Zaudējis spēku - Noteikumi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā

Skatīt Ministru kabineta

1. gada
2. jūnija noteikumus Nr. 478 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, inventāra un individuālo aizsardzības līdzekļu veidiem un to izsniegšanas normām". Ministru kabineta noteikumi Nr. 159 Rīgā 2000.gada 25.aprīlī (prot. Nr. 19, 17.§) Noteikumi par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā Izdoti saskaņā ar likuma "Par darba aizsardzību" 16.pantu I. Vispārīgie jautājumi
3. Šie noteikumi nosaka minimālās prasības, kas jāievēro, lietojot darbā individuālos aizsardzības līdzekļus - izstrādājumus, ierīces, iekārtas un sistēmas, kuras darbinieks valkā vai citādi lieto, lai aizsargātu savu drošību un veselību pret viena vai vairāku darba vides risku iedarbību (turpmāk - aizsardzības līdzekļi).
4. Šie noteikumi neattiecas uz: 2.
5. darba apģērbiem vai formas tērpiem, kas nav paredzēti darbinieka drošības vai veselības aizsardzības garantēšanai; 2.
6. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto avāriju likvidēšanas un glābšanas dienesti vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti; 2.
7. aizsardzības līdzekļiem, ko valkā vai lieto militārā dienesta, policijas vai cita sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienesta amatpersonas; 2.
8. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto tikai glābšanai uz kuģiem un lidmašīnās; 2.
9. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto autotransportā; 2.
10. aizsardzības līdzekļiem - sporta piederumiem, ko lieto, nodarbojoties ar sportu, un kas aizsargā cilvēkus no traumām; 2.
11. aizsardzības līdzekļiem, ko lieto pašaizsardzībai vai uzbrucēja iebiedēšanai; 2.
12. pārnēsājamām mērīšanas ierīcēm, kas paredzētas atsevišķu darba vides risku vai traucējumu atklāšanai un informēšanai par tiem.
13. Aizsardzības līdzekļus (1.pielikums) lieto, ja no darba vides riska iedarbības nav iespējams izvairīties vai to nav iespējams mazināt, lietojot kolektīvos aizsardzības līdzekļus (aizsardzības līdzekļus, kas domāti vairāk nekā viena darbinieka drošības un veselības aizsardzībai) vai ieviešot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus.
14. Atļauts lietot tikai tādus aizsardzības līdzekļus, kuri projektēti un izgatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
15. Aizsardzības līdzeklim jāatbilst: 5.
16. attiecīgajam darba vides riskam; aizsardzības līdzeklis nedrīkst izraisīt vēl lielāku risku; 5.
17. apstākļiem darba vietā; 5.
18. ergonomikas prasībām un darbinieka veselības stāvoklim; 5.
19. darbinieka auguma īpatnībām (ja nepieciešams, aizsardzības līdzekli attiecīgi pielāgo).
20. Aizsardzības līdzekļa lietošanas ilgumu nosaka, ņemot vērā darba vides risku, to, cik bieži un ilgi darbinieks tiek pakļauts riskam, darba vietas raksturojumu un aizsardzības līdzekļa efektivitāti.
21. Darba devējs bez maksas nodrošina darbiniekus ar aizsardzības līdzekļiem, veic pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu uzglabāšanu, pārbaudi, tīrīšanu, dezinfekciju, remontu).
22. Aizsardzības līdzekļus lieto tikai ražotāja instrukcijās paredzētajiem mērķiem atbilstoši instrukcijās noteiktajām drošības prasībām. Darba devējs nodrošina, lai instrukcijas ir darbiniekiem saprotamas.
23. Aizsardzības līdzekļa pārbaudi pirms lietošanas, tā apkopi, tīrīšanu, dezinfekciju un remontu saskaņā ar aizsardzības līdzekļa ražotāja pievienoto instrukciju veic attiecīgi apmācīti darbinieki.
24. Aizsardzības līdzekļus uzglabā tā, lai nepieļautu to mehāniskus vai bioloģiskus bojājumus, kā arī ķīmiski aktīvu vai citādi bīstamu, vai kaitīgu vielu, gaismas, temperatūras vai mitruma kaitīgu iedarbību.
