. alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanu, izņemot gadījumus, ja tā nepieciešama ārstnieciskā procesa nodrošināšanai; 11.
93. ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes; 11.
94. orgānu un audu transplantāciju, izņemot: 11.18.
95. asinis un to preparātus; 11.18.
96. nieres; 11.18.
97. autologās un alogēnās cilmes šūnas, tai skaitā donora meklēšanu; 11.18.
98. kaulus un saistaudus; 11.18.
99. fasciju; 11.18.
100. ādu; 11.18.
101. cīpslas; 11.18.
102. skrimšļaudus; 11.18.
103. sirdi vai sirds vārstuļus; 11.18.
104. radzenes; 11.18.
105. aknas; 11.
106. speciālistu mājas vizīti, izņemot: 11.19.
107. psihiatra mājas vizītes pie psihiatriska profila pacientiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi; 11.19.
108. mājas vizītes pie personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 11.19.
109. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta mājas vizītes pie bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, un personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3 vai personām ar cerebrovaskulārām slimībām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64 vai I69 saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (turpmāk – SSK-10), kuriem nepieciešama veselības aprūpe mājās; 11.
110. ģimenes ārsta mājas vizīti, izņemot vizītes pie: 11.20.
111. bērniem; 11.20.
112. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte; 11.20.
113. personām, kas vecākas par 80 gadiem; 11.20.
114. personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe – pamata diagnozes saskaņā ar SSK-10 kodiem B20-B24; C00-C97; D37-D48; G05; G12; G13; G35; G54.6; G55.0; G60.0; G61.0; G63.1; G70; G95.1; G95.2; G99.2; I50; I69; K22.2; L89; T91.3; blakus diagnozes kods visos gadījumos – Z51.5; 11.20.
115. mājas apstākļos mirušas personas, lai apliecinātu nāves faktu; 11.20.
116. personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 11.20.
117. personām, kas saņem mājas aprūpi atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai; 11.20.
118. personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu; 11.20.
119. personas, pie kuras neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde veikusi izbraukumu un ar kuru šo noteikumu 51.4.apakšpunktā minētajā gadījumā ģimenes ārsts vienojies par mājas vizīti saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie personas; 11.
120. ambulatori veiktus laboratoriskos izmeklējumus, izņemot: 11.21.
121. šo noteikumu 2.pielikumā minētos izmeklējumus; 11.21.
122. izmeklējumus, kas veikti references laboratorijā atbilstoši šo noteikumu 212.2.2.1.apakšpunktam; 11.21.
123. bērniem veicamos laboratoriskos izmeklējumus, kuru nepieciešamība ir apstiprināta ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuri atbilst šo noteikumu 310.3.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, to saņemšanai citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē; 11.21.
124. tādām personām veicamos laboratoriskos izmeklējumus citās ES un EEZ dalībvalstīs vai Šveicē, kurām šāda nepieciešamība ir apstiprināta ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" konsilija atzinumu un kuras atbilst šo noteikumu 310.
125. apakšpunktā minētajam nosacījumam, šādos gadījumos: 11.21.4.
126. minimālās reziduālās slimības kontrolei saskaņā ar metodi – faktiskā laikā veikta polimerāzes ķēdes reakcija kaulu smadzeņu aspirātā – personai ar indikācijām alogēnas cilmes šūnu transplantācijai, kurai nepieciešama ārpusģimenes donora meklēšana un konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas, kā arī personai, kurai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora konstatētas molekulārģenētiskas izmaiņas; 11.21.4.
127. personai pēc alogēnas cilmes šūnu transplantācijas no ārpusģimenes donora nepieciešams himērisma monitorings; 11.
128. konsultācijas, klīniskos un paraklīniskos diagnosticējošos izmeklējumus, kurus pēc tiesu medicīnas eksperta norīkojuma izdara prettiesiskos nodarījumos cietušajām personām. Samaksu par minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem veic tiesu medicīnas ekspertīzes pieprasītājs; 11.
129. medicīnisko rehabilitāciju, izņemot: 11.23.
130. ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai logopēda, kā arī funkcionālā speciālista konsultāciju; 11.23.1.1 ar ģimenes ārsta vai cita speciālista nosūtījumu, saņemot logopēda vai funkcionālā speciālista sniegtus rehabilitācijas pakalpojumus, – līdz pieciem apmeklējumiem; 11.23.
131. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu vai – psihiatriskās palīdzības gadījumā – ar psihiatra vai bērnu psihiatra nosūtījumu, ja medicīnisko rehabilitāciju saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu sniedz: 11.23.2.
132. bērniem; 11.23.2.
133. personām ar prognozējamu (draudošu) invaliditāti un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.
134. vai 168.4.
135. apakšpunktam; 11.23.2.
136. personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojuma vai plānveida ķirurģiskās palīdzības saņemšanas; 11.23.2.
137. ambulatorā ārstniecības iestādē – personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kurām medicīniskā rehabilitācija ir kā tiešs turpinājums pēc akūtas saslimšanas, traumas vai hroniskas slimības saasinājuma, kā arī personām ar progresējošiem funkcionāliem ierobežojumiem hronisku slimību gadījumā; 11.23.
138. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekus un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas saskaņā ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu; 11.23.
139. personas, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija; 11.
140. ārstēšanos sanatorijās un kūrortos; 11.
141. pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, izņemot gadījumus, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsīlijs un ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju šo noteikumu
142. pielikuma 1., 3.,
143. un
144. punktā minētajās lokalizācijās; 11.
145. mākslas terapijas speciālista sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus; 11.
146. uztura speciālistu sniegtos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot multiprofesionālās komandas ietvaros sniegtos rehabilitācijas pakalpojumus; 11.
147. sporta ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, izņemot Valsts sporta medicīnas centra sniegtos sporta medicīnas pakalpojumus; 11.
148. ķirurģisko palīdzību, izņemot: 11.29.
149. dienas stacionārā sniegtu ķirurģisko palīdzību un citu ambulatori sniegtu ķirurģisko palīdzību (tajā skaitā ektoparazītu noņemšanu); 11.29.
150. šādu stacionārā ārstniecības iestādē sniegtu ķirurģisko palīdzību: 11.29.2.
151. neatliekamo medicīnisko palīdzību; 11.29.2.
152. ķirurģisko ārstēšanu bērniem; 11.29.2.
153. ķirurģisko ārstēšanu iekaisīgo zarnu slimību gadījumos; 11.29.2.
154. hormonāli aktīvo endokrīno dziedzeru ķirurģisko ārstēšanu; 11.29.2.
155. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam; 11.29.2.
156. plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.
157. apakšpunktam; 11.29.2.
158. ķirurģisku ārstēšanu šo noteikumu
159. pielikuma
160. punktā norādītajās veselības aprūpes pakalpojumu programmās (turpmāk – programma "Iezīmētie pakalpojumi"); 11.29.
161. stacionārā ārstniecības iestādē veiktas plānveida operācijas šo noteikumu
162. pielikuma 3.
163. apakšpunktā norādītajā veselības aprūpes pakalpojumu programmā atbilstoši šo noteikumu 179.1 punktam; 11.
164. veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, izņemot: 11.30.
165. neatliekamo palīdzību traumu gadījumos; 11.30.
166. traumu seku, kaulu un locītavu slimību stacionāru ārstēšanu ar traumatologu–ortopēdu konsilija atzinumu; 11.30.
167. ambulatori veiktu traumu seku, kaulu un locītavu slimību ārstēšanu; 11.30.
168. osteomielītu, strutaino artrītu un mīksto audu iekaisumu ārstēšanu, tai skaitā mugurkaula ķirurģiju; 11.30.
169. endoprotezēšanas operācijas; 11.30.
170. onkoloģisko slimību kaulos un mīkstajos audos ārstēšanu; 11.30.
171. nerekonstruktīvas endoskopiskas operācijas (neapmaksā operācijas ar implantu pielietošanu); 11.30.
172. atkārtotas mugurkaula operācijas, ja recidīvs notiek gada laikā no operācijas veikšanas brīža vai ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums; 11.30.
173. mugurkaula distrofiski deģeneratīvu slimību ārstēšanu: 11.30.9.
174. ar muguras smadzeņu vai zirgastes kompresijas simptomātiku; 11.30.9.
175. ar progresējošu mugurkaula deformāciju, ja ir mugurkaula ķirurģijas konsilija atzinums; 11.30.
176. (svītrots ar MK 23.12.
177. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.); 11.30.
178. (svītrots ar MK 23.12.
179. noteikumiem Nr. 840, kas piemērojami ar 01.01.2015.); 11.30.
180. plānveida operācijas personai ar prognozējamu invaliditāti atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajam personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajam rehabilitācijas plānam un ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā atbilstoši šo noteikumu 168.4.4.apakšpunktam; 11.
181. ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla plastiskās operācijas, noslīdējumu korekciju, izņemot totālu dzemdes prolapsu; 11.
182. dzimumorgānu iedzimtu anomāliju korekciju, izņemot korekciju bērniem; 11.
183. konservatīvu miomektomiju, izņemot gadījumus, ja konstatēta asiņošana vai tiek traucēta blakusorgānu darbība; 11.
184. urīna nesaturēšanas operācijas, ja nav veikti urodinamiskie izmeklējumi, kas apstiprina stresa vai jaukta tipa inkontinenci; 11.
185. medicīnisko apaugļošanu, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau ir apmaksātas divas neveiksmīgas medicīniskās apaugļošanas procedūras (pēc embrija transfēra nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība), kā arī medicīnisko apaugļošanu sievietēm pēc 37 gadu vecuma, izņemot gadījumu, ja līdz minētajam vecumam uzsāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas. 13 (Grozīts ar MK 23.12.
186. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.
187. noteikumiem Nr. 296; MK 22.12.
188. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.
189. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 11.
190. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2018., sk. grozījumu
191. punktu)
192. No veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem nemaksā par: 12.
193. pakalpojumiem, kuri nav veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā neapmaksā personas vai tās pavadošās personas transporta un uzturēšanās izdevumus, kas saistīti ar pārvietošanos, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu; 12.
194. veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri saņemti bez tāda ārsta nosūtījuma, kuram ir tiesības nosūtīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kuru sniedz līgumattiecībās ar dienestu esoša ārstniecības iestāde, un citos šajos noteikumos minētajos gadījumos; 12.
195. sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ja persona rakstiski atteikusies no gaidīšanas uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pati vai trešā persona veikusi maksājumus par attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu; 12.
196. tādu personu stacionāru ārstēšanu, kuru slimību vai traumu var ārstēt ambulatori; 12.
197. tādiem pašiem vai informatīvi līdzvērtīgiem izmeklējumiem sekundārajā veselības aprūpē, kuri atkārtoti veikti mēneša laikā no dienas, kad veikts izmeklējums ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, izņemot gadījumus, ja personai sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību līgumattiecībās ar dienestu esošā ārstniecības iestādē. 14
198. Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija un Iekšlietu ministrija sedz maksu par šādiem veselības aprūpes pakalpojumiem šādām personām: 13.
199. Aizsardzības ministrija: 13.1.
200. profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem – pacientu iemaksas, līdzmaksājumus, tai skaitā pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kā arī maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību; 13.1.
201. atvaļinātajiem karavīriem un bijušajiem zemessargiem – veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apmaksājamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī izdevumu apmēru un samaksas kārtību; 13.1.
202. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības – mieram" bruņoto spēku karavīriem – par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu; 13.1.
203. profesionālā dienesta kandidātiem, rezerves karavīriem un rezervistiem, iesaucot aktīvajā dienestā, un zemessargu kandidātiem – izdevumus par medicīniskās pārbaudes ietvaros ar medicīniskās komisijas norīkojumu veiktajiem medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstu atzinumiem (tai skaitā izdevumus par veselības aprūpes maksas pakalpojumiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību; 13.1.
204. kustības "Jaunsardze" dalībniekiem – izdevumus par veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka jaunsargiem apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus, to saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību; 13.
205. Tieslietu ministrija: 13.2.
206. ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; 13.2.
207. pacientu iemaksas un pacientu līdzmaksājumus par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju; 13.
208. Iekšlietu ministrija: 13.3.
209. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sedz pacientu iemaksas un maksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus šīm personām ir tiesības saņemt saskaņā ar iekšlietu jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un kurus neapmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem; 13.3.
210. ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, – par veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir garantēti šīm personām (izņemot neatliekamo palīdzību, dzemdību palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, kā arī tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem). Ja šo personu veselības aprūpe ir apdrošināta, veselības aprūpes izdevumus sedz apdrošinātājs; 13.3.
211. par ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām (izņemot neatliekamo medicīnisko palīdzību un Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktos gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem); 13.3.
212. par patvēruma meklētājiem veikto sākotnējo veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, kas sniegta patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpās, un psihiatra, ekspresanalīzēm humānā imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV/AIDS) un B hepatīta noteikšanai; 13.3.
213. patvēruma meklētājiem, kuri aizturēti Patvēruma likuma noteiktajā kārtībā, – par veselības stāvokļa pārbaudēm un sanitāro apstrādi, kā arī par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kuri nepieciešami viņu izmitināšanas laikā un vietā, ir noteikti veselības aprūpes un iekšlietu jomu regulējošajos normatīvajos aktos un netiek apmaksāti no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. 15 (Grozīts ar MK 23.12.
214. noteikumiem Nr. 840; MK 29.09.
215. noteikumiem Nr. 555; MK 22.12.
216. noteikumiem Nr. 802; MK 05.04.
217. noteikumiem Nr. 202; MK 30.08.
218. noteikumiem Nr. 574) 13.1 No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem patvēruma meklētājiem apmaksā šādus veselības aprūpes pakalpojumus – neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, zobārstniecības palīdzību akūtā gadījumā, medicīnisko palīdzību bērniem, primāro veselības aprūpi (ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra), ambulatorai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihiatrisko palīdzību, grūtnieču aprūpi un citu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, kas nepieciešama steidzamības kārtā, kā arī pakalpojumus Epidemioloģiskās drošības likumā noteiktajos gadījumos un tuberkulozes ārstēšanai nepieciešamos medikamentus. 16 (MK 30.08.
219. noteikumu Nr. 574 redakcijā)
220. Ja personai, kurai veselības kaitējums ir nodarīts prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, veselības aprūpes pakalpojumi ir sniegti par valsts budžeta līdzekļiem, dienests no personas, kuru par vainīgu atzinusi kompetenta institūcija, regresa kārtībā piedzen izdevumus: 14.
221. par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību; 14.
222. par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem ambulatorās veselības aprūpes epizožu tarifiem un veikto manipulāciju tarifiem; 14.
223. par stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši šo noteikumu
224. punktā noteiktajiem stacionāro pakalpojumu apmaksas veidiem un šajos noteikumos noteiktajiem tarifiem. 17 (Grozīts ar MK 23.12.
225. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.
226. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
227. Ārstniecības iestāde, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, līdz līgumā ar dienestu noteiktajam termiņam nodrošina informācijas ievadi dienesta vadības informācijas sistēmā par visiem iepriekšējā mēnesī sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, norādot tos medicīniskajā un uzskaites dokumentācijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību. 18
228. Dienests saglabā vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ja vadības informācijas sistēmā ievadīto informāciju arhivē, dienests nodrošina, ka, izmantojot elektroniskos pakalpojumus, ir iespējams saņemt informāciju par pēdējos piecos gados personām sniegtajiem no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 19 16.1 Informāciju, kas dienestam nepieciešama sociālā nodrošinājuma sistēmas koordinēšanai un veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra uzturēšanai, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz, ievērojot šādu kārtību: 16.1
229. Valsts ieņēmumu dienests sniedz: 16.1 1.
230. aktuālo informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu; 16.1 1.
231. vēsturisko informāciju par personas statusu un tās darba devēju vai par pašnodarbinātu personu; 16.1
232. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz: 16.1 2.
233. informāciju par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu; 16.1 2.
234. informāciju par tiesībām uz pensiju, tai skaitā informāciju par pensijas veidu, apdrošināšanas stāžu un pensijas izmaksas termiņa ierobežojumu, ja tāds ir noteikts; 16.1 2.
235. informāciju par personai izsniegtu veidlapu sociālā nodrošinājuma tiesību īstenošanai citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē. 20 (MK 28.03.
236. noteikumu Nr. 188 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk.
237. punktu) II. Pacientu iemaksa un līdzmaksājums
238. Saņemot no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta iemaksu šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajā apmērā, ievērojot šo noteikumu 5.pielikumā minētos nosacījumus. 21
239. Ja persona, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, nespēj samaksāt pacienta iemaksu vai līdzmaksājumu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi. 22
240. Sniedzot stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 31,00 euro apmērā par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kas minētas šo noteikumu 3.pielikuma 4.punktā. 23 (Grozīts ar MK 23.12.
241. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
242. Šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu neiekasē no šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām un personām, kuras uzrāda šo noteikumu 22.punktā minēto izziņu. Šādā gadījumā pacienta līdzmaksājumu nesedz no valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pacienta līdzmaksājumu, kas veikts par šo noteikumu 23.
243. un 23.17.apakšpunktā minētajām personām. 24
244. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru stacionēšanas reizi vienā stacionārajā ārstniecības iestādē nedrīkst pārsniegt 355,72 euro. 25
245. Pacienta iemaksu kopsumma par kalendāra gadā saņemtajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 569,15 euro. Izziņu par to, ka persona kalendāra gada laikā ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus un veikusi pacienta iemaksu (tai skaitā apdrošinātāja vai citas personas segto) 569,15 euro apmērā, izsniedz dienesta teritoriālā nodaļa atbilstoši personas uzrādītajiem maksājuma dokumentiem. 26 (MK 23.12.
246. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
247. No pacienta iemaksas ir atbrīvotas šādas iedzīvotāju kategorijas: 23.
248. bērni; 23.
249. grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi; 23.
250. politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, kā arī tās seku likvidācijā cietušās personas; 23.
251. personas, kuras slimo ar tuberkulozi, un personas, kurām veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai; 23.
252. psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu; 23.
253. personas, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras visā ārstniecības procesa laikā; 23.
254. personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus šo noteikumu 6.pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos; 23.
255. personas, kurām neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes; 23.
256. personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestādē uzrādot dokumentu, kas apliecina minēto faktu; 23.
257. personas, kurām veic profilaktiskās apskates un izmeklējumus šo noteikumu
258. un 7.pielikuma 2.punktā minētajā kārtībā; 23.
259. personas, kurām vakcinācijas kalendāra ietvaros veic vakcināciju, stinguma krampju neatliekamo profilaksi, pēcekspozīcijas imunizāciju pret trakumsērgu, kā arī vakcināciju pret gripu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību; 23.
260. personas, saņemot ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos; 23.
261. orgānu donori; 23.
262. personas, kuras saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādēs atbilstoši šo noteikumu
263. pielikuma 2.1.
264. apakšpunktam, kā arī paliatīvo veselības aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā; 23.
265. personām, kurām noteikta I grupas invaliditāte; 23.
266. trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu; 23.
267. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki; 23.
268. patvēruma meklētāji. 27 (Grozīts ar MK 23.12.
269. noteikumiem Nr. 840; MK 22.12.
270. noteikumiem Nr. 802; MK 30.08.
271. noteikumiem Nr. 574; MK 19.12.
272. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
273. Pacienta iemaksu par šo noteikumu 23.punktā minētajām iedzīvotāju kategorijām, pacienta iemaksu personas nāves gadījumā, kā arī pacienta iemaksu gadījumā, ja pārsniegts šo noteikumu
274. un 22.punktā noteiktais pacienta iemaksas apmērs, sedz no valsts budžeta līdzekļiem. 28
275. Dienests no valsts budžeta līdzekļiem ārstniecības iestādēm sedz pacienta iemaksas starpību, kas veidojas starp šo noteikumu 4.pielikuma 5.1.apakšpunktā noteikto pacienta iemaksas apmēru par ārstēšanos diennakts stacionārā un 4.pielikuma 5.3.apakšpunktā noteikto pacientu iemaksu apmēru personām ar noteiktām diagnozēm. 29
276. Pacienta iemaksu iekasē ārstniecības iestāde. 30
277. Ārstniecības iestāde iekasētās pacientu iemaksas, no valsts budžeta līdzekļiem kompensētās pacienta iemaksas par atbrīvotajām personu kategorijām un šo noteikumu 19.punktā minēto pacienta līdzmaksājumu novirza veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu segšanai. 31 III. Primārās veselības aprūpes organizēšana
278. Primārā veselības aprūpe ir ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ārstniecības iestādē vai tās dzīvesvietā sniedz šādi primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji: 28.
279. ģimenes ārsts; 28.
280. ārsta palīgs (feldšeris); 28.
281. māsa; 28.
282. vecmāte, kura nodarbināta ģimenes ārsta praksē; 28.
283. zobārsts, zobārsta asistents, zobārsta māsa un higiēnists; 28.
284. ārstniecības personas, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās. 32
285. Primārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 29.
286. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, izņemot veselības aprūpi mājās; 29.
287. pēc ģimenes ārsta uzaicinājuma, tai skaitā profilaktiskās apskates programmas ietvaros saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu; 29.
288. pamatojoties uz ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu (ja persona atrodas ieslodzījumā); 29.
289. mājās atbilstoši šo noteikumu IV nodaļai. 33
290. Katrai personai ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu. Lai reģistrētos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam noslēdz vienošanos divos eksemplāros, kuru paraksta persona un ģimenes ārsts. Viens vienošanās eksemplārs paliek pie ģimenes ārsta, otrs pie personas. Ģimenes ārsta pacientu sarakstā persona var reģistrēties, arī izmantojot vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālu www.latvija.lv. 34 (Grozīts ar MK 28.03.
291. noteikumiem Nr. 188)
292. Vienošanos ģimenes ārsts uzglabā, kamēr persona ir reģistrēta viņa pacientu sarakstā. 35
293. Persona var būt reģistrēta tikai pie viena ģimenes ārsta. 36
294. Pie pediatra reģistrē tikai bērnus. 37
295. Ģimenes ārsts var nepiekrist personas reģistrācijai savu pacientu sarakstā, ja: 34.
296. personas dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas, kuru nosaka dienesta un ģimenes ārsta noslēgtajā līgumā atbilstoši dienesta apstiprinātajam un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajam ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas plānam; 34.
297. ģimenes ārsta pacientu sarakstā jau ir 1800 reģistrētas personas vai 800 bērni, izņemot jau reģistrētas personas pirmās pakāpes lejupējos vai augšupējos radiniekus vai laulāto un ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošas personas. 38
298. Katrai personai ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu un veikt pārreģistrāciju. Lai pārreģistrētos, persona vēršas pie izvēlētā ģimenes ārsta un noslēdz jaunu vienošanos. 39
299. Informāciju par šo noteikumu
300. un 35.punktā minēto vienošanos ģimenes ārsts piecu darbdienu laikā ievada dienesta vadības informācijas sistēmā. 40
301. Dienests veic šādas izmaiņas dienesta vadības informācijas sistēmā: 37.
302. personas reģistrācijas bloķēšanu, piešķirot personai statusu, kas uz laiku aptur esošo reģistrāciju un nepieļauj personas pārreģistrāciju pie cita ģimenes ārsta šo noteikumu 45.punktā minētajā gadījumā; 37.
303. personas reģistrācijas atbloķēšanu un tādas reģistrācijas atjaunošanu, kāda viņam bija pirms bloķēšanas šo noteikumu 46.punktā minētajā gadījumā; 37.
304. personas izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta šo noteikumu 39., 41., 42.,
305. un 44.punktā minētajos gadījumos; 37.
306. personu pārreģistrāciju šo noteikumu 39.punktā minētajā gadījumā. 41
307. Šo noteikumu
308. un 37.punktā minētie reģistrācijas nosacījumi stājas spēkā pēc šajos punktos minētās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā. Šo noteikumu 86.1.apakšpunktā norādītā maksājuma (kapitācijas nauda) aprēķinā šo noteikumu
309. un 37.punktā minētos reģistrācijas nosacījumus ņem vērā, sākot ar nākamo dienu pēc attiecīgās informācijas ievadīšanas dienesta vadības informācijas sistēmā. 42
310. Ja ģimenes ārsts izbeidz līgumattiecības ar dienestu, dienests piecu darbdienu laikā svītro personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta. Personu, kuras dzīvesvieta ir ģimenes ārsta pamatteritorijā, dienests pārreģistrē pie ģimenes ārsta, kurš pārņem attiecīgā ģimenes ārsta praksi vai darbības pamatteritoriju, arī tās daļu. Informāciju par pacientu svītrošanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta un pārreģistrāciju dienests publicē vietējos plašsaziņas līdzekļos vai dienesta tīmekļvietnē, ja attiecīgajā teritorijā to nav iespējams publicēt vietējos plašsaziņas līdzekļos. Informācijā norāda pacienta tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu. 43 (MK 30.08.