25. Ja ir vairāk nekā viens darba vides risks un darbiniekam vienlaikus jālieto vairāk nekā viens aizsardzības līdzeklis, minētajiem aizsardzības līdzekļiem jābūt savstarpēji savietojamiem un jānodrošina darbinieka aizsardzība pret visu attiecīgo risku iedarbību.
26. Aizsardzības līdzekļi ir paredzēti darbinieku individuālai lietošanai. Ja vienu un to pašu aizsardzības līdzekli pārmaiņus lieto vairāki darbinieki, jāveic atbilstoši pasākumi, lai netiktu ietekmēta lietotāju veselība un nerastos higiēnas problēmas.
27. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.
28. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija. II. Darba vides risku un aizsardzības līdzekļu novērtējums
29. Darba devējs pirms attiecīgo darbu uzsākšanas nosaka darba vides riskus, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi, un aizpilda šo noteikumu 2.pielikumā norādīto veidlapu. Ja mainās kāds no darba vides riskiem, atzīmes veidlapā papildina. .
30. Atbilstoši noteiktajiem darba vides riskiem darba devējs izveido un regulāri papildina darbu veidu un tiem atbilstošo aizsardzības līdzekļu sarakstu saskaņā ar šo noteikumu
31. un 3.pielikumu.
32. Darba devējs nodrošina darbiniekus ar aizsardzības līdzekļiem arī tad, ja darba veids vai aizsardzības līdzeklis nav norādīts šo noteikumu
33. un 3.pielikumā, bet aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami darbinieku drošībai un veselības aizsardzībai, jo pastāv attiecīgs darba vides risks, kura iedarbības novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi.
34. Pirms aizsardzības līdzekļa lietošanas uzsākšanas darba devējs novērtē, vai izraudzītais aizsardzības līdzeklis atbilst šo noteikumu
35. un 11.punktā noteiktajām prasībām un Ministru kabineta noteikumiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
36. Novērtējumā darba devējs: 19.
37. nosaka, vai darba vides risku nevar novērst ar citiem līdzekļiem un pasākumiem; 19.
38. nosaka aizsardzības līdzekļa raksturlielumus, kādiem tam jāatbilst, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret attiecīgo darba vides risku, ņemot vērā to risku, kuru aizsardzības līdzeklis var radīt pats; 19.
39. salīdzina konkrētā aizsardzības līdzekļa raksturlielumus un šo noteikumu 19.2.apakšpunktā minētos raksturlielumus.
40. Ja mainās darba vides risks vai tiek mainīts kāds no aizsardzības līdzekļiem vai kāda no to sastāvdaļām, darba devējs pārskata aizsardzības līdzekļu novērtējumu. III. Konsultācijas, informēšana un darbinieku līdzdalība
41. Darba devējam ir šādi pienākumi: : 21.
42. informēt darbiniekus par darba vides risku, arī par riskiem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis; 21.
43. informēt darbiniekus un viņu pārstāvjus par visiem darba drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot darbā aizsardzības līdzekļus; 21.
44. nodrošināt, lai informācija par aizsardzības līdzekļiem darbiniekiem būtu pieejama un saprotama; 21.
45. organizēt darbinieku apmācību aizsardzības līdzekļu lietošanā (arī praktisko apmācību).
46. Darbiniekiem un viņu pārstāvjiem ir šādas tiesības: 22.
47. piedalīties jautājumu apspriešanā par darbinieku drošību un veselības aizsardzību, lietojot aizsardzības līdzekļus (arī aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un izvēlē); 22.
48. izteikt priekšlikumus par darba devēja izveidoto darba veidu un tiem atbilstošo aizsardzības līdzekļu sarakstu un aizsardzības līdzekļu novērtējumu un izvēli, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem darbinieku drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai. IV. Noslēguma jautājums
49. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Ministru prezidents A.Šķēle Labklājības ministrs R.Jurdžs 1.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr. 159 Individuālie aizsardzības līdzekļi
50. Galvas aizsardzībai: 1.
51. aizsargķiveres galvaskausa aizsardzībai; 1.
52. galvas virsmas aizsardzības līdzekļi (cepures, kapuces, tīkliņi matiem ar acu aizsargu vai bez tā); 1.
53. galvas aizsargsegas (cepures, kapuces, ūdensnecaurlaidīgas aizsargcepures no auduma, gumijota auduma).