311. noteikumu Nr. 574 redakcijā) 39.1 Ģimenes ārsts, kurš ar dienestu slēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu pamatteritorijā, kurā iepriekš pakalpojumus sniedzis ģimenes ārsts, ar kuru līgumattiecības izbeigušās viņa nāves dēļ, pārņem to pacientu medicīnisko dokumentāciju, kuri bijuši reģistrēti pie mirušā ģimenes ārsta. 44 (MK 22.12.
312. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
313. (Svītrots ar MK 30.08.
314. noteikumiem Nr. 574) 45
315. Ārstniecības likuma 42.pantā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz ģimenes ārsta iesniegumu un Veselības inspekcijas pārbaudes atzinumu par konkrēto gadījumu, dienests ir tiesīgs izslēgt personu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, informējot par to personu. Personai ir tiesības reģistrēties pie cita ģimenes ārsta. 46
316. Dienests izslēdz no pediatra reģistrēto pacientu saraksta personu, kura sasniegusi 18 gadu vecumu. Attiecīgais pediatrs par šo faktu informē personu. 47
317. Latvijas Republikas valsts piederības statusu zaudējušās un mirušās personas no pacientu saraksta svītro dienests, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra sniegto informāciju. 48
318. Pacienta izslēgšanu no ģimenes ārsta pacientu saraksta, pamatojoties uz pacienta iesniegumu, dienests veic piecu darbdienu laikā. 49
319. Personas reģistrāciju pie ģimenes ārsta dienests bloķē: 45.
320. psihiatriskā profila stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem, kuri nepārtraukti ārstējas ilgāk par trijiem mēnešiem; 45.
321. ieslodzījumā esošām personām; 45.
322. personām, kuras uzturas ārpus Latvijas Republikas ilgāk par sešiem mēnešiem vai kuras vērsušās dienestā ar iesniegumu par reģistrācijas bloķēšanu, norādot, ka izceļo no Latvijas Republikas, vai par kurām dienests no Iedzīvotāju reģistra saņēmis ziņas par izceļošanu no Latvijas Republikas. 50
323. Ja ir zudis šo noteikumu 45.punktā minētais personas reģistrācijas bloķēšanas iemesls, dienests atbloķē personas reģistrāciju. 51
324. Ģimenes ārsts saņem pilnu savu pacientu sarakstu un informāciju par izmaiņām sarakstā, izmantojot dienesta vadības informācijas sistēmu. 52
325. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto informāciju par ģimenes ārstu praksēm, norādot ārstniecības iestādes nosaukumu, ģimenes ārsta vārdu, uzvārdu, ārstniecības iestādes adresi, tālruņa numuru (kas iesniegts dienestā publicēšanai mājas lapā), elektroniskā pasta adresi saziņai ar pacientiem (ja iestāde tādu ir norādījusi), pamatdarbības teritoriju, prakses darba laiku un ģimenes ārsta pieņemšanas laiku. Pēc personas pieprasījuma dienests sniedz informāciju par ģimenes ārstiem, pie kuriem var reģistrēties, šo ģimenes ārstu prakšu atrašanās vietu un kārtību, kādā notiek reģistrācija. 53
326. Ģimenes ārsta pacients ir: 49.
327. persona, kura reģistrēta ģimenes ārsta pacientu sarakstā; 49.1.1 persona, kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta šo noteikumu
328. punktā minētajos gadījumos; 49.
329. ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrējusies persona (turpmāk – īslaicīgais pacients), kura: 49.2.
330. īslaicīgas uzturēšanās (piemēram, komandējums, apciemojums) laikā ir saslimusi un vērsusies uzturēšanās vietai tuvākajā ģimenes ārsta praksē pēc palīdzības; 49.2.
331. periodiski atrodas tuvinieku vai aizbildņu aprūpē attiecīgā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā; 49.2.
332. tiek vakcinēta vakcinācijas iestādē; 49.2.
333. nav vispār reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības; 49.2.
334. ir pie cita ģimenes ārsta reģistrēts pacients, kas vērsies pie ģimenes ārsta kā pie pacienta ģimenes ārsta aizvietotāja. 54 (Grozīts ar MK 22.12.
335. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
336. Ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmērā, kādā to saņem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētā persona, saņem arī šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas un: 50.
337. persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā un ir vērsusies pie ģimenes ārsta ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu vai kura ir no ieslodzījuma vietas atbrīvota persona un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta; 50.
338. persona, kura izrakstīta no psihiatriskā profila stacionārās ārstniecības iestādes un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta vēl nav atbloķēta; 50.
339. persona, kura vērsusies pie ģimenes ārsta un kuras reģistrācija pie ģimenes ārsta ir bloķēta atbilstoši šo noteikumu 45.
340. apakšpunktam. 55 (MK 23.12.
341. noteikumu Nr. 840 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.12.
342. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
343. Katrs ģimenes ārsts atbilstoši līgumam ar dienestu sniedz veselības aprūpes pakalpojumus savas darbības pamatteritorijā, nodrošinot savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības aprūpi, kā arī: 51.
344. konstatē pie viņa reģistrētas vai viņa aprūpē esošas, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos mirušas personas nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību izsniedz noteiktos dokumentus; 51.
345. atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosūta mirušo patologanatomiskai izmeklēšanai; 51.
346. informē Valsts policijas teritoriālo iestādi, ja ģimenes ārstam ir aizdomas par vardarbīgu nāvi; 51.
347. nodrošina, ka ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā ģimenes ārsts, māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) sazinās ar personu, lai vienotos par turpmāko veselības aprūpi, ja ģimenes ārsts ir saņēmis informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izbraukumu pie ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētās personas un šī persona nav stacionēta; 51.
348. izsniedz izziņu par bērna veselības stāvokli. 56 51.1 Ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku personām ar aizdomām par kādu no šo noteikumu
349. pielikumā minētajiem ļaundabīgiem audzējiem ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts veic atbilstoši šo noteikumu
350. pielikumā norādītajam, ievērojot šādus nosacījumus: 51.1
351. šo noteikumu
352. pielikumā norādītais neattiecas uz bērnu veselības aprūpi; 51.1
353. šo noteikumu
354. pielikumā minēto fizikālo izmeklēšanu, anamnēzes noskaidrošanu un nosūtīšanu uz nepieciešamajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem veic tā apmeklējuma laikā, kad pirmo reizi konstatēta kāda no šo noteikumu
355. pielikumā minētajām sūdzībām vai simptomiem. Ja kāds no šo noteikumu
356. pielikumā minētajiem izmeklējumiem pacientam jau ir veikts ārpus šajos noteikumos noteiktās ļaundabīgo audzēju primārās diagnostikas kārtības, ārstniecības persona ir tiesīga izmantot šāda izmeklējuma rezultātus pacienta nosūtīšanai turpmāko pakalpojumu saņemšanai; 51.1
357. nosūtot personu uz šo noteikumu
358. pielikumā minētajiem ļaundabīgo audzēju primāriem diagnostiskiem izmeklējumiem vai piesakot pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu
359. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, aizpilda izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību, norādot šo noteikumu
360. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10; 51.1
361. pēc vienošanās ar pacientu piesaka pacienta apmeklējumu kādā no šo noteikumu
362. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm; 51.1
363. ginekologs ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku veic šo noteikumu
364. pielikuma 1.,
365. un
366. punktā noteiktajās audzēja lokalizācijas vietās. 57 (MK 27.09.
367. noteikumu Nr. 642 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.
368. noteikumiem Nr. 839; MK 31.10.
369. noteikumiem Nr. 645; MK 19.12.
370. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
371. Ģimenes ārsts savā pacientu sarakstā reģistrētai personai var sniegt veselības aprūpes pakalpojumus arī ārpus savas darbības pamatteritorijas, par to vienojoties ar personu. 58
372. Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošina pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā (ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē) un pacientu dzīvesvietās, ievērojot šādus nosacījumus: 53.
373. ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks: 53.1.
374. ne mazāk par 20 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir līdz 2000, tai skaitā ne mazāk par 15 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; 53.1.
375. ne mazāk par 25 stundām nedēļā, ja reģistrēto personu skaits praksē ir vairāk nekā 2000 personas, tai skaitā ne mazāk par 19 stundām nedēļā pamatpraksē, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; 53.1.
376. summējas, ja ģimenes ārstam ir vairākas pieņemšanas vietas; 53.1.
377. var neatbilst šo noteikumu 53.1.
378. vai 53.1.
379. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par pieņemšanas laiku pamatpraksē, ja ģimenes ārsts ir vienojies par to ar dienestu šādos gadījumos: 53.1.4.
380. reģistrēto pacientu skaits praksē ir mazāks par 500 pacientiem; 53.1.4.
381. ģimenes ārstam ir vairāk par divām papildus pieņemšanas vietām; 53.1.4.
382. katrā administratīvajā teritorijā, kas ietilpst ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, dzīvo līdzīgs reģistrēto pacientu skaits; 53.
383. prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes ārsta vai māsas, vai ārsta palīga (feldšera) pieejamību ģimenes ārsta pamata prakses vietā; 53.
384. ģimenes ārsta pieņemšanas laiks noteikts tā, lai vienu reizi nedēļā pacientu pieņemšanu nodrošinātu no plkst. 8.00 un vienu reizi nedēļā – līdz plkst. 19.00, izņemot gadījumu, ja ģimenes ārsts ir vienojies ar dienestu par citu kārtību; 53.
385. noteikts pieņemšanas laiks personām bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem pacientiem) – katru dienu ne mazāk par vienu stundu, nodrošinot šādām personām ģimenes ārsta pieejamību tajā pašā dienā, kad persona vērsusies ģimenes ārsta praksē, vai nākamajā darbdienā, ja persona ģimenes ārsta praksē vērsusies pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika beigām; 53.
386. noteikts pieņemšanas laiks personām ar iepriekšēju pierakstu; 53.
387. primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darbdienu laikā. Lai pakalpojumu nodrošinātu piecu darbdienu laikā, ģimenes ārsts, ja nepieciešams, pagarina pacientu pieņemšanas laiku; 53.
388. mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās – vismaz līdz plkst.15.00; 53.
389. ģimenes ārsts var organizēt izbraukuma pieņemšanu ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā izvietotā šo noteikumu
390. punktā minētajā feldšerpunktā, izbraukumu grafiku saskaņojot ar dienestu; 53.
391. ģimenes ārsts regulāri novērtē savā pacientu sarakstā reģistrēto personu veselības stāvokli, nodrošinot, ka kalendāra gada laikā veselības stāvoklis tiek novērtēts ne mazāk kā pusei no visiem ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem. 59 (Grozīts ar MK 23.12.
392. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.
393. noteikumiem Nr. 296; MK 22.12.
394. noteikumiem Nr. 802; MK 19.12.
395. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
396. Ārpus šo noteikumu 53.punktā minētā darba laika: 54.
397. ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus pilsētās var nodrošināt dežūrārsts, kurš pieņem pacientus darbdienās pēc plkst.15.00 un brīvdienās atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajam dežūrārsta darba laika grafikam; 54.