54. Dzirdes aizsardzībai: 2.
55. ausu ieliktņi; 2.
56. austiņas; 2.
57. akustiskās ķiveres; 2.
58. austiņas, kas tiek piestiprinātas pie rūpnieciskajām aizsargķiverēm vai ir kādas ķiveres daļa; 2.
59. ausu aizsargi ar zemfrekvences uztvērēju; 2.
60. ausu aizsargi ar sakaru ierīcēm.
61. Sejas un acu aizsardzībai: 3.
62. brilles; 3.
63. aizsargbrilles; 3.
64. rentgena, lāzera, ultravioletā un infrasarkanā starojuma un redzamās gaismas aizsargbrilles; 3.
65. sejas aizsegi; 3.
66. sejas aizsegi metināšanai (rokas maskas, ap galvu stiprināmas maskas vai maskas, kas piestiprināmas pie ķiverēm).
67. Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzībai: 4.
68. putekļu, gāzu, radioaktīvo putekļu filtri kopā ar masku; 4.
69. izolējošās ierīces ar gaisa piegādi; 4.
70. respiratora tipa ierīces, arī noņemamas metināšanas maskas; 4.
71. niršanas ierīces; 4.
72. ūdenslīdēju tērpi.
73. Roku aizsardzībai: 5.
74. cimdi: 5.1.
75. dūraiņi; 5.1.
76. bezpirkstu cimdi; 5.1.
77. dielektriskie cimdi; 5.1.
78. aizsargcimdi pret mehānisku iedarbību (aizsardzībai pret durtām, grieztām brūcēm, vibrāciju), ķīmisku iedarbību, jonizējošu radiāciju un radioaktīvo piesārņojumu, karstumu un cita veida iedarbību; 5.
79. pirkstu aizsargi (uzpirksteņi); 5.
80. uzroči; 5.
81. plaukstu locītavu aizsargi smagiem darbiem.
82. Kāju un pēdu aizsardzībai: 6.
83. apavi: 6.1.
84. zemi apavi, zābaki līdz potītēm, stulmzābaki, aizsargzābaki; 6.1.
85. ātri piesienami vai pieāķējami apavi; 6.1.
86. apavi ar papildu aizsardzību pirkstgaliem; 6.1.
87. apavi un virsapavi ar karstumizturīgu zoli; 6.1.
88. karstumizturīgas kurpes, zābaki un virszābaki; 6.1.
89. termiskās kurpes, zābaki un virszābaki; 6.1.
90. vibrāciju slāpējošas kurpes, zābaki un virszābaki; 6.1.
91. antistatiskas kurpes, zābaki un virszābaki; 6.1.
92. elektroizolējošas kurpes, zābaki un virszābaki; 6.1.
93. aizsargapavi pret ķīmisku iedarbību; 6.1.
94. aizsargzābaki darbam ar lentzāģi; 6.1.
95. koka tupeles; 6.1.
96. dielektriskie apavi; 6.
97. ceļu aizsargi; 6.
98. kāju aizsargi darbam ar lentzāģi; 6.
99. izņemami pēdas pacēluma aizsargi; 6.
100. getras; 6.
101. noņemamas pazoles (karstumizturīgas, dūrienizturīgas, sviedru izturīgas); 6.
102. noņemamas rādzes staigāšanai pa ledu, sniegu, slidenām grīdām.
103. Ādas aizsardzībai: 7.
104. aizsargkrēmi; 7.
105. aizsargziedes.
106. Ķermeņa daļu un vēdera aizsardzībai: 8.
107. aizsargvestes, žaketes, priekšauti aizsardzībai no kustīgām mašīnu daļām (griežot, urbjot, frēzējot, kausējot metālus); 8.
108. aizsargvestes, žaketes, uzsvārči (virsvalki, apmetņi), priekšauti aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; 8.
109. siltas vestes; 8.
110. glābšanas vestes; 8.
111. priekšauti aizsardzībai pret rentgena starojumu; 8.
112. aizsargpriekšauti darbam ar rokas nažiem; 8.
113. jostas.
114. Aizsardzībai pret kritieniem: 9.
115. pretkritienu un kritiena enerģiju amortizējošs aprīkojums (pilns komplekts ar nepieciešamajiem piederumiem); 9.