398. darbdienās laikā no plkst.17.00 līdz 8.00 un brīvdienās visu diennakti informāciju par nepieciešamo veselības aprūpi personām sniedz ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis. 60
399. Ģimenes ārsta pienākums ir šo noteikumu 53.punktā minēto māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) nodrošināt ar iekārtotu darba vietu. 61
400. Izvērtējot personas veselības stāvokli, ģimenes ārsts šo noteikumu 49.1., 49.2.1., 49.2.2., 49.2.4., 49.2.5.apakšpunktā un 50.punktā minēto personu, kura vērsusies pie ģimenes ārsta, var nosūtīt saņemt sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus. 62
401. Ģimenes ārsts nodrošina pacientam informāciju par ģimenes ārsta sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību ģimenes ārsta darba laikā, ārpus darba laika un aizvietošanas gadījumā, kā arī informāciju par citu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām. Ģimenes ārsts nodrošina, ka viņa darbavietā ir publiski pieejama informācija par aizvietošanu. 63
402. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz piecas dienas, ģimenes ārsts informē dienestu par savas prombūtnes laiku un rakstiski iesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu un tās nosacījumiem. Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz divus mēnešus un ģimenes ārsts iesniedz dienestam prombūtni attaisnojošu dokumentu, kas apliecina, ka ģimenes ārsts atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ģimenes ārstam ir darbnespēja, kas turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, vai plānotas mācības, kas ilgst ne ilgāk par sešiem mēnešiem, dienests aptur līgumu ar šo ģimenes ārstu un slēdz terminētu līgumu ar viņa aizvietotāju. Ja ģimenes ārsts nevar atrast aizvietotāju un šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētajā sarakstā ir ārstniecības persona, kas vēlas aizvietot ģimenes ārstu attiecīgajā teritorijā, dienests slēdz līgumu par ģimenes ārsta aizvietošanu ar šo ārstniecības personu. 64 (Grozīts ar MK 19.12.
403. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
404. Ģimenes ārsts nodrošina šo noteikumu 53.punktā minētās māsas vai ārsta palīga (feldšera) aizvietošanu viņu prombūtnes laikā, ņemot vērā šādus nosacījumus: 59.
405. māsu var aizvietot māsa vai ārsta palīgs (feldšeris); 59.
406. ārsta palīgu (feldšeri) var aizvietot ārsta palīgs (feldšeris) vai māsa. 65
407. Ja ģimenes ārsts ir darbinieks ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta un pie ģimenes ārsta nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu nodrošina ārstniecības iestāde, ievērojot šo noteikumu
408. un 59.punktā minētos nosacījumus. 66 60.1 Ģimenes ārsta nāves gadījumā dienests uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi, ārstniecības iestādei, kurā strādāja ģimenes ārsts, vai mirušā ģimenes ārsta praksē strādājošai māsai vai ārsta palīgam (feldšerim) piedāvā slēgt līgumu par to, ka dienests atbilstoši šo noteikumu
409. pielikuma
410. punktam apmaksā šādu mirušā ģimenes ārsta māsas vai ārsta palīga (feldšera) darbu: 60.1
411. praksē esošās medicīniskās dokumentācijas kārtošana, veicot tās pilnīgu uzskaiti; 60.1
412. medicīniskajā dokumentācijā par pacientu uzkrātās informācijas izsniegšana pēc pacienta lūguma; 60.1
413. medicīnisko ierakstu nodošana nākamajam pacienta izvēlētajam ģimenes ārstam; 60.1
414. ģimenes ārsta nomāto telpu uzturēšana; 60.1
415. medicīniskās dokumentācijas nodošana ģimenes ārstam, kurš ar dienestu noslēdz līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu mirušā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā. 67 (MK 22.12.
416. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
417. Dienests veido primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu šādiem pakalpojumu sniedzējiem: 61.
418. ģimenes ārstiem, atsevišķi veidojot informatīvu sarakstu par ģimenes ārstiem, kuri primārās veselības aprūpes pakalpojumus vēlas sniegt kā aizvietotāji; 61.
419. māsām un ārsta palīgiem (feldšeriem), ņemot vērā, ka šo personu secība sarakstā nav saistoša ārstniecības iestādēm un tās var vienoties par darba attiecībām ar jebkuru no sarakstā esošajām personām; 61.
420. ārstniecības iestādēm, kuras sniedz zobārstniecības pakalpojumus; 61.
421. ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina veselības aprūpi mājās, atsevišķi veidojot gaidīšanas sarakstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri mājas aprūpes ietvaros sniedz rehabilitācijas pakalpojumus. 68 (Grozīts ar MK 22.12.
422. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
423. Ģimenes ārstu reģistrē: 62.
424. ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt par ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā un būt līgumattiecībās ar dienestu, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, ģimenes ārsta pašreizējā darba vieta; 62.
425. ģimenes ārstu aizvietotāju sarakstā, ja ģimenes ārsts ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu kā ģimenes ārsta aizvietotājs, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, teritorija, kurā vēlas aizvietot ģimenes ārstu. 69
426. Ja ģimenes ārsts gada laikā pēc valsts finansētās rezidentūras beigšanas iesniedz dienestā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 62.1.apakšpunktam, dienests šo ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā vienu reizi reģistrē ārpus kārtas. Ja šādi ģimenes ārsti gaidīšanas sarakstā ir vairāki, tos reģistrē iesniegumu iesniegšanas secībā pirms pārējiem ģimenes ārstu gaidīšanas sarakstā esošajiem ārstiem. 70
427. Ārstniecības iestādi, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde, kurā strādā zobārsts vai zobu higiēnists, ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteikusi vēlēšanos būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pakalpojuma sniegšanas adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas nodrošināt zobārstniecības pakalpojumus. 71
428. Māsu vai ārsta palīgu (feldšeri) reģistrē māsu un ārstu palīgu (feldšeru) gaidīšanas sarakstā, ja māsa vai ārsta palīgs (feldšeris) ir iesniedzis dienestā rakstisku iesniegumu, kurā izteicis vēlēšanos strādāt kopā ar ģimenes ārstu dienesta apstiprinātajā un ar attiecīgo pašvaldību saskaņotajā ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā, kā arī norādījis šādas ziņas – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētā dzīvesvieta, kontakttālrunis, ārstniecības personas sertifikāta numurs, māsas vai ārsta palīga (feldšera) pašreizējā darba vieta un teritorija, kurā persona vēlas strādāt. 72
429. Ārstniecības iestādi, kura sniedz veselības aprūpi mājās, reģistrē gaidīšanas sarakstā, ja ārstniecības iestāde ir iesniegusi dienestā rakstisku iesniegumu, izsakot vēlmi būt līgumattiecībās ar dienestu un nodrošināt veselības aprūpi mājās, kā arī norādījusi šādas ziņas – ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, kontakttālrunis, teritorija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt veselības aprūpi mājās atbilstoši šo noteikumu 83.punktā minētajam iedalījumam. 73
430. Šo noteikumu 61.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus svītro no attiecīgā gaidīšanas saraksta, ja: 67.
431. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs izteicis šādu vēlēšanos; 67.
432. šo noteikumu 61.
433. vai 61.2.apakšpunktā minētajam veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir anulēts sertifikāts vai beidzies tā derīguma termiņš; 67.
434. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ir svītrots no Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra vai Ārstniecības iestāžu reģistra; 67.
435. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs noslēdz līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt; 67.
436. dienests, pamatojoties uz Veselības inspekcijas lēmumu, ir izbeidzis līgumu ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu citā teritorijā; 67.
437. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz rakstisku atbildi, kurā piekrīt slēgt līgumu ar dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tajā teritorijā, kurā tas ir izteicis vēlēšanos strādāt, izņemot šādus gadījumus: 67.6.
438. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ilgāk nekā divus mēnešus aizvieto citu ģimenes ārstu; 67.6.
439. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina darbnespēju, kura turpinās ilgāk par vienu mēnesi; 67.6.
440. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs triju nedēļu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas ir iesniedzis dienestā dokumentu, kas apliecina, ka viņa kopšanā ir bērns, kurš nav sasniedzis 1,5 gada vecumu; 67.6.
441. (svītrots ar MK 19.12.
442. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.). 74 (Grozīts ar MK 23.12.
443. noteikumiem Nr. 840; MK 19.12.
444. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 67.1 Šo noteikumu 67.
445. apakšpunktā minētajā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nesvītro no gaidīšanas saraksta, ja dienestā ir saņemts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja iesniegums ar lūgumu saglabāt viņu gaidīšanas sarakstā, pretendējot uz vienu konkrētu teritoriju. 75 (MK 19.12.
446. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
447. Lēmuma par veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju svītrošanu no attiecīgā gaidīšanas saraksta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību. 76
448. Šo noteikumu 61.punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dienests atsaka reģistrēt attiecīgajā gaidīšanas sarakstā, ja: 69.
449. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam nav derīga ārstniecības personas sertifikāta vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā vai Ārstniecības iestāžu reģistrā; 69.
450. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 62., 64.,
451. vai 66.punktā noteikto reģistrācijas kārtību gaidīšanas sarakstā; 69.
452. ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju mazāk nekā pirms diviem gadiem izbeigts līgums, pamatojoties uz šo noteikumu 264.punktu, izņemot šo noteikumu 264.6.apakšpunktā minēto gadījumu. 77
453. Ja ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar dienestu, dienests, neievērojot gaidīšanas saraksta hronoloģisko secību, piedāvā iespēju pārņemt attiecīgo praksi ģimenes ārstam, kurš saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu ir vairāk nekā sešus mēnešus nepārtraukti aizvietojis līgumattiecības pārtraukušo ģimenes ārstu. 78
454. Dienests savā mājaslapā internetā publicē primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju gaidīšanas sarakstu, norādot: 71.
455. ārstniecības personas vārdu, uzvārdu vai ārstniecības iestādes nosaukumu, reģistrācijas numuru; 71.
456. ārstniecības personas specialitāti; 71.
457. teritoriju, kurā ārstniecības persona vai ārstniecības iestāde vēlas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus; 71.
458. reģistrācijas datumu sarakstā. 79 IV. Veselības aprūpes organizēšana mājās
459. Ja personai nepieciešams ambulatorais veselības aprūpes pakalpojums, bet medicīnisku indikāciju dēļ tā nespēj ierasties ārstniecības iestādē šī pakalpojuma saņemšanai, viņai to sniedz mājās, ja: 72.
460. personai ir hroniska slimība un pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ persona nespēj ierasties ārstniecības iestādē; 72.
461. persona ir izrakstīta no stacionārās ārstniecības iestādes vai no dienas stacionāra pēc ķirurģiskas iejaukšanās; 72.
462. personai ar diagnozi I60, I61, I63, I64 vai I69 nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi un to sniegšana uzsākta triju mēnešu laikā pēc saslimšanas; 72.
463. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi nepieciešami bērniem, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 72.
464. personai ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, kas izpaužas kā tetraplēģija vai paraplēģija un vairumam muskuļu zem bojājuma līmeņa spēks ir mazāks par trijām ballēm, nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi pēc pirmreizējas medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas stacionārā šo noteikumu
465. pielikuma 2.1.18.
466. apakšpunktā minētajā pakalpojumu programmā, ja uz šādiem pakalpojumiem nosūta valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" nodarbināts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. 80 (Grozīts ar MK 23.12.
467. noteikumiem Nr.840; MK 09.06.
468. noteikumiem Nr.296)
469. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās persona saņem, ievērojot šādus nosacījumus: 73.
470. šo noteikumu 74.punktā minētos pakalpojumus, izņemot 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus, – ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai ārstniecības iestādes nosūtījumu pēc izrakstīšanās no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra, ja nosūtījumā norādīta šāda informācija: 73.1.
471. diagnoze, kuras dēļ nepieciešama veselības aprūpe mājās; 73.1.
472. diagnoze, kuras dēļ ir pārvietošanās traucējumi; 73.1.
473. ārstējošā ārsta norādījumi veselības aprūpei mājās, tai skaitā medikamentu lietošanai; 73.1.
474. laikposms, kurā jānodrošina veselības aprūpe mājās; 73.
475. šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus: 73.2.
476. ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu, kas izsniegts šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā un kam pievienots šo noteikumu
477. un 151.punktā minētajā kārtībā izstrādāts medicīniskās rehabilitācijas plāns; 73.2.
478. ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kam pievienots medicīniskās rehabilitācijas plāns, kas satur šo noteikumu 151.punktā minēto informāciju, ja ģimenes ārsts ir apguvis zināšanas par funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un to mazināšanas vai novēršanas iespējām. 81 (Grozīts ar MK 23.12.
479. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
480. Veselības aprūpe mājās ietver šādus pakalpojumus: 74.
481. medikamentu ievadīšanu; 74.
482. ādas bojājuma aprūpi; 74.
483. urīna ilgkatetera maiņu un aprūpi, mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, tai skaitā pacientu un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par mākslīgās atveres (stomas) aprūpi, kuru dienests vienai personai apmaksā ne vairāk kā piecas reizes, izņemot traheostomas, gastrostomas, nefrostomas, cistostomas aprūpi, kuru dienests apmaksā atbilstoši faktiski sniegto pakalpojumu skaitam; 74.
484. enterālu barošanu caur zondi; 74.
485. rehabilitācijas pakalpojumus personām ar sekām pēc muguras smadzeņu bojājuma ar diagnozi T91.3, personām ar diagnozēm I60, I61, I63, I64, I69 un bērniem, kas atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē; 74.
486. ilgstošo plaušu mākslīgo ventilāciju; 74.
487. to bērnu parenterālu barošanu, kuri atrodas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē. 82 (Grozīts ar MK 23.12.
488. noteikumiem Nr. 840; MK 09.06.
489. noteikumiem Nr. 296; MK 20.12.
490. noteikumiem Nr. 839)
491. Ja persona saņem šo noteikumu 74.punktā minētos veselības aprūpes pakalpojumus, ārsts var papildus noteikt šādus pakalpojumus: 75.
492. izmeklējumus un izmeklējuma rezultātā iegūto materiālu nogādāšanu laboratorijā; 75.
493. vitālo rādītāju kontroli; 75.
494. pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu un apmācību par veselības veicināšanas pasākumiem un pacienta aprūpi; 75.
495. klizmas veikšanu. 83
496. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz sertificēta māsa vai ārsta palīgs (feldšeris), šo noteikumu 74.5.apakšpunktā minētos rehabilitācijas pakalpojumus – sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits vai audiologopēds. Veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz tikai tās šajā punktā minētās personas, kuras strādā ārstniecības iestādē, kas noslēgusi ar dienestu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanu un apmaksu. 84 (Grozīts ar MK 23.12.
497. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
498. Ārstniecības iestāde, kura sniedz veselības aprūpes pakalpojumus mājās, nodrošina: 77.
499. iespēju personām pieteikties veselības aprūpes pakalpojuma mājās saņemšanai darbdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00, brīvdienās un svētku dienās no plkst. 9.00 līdz 13.00; 77.
500. pakalpojumu sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no pieteikuma saņemšanas brīža; 77.
501. šo pakalpojumu sniegšanu darbdienās, brīvdienās un svētku dienās. 85
502. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs, kas veselības aprūpes pakalpojumus sniedz mājās, triju darbdienu laikā informē personas ģimenes ārstu (ja persona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, pamatteritorijas ģimenes ārstu atbilstoši personas faktiskajai dzīvesvietai) par attiecīgā pakalpojuma uzsākšanu, izdarot par to atzīmi personas medicīniskajā kartē. 86
503. Personai ar hronisku slimību un pārvietošanās traucējumiem vienas epizodes ilgums veselības aprūpes pakalpojumiem mājās ir līdz 30 kalendāra dienām, izņemot šo noteikumu 74.
504. un 74.7.apakšpunktā minēto pakalpojumu. Ja veselības aprūpes pakalpojumus mājās nepieciešams saņemt ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām ģimenes ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu. 87 (Grozīts ar MK 23.12.
505. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
506. Pēc izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai dienas stacionāra sakarā ar ķirurģisku iejaukšanos veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ilgums mājās ir līdz 10 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, ģimenes ārsts pēc attiecīgā pakalpojuma sniedzēja lūguma apmeklē attiecīgo personu un sniedz atzinumu par mājās sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšanu vai turpināšanu. 88
507. Personai, kurai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumus mājās sniedz līdz laikam, kas norādīts šo noteikumu 73.2.apakšpunktā minētajos medicīniskajos dokumentos, bet ne ilgāk par 60 kalendāra dienām. Ja veselības aprūpes pakalpojumi mājās ir nepieciešami ilgāk, divu darbdienu laikā pirms minētā termiņa beigām fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts apmeklē personu un sniedz attiecīgā pakalpojuma sniedzējam atzinumu par veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas pārtraukšanu vai turpināšanu, ievērojot, ka šo noteikumu 72.
508. apakšpunktā minētajām personām kopējais mājās sniegtās medicīniskās rehabilitācijas laiks nedrīkst būt ilgāks par sešiem mēnešiem. 89 (Grozīts ar MK 23.12.
509. noteikumiem Nr.840; MK 09.06.
510. noteikumiem Nr.296)
511. Pēc šo noteikumu 73.punktā minētajā nosūtījumā norādītā veselības aprūpes pakalpojumu mājās sniegšanas beigām pakalpojuma sniedzējs iesniedz personas ģimenes ārstam vai pamatteritorijas ģimenes ārstam atbilstoši personas faktiskai dzīvesvietai, kā arī personai epikrīzi vai etapa epikrīzi. 90 V. Primārās veselības aprūpes finansēšana
512. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests plāno atbilstoši šādām teritorijām: 83.
513. Rīga (Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Baldones novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Ķekavas novads, Mālpils novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saulkrastu novads, Sējas novads, Siguldas novads, Stopiņu novads); 83.
514. Kurzeme (Liepāja, Ventspils, Aizputes novads, Alsungas novads, Brocēnu novads, Dundagas novads, Durbes novads, Engures novads, Grobiņas novads, Jaunpils novads, Kandavas novads, Kuldīgas novads, Mērsraga novads, Nīcas novads, Pāvilostas novads, Priekules novads, Rojas novads, Rucavas novads, Saldus novads, Skrundas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Vaiņodes novads, Ventspils novads); 83.
515. Latgale (Daugavpils, Rēzekne, Aglonas novads, Ciblas novads, Dagdas novads, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Kārsavas novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads, Vārkavas novads, Viļānu novads, Zilupes novads); 83.
516. Vidzeme (Valmiera, Alojas novads, Alūksnes novads, Amatas novads, Apes novads, Baltinavas novads, Balvu novads, Beverīnas novads, Burtnieku novads, Cēsu novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads, Gulbenes novads, Jaunpiebalgas novads, Kocēnu novads, Līgatnes novads, Limbažu novads, Lubānas novads, Madonas novads, Mazsalacas novads, Naukšēnu novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads, Raunas novads, Rugāju novads, Rūjienas novads, Salacgrīvas novads, Smiltenes novads, Strenču novads, Valkas novads, Varakļānu novads, Vecpiebalgas novads, Viļakas novads); 83.
517. Zemgale (Jelgava, Jēkabpils, Aizkraukles novads, Aknīstes novads, Auces novads, Bauskas novads, Dobeles novads, Iecavas novads, Ikšķiles novads, Jaunjelgavas novads, Jēkabpils novads, Jelgavas novads, Kokneses novads, Krustpils novads, Ķeguma novads, Lielvārdes novads, Neretas novads, Ogres novads, Ozolnieku novads, Pļaviņu novads, Rundāles novads, Salas novads, Skrīveru novads, Tērvetes novads, Vecumnieku novads, Viesītes novads). 91
518. Līdzekļus samaksai par primārās veselības aprūpes pakalpojumiem dienests novirza administrēšanai dienesta teritoriālajām nodaļām saskaņā ar šo noteikumu
519. un 10.pielikumu. 92
520. Šo noteikumu 84.punktā minētos valsts budžeta līdzekļus dienests plāno novirzīt samaksai par: 85.
521. ģimenes ārstu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; 85.
522. māsas, vecmātes un ārsta palīga (feldšera) darbu; 85.
523. ārstniecības iestāžu sniegtajiem zobārstniecības pakalpojumiem; 85.
524. dežūrārsta darbu; 85.
525. ārstniecības iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem mājās. 93
526. Ģimenes ārsta ieņēmumus par pacientu aprūpi, ko apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, veido: 86.
527. maksājums (tai skaitā samaksa reģistratora funkciju veikšanai, kas saistīta ar minimālo algu valstī), kuru aprēķina, ņemot vērā reģistrēto personu skaitu ģimenes ārsta pacientu sarakstā, minēto personu dalījumu pa vecuma grupām un ģimenes ārsta pakalpojuma patēriņa koeficientu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu (kapitācijas nauda); 86.
528. samaksa par ģimenes ārsta veiktajām manipulācijām saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu; 86.
529. fiksētie maksājumi un piemaksas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu; 86.
530. samaksa par īslaicīgo pacientu aprūpi; 86.
531. māsas un ārsta palīga (feldšera) darba samaksa saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumu, tai skaitā par ģimenes ārsta praksē nodarbinātas vecmātes veikto darbu; 86.
532. samaksa par cita ģimenes ārsta aizvietošanu, ja aizvieto uz laiku, kas pārsniedz divus mēnešus, – atbilstoši aizvietojamās prakses mēneša ieņēmumu aprēķinam saskaņā ar šo noteikumu 86.1., 86.2., 86.3., 86.
533. un 86.5.apakšpunktu; 86.
534. pacienta iemaksa vai tās kompensācija par šo noteikumu 23.punktā minētajām personām. 94 86.1 Dienests šo noteikumu 86.1., 86.
535. un 86.
536. apakšpunktā minēto maksājumu aprēķinos neņem vērā šo noteikumu 49.1.1 apakšpunktā minētās personas. Par šādai personai sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem dienests samaksā kā par īslaicīgo pacienta aprūpi. 95 (MK 22.12.
537. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.) 86.2 Ja ģimenes ārsts veselības aprūpes pakalpojumus sniedz daļēji (nesniedz pilnā apjomā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai), dienests attiecīgajā mēnesī par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir tiesīgs maksāt atbilstoši šo noteikumu
538. pielikumā norādītajiem ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu
539. pielikumā minētos nosacījumus, un nemaksāt šo noteikumu 86.
540. apakšpunktā noteikto maksājumu. 96 (MK 19.12.
541. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
542. Par īslaicīgā pacienta aprūpi veselības aprūpes pakalpojumu sniegušajam ģimenes ārstam samaksā atbilstoši ģimenes ārsta aprūpes epizožu tarifiem (13.pielikums) un manipulāciju tarifiem, ievērojot šo noteikumu 11.pielikuma nosacījumus. 97
543. Ja īslaicīgais pacients ir reģistrēts pie ģimenes ārsta, tad aprūpes epizodi apmaksā no tā ģimenes ārsta naudas līdzekļiem, pie kura persona reģistrēta, bet ne vairāk kā 50 % apmērā no šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minētās mēneša kapitācijas naudas maksājuma. 98
544. Personai, kura ir reģistrējusies pie ģimenes ārsta, bet veselības aprūpes pakalpojumus saņem pie cita ģimenes ārsta un neatbilst šo noteikumu 49.2.apakšpunktā vai 50.punktā minētajiem kritērijiem, sniegtie primārās veselības aprūpes pakalpojumi ir maksas pakalpojumi. 99 (Grozīts ar MK 22.12.
545. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
546. Papildus šo noteikumu 86.punktā minētajiem ieņēmumiem ģimenes ārstam reizi gadā ir tiesības saņemt ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājumu, kuru aprēķina, pamatojoties uz ģimenes ārsta gada darbības rādītāju izvērtējumu saskaņā ar šo noteikumu
547. un 14.pielikumu. 100
548. Ģimenes ārsta gada darbības novērtējuma maksājuma neizmaksāto daļu dienests izlieto tādu maksājumu veikšanai, kas saistīti ar primāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, šādā secībā: 91.
549. šo noteikumu 194.punktā aprēķinātā maksājuma izmaksai; 91.
550. šo noteikumu 10.pielikuma 14.punktā norādītā maksājuma veikšanai par ģimenes ārsta atklātu vēzi
551. vai 2.stadijā; 91.
552. šo noteikumu 86.2., 86.3., 86.
553. un 86.
554. apakšpunktā norādīto maksājumu segšanai; 91.
555. lai apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumus mājās un zobārstniecības pakalpojumus. 101 (Grozīts ar MK 22.12.
556. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
557. Šo noteikumu 85.4.apakšpunktā minētā dežūrārsta darbu apmaksā, izmantojot ikmēneša fiksēto maksājumu atbilstoši šo noteikumu 15.pielikumam. 102
558. Jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 600 (primārās veselības aprūpes pediatra sarakstā – 300 bērnu), bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar dienestu, tiek maksāts ikmēneša fiksētais maksājums, kuru veido: 93.
559. šo noteikumu 287.1.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstam mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas; 93.
560. šo noteikumu 287.2.apakšpunktā norādītā vidējā darba samaksa ārstniecības un pacientu aprūpes personām mēnesī un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas; 93.
561. šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā norādītais ikmēneša fiksētais maksājums ģimenes ārsta praksei. 103 93.1 Jaunatvērtās ģimenes ārstu prakses pacientu sarakstā reģistrēto personu skaitu dienests vērtē katru mēnesi divdesmitajā datumā. 104 (MK 23.12.
562. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
563. Māsu un ārstu palīga (feldšera) darba apjoma apraksts un darbības nodrošināšanas maksājuma aprēķins noteikts šo noteikumu 12.pielikumā. 105
564. Ģimenes ārsts no saviem ieņēmumiem var noteikt papildu atalgojumu māsai, ārsta palīgam (feldšerim) un vecmātei. 106
565. Ārstniecības iestādes, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, veikto darbu apmaksā atbilstoši šo noteikumu 16.pielikumā norādītajiem zobārstniecības pakalpojumu tarifiem un ņemot vērā šo noteikumu
566. pielikumā minētos nosacījumus. 107 (Grozīts ar MK 20.12.
567. noteikumiem Nr. 839)
568. Teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu sniedzēju nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta, kurā strādā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris), darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir viens no šādiem nosacījumiem: 97.
569. novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 km; 97.
570. feldšerpunkta apkalpes zonā (teritorijā, kuras iedzīvotāji saņem ārsta palīga (feldšera) sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus) deklarēti ne mazāk par 500 iedzīvotājiem. 108 (Grozīts ar MK 09.06.
571. noteikumiem Nr.296) VI. Sekundārās veselības aprūpes organizēšana
572. Sekundārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes pakalpojumu kopums, ko personai ambulatorajā ārstniecības iestādē vai stacionārajā ārstniecības iestādē sniedz kādā slimību profilā specializējusies ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona. 109
573. Sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus persona saņem: 99.
574. pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma; 99.
575. pēc savas iniciatīvas vēršoties pie šādiem tiešās pieejamības speciālistiem: 99.2.
576. pie psihiatra vai bērnu psihiatra, ja persona slimo ar psihisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F00-F09; F20-F62; F63.1-F99); 99.2.
577. pie narkologa, ja persona slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: F10–F19; F63.0); 99.2.
578. pie pneimonologa, ja persona slimo ar tuberkulozi (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A15–A19; B90; J65; P37.0; R76.1; Y58.0; Y60.3; Z03.0; Z20.1); 99.2.
579. pie dermatovenerologa, ja persona slimo ar seksuāli transmisīvu slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: A50–A64; B35.0,4,8; B37.3,4; B86; L01.1; L08.0; L24.4; L30.2; Z11.3,4; Z20.2,6; Z22.4; Z29.2; Z86.1); 99.2.
580. pie endokrinologa, ja persona slimo ar cukura diabētu (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: E10–E14.9); 99.2.
581. pie onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja persona slimo ar onkoloģisku slimību (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: C00–C97; D00–D09; D37–D48; I78; I88–I89; N40; N60–N63; N64.5,8,9; N85.0,1; N87.2,9; N88; N89.1,2,3,4,9; N90.1,2,3,4,7,9; N95.0,8,9; O01); 99.2.
582. pie ginekologa, tai skaitā personām ar diagnozi Z01.4 ārpus valsts organizētā vēža skrīninga; 99.2.
583. pie oftalmologa; 99.2.
584. pie bērnu ķirurga; 99.2.
585. pie pediatra; 99.2.
586. pie infektologa, ja persona slimo ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (diagnožu kodi saskaņā ar SSK-10: B20–B24; Z21); 99.2.
587. (svītrots ar MK 30.08.
588. noteikumiem Nr. 574); 99.
589. pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādēs, tai skaitā steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību; 99.
590. pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nosūtījuma; 99.
591. valsts organizētā krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros, vēršoties ārstniecības iestādē, kas īsteno skrīninga programmu, pēc savas iniciatīvas (ja dienesta vadības informācijas sistēmā ir derīga uzaicinājuma vēstule) vai ar dienesta nosūtīto uzaicinājuma vēstuli. 110 (Grozīts ar MK 09.06.
592. noteikumiem Nr. 296; MK 19.12.
593. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
594. Lai persona saņemtu sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot šo noteikumu 99.2., 99.3., 99.
595. un 99.5.apakšpunktā minētos gadījumus), ģimenes ārsts vai speciālists noformē nosūtījumu. Nosūtījumu noformē uz veidlapas, kas apstiprināta normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību, izņemot nosūtījumu ambulatoro laboratorisko pakalpojumu saņemšanai, kura noformēšanas nosacījumi tiek noteikti dienesta līgumā ar ārstniecības iestādi. 111 (Grozīts ar MK 22.12.
596. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
597. Nosūtot izmeklējamā materiāla paraugu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem dienas stacionāra pacientam, speciālists nosūtījumā norāda, ka persona ir dienas stacionāra pacients. 112
598. Lai persona saņemtu sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists: 102.
599. kopīgi ar personu izvēlas konsultācijas, diagnostiskā izmeklējuma vai dienas stacionāra vietu, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību; 102.
600. informē personu par nepieciešamību pieteikties uz konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu vai dienas stacionāru. 113 102.1 Ja personai paredzēts veikt ķirurģisku operāciju dienas stacionārā, ģimenes ārsts vai speciālists pirms nepieciešamās operācijas izvērtē: 102.1
601. personas vecumu un veselības stāvokli un atbilstoši medicīniskām indikācijām nosūta personu tādu izmeklējumu veikšanai, kas nepieciešami, lai izvērtētu, vai ķirurģisko operāciju var veikt dienas stacionārā; 102.1
602. nepieciešamās ķirurģiskās operācijas komplikāciju risku; 102.1
603. personas komunikācijas spējas (spējas saprast un ievērot rekomendācijas par turpmāko aprūpi pēc operācijas veikšanas); 102.1
604. personas iespējas saņemt medicīnisko palīdzību pēc operācijas, ja tas būs nepieciešams, tai skaitā noskaidro, vai personai ir pieejams tālrunis; 102.1
605. vai pēcoperācijas sāpju kontroli var nodrošināt, izmantojot orālos pretsāpju līdzekļus vai reģionālo anestēziju. 114 (MK 19.12.
606. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
607. Persona vienojas ar ārstniecības iestādi par konkrētu laiku, kad tiks saņemta nosūtījumā norādītā konsultācija, veikts diagnostiskais izmeklējums vai sniegti dienas stacionāra pakalpojumi. 115
608. Ārstniecības iestāde par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu informē ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš izsniedzis nosūtījumu, un, ja personai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi vai konsultācijas, izsniedz personai nosūtījumu šādu pakalpojumu saņemšanai, kā arī, ja nepieciešams, izraksta kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 116 (Grozīts ar MK 22.12.
609. noteikumiem Nr. 802, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
610. Dienas stacionāra pakalpojums ir ārstniecības vai diagnostikas pakalpojums ārstniecības iestādē, kur personai ārstēšanu un veselības aprūpi nodrošina nepilnu diennakti (ne agrāk kā no plkst. 6.00 un ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00) un ne mazāk kā trīs stundas veic manipulācijas vai nodrošina personas novērošanu pēc manipulāciju veikšanas. 117 (Grozīts ar MK 23.12.
611. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
612. Dienas stacionārā sniedz ārstniecības pakalpojumus, kurus to sarežģītības, risku vai laikietilpības dēļ nav iespējams sniegt ambulatori, tomēr kuru dēļ nav nepieciešama pacienta uzņemšana stacionārā, lai nodrošinātu ārstniecības personu diennakts uzraudzību. Dienas stacionārā neveic izmeklējumus, ārstnieciskās procedūras un ķirurģiskās operācijas, kuras nav tieši saistītas ar minēto dienas stacionārā veicamo pakalpojumu sniegšanu un kuras var veikt atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to struktūrvienībām aprīkotā speciālista vai procedūru kabinetā. Ārstniecības pakalpojumu dienas stacionārā raksturo: 106.
613. (zaudējis spēku ar 01.03.2018.; sk.
614. punktu); 106.1.1 uzņemšana vienu vai vairākas reizes, izņemot šo noteikumu 106.1
615. apakšpunktā minēto gadījumu; 106.
616. laikposms starp divām sekojošām uzņemšanām ir vismaz sešas stundas; 106.
617. vienas uzņemšanas ilgums ir līdz 16 stundām. 118 (Grozīts ar MK 23.12.
618. noteikumiem Nr. 840; MK 19.12.
619. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 106.1.1 apakšpunkts stājas spēkā 01.03.2018., sk.
620. punktu) 106.1 Ārstniecības iestāde, kas dienas stacionārā sniedz šo noteikumu
621. pielikuma 1.2, 4.1 un
622. punktā minētos pakalpojumus, nodrošina, ka: 106.1
623. pacients ķirurģiskās operācijas veikšanai dienas stacionārā tiek uzņemts vienu reizi; 106.1
624. pēc ķirurģiskas operācijas ārstējošais ārsts novērtē pacienta veselības stāvokli; 106.1
625. pacientu pārved uz stacionāro ārstniecības iestādi, ja medicīnisku iemeslu dēļ viņam ir nepieciešama ārstniecības personu uzraudzība, kas pārsniedz dienas stacionāra darba laiku (pēc plkst. 22.00); 106.1
626. izrakstot pacientu no dienas stacionāra uz mājām, ārstējošais ārsts sniedz pacientam rekomendācijas pēcoperācijas aprūpei, kā arī informē par speciālista apmeklējuma laiku atkārtotai veselības stāvokļa novērtēšanai, ja tas nepieciešams. 119 (MK 19.12.
627. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
628. Dienas stacionārā veselības aprūpes pakalpojumus veic šādos līmeņos: 107.
629. pirmā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kurā ir intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas, kā arī asins kabinets; 107.
630. otrā līmeņa dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojums, ko apmaksā ārstniecības iestādei, kura neatbilst šo noteikumu 107.1.apakšpunktam. 120
631. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus sniedz personām, kurām ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, kad nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās un nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci. 121
632. Ārstniecības iestādes, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, dala trijos līmeņos. Ārstniecības iestāde atbilstoši šo noteikumu 17.pielikuma 4.punktā noteiktajam steidzamās medicīniskās palīdzības punkta līmenim nodrošina šādu nosacījumu izpildi: 109.
633. 1.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos sniedz viens ārsts kopīgi ar vienu māsu vai ārsta palīgu diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00 līdz 8.00)) režīmā vai viens ārsta palīgs diennakts vai nepilnas diennakts (brīvdienās un svētku dienās (diennakts) un darbdienās (no plkst.16.00–8.00)) režīmā; 109.
634. 2.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz divi ārsti (ķirurgs vai traumatologs un internists vai anesteziologs–reanimatologs) un viena māsa, bet no plkst.24.00 līdz 8.00 – viens ārsts un viena māsa vai ārsta palīgs; 109.
635. 3.līmenis – personai steidzamo medicīnisko palīdzību saslimšanu un traumu gadījumos darbdienās, brīvdienās un svētku dienās no plkst.8.00 līdz 24.00 atbilstoši kompetencei sniedz trīs ārsti (ķirurgs vai traumatologs, anesteziologs–reanimatologs un internists) un divas māsas vai ārstu palīgi, bet no 24.00 līdz 8.00 – divi ārsti un viena māsa vai ārsta palīgs. 122
636. Ja kāda no ārstniecības iestādēm, kura sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, vēršas dienestā ar iesniegumu, kurā lūdz slēgt ar šo ārstniecības iestādi līgumu par zemāka līmeņa steidzamās medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšanu, dienests, pārskatot šīs ārstniecības iestādes finanšu apjomu, var slēgt atbilstošu līgumu. 123
637. Ja personai, kura vērsusies steidzamās medicīniskās palīdzības punktā, atbilstoši tās veselības stāvoklim ir nepieciešama ārstēšanās stacionārajā ārstniecības iestādē, ārstniecības iestāde izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, lai personu nogādātu stacionārajā ārstniecības iestādē atbilstoši šo noteikumu 117.punktā noteiktajai kārtībai. 124
638. Lai persona saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ģimenes ārsts vai speciālists: 112.
639. ja nepieciešama diennakts ārstniecības personas uzraudzība, nosūta personu uz stacionāro ārstniecības iestādi, pievienojot izrakstu ar izmeklēšanas rezultātiem, kas pamato konkrēto nosūtīšanas mērķi un personas veselības stāvokli; 112.
640. kopīgi ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) izvēlas stacionāro ārstniecības iestādi, izvērtējot pakalpojuma saņemšanas steidzamību; 112.
641. vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) un ārstniecības iestādi par stacionēšanas nepieciešamību un stacionēšanas laiku un izdara par to atzīmi nosūtījumā. 125
642. Ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu. 126
643. Ja ģimenes ārsts vai speciālists uzskata, ka personai nepieciešams saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu neatliekamā kārtā, viņš var sniegt personai nosūtījumu, nevienojoties ar stacionāro ārstniecības iestādi par stacionēšanas laiku. Šādā gadījumā stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā atkārtoti izvērtē medicīniskās indikācijas stacionēšanai un: 114.
644. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka personu nav nepieciešams stacionēt, uzņemšanas nodaļa noformē stacionēšanas atteikumu un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kas nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu; 114.
645. ja stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā konstatē, ka veselības aprūpes pakalpojumu nav nepieciešams sniegt neatliekamā kārtā, stacionārā ārstniecības iestāde vienojas ar personu (izņemot personu, kas atrodas ieslodzījuma vietā) par iespējamo stacionēšanas laiku un informē par to ģimenes ārstu vai speciālistu, kurš nosūtījis personu saņemt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu. 127
646. Lai persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, saņemtu stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ieslodzījuma vietā strādājošs ārsts, pamatojoties uz medicīniskajām indikācijām un steidzamību, vienojas ar stacionāro ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams sniegt pakalpojumu, par pakalpojuma sniegšanas laiku. 128
647. Ja persona vērsusies stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā pēc savas iniciatīvas un personai ir trauma, pēkšņa saslimšana vai hroniskas slimības saasināšanās, un ir nepieciešama steidzama ārstniecības personu iejaukšanās, kā arī nepieciešamā palīdzība pārsniedz primārās veselības aprūpes ārsta kompetenci, bet personu nav nepieciešams stacionēt, personai stacionārās ārstniecības iestādes uzņemšanas nodaļā tiek sniegti ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi. 129
648. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (brigāde) nogādā personu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz tuvāko atbilstošo ārstniecības iestādi, ņemot vērā personas veselības stāvokli un dienesta līgumos ar ārstniecības iestādēm minētos nosacījumus. 130
649. Stacionārās ārstniecības iestādes atbildīgā dežurējošā ārstniecības persona nekavējoties nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nogādāto personu uzņemšanu ārstniecības iestādē. 131
650. Ja ir medicīniskas indikācijas, stacionārā ārstniecības iestāde nodrošina stacionētas personas pārvešanu stacionēšanai uz citu stacionāro ārstniecības iestādi, kā arī stacionētas personas nogādāšanu uz citu ārstniecības iestādi nepieciešamo ārstniecisko manipulāciju saņemšanai un atpakaļ uz stacionāro ārstniecības iestādi. 132
651. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētās stacionārās ārstniecības iestādes (turpmāk – aprūpes slimnīca) ārstē personas pēc akūtā ārstēšanas perioda, kas pārvestas no šo noteikumu 3.pielikuma 1.punktā minētajām stacionārajām ārstniecības iestādēm, kā arī personas ar hroniskām progresējošām slimībām un hronisku slimību paasinājumu gadījumos ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu, ja personas veselības stāvokļa dēļ ārstēšanu nav iespējams veikt ambulatori. 133
652. Aprūpes slimnīcā vai citas stacionārās ārstniecības iestādes nodaļā, kurā personas ārstē atbilstoši šo noteikumu 120.punktā minētajiem nosacījumiem, nodrošina ārsta sniegto veselības aprūpes pakalpojumu dienas laikā un māsas aprūpi visu diennakti. 134
653. Ārstniecības iestāde plāno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tādā veidā, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visa kalendāra gada laikā. 135
654. Ārstniecības iestāde veido valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas, savstarpēji vienojoties ar personu par konkrētu laiku, kad persona saņems nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus. 136 123.1 Dienests veido centralizētu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu (turpmāk – rindu reģistrs). 137 (MK 19.12.
655. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 123.2 Ārstniecības iestādes, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, atbilstoši līgumā ar dienestu noteiktajai kārtībai sniedz dienestam informāciju par personām, kurām nepieciešami medicīniskās apaugļošanas pakalpojumi. 138 (MK 19.12.
656. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 123.3 Rindu reģistrā iekļauj šādu informāciju: 123.3
657. personas vārds, uzvārds, personas kods, elektroniskā pasta adrese (oficiālā elektroniskā adrese, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts), tālrunis; 123.3
658. datums, kad persona uzņemta rindā, un ārstniecības iestāde, kurā persona uzņemta rindā; 123.3
659. personas kārtas numurs rindā; 123.3
660. datums, kad nosūtīts uzaicinājums par iespēju saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu; 123.3
661. informācija par pakalpojuma sniegšanas procesu un rezultātu. 139 (MK 19.12.
662. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.; 123.3
663. apakšpunktā minētais nosacījums attiecībā uz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu stājas spēkā 01.06.2018., sk.
664. punktu) 123.4 Dienests pacientam nosūta uzaicinājumu par iespēju saņemt pakalpojumu jebkurā ārstniecības iestādē, kas sniedz valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas pakalpojumus, uz rindu reģistrā norādīto pacienta elektroniskā pasta adresi (oficiālo elektronisko adresi, ja pacientam ir aktivizēts e-adreses konts). 140 (MK 19.12.
665. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.; punktā minētais nosacījums attiecībā uz oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu stājas spēkā 01.06.2018., sk.
666. punktu) 123.5 Personām nosūtāmo uzaicinājuma vēstuļu skaitu dienests nosaka atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem. 141 (MK 19.12.
667. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 123.6 Personu izslēdz no rindas, ja: 123.6
668. medicīniskā apaugļošana personai nav nepieciešama vai nav iespējama medicīnisku indikāciju dēļ; 123.6
669. persona ir sasniegusi 38 gadu vecumu; 123.6
670. persona atteikusies no valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanas; 123.6
671. persona ir mirusi vai zaudējusi tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu; 123.6
672. sešu mēnešu laikā kopš uzaicinājuma nosūtīšanas persona nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai saņemtu valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu. 142 (MK 19.12.
673. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 123.7 Persona var zaudēt tiesības turpināt valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanu, ja viņai ir uzsākta medicīniskās apaugļošanas procedūras izpilde, bet triju mēnešu laikā pēc pēdējās vizītes viņa nav vērsusies ārstniecības iestādē procedūras turpināšanai, izņemot gadījumu, ja pārtraukums radies personas veselības stāvokļa dēļ. 143 (MK 19.12.
674. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
675. Ārstniecības iestādei, kura sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ir pienākums prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniegt bērniem un grūtniecēm, kā arī medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus operatīvā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti glābšanas darbos katastrofās ar vairāk nekā pieciem cietušajiem un guvuši veselības bojājumus. 144 (MK 28.03.
676. noteikumu Nr. 188 redakcijā)
677. Šo noteikumu 17.pielikuma 2.punktā minētajām ārstniecības iestādēm ir pienākums stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri sniegt personām, kas pārvestas no šo noteikumu 17.pielikuma 1.punktā minētajām ārstniecības iestādēm. 145
678. Ārstniecības iestādes, kuras veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, veido un uztur šādas valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindas: 126.
679. endoprotezēšana steidzamības kārtā atbilstoši šo noteikumu 18.pielikumā minētajiem kritērijiem; 126.
680. endoprotezēšana ar 50 % endoprotezēšanas izdevumu apmaksu; 126.
681. endoprotezēšana vispārējā kārtībā. 146
682. Ārstniecības iestāde personu, kura ir šo noteikumu 126.punktā minētajā rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu, bet atsakās no piedāvātā laika, kurā plānots veikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, vai divu mēnešu laikā no piedāvājuma nosūtīšanas dienas nesniedz atbildi, svītro no minētās rindas. 147
683. Ārstniecības iestāde, kura saņem kādu no šo noteikumu 162.punktā minētajiem maksājumiem (izņemot šo noteikumu 162.7.apakšpunktā minēto maksājumu), nodrošina, ka attiecīgā speciālista vai kabineta darba laiks noteikts atbilstoši šādiem nosacījumiem: 128.
684. vienai ārsta slodzei atbilst pacientu pieņemšana ne mazāk kā 30 stundu nedēļā; 128.
685. vienai māsas slodzei atbilst darbs ne mazāk kā 40 stundu nedēļā. 148
686. Ārstniecības iestāde, kura saņem šo noteikumu 15.pielikuma 2.10.apakšpunktā minēto maksājumu, nodrošina iespēju paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajam pacientam vai viņa tuviniekiem 24 stundas diennaktī saņemt telefonisku konsultāciju par paliatīvo aprūpi. 149
687. Stacionārā ārstniecības iestāde vismaz piecas dienas un ambulatorā ārstniecības iestāde vismaz vienu dienu iepriekš informē personu par to, ka ārstniecības iestādei nav iespējams sniegt plānoto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu. 150 130.1 (Svītrots ar MK 28.06.
688. noteikumiem Nr. 417) 151
689. Ārstniecības iestāde personai ar prognozējamu invaliditāti valsts apmaksātos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir vērsti uz personas funkcionēšanas spēju saglabāšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, lai novērstu invaliditātes iestāšanos, un kuri ir iekļauti Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas apstiprinātajā personas ar prognozējamu invaliditāti individuālajā rehabilitācijas plānā, uzsāk šādos termiņos: 131.
690. ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – 15 darbdienu laikā; 131.
691. plānveida ambulatorās un stacionārās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus – 15 darbdienu laikā; 131.
692. plānveida operācijas – piecu kalendāra mēnešu laikā. 152 131.1 Ārstniecības iestāde personai, kurai nepieciešama šo noteikumu
693. pielikuma 2.1.
694. vai 2.1.
695. apakšpunktā minētā speciālista pirmā konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē. 153 (MK 23.12.
696. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.) 131.2 Ārstniecības iestāde personai, kura atbilstoši šo noteikumu
697. pielikumā minētajiem nosacījumiem nosūtīta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostisko izmeklējumu, nodrošina izmeklēšanu 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu. 154 (MK 27.09.
698. noteikumu Nr. 642 redakcijā) 131.3 Šo noteikumu
699. pielikumā norādītā ārstniecības iestāde personai, kurai veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika un nepieciešama šo noteikumu
700. pielikumā norādītā speciālista konsultācija, nodrošina šādu konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai šo noteikumu 51.1
701. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, kā arī veic šo noteikumu
702. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai, ņemot vērā šādus nosacījumus: 131.3
703. šo noteikumu
704. pielikumā minētos izmeklējumus pacients saņem tādā laika periodā un kārtībā, lai ievērotu šo noteikumu 131.3
705. apakšpunktā noteikto termiņu lēmuma pieņemšanai par pacienta ārstēšanas taktiku; 131.3
706. pēc vienošanās ar pacientu speciālists piesaka pacientu šo noteikumu
707. pielikumā minētajiem izmeklējumiem un informē viņu par plānoto izmeklējuma laiku; 131.3
708. aizpildot nosūtījumu uz izmeklējumu vai citu medicīnisko dokumentāciju par izmeklējumu veikšanu, norāda šo noteikumu
709. pielikumā minēto attiecīgo diagnozes kodu ar atvasinātajām klasifikācijām atbilstoši SSK-10; 131.3
710. mēneša laikā pēc pirmās speciālista konsultācijas speciālists vai ārstu konsilijs pieņem lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku. 155 (MK 20.12.
711. noteikumu Nr. 839 redakcijā) 131.4 Ja personai šo noteikumu
712. pielikumā norādītajā ārstniecības iestādē pie norādītā speciālista konstatē šo noteikumu
713. pielikumā minētās sūdzības vai simptomus un personai nav veikta ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika vai tā veikta daļēji, ārstniecības iestāde nodrošina ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku pilnā apjomā. Ja tiek konstatēta atrade, personai, ievērojot šo noteikumu 131.3 punktā norādītos nosacījumus, veic šo noteikumu
714. pielikumā minētos izmeklējumus ļaundabīgo audzēju sekundārai diagnostikai 156 (MK 31.10.