116. ķermeni noturošas ierīces (drošības siksnas).
117. Aizsargapģērbs (divdaļīgs un kombinezoni): 10.
118. aizsardzībai pret mehāniskām traumām (urbjot, griežot, frēzējot); 10.
119. darbam ar lentzāģi; 10.
120. aizsardzībai pret ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; 10.
121. aizsardzībai pret kausētiem metāliem un infrasarkano starojumu; 10.
122. aizsardzībai pret elektromagnētisko starojumu; 10.
123. karstumizturīgs aizsargapģērbs; 10.
124. termiskais aizsargapģērbs; 10.
125. aizsardzībai pret radioaktīvām vielām; 10.
126. aizsardzībai pret putekļiem; 10.
127. gāzu necaurlaidīgs aizsargapģērbs; 10.
128. fluorescējošais vai atstarojošais aizsargapģērbs vai piederumi; 10.
129. aizsargapmetnis. Labklājības ministrs R.Jurdžs 2.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr. 159 Darba vides riski, kuru novēršanai lietojami aizsardzības līdzekļi Labklājības ministrs R.Jurdžs 3.pielikums Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr. 159 Darbi, kuros lietojami atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi
130. Galvas aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: : 1.
131. būvdarbi, darbs uz sastatnēm, zem tām vai to tuvumā, darbs uz paaugstinājuma, sastatņu uzstādīšana un nojaukšana, veidņu izgatavošana un izjaukšana, instalāciju uzstādīšana, demontāža; 1.
132. darbs uz tērauda tiltiem, tērauda būvkonstrukcijām, torņiem, mastiem, hidrauliskajām konstrukcijām, kurtuvēs, pie velmēšanas statņiem, liela izmēra konteineriem, liela izmēra cauruļvadiem, boileriem, spēkstacijās; 1.
133. darbs kanālos, tuneļos, šahtās, būvbedrēs; 1.
134. zemes rakšana un kalnrūpniecības darbi; 1.
135. apakšzemes darbi, darbi karjeros, šahtu balstu noņemšana; 1.
136. darbs ar kniedēšanas instrumentiem; 1.
137. spridzināšana; 1.
138. darbs ar liftu vai pacēlāju, kravas celtņu vai konveijeru tuvumā; 1.
139. darbi domnās, rūdas bagātināšanas uzņēmumos, tēraudlietuvēs, velmētavās, metalurģijas uzņēmumos, kaltuvēs un lietuvēs; 1.
140. darbi pie tehnoloģiskajām kurtuvēm, konteineriem, mašīnām, bunkuriem, cauruļvadiem; 1.
141. kuģu būvniecība; 1.
142. vilcienu sastāvu veidošana; 1.
143. darbi lopkautuvēs; 1.
144. mežizstrādes darbi; 1.
145. metināšana; 1.
146. pārtikas ražošana; 1.
147. zāļu ražošana; 1.
148. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; 1.
149. darbs tekstilrūpniecībā; 1.
150. metālpārstrāde; 1.
151. elektromontāža.
152. Dzirdes aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 2.
153. darbs pie metāla presēm; 2.
154. darbs ar pneimatiskajiem un elektriskajiem instrumentiem; 2.
155. tehniskā apkalpošana lidostās; 2.
156. pāļu dzīšana; 2.
157. kokapstrāde; 2.
158. darbs pie tekstilmašīnām; 2.
159. kompresoru apkalpošana; ; 2.
160. citi darbi, kuros trokšņa līmenis pārsniedz pieļaujamās normas.
161. Sejas un acu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 3.
162. kalšana, gravēšana; 3.
163. metināšana, slīpēšana ar abrazīviem instrumentiem, virpošana un atdalīšana (piemēram, nogriešana, nozāģēšana); 3.
164. iežu izstrāde un apstrāde; 3.
165. kniedēšana; 3.
166. frēzēšana; 3.
167. karstā štancēšana; 3.
168. lūžņu smalcināšana un aizvākšana; 3.
169. abrazīvu materiālu izsmidzināšana; 3.
170. darbs ar skābēm, sārmiem vai bāziskiem šķīdumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, korozijas tīrīšanas līdzekļiem un citām vielām ar ķīmisku iedarbību; 3.
171. darbs ar šķidrumu un sausu vielu izsmidzinātājiem; 3.