715. noteikumu Nr. 645 redakcijā)
716. Ārstniecības iestāde nodrošina, lai persona, izrakstoties no stacionārās ārstniecības iestādes, saņemtu izziņu no ārstniecības iestādes informācijas sistēmas par personas ārstēšanas izdevumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta. 157 132.1 Ārstniecības iestāde nodrošina, ka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts atbilstoši šo noteikumu
717. punktā noteiktajai kārtībai novērtē personu, kuru no stacionārās ārstniecības iestādes pēc ārstēšanas izraksta ar diagnozi I60, I61, I63 un I
718. Ja attiecīgajai personai nepieciešami medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi, viņai izsniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījumu un rehabilitācijas plānu, kas sagatavots atbilstoši šo noteikumu
719. punktam. 158 (MK 22.12.
720. noteikumu Nr. 802 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2016.)
721. Ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. 159
722. Ārstniecības iestāde nodrošina veikto izmeklējumu rezultātu izsniegšanu pacientam vai ārstniecības personai, kura nosūtījusi pacientu izmeklējuma veikšanai, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izmeklējuma veikšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta vienošanās ar pacientu. 160
723. Dienests katru gadu līdz 1.jūnijam apkopo un ievieto savā tīmekļa vietnē vismaz šādu informāciju par to ārstniecības iestāžu veselības aprūpes kvalitāti iepriekšējā gadā, kas sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, atbilstoši šādiem kritērijiem: 135.
724. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar akūtu miokarda infarktu); 135.
725. pacientu mirstība 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar hemorāģisku vai išēmisku insultu (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā stacionēto pacientu skaita ar hemorāģisku vai išēmisku insultu); 135.
726. pacientu ar šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem vai murgiem neatliekama atkārtota stacionēšana 30 dienu laikā tajā pašā stacionārajā ārstniecības iestādē; 135.
727. veikto procedūru laikā atstātie svešķermeņi uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes; 135.
728. pēcoperācijas plaušu embolija vai dziļo vēnu tromboze uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes; 135.
729. veikto procedūru laikā gūtās traumas uz 100 izrakstīšanas gadījumiem no stacionārās ārstniecības iestādes; 135.
730. vaginālu dzemdību laikā (ar instrumentu lietošanu vai bez tās) gūtās traumas; 135.
731. dzemdības ar ķeizargriezienu un dzemdību komplikāciju gadījumi (pacientu skaita procentuālais īpatsvars no kopējā dzemdību skaita); 135.
732. vidējais gultasdienu skaits uz pacientu; 135.
733. vidējais gultu noslogojums; 135.
734. pacientu stacionēšanas gadījumu īpatsvars uzņemšanas nodaļā. 161 (Grozīts ar MK 20.12.
735. noteikumiem Nr. 839; MK 19.12.
736. noteikumiem Nr. 793, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
737. Dienests organizē un pārrauga valsts organizēto vēža skrīningu (turpmāk – organizētais skrīnings). Lai nodrošinātu šo noteikumu 7.pielikumā noteikto organizētā skrīninga izmeklējumu saņemšanu, dienests: 136.
738. organizē un nosūta uzaicinājumus krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumu veikšanai organizētajā skrīningā iekļauto mērķa grupu iedzīvotājiem; 136.
739. šo noteikumu 213.punktā minētajā kārtībā slēdz līgumus ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem par organizētā skrīninga veikšanu; 136.
740. katru gadu līdz 1.septembrim sagatavo nākamajā gadā organizējamā skrīningā iekļaujamo vecuma grupu izmeklēšanas plānu atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā minētajām vadlīnijām. 162 136.1 Dienests veido un uztur to parenterāli ievadāmo zāļu sarakstu, kas paredzētas normatīvajos aktos par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību minēto onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un kuru ievadīšana veicama stacionārā vai dienas stacionārā attiecīgā speciālista uzraudzībā (turpmāk – parenterāli ievadāmās zāles), un publicē to savā tīmekļa vietnē reizi gadā līdz kārtējā gada
741. jūlijam. 163 (MK 19.12.
742. noteikumu Nr. 789 redakcijā) 136.2 Lai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā iekļautu jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) vai viņa pilnvarotais pārstāvis vai zāļu vairumtirgotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz dienestā iesniegumu un tam pievienotos dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību. 164 (MK 19.12.
743. noteikumu Nr. 789 redakcijā) 136.3 Dienests zāļu vispārīgos nosaukumus, kuri ir iesniegti iekļaušanai parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā saskaņā ar šo noteikumu 136.2 punktu, vērtē un lēmumu pieņem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību atbilstoši prasībām, kas nosaka, kā vērtējams iesniegums jauna zāļu vispārīgā nosaukuma iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā. 165 (MK 19.12.
744. noteikumu Nr. 789 redakcijā) 136.4 Pēc jaunu zāļu vispārīgo nosaukumu iekļaušanas parenterāli ievadāmo zāļu sarakstā ārstniecības iestādes attiecīgās zāles onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai uzsāk izmantot ne agrāk kā ar nākamā gada
745. janvāri pēc šo noteikumu 277.
746. apakšpunktā minētā iepirkuma veikšanas. 166 (MK 19.12.
747. noteikumu Nr. 789 redakcijā) VII. Medicīniskās rehabilitācijas organizēšana
748. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu mērķis ir nodrošināt personām ar noteiktiem funkcionāliem ierobežojumiem šo ierobežojumu mazināšanu vai novēršanu, kā arī komplikāciju riska novērtēšanu un mazināšanu. 167 (Grozīts ar MK 23.12.
749. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
750. Personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai veic fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts vai psihiatriskās palīdzības gadījumā – psihiatrs vai bērnu psihiatrs, kurš izmeklē personu tieši vai izvērtē cita ārsta nosūtījumu vai funkcionālā speciālista sagatavotu (veicot to līdz piecām nodarbībām ilgā funkcionālā speciālista kursā) medicīnisko dokumentāciju akūtu stāvokļu ārstēšanas vai hroniski noritošas slimības laikā, personai atrodoties stacionārajā ārstniecības iestādē vai personu konsultējot ambulatori. 168 (Grozīts ar MK 23.12.
751. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.) 138.1 Papildus šo noteikumu
752. punktā minētajām ārstniecības personām to bērnu atlasi, kuriem nepieciešami logopēda vai audiologopēda pakalpojumi, lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles saites garumu, var veikt ģimenes ārsts. Šādā gadījumā logopēds vai audiologopēds izvērtē bērna valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam un, ja ir medicīniskas indikācijas, sniedz bērna vecākiem rekomendācijas un piedāvā apmācību un vingrinājumu kompleksu bērna valodas funkcionālai attīstībai vai koriģējošai terapijai. 169 (MK 23.12.
753. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
754. Veicot personu atlasi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtē: 139.
755. personas veselības stāvokli un ar to saistītos funkcionālos ierobežojumus; 139.
756. medicīniskās rehabilitācijas potenciālu; 139.
757. personas un viņa piederīgo motivāciju; 139.
758. veselības stāvokļa stabilitāti rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai; 139.
759. personai optimālāko medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas veidu atbilstoši šo noteikumu
760. punktam. 170 (Grozīts ar MK 23.12.
761. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
762. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījuma persona var saņemt ambulatorā ārstniecības iestādē, tai skaitā dienas stacionārā, stacionārā ārstniecības iestādē un mājās. 171 (Grozīts ar MK 23.12.
763. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.) 140.1 Ārstniecības iestāde rehabilitācijas pakalpojumus ambulatori sniedz šādā prioritārā secībā: 140.1
764. personām ar akūtiem un subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas izpaužas kā komunikācijas, kognitīvo spēju, kustības, pašaprūpes, instrumentālās ikdienas aktivitātes ierobežojumi; 140.1
765. personām ar subakūtiem funkcionēšanas traucējumiem, kas ierobežo personas darbspējas un var izraisīt invaliditāti (prognozējamā invaliditāte); 140.1
766. personām ar hroniskiem funkcionēšanas traucējumiem rehabilitācijas plānā noteiktos intervālos, ja persona ir dinamiskā novērošanā; 140.1
767. pārējām personām ar funkcionāliem traucējumiem. 172 (MK 19.12.
768. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 140.2 Ārstniecības iestāde nodrošina, ka šo noteikumu 140.1 punktā norādītajās personu grupās prioritāri rehabilitācijas pakalpojumus saņem bērni līdz triju gadu vecumam ar augstu risku funkcionālo traucējumu attīstībai. 173 (MK 19.12.
769. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.) 140.3 Ir šādi medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi: 140.3
770. akūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz vienlaikus ar akūtas saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanu līdz trim mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža; 140.3
771. subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi, kurus sniedz līdz sešiem mēnešiem no saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža; 140.3
772. ilgtermiņa rehabilitācijas pakalpojumi hronisku funkcionēšanas traucējumu gadījumā, kurus sniedz ilgāk par sešiem mēnešiem pēc saslimšanas vai slimības paasinājuma ārstēšanas uzsākšanas brīža vai perinatālu attīstības traucējumu gadījumā, iekļaujot pacientu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. 174 (MK 19.12.
773. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
774. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti un funkcionālie speciālisti konsultāciju, multiprofesionālu vai monoprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā, piedaloties citām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām. 175 (Grozīts ar MK 23.12.
775. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
776. Medicīniskās rehabilitācijas konsultāciju sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, funkcionālais speciālists vai rehabilitācijā specializējusies ārstniecības atbalsta persona. 176 (Grozīts ar MK 23.12.
777. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
778. Monoprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir atsevišķs fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta vai funkcionālā speciālista sniegts rehabilitācijas pakalpojums, kura nodrošināšanai var piesaistīt citas ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas. 177 (Grozīts ar MK 23.12.
779. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
780. Monoprofesionālo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz tikai ambulatori. 178
781. Multiprofesionāls medicīniskās rehabilitācijas pakalpojums ir specializēta medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma organizācijas forma, ko īsteno multiprofesionāla medicīniskās rehabilitācijas komanda, ievērojot šādus nosacījumus: 145.
782. pakalpojumu sniedz fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts (psihiatriska profila iestādē vai struktūrvienībā pacientiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem – psihiatrs vai bērnu psihiatrs) un dažādu profesiju funkcionālie speciālisti, piedaloties ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām un konsultantiem; 145.
783. multiprofesionālās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistāmos speciālistus nosaka fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš koordinē multiprofesionālās komandas darbu; 145.
784. multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedz: 145.3.
785. kā bāzes pakalpojumu, kas ilgst divas līdz trīs stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas; 145.3.
786. kā intensīvas rehabilitācijas kursu, kas ilgst trīs līdz četras stundas un ietver dažādu funkcionālo speciālistu individuālo darbu ar personu, izmantojot vismaz trīs dažādas medicīniskās tehnoloģijas. 179 (MK 23.12.
787. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
788. Multiprofesionālos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedz: 146.
789. dienas stacionārā – personām ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība nav nepieciešama 24 stundas diennaktī; 146.
790. stacionārajā ārstniecības iestādē – personām stabilā medicīniskajā stāvoklī ar funkcionēšanas traucējumiem, ja māsu aprūpe un pārraudzība ir nepieciešama 24 stundas diennaktī. 180 (MK 23.12.
791. noteikumu Nr.840 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
792. Hronisku funkcionēšanas ierobežojumu gadījumā, ja rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk par sešiem mēnešiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts personu var iekļaut medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā. 181 (MK 19.12.
793. noteikumu Nr. 793 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2018.)
794. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, īstenojot medicīniskās rehabilitācijas dinamisko novērošanu: 148.
795. nosaka personas veselības stāvokļa un funkcionēšanas kontroles intervālus, organizē rehabilitācijas plāna sagatavošanu vai pārskatīšanu (ne retāk kā reizi gadā) un organizē to īstenošanu; 148.
796. ordinē nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas, medikamentus un konsultācijas; 148.
797. nosūta personu valsts apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai; 148.
798. ja nepieciešams, saskaņo izstrādāto ārstniecības un rehabilitācijas plānu ar ģimenes ārstu un pašvaldības sociālo dienestu un koordinē tā izpildi. 182 (Grozīts ar MK 23.12.
799. noteikumiem Nr.840, kas piemērojami ar 01.01.2015.)
800. Ārstniecības iestāde, kura iekļāvusi personu medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā, nodrošina: 149.
801. medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā iekļauto personu uzskaiti; 149.
802. personu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanas un rehabilitācijas rezultātu apkopošanu. 183
803. Personām, kuras saņem monoprofesionālu vai multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, un personām, kuras ir iekļautas dinamiskajā medicīniskās rehabilitācijas novērošanā, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izstrādā medicīniskās rehab