172. darbs ar izkausētām vielām vai to tuvumā; 3.
173. darbs ar lāzeriem; 3.
174. darbs, kurā iespējams rentgena, ultravioletais un infrasarkanais starojums; 3.
175. kokapstrāde.
176. Elpošanas un parenterālo ceļu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 4.
177. darbs konteineros, slēgtās telpās, gāzes degļu tuvumā, kur var būt gāzes noplūde un pazemināts skābekļa saturs gaisā; ; 4.
178. darbs gāzes konvertoru un domnu gāzes pievadcauruļu tuvumā; 4.
179. darbs domnu ielādējamo un izlaižamo atveru tuvumā (metālu tvaiki); 4.
180. krāšņu oderēšana, metāla liešana kausos, iežu sausā izstrāde un apstrāde; 4.
181. darbs ar stikla vati un azbestu; 4.
182. kokapstrādes darbi, kur var būt daudz putekļu; 4.
183. krāsošana ar smidzināšanu; 4.
184. darbs kanalizācijas un gāzes šahtās un akās, kolektoros un citos ar kanalizāciju saistītos objektos; 4.
185. darbs refrižeratoros, kur iespējama dzesējošās vielas (siltumapmaiņas aģenta) noplūde; 4.
186. darbs uz vai zem ūdens, kur nepieciešama skābekļa pievadīšana; 4.
187. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz elpošanas ceļiem un gremošanas orgāniem; 4.
188. darbs ar aktīvām bioloģiskām vielām un mikroorganismiem.
189. Roku un plaukstu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 5.
190. darbs ar skābēm, sārmiem vai bāziskiem šķīdumiem, dezinfekcijas līdzekļiem, korozijas tīrīšanas līdzekļiem un citiem līdzekļiem ar ķīmisku iedarbību; 5.
191. darbs ar radioaktīvām vielām; 5.
192. darbs ar karstiem materiāliem, kā arī pie karstiem materiāliem; 5.
193. darbs saldētavā un darbs ar aukstiem materiāliem; 5.
194. metināšana; 5.
195. kalšana un liešana; 5.
196. darbs ar atklātu ugunsavotu, kā arī pie atklāta ugunsavota; 5.
197. darbs ar sprādzienbīstamām vielām vai aprīkojumu; ; 5.
198. darbības ar asiem priekšmetiem (ja tās nav saistītas ar tādiem mehānismiem, kuros varētu ieraut cimdus); 5.
199. darbs ar stiklu; 5.
200. darbs ar skrošu apstrādes iekārtām; 5.
201. ciršana un siešana; 5.
202. darbs ar nažiem (lopkautuvēs); 5.
203. mašīnu nažu nomaiņa; 5.
204. darbs ar pneimatiskajiem āmuriem; 5.
205. zemes rakšana un kalnrūpniecības darbi; 5.
206. smaguma pārvietošana ar fizisku spēku; 5.
207. darbs, kur iespējams kontakts ar elektroenerģijas avotam pieslēgtām iekārtām, - nepieciešami dielektriskie cimdi; 5.
208. pārveidošanas (montāžas, pārbūves) darbi, tehniskā apkope un remonts.
209. Kāju un pēdu aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 6.
210. mežizstrāde un darbs ar lentzāģi; 6.
211. darbs uz slidenām virsmām; 6.
212. darbs ar karstiem vai ļoti aukstiem priekšmetiem, kā arī uz karstiem vai ļoti aukstiem priekšmetiem; 6.
213. darbs ar vibrējošu virsmu; 6.
214. darbs, kuru darbiniekam nepieciešams veikt rāpus; 6.
215. darbs, kur iespējama kausējumu iekļūšana zābakos, - nepieciešami viegli un ātri novelkami aizsargzābaki; 6.
216. darbs, kur iespējams kontakts ar elektroenerģijas avotam pieslēgtām iekārtām, - nepieciešami dielektriskie aizsargapavi; 6.
217. aizsargapavi ar purngalu daļas aizsardzību un necaurduramu zoli nepieciešami šādos darbos: 6.8.
218. ēku karkasu montāža, pamatu likšana, ceļu būve un remonts; 6.8.
219. sastatņu montāža; 6.8.
220. betonēšana, arī veidņu izgatavošana un izjaukšana; 6.8.
221. darbs uzņēmuma teritorijā ārpus telpām un noliktavās; 6.8.
222. jumiķa darbs; 6.
223. aizsargapavi ar purngalu aizsardzību un bez necaurduramās zoles nepieciešami šādos darbos: 6.9.
224. darbs uz tērauda tiltiem, būvkonstrukcijām, mastiem, torņiem, liftos, pacēlājos, uz tērauda hidrauliskajām konstrukcijām, pie domnām, tērauda lietuvēs un velmētavās, uz lieliem konteineriem, liela izmēra cauruļvadiem, celtņiem, tvaika katliem un spēkstacijās; 6.9.
225. krāšņu, sildāmo ierīču, ventilācijas sistēmu, metāla konstrukciju montāža; 6.9.
226. pārveidošana (montāža, pārbūve), tehniskā apkope un remonts (apkope, uzturēšana); 6.9.
227. darbs pie reducēšanas krāsnīm un tērauda liešanas ierīcēm velmēšanas, štancēšanas, kalšanas, presēšanas un izvilkšanas iecirkņos; 6.9.
228. darbs atklātos karjeros; 6.9.
229. iežu izstrāde un apstrāde; 6.9.
230. stikla lokšņu un līdzīgu izstrādājumu ražošana un apstrāde; 6.9.
231. darbs ar veidnēm, krāšņu apšuve, formēšana keramikas ražotnēs; 6.9.
232. transports un uzglabāšanas darbi noliktavās; 6.9.
233. darbs ar sasaldētiem gaļas blokiem, konservētas pārtikas iepakojumiem; 6.9.
234. kuģu būve; 6.9.
235. vilcienu sastāvu veidošana; 6.
236. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.
237. Ādas aizsardzības līdzekļi lietojami: 7.
238. krāsu un laku ražošanā; 7.
239. ģērēšanā; 7.
240. darbā ar naftas produktiem; 7.
241. darbā ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem.
242. Visa ķermeņa aizsardzības līdzekļi, ķermeņa daļu un vēdera aizsardzības līdzekļi lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 8.
243. darbs ar skābēm, sārmiem, dezinfekcijas līdzekļiem un korozijas tīrīšanas līdzekļiem; 8.
244. darbs ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; 8.
245. darbs ar radioaktīvām vielām; 8.
246. darbs ar bioloģiski aktīvām vielām un mikroorganismiem; 8.
247. darbs ar karstiem materiāliem, kā arī pie karstiem materiāliem; 8.
248. darbs pie atklāta ugunsavota; 8.
249. darbs ar sprādzienbīstamām vielām vai iekārtām; ; 8.
250. darbs ar lentzāģi; 8.
251. darbs ar kausētiem metāliem un darbs, kur iespējams infrasarkanais starojums; 8.
252. darbs saldētavās; 8.
253. darbs ar stiklu; 8.
254. darbs ar skrošu apstrādes iekārtām; 8.
255. ciršana; 8.
256. darbs ar nažiem, īpaši, ja nazis tiek vērsts pret darbinieka ķermeni; 8.
257. metālapstrāde; 8.
258. kalšana un liešana; 8.
259. urbšana, griešana, frēzēšana; 8.
260. darbs uz ūdens vai tā tuvumā; 8.
261. darbs, kur iespējams rentgena starojums; 8.
262. darbs, kur iespējams elektromagnētiskais starojums; 8.
263. metināšana, kalšana, liešana; 8.
264. darbs ārā lietū un aukstumā; 8.
265. darbi, kur darbiniekam jābūt labi redzamam (darbs uz ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, lidostās, ostās), nepieciešams fluorescējošs vai atstarojošs aizsargapģērbs.
266. Aizsardzības līdzekļi visa ķermeņa aizsardzībai pret kritieniem lietojami, ja tiek veikti šādi darbi: 9.
267. darbs uz sastatnēm; 9.
268. dažādi montāžas, remonta un apkopes darbi augstumā; 9.
269. darbs mastos un torņos; 9.
270. darbs augstos kravas celtņos; 9.
271. darbs noliktavās augstās iekraušanas ierīcēs; 9.
272. darbs urbšanas torņu augšējos stāvos; 9.
273. darbs šahtās, akās, kolektoros un tvertnēs. Labklājības ministrs R.Jurdžs